Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Lai apzinātu un godinātu Kuldīgas uzņēmējus un amatniekus, kas aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Kuldīgas pilsētā, Kuldīgas pilsētas dome nodibinājusi Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kuldīgas pilsētas dome izveidojusi desmit nominācijas: klientam draudzīgs uzņēmums (tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcu nozare); stabilitāte; sadarbība; pilsētas tēla popularizētājs; vecpilsētas magnēts; gada būvprojekts (sabiedriskā, komercobjektu būvniecība); gada būvprojekts (individuālā būvniecība); gada būvprojekts (vides objekts); gada amatnieks (sadzīves pakalpojumi); gada amatnieks (lietišķā māksla). Sadarbības partneru nominācijas: Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku apvienības nominācija Pienesums partnerībā un Kuldīgas rajona laikraksta Kurzemnieks nominācija – Atvērts sabiedrībai.

Kā Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvas pretendenti var tikt izvirzīti uzņēmumi (uzņēmēji), kuru saimnieciskā darbība notiek Kuldīgas pilsētas teritorijā neatkarīgi no juridiskā statusa un darbības nozares; individuālā darba veicēji, kuri reģistrējuši un veic saimniecisko darbību Kuldīgā; uzņēmumi un to struktūrvienības, kas Kuldīgas pilsētas teritorijā realizējušas saimnieciskās aktivitātes, bet reģistrētas citur; individuāli būvētāji. Pretendentus izvirzīs Kuldīgas dome, tās aģentūras un kapitālsabiedrības; iedzīvotāji, pilsētas viesi; laikraksts Kurzemnieks; pilsētas uzņēmēju un amatnieku apvienība u.c. sadarbības partneri.

30. decembrī plkst. 19:00 Kuldīgas kultūras centrā notiks Kuldīgas pilsētas domes rīkotā konkursa Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2008 apbalvošanas ceremonija, informē Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Svinīgajā sarīkojumā Kuldīgas sabiedrībā labi pazīstami cilvēki pasniegs Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu 11 nominācijās. Godināts tiks klientam draudzīgs uzņēmums tirdzniecībā, klientam draudzīgs uzņēmums sabiedriskajā ēdināšanā, klientam draudzīgs uzņēmums viesnīcu un pakalpojumu nozarē, uzņēmumi nominācijās Stabilitāte, Sadarbība, Pilsētas tēla popularizētājs, Vecpilsētas magnēts, Gada būvprojekts komercobjekts, Gada būvprojekts – individuālā būvniecībā, kā arī gada amatnieks sadzīves pakalpojumu jomā un gada amatnieks lietišķajā mākslā. Uzvarētāju vārdi līdz svinīgajai ceremonijai netiks atklāti. Vēl 30. decembra vakarā tiks pasniegtas pašvaldības konkursa sadarbības partneru nominācijas: Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības balva, Kuldīgas rajona laikraksta Kurzemnieks balva, SEB bankas balva un DnB NORD bankas balva.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan kompensācijas sertifikātu, gan privatizācijas sertifikātu cenas kāpums. Šāda cenu kāpuma pamatā ir tirgū augošais pieprasījums pēc sertifikātiem. Šā gada sākumā tirgū bija vērojama ļoti vāja aktivitāte un līdz ar to privatizācijas sertifikātu iepirkšanas cenas samazinājās pat zem 7.00 Ls robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus apgrozījums bija ievērojami zemāks nekā pagājušā gada novembrī un decembrī nedēļas laikā tirgotie sertifikātu apjomi. Ja novembrī tas atsevišķās nedēļās sasniedza pat 100 tūkst. sertifikātu, tad pagājušā nedēļā tas bija tikai 22.96 tūkst. Tas nozīmē, ka pieprasījums tirgū tuvāko mēnešu laikā pēc sertifikātiem varētu palielināties, savukārt piedāvājuma izmaiņas pašlaik ir grūti prognozēt.

Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena pagājušās nedēļas laikā pieauga par 1.40 Ls, kas tik un tā nespēja palielināt sertifikātu piedāvājumu tirgū. Vai šo sertifikātu cenas pieaugums turpināsies, varēs redzēt janvāra nogalē, taču jāatzīmē, ka līdz šim pavasaris raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Vai tā būs arī šogad, ir grūti prognozēt.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās vairāk pozitīvs nekā negatīvs, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pirkšanai, nevis pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus kārtējo reizi izskatīsies pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliektos par labu pārdošanai īpaši, ja cena arī nākošo nedēļu laikā pieaug virs 21.00 Ls robežas.

Hipotēku bankas

Tirgus analīzes daļa

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū būtiski kritās gan privatizācijas sertifikātu, gan īpašuma kompensācijas sertifikātu apgrozījums. Katrā no tirgus segmentiem atšķirīga bija sertifikātu cenas kustība. Privatizācijas sertifikātu cena nedēļas laikā nedaudz pieauga, savukārt kompensācijas sertifikātu cena samazinājās.

Privatizācijas sertifikātu tirdzniecības apjoma kritumu var izskaidrot ar sertifikātu izsīkumu pie pašreizējiem cenu līmeņiem. Līdz ar iespējamo cenas kāpumu var gaidīt arī papildus sertifikātu pieplūdumu tirgū un tirgus aktivizēšanos. Pašlaik norit aktīva privatizācija, kurā tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti un tirgus sašaurinājumam pašlaik nav pamata. Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 24,98 tūkst, kas ir 3,62 tūkst. (-12.67%) sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sertifikātu vidējā cena pieauga no 5.31 līdz 5.40, kas nākamo nedēļu laikā varētu palielināt sertifikātu piedāvājumu un arī apgrozījumu tirgū. Pagaidām gan visai minimāli izmainījusies sertifikātu iepirkšanas cena no fiziskām personām, kas bija apgabalā no 4.87-5.28 un tikai īslaicīgi spēja pārvarēt 5.10 Ls robežu. Sertifikātu vidējās cenas pieaugums varētu izpausties nākamo divu nedēļu laikā, iepirkšanas cenām pieaugot līdz 5.10-5.20 robežai. Sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 5.54-5.69. Pārdošanas cenas līdzīgi kā iepirkšanas cenas tuvāko nedēļu laikā varētu pieaugt, taču to pieaugumam nevajadzētu būt pārāk lielam.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar sertifikātu apgrozījuma kāpumu. Pēc ļoti neizteiksmīgās maija pirmās nedēļas tirdzniecības aktivitāte otrās nedēļas laikā pieauga un sasniedza visai atzīstamus līmeņus. Īpaši jāatzīmē kompensācijas sertifikātu tirgus, kur pagājušās nedēļas laikā tirgoto sertifikātu daudzums pārsniedz 16 tūkst. sertifikātu. Aktivitātes pieaugums veicināja arī sertifikātu cenu izmaiņas, taču tām nebija viennozīmīgas pieaugošas vai krītošas tendences. Tas galvenokārt izskaidrojams ar nevienmērīgo sertifikātu pieprasījumu un paziņojumiem par privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas iespējām.

AS Rīgas dzirnavnieks sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) speciālistiem šodien sāk ikgadējo apmācību ciklu Maiznieku skolas nodarbības nozares sadarbības partneriem.

Maiznieku skolas mērķis ir veicināt maiznīcu un konditoreju darbinieku attīstību Latvijā, paaugstināt maiznieku profesionālās zināšanas un iemaņas par kvalitatīviem graudaugiem un maizes ražošanas procesu, kā arī sniegt profesionālas un praktiskas konsultācijas par to, kas svarīgs maizniekmeistariem, piemēram, par ražošanas tehnoloģijām, receptūrām, maizes defektiem un to rašanās cēloņiem.

"Nodarbības Maiznieku skolā mūsu sadarbības partneriem tiek organizētas, jo šādu izglītojošu semināru rīkošanu mēs uzskatām par ieguldījumu kopējā nozares attīstībā. Šis pasākums mūsu uzņēmumā jau izveidojies par labu tradīciju, ar kuras palīdzību cenšamies dot savu artavu maiznieku kvalifikācijas celšanā. Šo gadu laikā mūsu organizētās nozares apmācības guvušas plašu atsaucību sadarbības partneru vidū, jo nodarbību tēmas tiek izvēlētas atbilstoši tirgus aktualitātēm un maiznieku vajadzībām, kā arī veicina nozares speciālistu profesionālo motivāciju," informē Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons.

Lai atbalstītu maizniekus un veicinātu Latvijas tradicionālās maizes ražošanu un attīstību, Latvijas Maiznieku biedrība ir izveidojusi preču zīmi Uzticības Apliecinājums.

Tā apliecinās, ka maizes izcelsme ir Latvija un to ir ražojis Latvijas Maiznieku biedrības biedrs. Uzticības Apliecinājuma zīmolu ražotāji izvietos uz iepakojuma redzamā vietā, kas pircējiem atvieglos izvēli. Līdz ar to Latvijas Maiznieku biedrība cer, ka pircēji atbalstīs Latvijas ražotājus. Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs uzsver, ka svarīgi ir saglabāt Latvijas tradīcijas maizes cepšanā un aizsargāt Latvijas ražotāju maizes tirgu, tāpēc Maiznieku biedrība ir izstrādājusi jauno zīmolu, lai izceltu tos maizniekus, kuriem šajā ziņā ir kopīgas intereses un mērķis. Arī Latvijas Maiznieku biedrības biedri atzīst vienota zīmola nepieciešamību.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus iezīmējās ar sertifikātu cenas korekciju un privatizācijas sertifikātu tirgus zemajiem tirdzniecības apjomiem. Lai arī sertifikātu cenu samazināšanās bija visai niecīga, tomēr jāatzīmē, ka tā bija novērojama pirmo reizi šajā gadā. Un tirgū valdošās sertifikātu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības norāda uz to, ka arī nākamo nedēļu laikā cenu lejupslīde varētu turpināties. Tā kā tirgū apgrozījums ir mazs un lielu investoru tajā nav, tad var gaidīt, ka gan šīs, gan arī nākamās cenas izmaiņas būs straujas un procentuālā izteiksmē lielas.

Privatizācijas sertifikātu apgrozījums pagājušo divu nedēļu laikā turējās pie 20 tūkst. robežas, kas liecina par vāju pieprasījumu. Savukārt pieprasījuma zemos apjomus var ietekmē divi faktori: privatizācijas pieteikumu apjoms un sertifikātu cena. Pēc mūsu domām, galvenais, kas pašreiz nosaka zemo pieprasījumu pēc sertifikātiem ir sertifikātu augstā cena. Šogad sertifikātu pārdošanas cena pārsvarā turas virs 10.00 latu robežas. Ja salīdzina sertifikātu cenas pagājušā gada vidū un patreiz, tad varam redzēt, ka tās ir gandrīz dubultojušās – no 6.00-6.50 pagājušā gada vidū līdz 10.00-13.00 šogad. Līdz ar to loģiska ir arī sertifikātu pieprasījuma samazināšanās 2-3 reizes. Domājam, ka tuvāko divu mēnešu laikā sertifikātu cena turpinās svārstīties apgabalā no 7-15 latiem, jo pieprasījums pēc sertifikātiem strauji pieaugs pie 7.00-8.00 robežas un krasi samazināsies pie 14-15 latu robežas. Kaut gan kopumā domājam, ka cenai galu galā būtu jānostiprinās pie augšējās robežas, jo sertifikātu piedāvājums pie apakšējiem cenu līmeņiem saruks ātrāk.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās gan ar kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātu apgrozījuma strauju samazināšanos. Sertifikātu apgrozījuma krituma pamatā varētu būt kvartālu maksājumu beigšanās un privatizācijas procesa apsīkums sākoties jaunam mēnesim. Tāpat tirdzniecības apjomu kritumu pamatā varētu būt drīzumā paredzamais valdības lēmums par privatizācijas procesa pabeigšanu Latvijā, kas daudziem sertifikātu pircējiem pagaidām liek ieņemt nogaidošas pozīcijas. Apgrozījuma straujās izmaiņas uz sertifikātu cenām būtisku ietekmi neatstāja. Pēc manām domām, bez būtiskiem paziņoju par privatizācijas procesa norisi sertifikātu cena saglabāsies mazsvārstīga. Pašlaik cenu stabilitātes pamatā ir tirgū valdošais gan vājais pieprasījums, gan vājais piedāvājums.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās neitrāls, līdz ar to vairāk nenosliecos ne par labu sertifikātu pirkšanai, ne pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus analīze gandrīz vairs nav iespējama, jo sertifikātu cena ir gandrīz sasniegusi savu maksimumu un pie šis robežas joprojām saglabājas pieprasījums līdz ar to tirgus izskatās neitrāls un ir labs sertifikātu pārdošanai.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,54 tūkst., kas ir par 11,37 tūkst.(-39,33%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 9.93-10.71 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 12.66-13.05 Ls. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena tirgū pagājušā nedēļā nostabilizējās pie 11.20-11.70 līmeņiem, kas izskatās pietiekami stipri pretestības līmeņi. Tuvāko pretestību varētu gaidīt pie 12.00-12.50 latu robežas, atbalstu pie 9.00-9.50 latiem.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās zems tirgoto sertifikātu apjoms, bija novērojama cenu augšupeja, kas gan kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātiem ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Cenu kāpuma pamatā, kas sākās līdz ar jaunā gada sākumu, ir tirgus nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sertifikātiem. Cenu augšupeju nemaz neietekmē Ekonomikas ministra paziņojumi par privatizācijas procesa drīzu noslēgumu un sertifikātu investēšanas vājajām alternatīvām. Tirgus it kā vispār nedzird šos izteikumus un tajā turpinās cenu augšupeja. Turklāt lielākais jautājums ir, kāpēc sertifikātu turētāji nesteidzas pārdot savus sertifikātus, ņemot vērā, ka sertifikātu cena janvārī pieaugusi par gandrīz 50%. Galvenie izskaidrojumi varētu būt divi, pirmkārt, neziņa, kāda varētu būt šo vērtspapīru patiesā vērtība, jo nav zināms, kāda veida un cik vērtīgu īpašumu par tiem varēs iegūt, otrkārt, sertifikātu īpašnieki ļoti labi apzinās sertifikātu vērtību un tā ir augstāka nekā pašreiz esošā tirgus vērtība. Neskaidrība izraisa arī lielu ažiotāžu, jo visiem liekas, ka sertifikātu cenas kāpuma pamatā noteikti jābūt kādai informācijai par valsts uzņēmuma privatizāciju. Tas savukārt izraisa neskaitāmi daudz pieņēmumus par iespējamajiem valsts objektu privatizācijas variantiem.

Pēc mūsu domām tirgus ir sasniedzis līmeni, pie kura privatizācijas sertifikātu turētājiem jāsāk samazināt savas pozīcijas. Sertifikātu apgrozījums jau otro nedēļu pēc kārtas saglabājās zem 20 tūkst. Robežas, turklāt turpina kristies, savukārt cena strauji kāpj. Tas varētu norādīt uz to, ka sertifikātu turētāji, nepārdodot sertifikātus, izraisa ātru cenas kāpumu, taču šim kāpumam pamatā ir ļoti mazs pieprasījums, kas var tikt ātri apmierināts un tad var sākties tik pat strauja cenas lejupslīde, līdzīgi kā tas notika pirms jaunā gada. Pēc mūsu domām, būtu aplami uzskatīt, ka pieprasījums pēc 15-20 tūkst. sertifikātiem nedēļā spēs uzturēt cenu vēsturiski augstākajos līmeņos.

Izstādē “Lauku sēta 2003”, kas notika izstāžu centrā “Rāmava” tika apbalvoti pārtikas kvalitātes konkursu rudzu maize un kviešu milti uzvarētāji. Konkursu organizēja Latvijas Tirgotāju asociācija un Latvijas Kvalitātes padome sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību un Latvijas Labības pārstrādes uzņēmumu asociāciju. Latvijas Kvalitātes padome konkursa laureātiem piešķīra tiesības lietot preču zīmi «Latvijas Kvalitāte». Konkursā piedalījās 11 maizes ražotāji. Noteicošie rudzu maizes vērtēšanas kritēriji bija garša, smarža un izskats.Ņemot vērā iesniegto maizes paraugu veidu, izgatavošanas tehnoloģijas īpatnības, tika nolemts rudzu maizei vērtējumu iedalīt trīs grupās. Labākā maize Pirmā grupa – rudzu maizes lielais klaips (1.8 –2.2kg): 1.vieta – “Lauku rudzu maize”(2.0kg), SIA “Dona” 2.vieta – “Rudzu rupjā maize” (2.2 kg), A/S “Imanta” 3.vieta – “Jēkabpils pikantā klona maize” (1.8kg), Jēkabpils maizes kombināts Otrā grupa – rudzu maizes mazais klaips (0.7 – 1.2kg): 1.vieta – “Saimnieka maize” (1.2kg), A/S “Balvu maiznieks” 2.vieta – “Latvijas klona maize” (0.7kg), SIA “Alta – S” 3.vieta – “Rudzu klona maize” (1.2kg), SIA “Bauskas klēts” Trešā grupa – rudzu saldskābā maize 1.vieta – “Rudzu saldskābā maize” A/S “Imanta” 2.vieta – “Rudzu saldskābā maize” SIA “N.Bomja maiznīca “Lielezers” 3.vieta – “Goda rudzu saldskābā maize” A/S “Balvu maiznieks” Savukārt kviešu miltu konkursā piedalījās 5 labības pārstrādes uzņēmumi. Vērtējot kviešu miltu kvalitāti, svarīgākais un arī izšķirošais kritērijs izrādījās miltu tehnoloģiskās īpašības, jo pārējie izmeklējumi uzrādīja atbilstību uzņēmuma deklarētajiem standartiem salīdzinot ar PVD VVMDC Pārtikas kontroles laboratorijas rezultātiem. Labākie kviešu milti: 1. vieta – kviešu milti a/l, A/S “Rēzeknes dzirnavnieks” 2. vieta – kviešu milti a/l, SIA “Bauskas klēts” 3. vieta – kviešu milti a/l, SIA “Zelta vārpa 5”

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū pagāja ar kārtējo kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Savukārt privatizācijas sertifikātu nedēļas apgrozījums sasniedza augstāko līmeni šajā gadā.

Nedēļas laikā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 40,4 tūkst. Lielākā daļa no tirgotā sertifikātu apjoma bija trešdien, kad tika tirgoti 22,2 tūkst. sertifikātu. Ja visas nedēļas laikā vidējā cena, pērkot sertifikātus no starpniecības uzņēmumiem, svārstījās 5.80-90, tad trešdien tā bija 6.13 Ls, kas būtiski pārsniedz tirgus cenu. Tas nozīmē, ka sertifikātu paketēm cena joprojām saglabājas augstā līmenī, kā arī sertifikātu reālais tirgus darbojās pie maziem apjomiem un nav spējīgs piedāvāt lielas sertifikātu paketes. Sertifikātu tirdzniecības apjoms pagājušā nedēļā neietekmēja sertifikātu iepirkšanas cenu no fiziskām personām, kas saglabājās cenu apgabalā 5.47-57 Ls.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus saglabāja iepriekšējā mēnesī ieņemto virzienu. Privatizācijas sertifikātu cena saglabājās stabila, tirdzniecības apjomam samazinoties. Joprojām situācija šajā tirgus segmentā neliecina par iespējamo sertifikātu cenu svārstībām. Kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja gan apgrozījumu, gan sertifikātu cenu kritumu, sertifikātu iepirkšanas cenai sasniedzot pirmo nopietno pretestības līmeni pie 15.00 Ls. Tirgus apgrozījuma nepalielināšanās, kompensācijas sertifikātu cenu kritums, kā arī negatīvais noskaņojums kopumā varētu likt sertifikātu turētājiem pastiprināti samazināt savas pozīcijas un izraisīt ilglaicīgu cenu kritumu un uz arvien vēlāku laiku atlikt sertifikātu tirgus atveseļošanos prognozes.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 32,62 tūkst, kas ir 8,3 tūkst. sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam palika gandrīz nemainīga un svārstījās pie 5.81-5.87 Ls robežas salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas tirdzniecības apgabalu no 5.82-5.86. Privatizācijas sertifikātu tirgū no fiziskām personām pirkto sertifikātu skaitu sastādīja 11,7 tūkst. sertifikātu, turpretim pārdoto sertifikātu skaits bija 20.7 tūkst.. Tas liecina, ka pašreiz tikai puse no tirgū pārdotajiem sertifikātiem tiek piesaistīta no fiziskām personām. Kamēr fizisko personu sertifikātu piedāvājums nepalielināsies vismaz līdz 70-75% no pārdoto sertifikātu skaita, tikmēr sertifikātu iepirkšanas cenu kritums nav gaidāms. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.17-6.37 Ls.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Sertifikātu tirgū iepriekšējās nedēļas laikā bija vērojams ievērojams tirgoto privatizācijas sertifikātu apjoma kritums, kas varētu būt izskaidrojams ar privatizācijas procesa palēnināšanos un līdz ar to pieprasījuma krituma pēc privatizācijas sertifikātiem. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirdzniecības apjoms saglabājies tādā pašā līmenī kā nedēļu pirms tam, turklāt šajā tirgus segmentā nākamo nedēļu laikā varētu būt vērojams apgrozījuma būtisks kāpums. Līdz ar privatizācijas sertifikātu pieprasījuma kritumu, pagājušā nedēļā samazinājās arī privatizācijas sertifikātu vidējā cena, kas atgriezās zem 6.00 Ls robežas.

Normunds Skauģis maizes cepšanas biznesu aizsāka ģimenes lokā, dzimtajās Lāču mājās, un šovasar viņa ražotajai rupjmaizei būs 15 gadi – spurains vecums, kad vēl nepieciešami tikai daži būtiski soļi, lai stabili nostātos uz kājām un izietu pasaules ceļos.

Šķiet, savai dzīvei tās personiskajos apvāršņos Normunds nav izvirzījis augstas pretenzijas un varbūt tieši tāpēc ir radis sevī iekšēju līdzsvaru, bet viņa panākumi biznesā apliecina latviešu folklorā rodamo patiesību – mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ar sīkstumu un apdomīgumu. Un šim uzņēmējam ir savs skatījums uz lietām, kas dara viņa viedokli saprotamu daudziem: «Šobrīd Latvijas biznesam ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk eksportēt savu produkciju uz ārzemēm, bet šo procesu joprojām bremzē nesakārtotā likumdošana. Mums ir dota iespēja piekļūt lielajam daudzmiljonu Eiropas Savienības tirgum, robežu taču vairs nav! Dzīvojam kārtējā pārmaiņu laikā, un ir svarīgi, lai mūsu cilvēki to veiksmīgi pārdzīvotu, lai valsts augtu uz gudriem pamatiem un garīgām vērtībām. Diemžēl mēs turpinām attīstīties kā patērētāju sabiedrība, jo to uzspiež bizness, un valsts šo procesu atbalsta.»

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū nebija vērojamas nedz būtiskas cenu, nedz apgrozījuma izmaiņas. Tirgus, nu, jau mēnesi stabili turas gandrīz nemainīgā cenu apgabalā un gaida jaunus impulsus, kas izkustinātu sertifikātu cenu no ieņemtajām pozīcijām. Ja tirgus šī gada laikā nesagaidīs nekādus negatīvus vai pozitīvus paziņojumus privatizācijas sakarā un sertifikātu tirgu uzturēs zemes un dzīvokļu privatizētāji, straujām sertifikātu cenu svārstībām nevajadzētu notikt, un tirgum būtu jābūt lēnām augošam. Nelielas korekcijas var ieviesties vasaras beigās, kad veidosies fizisko personu vēlme realizēt sev piederošos sertifikātus vienlaicīgi, kā rezultātā tirgus savas ierobežotās likviditātes dēļ visdrīzāk nespēs uzturēt nemainīgu cenu.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Iepriekšējā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās augsts tirgoto sertifikātu apjoms, kam pamatā ir gada beigas un līdz ar to saistītie norēķini par privatizējamajiem objektiem. Taču, neskatoties uz ļoti augsto sertifikātu pieprasījuma apjomu, sertifikātu tirgus cena arī iepriekšējās nedēļas laikā palika gandrīz nemainīga. Gada nogalē sertifikātu cenas varētu palikt nemainīgas un nopietnas to izmaiņas varētu būt gaidāmas tikai nākošā gada janvāra vidū. Arī nopietni tirgu ietekmējoši notikumi varētu parādīties tikai nākošajā gadā.

Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 33,5 tūkst, kas ir 7,3 tūkst.

(-17.91%) sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Tik būtisks sertifikātu apgrozījuma kritums izskaidrojams ar lielo tirgus aktivitāti nedēļā pirms tam un gada nobeiguma tuvošanos. Tomēr sertifikātu tirgū fiksētais apgrozījums pagājušā nedēļā uzskatāms par apmierinošu. Gada atlikušajās darba dienās varētu vēl vairāk samazināties sertifikātu tirdzniecības apjoms, kā arī samazināties sertifikātu iepirkšanas cenas, kas saistīts ar iespējamajām sertifikātu cenu svārstībām nākošā gada sākumā un ar to saistīto risku.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojams privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritums. Savukārt kompensācijas sertifikātu apgrozījums pagājušās nedēļas laikā salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam pieauga. Kompensācijas sertifikātu tirgus apgrozījuma pieaugums veicina arī sertifikātu cenas izaugsmi. Normalizējoties tirgus apgrozījumam, jau drīzumā kompensācijas sertifikātu cenas varētu atgriezties iepriekšējā gada beigu līmenī.

Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 18,21 tūkst, kas ir 16,2 tūkst.

(-47.02%) sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Sertifikātu tirgus apgrozījuma straujais kritums minimāli ietekmēja sertifikātu cenas, kas saglabājās apmēram 6.00 LVL līmenī. Ilglaicīga apgrozījuma saglabāšanās šādā līmenī varētu izraisīt sertifikātu cenu kritumu, taču pagaidām šāds scenārijs ir maz iespējams. Sertifikātu iepirkšanas cena no fiziskām personām pagājušās nedēļās laikā bija apgabalā no 5.27-5.63, kas norāda uz sertifikātu iepirkšanas cenu samazinājumu apgrozījuma krituma ietekmē. Apgrozījumam nepieaugot, var gaidīt arī sertifikātu pārdošanas cenu lejupslīdi, kas pagājušā nedēļā saglabājās stabilas. Sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.25-6.33.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan privatizācijas, gan kompensācijas sertifikātu apgrozījuma pieaugums. Apgrozījuma pieaugumu varētu izskaidrot ar šogad jau piedzīvoto kārtējo sertifikātu cenu augšup lēcienu. Sertifikātu cenām pieaugot, tirgū sāka parādīties arvien vairāk sertifikātu pārdevēju, kas slēdza savas pozīcijas. Īpaši pozitīvas tendences bija vērojamas kompensācijas sertifikātu tirgū, kur tirgus pēc ilgstošas sertifikātu cenas augšupejas, iepriekšējā nedēļā palielinoties sertifikātu piedāvājumam, cenas izaugsme saskārās ar nopietnu pretestību. Lai arī viennozīmīgi nevar apgalvot, ka kompensācijas sertifikātu cenas augšupeja apstāsies pie pašreizējiem cenu līmeņiem, tomēr piedāvājuma pieaugums cenas pieauguma tempus noteikti samazinās. Nedēļas laikā tirgoto kompensācijas sertifikātu apjoms pagājušā nedēļā pārsniedza 20 tūkst. robežu, kas jau itin sen šajā tirgus segmentā nebija piedzīvots. Taču kompensācijas sertifikāti kā norēķināšanās līdzeklis privatizācijai joprojām saglabājās ļoti pieprasīti, un tāpēc iespējamā cenu lejupslīde varētu būt minimāla vai arī tā varētu vispār izpalikt.

Arī privatizācijas sertifikātu cenas pagājušā nedēļā piedzīvoja augšupeju. Lielākais cenas lēciens tika piedzīvots nedēļas sākumā, kad sertifikātu cena no 12.96 LVL pieauga līdz 13.50 LVL. Savukārt nedēļas nogalē cenas saglabājās gandrīz nemainīgas. Tas liecina par tirgus līdzsvara iestāšanos pie pašreizējiem cenu līmeņiem un spēcīgu sertifikātu piedāvājumu pie 13.50 latu robežas. Uzskatām, ka šis cenas kāpums ir īslaicīgs un tirgū ātri vien apsīks sertifikātu pircēji pie pašreizējiem cenu līmeņiem, un sāksies nopietns spiediens sertifikātu cenu lejupslīdei. Taču kā pozitīvu aspektu var minēt tirgus apgrozījuma pieaugumu virs 30 tūkst, kas norāda, ka tirgū joprojām saglabājas diezgan liels pieprasījums pēc sertifikātiem.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu, kas savukārt spēja aktivizēt tirdzniecību šajā tirgus segmentā. Privatizācijas sertifikātu tirgū cenas jau kārtējo nedēļu saglabājās nemainīgas, pat neskatoties uz vājajiem tirdzniecības apjomiem. Nākamo nedēļu laikā kritiska ir kompensācijas sertifikātu cenas attīstība. Ja tā spēs pārvarēt 14.75-15.00 Ls robežu, pat ļoti iespējams, ka kompensācijas sertifikātu cenas varētu noslīdēt līdz 13.00-13.25 Ls robežai. Vai šāds scenārijs piepildīsies, vislabāk būs redzams nākamajā nedēļā pēc Līgo svētkiem. Ja tirgū šajā laika periodā nepalielināsies pieprasījums pēc sertifikātiem, cena varētu turpināt lēcienveidīgi samazināties.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,42 tūkst, kas ir turpat vai divas reizes mazāk nekā nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena palika gandrīz nemainīga un svārstījās pie 5.80-5.86 Ls robežas salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas tirdzniecības apgabalu no 5.81-5.87. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.24-6.37 Ls. Privatizācijas sertifikātu tirgus pašlaik ir ļoti stabils. Lai arī vērojamas straujas apgrozījuma svārstības, tirgus uzbūves dēļ cenas nemainās un visdrīzāk arī nemainīsies, kamēr neparādīsies kāds ievērojams privatizācijas objekts, kam būtu nepieciešams simtiem tūkstošu sertifikātu. Pamazām no tirgus regulāri tiek izņemti sertifikāti, taču to apjoms pret kopumā tirgū atlikušo sertifikātu daudzumu nav liels, kas neveicina cenu pieaugumu. Tāpat valsts lielo objektu privatizācija nav skaidra, kas nepiesaista tirgum lielus investorus. Šie visi faktori jau visu šo gadu liek sertifikātu cenām palikt nemainīgām.

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Hipotēku banka

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus iezīmējās gan ar kompensācijas sertifikātu, gan ar privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritumu. Apgrozījuma kritums uz katru no tirgus segmentiem atstāja savādāku iespaidu. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušās nedēļas laikā diezgan strauji pieauga, kas varētu būt izskaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc sertifikātiem un to izmantošanas iespēju paplašināšanos nākotnē. Tuvākajā laikā vajadzētu noskaidroties privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām nākotnē un, pēc visa spriežot, tas tirgū esošos pārdevējus mazliet attur no savu pozīciju samazināšanas un liek palielināt sertifikātu cenas. Domājam, ka arī tuvākā mēneša laikā tirgū varētu turpināties privatizācijas sertifikātu cenas lēna izaugsme. Maz ticams, ka privatizācijas sertifikātu pieprasījums nokritīsies zem 10 tūkst. robežas nedēļā, kam vajadzētu būt pietiekošam, lai privatizācijas sertifikātu cena kārtējo reizi pieaugtu līdz lielajam pretestības līmenim 15.00 latiem.