Jaunākais izdevums

Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) pārvalde 20.decembrī noslēgusi visu laiku apjomīgāko investīciju projektu ar Līvānos esošo augsto tehnoloģiju uzņēmumu SIA “Light Guide Optics International”.

SIA “Light Guide Optics International” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 33 milj. eiro apmērā, kopumā paredzot izveidot vismaz 35 jaunas darba vietas.

Uzņēmumā līdz 2030. gadam tiks realizēts apjomīgs investīciju projekts “Optisko šķiedru ražošanas jaudu palielināšana” EUR 33 000 000 apmērā. Tā mērķis ir optisko šķiedru ražošanas jaudu palielināšana, uzbūvējot jaunu ražošanas ēku blakus esošajām uzņēmuma ēkām, kā arī iegādājoties un uzstādot jaunus papildus optisko šķiedru vilkšanas torņus. Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā pieprasījums pēc uzņēmuma ražotajiem produktiem turpinās strauji pieaugt, īpaši pēc tā jaunajiem produktiem - medicīnas katetriem, jo aizvien vairāk asinsvadu ārstniecības procedūras visā pasaulē tiek veiktas ar šo jauno tehnoloģiju tās labo rezultātu dēļ.

Līvānu uzņēmums Lightguide ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem silīcija dioksīda optisko šķiedru un šķiedru optisko izstrādājumu projektēšanā un ražošanā. Šobrīd Lightguide ierindojas arī Latvijas visstraujāk augošo un vērtīgāko uzņēmumu rindās. Tur ražotās gaismas enerģiju vadošās šķiedras tiek izmantotas minimāli invazīvu medicīnas instrumentu ražošanā, kā arī šķiedru kūļu ražošanā, kurus tālāk izmanto pasaules vadošie industriālo un zinātnisko iekārtu izstrādātāji un ražotāji.

Uzņēmums eksportē vairāk kā 99,9% no savas saražotās produkcijas uz daudzām pasaules valstīm. Lielākās tirgus daļas ir Izraēlā, Itālijā, ASV, Francijā, Īrijā, Vācijā, Singapūrā un Austrijā.

Latgales SEZ sastāvā uzņēmums darbojas jau kopš 2018.gada un līdz šim ir īstenojis piecus ieguldījumu projektus jaudīgu investīciju piesaistei.

Arī 2022.gadā ar SIA “Light Guide Optics International” tika noslēgts apjomīgs investīciju projekts gandrīz 25 milj. eiro apmērā, kura ietvaros tika pielāgotas telpas ražošanas procesa nodrošināšanai un iecirkņa atbilstību medicīnas produktu ražošanas standartiem, kā arī tika iegādātas jaunas papildus tehniskās iekārtas.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs atzīst: “SIA “Light Guide Optics International” ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas neapšaubāmi apliecina sevi kā aktīvus un uzticamus partnerus, sniedzot būtisku ieguldījumu visa Latgales reģiona un arī valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Esam pateicīgi uzņēmuma profesionālajai komandai par tik augstiem nopelniem tehnoloģiju inovāciju radīšanā. Pateicoties Lightguide, varam droši apgalvot, ka Latgale ir Latvijas silīcija ieleja.”

Savukārt Latgales SEZ Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzsver, ka ar šī projekta ieviešanu Latgales SEZ vēsturē ir sācies jauns posms. Var teikt, ka šobrīd Latgalē ir izveidojies stiprs optoelektronikas klasteris – optiskās šķiedras un elektronikas ražotāju produkcija ir pieprasīta un atrodas līderu pozīcijās pasaules tirgū.“Lightguide uzņēmums mums parāda Latgales potenciālu, to, ko var paveikt mūsu cilvēki, kā arī atver jaunus apvāršņus visai Latgales reģiona izaugsmei. Mēs, Latgales SEZ pārvalde, esam gandarīti, ka vērojam šīs kapitālsabiedrības izaugsmi speciālās ekonomiskās zonas radīto priekšrocību ietekmē” rezumē J.Lāčplēsis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi, tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Turpmākajos izdevumos iepazīstināsim ar nominantiem tuvplānā un sākam ar titula Gada uzņēmējs 2025 ieguvēju – uzņēmuma Light Guide Optics International vadītāju Daumantu Pfafrodu - personību, kas apvieno inženieriju, vīziju un drosmi. Cilvēku, kurš savā nozarē nes Latvijas vārdu pasaulē.

Desmit gadu laikā uzņēmumam Light Guide Optics International izdevies sasniegt ievērojamu izaugsmi. Uzņēmuma peļņa pieaugusi gandrīz deviņas reizes, 2024. gadā sasniedzot 21,69 miljonus eiro, savukārt apgrozījums palielinājies vairāk nekā sešas reizes, 2024. gadā veidojot 57 miljonus eiro. Šo attīstības stāstu lielā mērā raksturo uzņēmuma vadītāja un īpašnieka Daumanta Pfafroda mērķtiecīgā pieeja, spēja domāt ilgtermiņā un drosme attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu globāli konkurētspējīgā nozarē. Daumanta Pfafroda vadībā Light Guide Optics International kļuvis par vienu no spilgtākajiem Latvijas ražošanas un eksporta veiksmes piemēriem, apliecinot ne tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, bet arī stratēģisku līderību un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Ražošana

Pirmsākumi Latvijā – pirms 40 gadiem Līvānos

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,27.10.2025

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte (18.10.2024.) Līvānu novadā – optiskās šķiedras ražotāja SIA Light Guide Optics

International apmeklējums.

Foto Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales reģionā šobrīd top vairāki nozīmīgi projekti – Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks Daugavpilī, Rēzeknes industriālais parks Ziemeļu rajonā un industriālais parks “Augšdaugava” – Augšdaugavas novadā.

Paralēli arī pārējās Latgales pašvaldības attīsta uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, sakārtojot industriālās teritorijas, kurās nākotnē varēs ienākt eksportējošie uzņēmumi.

Spēcīgs pamats reģiona izaugsmei

Gan ALTOP, gan Rēzeknes un Augšdaugavas industriālie parki kopā iezīmē jaunu posmu Latgales ekonomiskajā attīstībā. Tie radīs reģionā modernu industriālo telpu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīs investīcijas un nodrošinās jaunas darba vietas. Šie projekti veido pamatu tam, lai Latgale kļūtu par arvien nozīmīgāku tehnoloģiju un ražošanas centru Latvijā, turpinot attīstīt jau reģionā izveidoto optoelektronikas klasteri, kā arī nodrošinot inovācijām draudzīgu vidi un ilgtermiņa ekonomisko atdevi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24.septembrī lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales speciālajā ekonomiskajā (SEZ) zonā iekļaut arī Alūksnes novadu.

"Šos grozījumus virzīsim kā alternatīvu valdības iesniegtajam likumprojektam, jo esam precizējuši vairākas lietas, tostarp atsauces uz nozarēm, kurās kapitālsabiedrības nevarēs saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus," atzīmē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Budžeta komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šī likumprojekta būtība ir sniegt atbalstu Alūksnes novada uzņēmējiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ, tādējādi mēs ne tikai veicināsim reģiona ekonomikas attīstību, bet arī stiprināsim mūsu pierobežu.

Latgales SEZ darbojas kopš 2017.gada, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu reģionā. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80 procentu atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20 procentu atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori Budžeta komisijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada sākumā Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) pievienojās jauns uzņēmums - SIA "Kuprava Industry", kas pierobežā, Balvu novada Kupravas ciemā ir radījuši un attīstījuši zīmolu Sauna LAB.

Uzņēmums ražo premium līmeņa koka karkasa saunas un moduļu ēkas, papildus piešķirot tām modernu elpu: digitālās iespējas, tālvadību, pielāgotu dizainu un ilgmūžību. Katrs Sauna LAB produkts radīts, izmantojot augstas kvalitātes videi draudzīgus materiālus un tiek rūpīgi pielāgots klientu vajadzībām, klimata un ģeogrāfijas izaicinājumiem.

Īsā laika posmā uzņēmumā ir radīts pozitīvi atpazīstams zīmols Latgales pierobežā, veicinot lauku teritorijas attīstību Kupravas ciemā. Divu gadu laikā no no 3 darbiniekiem SIA "Kuprava Industry" komanda ir izaugusi par 14 darbinieku kopienu.

Rezultātā Sauna LAB eksportē uz vairāk kā 20 EEZ valstīm: Norvēģiju, Islandi, Šveici, Beļģiju, Austriju un citām. Divu gadu laikā uzņēmums ir iesaistījies dažādos projektos, kas apliecina tā kapacitāti un spēju augt. Uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka viens no šādiem projektiem bija SPA centra izveide Lofotu salās Norvēģijā, piegādājot koka karkasa saunas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" kategorijā "Eksporta čempiona" izvirzīti četri uzņēmumi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvai nominēti AS "Latvijas finieris", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Schwenk Latvija" un AS "UPB". Šajā kategorijā tiek vērtēti uzņēmumi ar labāko sniegumu eksporta tirgos.

"Inovācijas čempiona" apbalvojumam nominēti uzņēmumi SIA "Mikrotīkls", "Latvijas finieris", Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Yokohama TWS Latvia" un SIA "Aerones Engineering", vērtējot uzņēmumu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā.

Kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 apbalvojumam nominēti uzņēmumi AS "HansaMatrix", SIA "Karavela" un SIA "Baltic Block".

Savukārt kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu no 250 nominēti SIA "Orkla Biscuit Production", SIA "Light Guide Optics International", SIA "Pulsar Optics" un SIA "Jensen Metal".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvoti konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" laureāti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Eksporta un inovācijas balva" kategorijā "Eksporta čempions" šogad piešķirta būvniecības un ražošanas holdingam AS "UPB".

Savukārt kategorijā "Eksporta jaunpienācējs" apbalvota SIA "RAW".

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts AS "Hansamatrix", bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - SIA "Light guide optics international".

Vienlaikus kategorijā "Inovācijas čempions" atzīts AS "Latvijas finieris".

Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu komercsabiedrību grupā tika atzīta SIA "Daba Laba" Safari brauciens, bet biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu un pašvaldību iestāžu grupā - "Ventspils muzeja" jaunā muzeja multifunkcionālā ēka ar ekspozīciju.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB,25.11.2025

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.novembra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas ekonomikā ir slēptās rezerves

Intervija

Nepārstrādātas plastmasas nodoklis maina sistēmu. SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis

Ideju mežs

Katra piektā lapu koku saplākšņa loksne pasaulē ir ievesta no Latvijas

Aktuāli

Budžetu var taisīt arī bez deficīta

Finanses

Ieguldījumu fondi – iespēja kapitāla tirgus attīstībai Latvijā

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks – Rīgā notiks Baltic Capital Markets Conference 2025

Latvijas eksporta izcilības

Plaša zivju konservu eksporta ģeogrāfija

Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.