ASV pilsētā Lasvegasā svētdienas vakarā (pirmdien pēc Latvijas laika) apšaudē brīvdabas kantrimūzikas festivālā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki un vairāk nekā 400 cilvēki pēc apšaudes nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs, acīmredzot, nošāvies, paziņojusi policija un vēsta mediji.

Lasvegasas policijas sniegtā jaunākā informācija liecina, ka slimnīcās pēc apšaudes nogādāti aptuveni 406 cilvēki. Taču vēl nav skaidrs, vai šo cilvēku vidū minēti arī tie ievainotie, kas vēlāk slimnīcās tika pasludināti par mirušiem.

Iepriekš policija ziņoja, ka ievainoti aptuveni 200 cilvēki.

Uzbrucējs atklāja uguni no automātiskā ieroča uz festivāla "Route 91 Harvest" apmeklētājiem no līdzās esošās viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino". Brīdī, kad sākās apšaude, uzstājās dziedātājs Džeisons Aldīns.

Uz festivālu bija ieradušies apmēram 40 000 apmeklētāji, pūlī izcēlās panika un daudzi metās bēgt.

Jaunākā informācija liecina, ka uzbrucējs pats atņēma sev dzīvību, pirms policisti sasniedza viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino" 32.stāvu, no kurienes viņš šāva uz festivāla apmeklētājiem, paziņoja Lasvegasas policijas priekšnieks Džozefs Lombardo.

Slavenajos ASV azartspēļu galvaspilsētas Lasvegasas spēļu namos varētu tikt aizliegta ieeja ar tehnoloģiju kompānijas Google topošajām paplašinātās realitātes Google Glass brillēm.

Lasvegasas kazino īpašnieki pavēstījuši, ka šādas brilles varētu palīdzēt krāpniekiem negodīgi uzvarēt kāršu spēlēs, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi. Gadījumā, ja Lasvegasas spēļu nami pieņems šādu lēmumu, to apmeklētājus varētu sagaidīt pārmeklēšana, lai nepieļautu ierīces ienešanu kazino telpās. Savukārt, ja klients atteiksies pieciest pārmeklēšanu, kazino sola viņam izsaukt taksometru, kas to aizgādās līdz viesnīcai.

Jau patlaban vairākos Lasvegasas spēļu namos aizliegtas video un audio ierakstīšanas ierīces, tostarp arī viedtālruņu izmantošana.

ASV Nevadas štata izklaides un viesnīcu kompānijas MGM Resorts International pārstāvji medijam NBC skaidrojuši, ka koncernam piederošajās kazino telpās drošības dienesta darbinieki apmeklētājiem neļauj fotografēt. Jaunais Google produkts apsardzei problēmas nesagādāšot, jo viņi jau vairākus gadus ir pieraduši meklēt miniatūras kameras, kas paslēptas dažādos sadzīves produktos un var tikt izmantotas apmeklētāju slepenai filmēšanai.

Vairāki ASV Vispārējo pakalpojumu administrācijas (General Services Administration) vadošie darbinieki iesaistīti skandālā par 822 tūkstošu ASV dolāru vērtām izklaidēm Lasvegasā, kur tika plānota mācību konference, vēsta Businessinsider.com.

Minētajā «darba braucienā» Lasvegasā administrācijas darbiniekus izklaidēja klauns, telepāts, tāpat pasākuma ietvaros norisinājās dīvaina balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika izsmiets prezidents Baraks Obama.

Savukārt viens no administrācijas vadītājiem, kas palīdzējis plānot konferenci Lasvegasā, Džefrijs Nīlijs (Jeffery Neely), par šo gadījumu atteicās liecināt Kongresā. Viņš atsaucās uz savām tiesībām neliecināt sevi apsūdzošā lietā.

Pēc tam, kad atklātībā nonāca «konferences» pārmērības, Dž. Nīlijs tika nosūtīts atvaļinājumā, un patlaban saistībā ar minēto Lasvegasas braucienu notiek kriminālizmeklēšana, vēsta Washington Post.

Lasvegasas atpūtas kompleksa Palms Casino Resort renovācijā ieguldīs 620 miljonus eiro, kas ir lielākā summa pilsētas vēsturē, par kādu renovēta ēka, raksta Business Insider.

2016.gadā kompleksu iegādājās miljardieri – mākslas kolekcionāri Franks un Lorenzo Fertittas par 312,5 miljoniem dolāru. Kopš tā laika viņi investējuši viesnīcā 40 tūkstošus dolāru par divstāvu numuriem, 3 miljonus – skotu viskija glabātuvē, lobija bārā un iegādājušies daudzus mākslas darbus.

«Pabeidzot 620 miljonu dolāru renovāciju, Palms tiks pilnībā pārveidots un kļūs par vienu no Lasvegasas apmeklētākajiem galamērķiem,» uzsver kompleksa pārstāvis Džons Grejs.

Viena nakts Palms numuriņā maksā sākot no 139 dolāriem.

Viesnīcā izvietotas četras cilvēkveidīgas skulptūras, ko veidojis Bruklinas mākslinieks Dastins Jellins un katra no tām maksā 150 tūkstošus dolāru. Tāpat tajā atrodas miljoniem dolāru vērti Endija Vorhola, Damiena Hērsta, Žana Mišela Baskjē stila darbi.

Ņemot vērā, ka ir krīze, pagaidām neviens neko Lucavsalā nebūvēs, tā, vērtējot izskanējušo informāciju par ieceri šajā vietā būvēt lielu atpūtas un kazino centru, intervijā aģentūrai BNS sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš klāstīja, ka nav dzirdējis ne par vienu investoru, kas Lucavsalā būtu gatavs iet ar reāliem projektiem.

«Esmu dzirdējis dažādus plānus un versijas, bet konkrētus cilvēkus, kas tur būtu gatavi nākt un ieguldīt, nezinu, » teica Ušakovs, piebilstot, ka jābūt reālistiem un jāsaprot, ka ir krīze un pagaidām tur neviens neko nebūvēs.

Investoram mūsdienu pasaulē ir ļoti plašas ieguldījumu iespējas, kur var iegādāties arī to kompāniju akcijas, kas savu darbību saista ar visai cilvēcei vai konkrētam indivīdu pulciņam piemītošiem netikumiem un vājībām. Šādu kompāniju vidū var izcelt ieroču, alkohola, tabakas un azartspēļu uzņēmumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamā informācija gan liecina, ka, piemēram, tā saucamā «Netikumu fonda» (agrāk Vice Fund, tagad Barrier Fund) daļas vērtība kopš šā gada sarukusi par 0,7%, kas nav diez ko spīdošs rādītājs. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 50 indeksa vērtība šajā pašā laikā palielinājusies par 4,3%.

Jāpiebilst, ka minētais fonds iegulda ap 50 grēku biznesa kompāniju akcijās.

Makao faktors

Jāpiebilst gan, ka situācija ir ļoti atšķirīga, ja izvērtē dažādus grēku biznesa vērtspapīrus, kur kopējo dinamiku pabendē kazino kompāniju akciju cenu kritums. Pirms kāda laika Ķīnu satricināja ziņas, ka valsts izvērsīs cīņu ar korupciju un naudas atmazgāšanu, kas sevišķi smagi iedragāja valsts administratīvā reģiona Makao kazino biznesu (ieņēmumi tur esot kritušies aptuveni par trešo daļu), ziņo Bloomberg. Jau rakstīts, ka šis reģions līdz ar to, ka tā ir vienīgā vieta Ķīnā, kur legāli var nodarboties ar kazino biznesu, pēdējo gadu laikā piedzīvojis galvu reibinošu izaugsmi, un aplēses liecina, ka azartspēļu apgrozījums Makao jau vairāk nekā astoņas reizes pārsniedz ASV Lasvegasas apgrozījumu (vēl 2007. gadā Makao un Lasvegasas azartspēļu ieņēmumi bija aptuveni vienādi). Tajā savu darbību bija izvērsušas arī pašas lielākās rietumvalstu kazino kompānijas, kuru akciju vērtība jau kādu laiku faktiski ir brīvajā kritienā.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 305,657 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 776,22 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi pieauga 3,3 reizes un sasniedza 208,46 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,324 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 3% - līdz 50,466 miljoniem eiro.

2024.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,629 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% jeb 382,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.

2022.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% - līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2024.gada decembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 46 553 bezdarbnieki, kas ir par 1371 vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 45 182 bezdarbnieki, taču par 3791 mazāk nekā 2023.gada beigās, kad aģentūrā bija reģistrēti 50 344 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2024.gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēneši iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,3%, kas mēneša laikā ir kāpums par 0,1 procentpunktu.

Decembrī visstraujāk starp reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis audzis Kurzemē - par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 5,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Pērn banku sektora kopējā peļņa bija 150,375 miljoni eiro, tostarp pirmajā ceturksnī banku sektora peļņa veidoja 17,438 miljonus eiro.

2021.gada marta beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 25,43 miljardus eiro, kas ir par 4,7% jeb 1,134 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 24,296 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Tai skaitā iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs šogad marta beigās veidoja 17,572 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 509,316 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 106,254 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2020.gada septembra beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 23,649 miljardi eiro, kas ir par 5,5% jeb 1,224 miljardiem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Noguldījumos bankas septembra beigās bija piesaistījušas 19,844 miljardus eiro, kas ir par 6,4% jeb 1,201 miljardu eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām palielinājies par 12,1% jeb 1,687 miljardiem eiro, septembra beigās sasniedzot 15,679 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 6,5% jeb 495,086 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 8,063 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 5,6% jeb 265,742 miljoniem eiro, sasniedzot 5,028 miljardus eiro.

2010. gada pirmajos astoņos mēnešos ar peļņu strādāja septiņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kopā nopelnot 7,1 miljonu latu, tomēr banku sektora kopējie zaudējumi augusta beigās sasniedza 299,2 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Banku sektora zaudējumi šogad pirmajos astoņos mēnešos bijuši par 34,3% mazāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 455,4 miljonus latu. FKTK prognozē, ka kopējie banku sektora zaudējumi šogad kopumā varētu būt ap 500 miljoniem latu, kas būtu aptuveni par trešdaļu mazāki nekā 2009. gadā, kad tie sasniedza 773,4 miljonus latu.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem augusta beigās sasniedza 96 miljonus latu.

Augusta beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,4 miljardus latu jeb par 2.6% vairāk nekā jūlija beigās, t.sk. palielinājās gan piesaistīto rezidentu noguldījumu atlikums – par 1,4% jeb 89 miljoniem latu, gan piesaistīto nerezidentu noguldījumu atlikums – par 4,4% jeb 173 miljoniem latu.

2012. gada pirmo pusgadu banku sektors Latvijā noslēdzis ar kopumā 78,5 milj. Ls peļņu. Pirmajā pusgadā ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles.

Banku sektora līdz jūnija beigām gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza teju 140 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 30,6% ir pieauguši tīrie komisijas naudas ienākumi un par 9,3% - tīrie procentu ienākumi. Savukārt izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem samazinājušies par 14,6%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Komisija norāda, ka visu Latvijas banku darbības rādītāji jūnijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām. «Banku sektora likviditāte saglabājās augsta, un likviditātes rādītājs jūnija beigās bija 59,3% (minimālā prasība – 30%), bet maija beigās – 59,4% apmērā,» norādīts FKTK paziņojumā par banku sektora pirmā pusgada rādītājiem.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 151,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 80,5% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2019.gadā banku sektora kopējā peļņa bija 83,935 miljoni eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 24,318 miljardi eiro, kas ir par 8,4% jeb 1,893 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Zaudējumi pērn piecām bankām

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas,...

Noguldījumos bankas 2020.gada beigās bija piesaistījušas 20,519 miljardus eiro, kas ir par 10,1% jeb 1,877 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2019.gada beigām palielinājies par 19,1% jeb 2,677 miljardiem eiro, gada beigās sasniedzot 16,669 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 12,8% jeb 965,647 miljoniem eiro, gada beigās sasniedzot 8,534 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 17,4% jeb 826,822 miljoniem eiro, sasniedzot 5,589 miljardus eiro.

Savukārt banku sektora kopējais kredītportfelis 2020.gada beigās bija 19,707 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 334,996 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs 2020.gada beigās veidoja 17,08 miljardus eiro, kas ir par 1,9% jeb 326,56 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs pagājušā gada beigās veidoja 5,23 miljardus eiro, kas ir par 0,5% jeb 23,676 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 5,65 miljardus eiro, kas ir samazinājums par 5,5% jeb 330,243 miljoniem eiro.

FKTK dati arī liecina, ka banku sektorā pieaugusi tirgus koncentrācija. Piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2020.gada beigās bija 88,37% (2019.gada beigās - 86,03%), kredītos - 90,08% (89,23%), bet noguldījumos - 89,97% (88,07%).

Banku sektora kopējie zaudējumi aprīļa beigās sasniedza 176,5 miljonus latu, ko galvenokārt radīja izdevumi uzkrājumiem nedrošiem kredītiem, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvie dati.

Šogad ar peļņu strādājušas septiņas Latvijas bankas un viena ārvalstu bankas filiāle, kopā nopelnot 4,2 miljonus latu.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem aprīļa beigās sasniedza 37.9 miljonus latu.

Banku sektora likviditātes rādītājs ir palielinājies un aprīļa beigās sasniedza 67,3% (marta beigās – 62,8%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs ir palielinājies līdz 14,5% (marta beigās – 14,2%). Kopš gada sākuma kapitālu palielinājušas sešas bankas kopumā par 127,6 miljoniem latu un aprīļa beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,7 miljardu latu.

Aprīļa beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,1 miljardus latu, kas ir par 3,1% jeb 301,8 miljoniem latu vairāk nekā marta beigās. Aprīlis ir pirmais mēnesis, kad piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, un jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad noguldījumu atlikuma gada pieauguma temps ir pozitīvs – 3,6%.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 107,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 337,291 miljonu eiro, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 6,7% un veidoja 93,299 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 86,752 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,8% - līdz 26,155 miljoniem eiro.

2025.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,111 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 379,465 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gadā veidoja 1,549 miljardus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr procentu izdevumi pieauga par 90% un sasniedza 428,771 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pagājušajā gadā bija 354,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 15,7% - līdz 107,348 miljoniem eiro.

2024.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 2,253 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 16,659 miljardi eiro, kas ir par 4,8% jeb 759,167 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Swedbank tirgus daļa pēc bruto aktīvu apjoma šogad marta beigās samazinājusies līdz 20%, kas ir 2005. - 2006. gada līmenī.

Latvijas komercbanku asociācijas apkopotie dati liecina, ka pēdējo četru gadu laikā Swedbank, kas jau vairākus gadus ir Latvijas lielākā banka, lielākā tirgus daļa bija sasniegta 2007.gada 1. ceturksnī - 23,8%, bet nākamajos gados tirgus daļa pārējo komercbanku bruto aktīvu apjomā pakāpeniski samazinājusies. Šogad marta beigās Swedbank bruto aktīvu apjoms bija 4,24 miljardi latu, kas bija par 306,5 milj. Ls jeb 6,7 % mazāks nekā 2010. gada beigās, bet vēl par 2,8% lielāks nekā 2007.gada marta beigās.

Šobrīd otras lielākās bankas SEB bankas tirgus daļa Latvijas komercbanku aktīvos veido 13%, kas arī ir sarukusi, salīdzinot ar 2007.gada marta beigām, kad tirgus daļa 15,4%. SEB bankas aktīvu apjoms šogad marta beigās veidoja 2,76 miljardus latu, kas ir par 135 milj. Ls jeb 4,7% mazāk nekā 2010. gada beigās, bet par 3,4% lielāki nekā 2007.gada 1. ceturkšņa beigās.

Pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuvusi Rietumu banka, nobīdot SEB banku uz ceturto vietu.

Rietumu bankas aktīvi pirmā ceturkšņa beigās bija 3,788 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 5,6%, bet gada laikā - par 22,7%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā statistika.

Savukārt SEB bankas aktīvi šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 3,663 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs sarucis par 0,6%, bet gada laikā ir 3,9% samazinājums.

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir Swedbank. Tās aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 5,015 miljardi eiro. Ceturkšņa aikā aktīvu apmērs samazinājies par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām pērn tas audzis par 0,9%.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 211,476 miljonu eiro peļņu, kas ir par 30,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 653,261 miljonu eiro, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 15,3% un veidoja 176,619 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 179,132 miljonu eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,5% - līdz 54,779 miljoniem eiro.

Jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,397 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 93,600 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 17,407 miljardi eiro, kas ir par 4,5% jeb 746,473 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada beigās.