Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro, kas ir 2,8 reizes lielāks nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet koncerna neto peļņa palielinājās 15,5 reizes un bija 84,547 miljoni eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada pirmajā pusgadā sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus, pateicoties disciplinētai tirdzniecības un risku mazināšanas pieejai 2021.gadā. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem sešu mēnešu finanšu rezultātiem.

2022.gada pirmajā pusgadā "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5157 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir samazinājies par 31%.

Uzņēmums skaidro, ka pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu un ierobežoto piegādes iespēju dēļ.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" apgrozījuma mērķis nākamajam gadam ir samazināts no 27 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Izmaiņas saistītas ar pārmaiņām tirgu attīstībā globālu politisku un ekonomisku faktoru dēļ, kā arī ar pieaugušo konkurenci tiešās e-komercijas segmentā," skaidro kompānijas pārstāvji.

Tāpat "Madara Cosmetics" pārstāvji norāda, ka atbilstoši pašreiz prognozējam līdzšinējais 27 miljonu eiro apgrozījuma mērķis būtu sasniedzams 2024.gadā.

Tiecas uz 27 miljonu eiro apgrozījumu 

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija...

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajos sešos mēnešos bija 10,212 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājusies 2,4 reizes - līdz 840 489 eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

2022.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū pieauguši par 5,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 2,645 miljonus eiro, kamēr pārējās Eiropas Savienības valstīs produkcija realizēta 6,841 miljona eiro apmērā, kas ir par 6,2% vairāk, bet citu valstu tirgos - 662 100 eiro apmērā, kas ir kritums par 23,8%. Citi koncerna ieņēmumi veidoja 64 200 eiro.

"Novērojam pakāpenisku fizisko tirdzniecības kanālu atlabšanu, turpretī e-komercijas vidē darbojamies paaugstinātas konkurences apstākļos. Uzņēmuma pārdošanas kanālu diversifikācija palīdzējusi veiksmīgi pielāgoties pašreizējām tirgus izmaiņām," teikts kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā.

Tostarp finanšu pārskatā minēts, ka 2022.gada pirmajā pusgadā e-komercija veidoja 33% uzņēmuma mātessabiedrības apgrozījuma, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

"Tiešās e-komercijas apgrozījuma sarukums pirmajā pusgadā ir skaidrojams lielākoties ar būtisku konkurences pieaugumu e-komercijas segmentā. Pēc globāli straujās e-komercijas nozares attīstības Covid-19 pandēmijas laikā, pašreiz nozares izaugsme ir mērenāka, bet konkurence ir palielinājusies. E-komercijas sniegumu ietekmē arī augošais pieprasījums pēc fiziskajiem tirdzniecības kanāliem un to priekšrocībām pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglojumiem," skaidrots vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka "Madara Cosmetics" lielākais tirgus ārpus Latvijas joprojām ir Somija - 2022.gada pirmajā pusgadā apgrozījums Somijā pieaudzis par 52% un veidoja 2,15 miljonus eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā arī minēts, ka "Madara Cosmetics" turpina īstenot tiešās izplatīšanas stratēģiju ārvalstīs. Šogad tiešās izplatīšanas modelis ieviests Zviedrijā un Dānijā.

"Lai gan rentabilitātes rādītāji ir pasliktinājušies, uzņēmumam ir pietiekami finansiālie resursi, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem un realizētu dažāda veida attīstības projektus," norādīts vadības ziņojumā.

Jau ziņots, ka "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 19,369 miljoni eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 6,5%, sasniedzot 3,669 miljonus eiro. Vienlaikus "Madara Cosmetics" mātessabiedrība 2021.gadā strādāja ar 18,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva 3,476 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 0,6%.

Savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums bija 9,911 miljonu eiro apmērā, bet koncerna peļņa bija 2,004 miljoni eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 377 058 eiro. "Madara Cosmetics" lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (23,92%), Lotte Tisenkopfa-Iltnere (23,76%), Somijas "Transmeri Group Ab" (22,93%), Liene Drāzniece (6,79%) un Zane Tamane (6,35%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 29,251 miljons eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes - līdz 4,242 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" šogad pirmajā pusgadā sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 31,9% - līdz 4,747 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 7000, jūnija beigās veidojot 382 000.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienība enerģētikas sektorā ir noteikusi virkni sektoriālo un juridisko personu sankciju, tomēr "Gaso" nav šo sankciju subjekts.

"Gaso" īpašumā esošās sadales sistēmas uzturēšana un attīstība faktiski nav saistīta ar precēm vai pakalpojumiem no Krievijas, tādējādi esošā ārpolitiskā situācija 2022.gada pirmajā pusgadā nav ietekmējusi "Gaso" darbību.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Latvijas apdrošināšanas kompānijas šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 8,16 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp Latvijas riska apdrošināšanas kompānijas 2022.gada pirmajos sešos mēnešos strādāja ar peļņu 8,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet Latvijas dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar zaudējumiem 4200 eiro apmērā pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā.

Pēc komisijas datiem, Latvijas riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajos sešos mēnešos nesusi peļņu 7,227 miljonu eiro apmērā pretstatā 8,719 miljoniem eiro 2021.gada pirmajā pusgadā.

Savukārt Latvijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas guvušas pelņu 84,039 miljonu eiro apmērā pretstatā 24,995 miljonu eiro zaudējumiem 2021.gada pirmajā pusgadā.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos visā pasaulē novērojams būtisks aktivitātes samazinājums – intensīvu darījumu periodu vairāku gadu garumā šobrīd faktiski nomaina nogaidīšanas un gatavošanās laiks.

Kopumā pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 305 IPO darījumi, kas ir par 54% mazāk kā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms šajos darījumos šogad līdz jūnija beigām bija 40,6 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65% mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Šie rezultāti ir loģiskas sekas šobrīd notiekošajam pasaules ekonomikā. IPO ieguldījumi lielā mērā atspoguļo kopējo ekonomisko noskaņojumu, jo, veicot investīcijas uzņēmuma pirmajā publiskajā kapitāla piedāvājumā, tirgus dalībnieki faktiski apliecina ticību konkrētā uzņēmuma izaugsmes stāstam. Un šobrīd kopējā ekonomiskā situācija, kurā dominē ģeopolitisks saspīlējums, ziņas no kara frontes līnijas, satraucoša inflācija un vispārēja aktīvu cenu nestabilitāte, attur investorus izteikt savu atbalstu uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un augstiem akciju vērtējumiem. To redzot, arī paši uzņēmumi izlemj par labu nogaidīšanai un IPO darījumi notiek daudz mazāk.

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Likvidējamās "ABLV Bank" grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos AS "Pillar Capital" (iepriekš "New Hanza Capital") koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 11,66 miljoni eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 0,4% un bija 1,969 miljoni eiro, teikts "Pillar Capital" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Pillar Capital" paziņojumā minēts, ka koncerna rezultāti atbilst vadības sagaidītajam rezultātam.

Koncerna pamatdarbības naudas plūsma 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 4,45 miljonus eiro, bet bruto aktīvi jūnija beigās bija 155,01 miljons eiro.

Koncernam pirmā pusgada beigās bija 44 ieguldījumu īpašumi, kuru tirgus vērtība sasniedza 114,003 miljonus eiro.

Kopējā iznomājamā platība bija 75 607 kvadrātmetri, pirmā pusgada beigās bija iznomāti 88% no pieejamās platības. Līgumos noteiktā gada nomas maksa bija 3,627 miljoni eiro.

"Pillar Capital" koncerns 2021.gada pirmajā pusgadā strādāja ar 10,025 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 1,977 miljonu eiro zaudējumus.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.

2022.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās.

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no piektdienas atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2022. gada I pusgadā ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnās) ir mazāks vai aptuveni tāds pats, salīdzinot ar 2021. gada I pusgadu. Ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 33,9%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 1,1% mazāks. Savukārt apaļkoksnes eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,9%, bet ienākumi no eksporta pieauguši par 59,6%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir ažiotāža un tā brīža neziņa par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā.

Neredzēta aina

„Patiešām tas ir nepieredzēts ienākumu pieaugums, kam pamatā ir bailes, proti, ārvalstu zāģmateriālu un plātņu materiālu pircēji pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nobijās par iespējamu šo produktu nepieejamību un deficītu, tāpēc bija gatavi maksāt ļoti augstu – tā dēvēto riska cenu tikai tāpēc, lai viņiem šādi produkti būtu,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka brīdī, kad ir redzami šā gada pirmā pusgada eksporta ieņēmumi, iepriekš minētā situācija jau ir pagātne. „Zāģmateriālu cenas pēc neticamu augstuma rekordu sasniegšanas pašlaik ir nokāpušas pagrabā. Tie ir sava veida amerikāņu kalniņi – te augšā, te lejā, turklāt salīdzinoši īsā laikā,” skaidro K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka situācijā, kad zāģmateriālu cenas lielākajos to noieta ārvalstu tirgos ir sarukušas, jāsamazinās būtu arī zāģbaļķu iepirkuma cenām, taču tās joprojām augstā līmenī uztur malkas kosmiskās cenas, kuras turpina karsēt dabasgāzes deficīts un tās neadekvātās cenas Eiropā.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Kā liecina Eleving Group konsolidētais finanšu pārskats par periodu, kas noslēdzās šā gada 30. jūnijā, uzņēmums ir uzlabojis rezultātus visos galvenajos biznesa rādītājos, tostarp arī EBITDA rādītājā, kas ir sasniedzis 32,3 milj. eiro.

Pārskata periodā Eleving Group ir palielinājis koriģēto EBITDA par 16,6%, sasniedzot 32,3 milj. eiro pretstatā 27,7 milj. eiro pirms gada. Tikmēr koriģētā peļņa pirms valūtas kursa svārstību ietekmes ir sasniegusi 9 milj. eiro, salīdzinājumā ar 7,7 milj. eiro pirms gada.

Sešu mēnešu koriģētie ieņēmumi ir sasnieguši 90 miljonus eiro, kas ir par 22,3 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kad tie bija 67,7 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti ieņēmumos veidoja 23,5 miljonus eiro, kas ir par 142,3% vairāk nekā 2021. gada pirmajos sešos mēnešos un par 23,8% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sastādīja 31,5 miljonus eiro, kas ir par 30,7% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, un par 5,9% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tikmēr patēriņa finansēšanas pakalpojumi ieņēmumos veidoja 31 miljonu eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Arī uzņēmuma neto portfelis uzrāda stabilu izaugsmi, pārsniedzot 275,8 miljonus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada.

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas.

Izdevumu mazināšanas gaidas liek prognozēt ekonomikas izaugsmes samazināšanos, vai pat recesiju un cenu kāpuma apstāšanos. Bet dzīvē viss ir savādāk, un eirozonas ekonomika gadu uzsākusi ar vairāk pozitīviem, nekā negatīviem, pārsteigumiem izaugsmes ziņā.

Darba tirgus ir spēcīgs, izaugsme labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Pozitīvo ziņu krātuvi patērētājiem papildina ziņas, ka naftas cena šonedēļ aizdevusies zem 75 dolāriem par barelu, gāzes cena pietuvojusies 40 eiro par MWH, salīdzinot ar gadu iepriekš globālajā tirgū nu jau zemākas ir gan metālu, gan baļķu, gan kviešu un citu izejvielu cenas. Neskatoties uz samērā strauju izejvielu cenu kritumu, kopējais inflācijas līmenis pazeminās lēnāk nekā gribētos un tas joprojām ir krietni virs centrālo banku nospraustajiem mērķiem. Tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka šur tur finanšu tirgū vērojamas “plaisas vadzī” (Silicon Valley Bank, Signature Bank, Credit Suisse), centrālās bankas visticamāk nedomā mainīt savu kareivīgo nostāju procentu likmju jautājumā.

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” vadības komandai, kas šobrīd strādā pie jaunas bankas dibināšanas, no 1.novembra pievienosies Vladimirs Bolbats, lai virzītu jaunās bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi.

V. Bolbats Indexo nodrošinās plašu pieredzi privātpersonu banku pakalpojumu jomā un finanšu nozarē kopumā, ko viņš ir uzkrājis, vairāk nekā desmit gadus strādājot Swedbank AS, kur viņš vadīja gan ikdienas banku pakalpojumu, gan uzkrājumu un apdrošināšanas nodaļas Baltijas valstu mērogā.

V.Bolbats strādās pie Indexo nākotnes bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izveides, kas ietvers jaundibināmās bankas privātpersonu apkalpošanas stratēģijas un ikdienas bankas produktu attīstību, tostarp maksājumus, uzkrājumus un citus finanšu pakalpojumus.

“Vladimirs mums pievienojas kritiski svarīgā brīdī, jo tieši šobrīd mēs būvējam nākotnes Indexo banku. Mēs jau esam panākuši būtisku progresu bankas IT sistēmu, darbības struktūras un finanšu pārvaldības pīlāru izveidē, bet Vladimira ieguldījums palīdzēs radīt INDEXO bankas ikdienas finanšu pakalpojumu klāstu. Mūsu stratēģija privātpersonu banku segmentā paredz balstīties uz pakalpojumu modernu vienkāršību, intuitīvu ērtību un patiesu, draudzīgu attieksmi servisā un produktu piedāvājumā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.