Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Tūrisma klients pēdējo piecu gadu laikā ir mainījis ieradumus ceļojumu meklēšanā un komunikācijā. Vēl pirms pāris gadiem tūrists stiepa mājās ceļojumu katalogus un ceļvežus, lai izvēlētos savu atvaļinājuma galamērķi. Mūsdienu apstākļos liela daļa klientu un, jo sevišķi, ārzemnieki izmanto tieši interneta sakarus, lai iegūtu informāciju par atpūtas un izklaides iespējām. Rietumu sabiedrībā aizvien biežāk veidojas sava veida standarts, proti, ja uzņēmumam nav interneta mājas lapas, tad tas nav nopietns tūrisma piedāvātājs. Arī tūrisma komunikācijās ir notikusi sava veida revolūcija, jo lielākā daļa informācijas apmaiņas notiek tieši ar e-pasta starpniecību. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēju lielākais vairums šajā informācijas apmaiņā nav spējīgi piedalīties un līdz ar to ievērojami zaudē konkurencē ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latgalē ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kuriem ir sava interneta mājas lapa un e-pasta adrese. Tūrisma uzņēmumam ļoti lielu lomu spēlē komunikācijas iespēja ar potenciālo klientu, lai uz pieteikumu var nekavējoši atbildēt. Mūsdienu tūrists ir izlutināts un tas nevēlas apgrūtinošu, dārgu un lēnu komunikāciju, tāpēc e-pasts ir iekarojis plašu atzinību. Latgales reģiona attīstības aģentūra jau kopš 2000. gada sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem aktīvi veicina lauku tūrisma iespēju popularizēšanu Latvijā. Kopš 2001. gada LRAA ir uzņēmusies vadošo lomu Latgales vienotā tūrisma stenda sagatavošanā un pārstāvniecībā BALTTOUR izstādes ietvaros, šogad Latgales stends saņēma 1. vietu izstādes rīkotāju konkursā par stenda oriģinalitāti un noformējumu. Pašlaik notiek gatavošanās nākošgad paredzētajai BALTTOUR-2005. 2003.-2004. gados ar PHARE pārrobežu programmas atbalstu tika īstenots projekts „Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana”. Šī projekta ietvaros ir izstrādāta shēma, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp LRAA, Latgales TIC un uzņēmējiem ar mērķi Latgales viesiem nodrošināt visaktuālāko informāciju par tūrisma norisēm un pakalpojumiem Latgalē. Tā kā arvien vairāk potenciālo Latgales apmeklētāju kā efektīvāko informācijās ieguves līdzekli par ceļojuma mērķi izvēlas Internetu, tad LRAA izstrādāja un publicēja vienoto Latgales tūrisma informācijas portālu. Latgales tūrisma informācijas portāls darbojas kopš 2004. gada augusta un uzsāktais darbs tiek turpināts, saturiski pilnveidojot portālā atspoguļoto informāciju, aktualizējot datus par tūrisma uzņēmumu pakalpojumiem. Līdz 2005. gada janvārim ir paredzēts atklāt portāla versijas krievu un angļu valodās, kā arī ieviest rezervēšanas sistēmu, kas ļautu portāla apmeklētājiem lēti un ērti rezervēt nepieciešamos Latgales tūrisma pakalpojumus vienuviet. Taču neatrisināta problēma ir komunikācijas nodrošināšana starp klientu un tūrisma uzņēmēju, jo kā jau iepriekš minēts, tāda iespēja pastāv tikai nedaudziem uzņēmējiem. Lai meklētu alternatīvas problēmas risinājumam Latgales reģiona attīstības aģentūra un Eiropas Informācijas Centrs ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu rīko semināru ciklu Latgalē, lai iepazīstinātu lauku tūrisma uzņēmējus ar jaunākajām tūrisma nozares tendencēm Latvijā un Eiropā, iepazīstinātu uzņēmējus ar Latgales tūrisma informācijas portālu un veidojamo rezervēšanas sistēmu, kā arī Eiropas Informācijas Centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpašs uzsvars semināros tiks liks uz komunikācijas nodrošināšanu tūrisma nozarē, izmantojot Lattelekom, Latvijas Mobilais Telefons un Tele-2 pakalpojumus. Aicina piedalīties semināros tūrisma un citu nozaru uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un speciālistus, un visus, kuriem ir interese par interneta pieejamības iespējām Latgalē! 09.12., plkst. 11:00 – Balvu rajona padomē 14.12., plkst. 11:00 – Preiļu rajona padomē 15.12., plkst. 11:00 – Ludzas lauku tūrisma aģentūrā 16.12., plkst. 11:00 – Rēzeknes rajona padomē 17.12., plkst. 10:00 – Krāslavas rajona padomē 17.12., plkst. 14:00 – Daugavpils rajona padomē Dalība seminārā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir pietiekami

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Pirmo reizi Latvijas tūrisma vēsturē tiek uzsākta novada reklāmas kampaņa, kuras mērķis ir veicināt tūrisma atpazīstamību Latgales reģionā. Mārketinga aktivitātes organizē Eiropas reģionālais tūrisma institūts, (Eiropa.lv) Latgales reģiona attīstības aģentūras (Latgale.lv) uzdevumā. Kampaņas budžeta pamatsumma ir 4 930 eiro, kuras ietvaros tika sagatavoti četru veidu radioreklāmas, dažāda veida reklāmkarodziņi interneta medijiem, kā arī Latgales tūrisma logo un moto “Vasals Latgolā!”. Mērķa auditorijas sasniegšanai tiks izmantoti sekojoši plašas saziņas līdzekļi: radio SWH (10.08-12.08.2004), Latvijas radio 2 (6.09-19.09.2004), populārākais ziņu portāls internetā Delfi.lv, laikraksta Dienas bizness portāls Db.lv un citi mediji. Kopš pagājušās ceturtdienas, 6.08.2004, Latgale ir ieguvusi jauna dizaina portālu www.latgale.lv, kurš ir viens no modernākajiem portāliem Latvijas tūrisma biznesā. Tas iemieso jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kuri jau tuvākajā laikā radīs novada tūrismam izcilas priekšrocības informācijas apkalpošanā un klientu piesaistē. Portāls tapis projekta "Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana" ietvaros, kuru finansē Phare 2001 CBC programma. Latgales tūrisma asociācija kopā ar tūrisma informācijas centriem strādā pie informācijas datu aktualizācijas. Reklāmas kampaņa tiek balstīta uz Latgales informatīvo portālu www.latgale.lv un reģiona tūrisma informatīvo telefonu 7118118 sadarbībā ar Lattelekom! Latgales tūrisms šajā gadā ir ieguvis daudzus jaunus draugus, jo piedāvājuma kvalitāte ir krietni uzlabojusies un naktsmītņu saimnieki ziņo par veiksmīgu biznesu vasaras mēnešos. Zilo ezeru zeme piedāvā ceļotājiem Latgalei raksturīgo amatniecību, aktīvo atpūtu un sakrālo tūrismu. Tie ir trīs galvenie Latgales tūrisma industrijas pamatvirzieni, kuru attīstībai arī nākotnē tiks piesaistīti ievērojami līdzekļi. Būtiska loma Latgales tūrismā ir Aglonai (Aglyunai), kur ik gadu pulcējas vairāki simti tūkstoši svētceļnieku. Par godu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kuri ik gadu norisinās gada 33. nedēļā (14.-15.08.), Latgales tūrisms jau otro gadu strādā pie projekta “33. nedēļa”. Ar šo produktu Latgale cer piesaistīt ceļotāju mērķa auditoriju, kura vēlas pavadīt garākas brīvdienas, nevis tikai nedēļas nogali. Latgalei, līdzīgi kā citu novadu tūrismam, visdrīzākā laikā ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no valsts puses lielceļu un telekomunikāciju infrastruktūrā, lai straujā tūrisma attīstība reģionā netiktu mākslīgi bremzēta. Satiksmes ministrijai būtu jāstrādā pie plāna, kurš paredzētu, ka Rīgu no jebkuras Latvijas apdzīvotās vietas var sasniegt 2 ½ stundu laikā. Latgales tūrismam ir lielas iespējas jau tuvākajā nākotnē kļūt par vienu no interesantākajiem ceļojumu reģioniem Latvijā, jo šis reģions pēc savas kultūras un mentalitātes ir kā valsts valstī, līdzīgi kā Bavārija Vācijā vai arī Katalonija Spānijā.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Lai sekmētu Latgales tūrisma attīstību un piesaistītu arvien vairāk apmeklētāju, ir izstrādāts un pašlaik tiek realizēts projekts «Kulināro pakalpojumu tīkla pilnveidošana Latgalē, pamatojoties uz Kulinārā mantojuma koncepciju». Projekta mērķis ir uzlabot kulinārijas servisu Latgalē, sekmēt gastronomiskā tūrisma attīstību, kā arī palielināt esošo biznesa potenciālu kulinārijas sektorā un pilnveidot pārrobežu sadarbību ēdināšanas pakalpojumu sektorā. Projekta vadītāja Ilze Stabulniece uzskata, ka Kulinārā mantojuma koncepcijas ieviešana Latgales reģionā nodrošinās ēdināšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, sekmēs ekonomisko attīstību projektā iesaistītajos rajonos un palielinās nodarbināto skaitu. Projekts noslēgsies nākamā gada augustā. Projekta kopējais budžets ir 165 515 eiro, tas tiek finansēts Phare 2001 Pārrobežu sadarbības Baltijas jūras reģionā programma ietvaros. Projektā piedalās Eiroreģiona Ezeru zeme Latvijas birojs (piedalās Daugavpils pilsētas dome un rajona padome, Preiļu rajona padome, Rēzeknes pilsētas dome, Krāslavas rajona padome), bet sadarbības partneri ir Ludzas rajona padome un Daugavpils tirdzniecības skola, kā arī Utenas apgabala administrācija. Projekta ietvaros tiks savāktas un apkopotas Latgales tradicionālo ēdienu receptes un izstrādāta Latgales ēdienkarte, kā arī izdota Latgales recepšu grāmata latviešu, krievu un angļu valodās (tiks izplatīta ar tūrisma informācijas centru starpniecību). Savukārt izstrādātā Latgales ēdienkarte kalpos par pamatu gastronomiskā tūrisma veicināšanai un īpašu gastronomisko maršrutu izstrādei Latgalē. Tiks izstrādāta gan Latgales ēdienkarte, kas būs vienāda visā Latgalē, un arī Kulinārā mantojuma ēdieni, kas būs atšķirīgi katrā ēdināšanas uzņēmumā. Gardēžu tūrisms veicinātu arī Latgales lauku atlabšanu, jo Kulinārā mantojuma koncepcija pieprasa, lai ēdienu būtu gatavoti no vietējiem produktiem. Projekta ietvaros ir plānots piedalīties arī tūrisma izstādēs Latvijā, Lietuvā un Vācijā, līdz ar to prezentējot jauno Latgales tūrisma produktu. Projektā iesaistītie Latgales reģiona 25 ēdināšanas un pārtikas produktus ražojošie uzņēmumi un 7 arodvidusskolas tiks apgādātas ar Latgales tradicionālajiem galda klāšanas piederumiem — māla traukiem un linu galdautiem. Paredzēts arī apmācīt gan arodskolu audzēkņus, gan arī kulinārijas nozarē strādājošo uzņēmumu speciālistus —apgūst latgaliešu ēdienu gatavošanu, galda klāšanas kultūru, Latgales tradīcijas un ēdienkarti. Pieredzes apmaiņai ir plānoti arī braucieni uz Lietuvu un Zviedriju, lai iepazītos ar līdzīgi strādājošīem uzņēmumiem, kas piedāvā reģionālos ēdienus. Projekta ietvaros tiks iegādātas arī jaunas virtuves iekārtas Daugavpils tirdzniecības skolai, kurā apmāca arī ēdināšanas uzņēmumu darbiniekus.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Eiropas Savienības finansētā Ventspils pilsētas domes projekta “Tūrisma iespējas un plānošana Rietumlatvijā un Rietumlietuvā ilgtspējīgas tūrisma vides veidošanā” ietvaros 16 cilvēku liela grupa, kas pārstāv tūrisma uzņēmumus un pašvaldības no Ventspils, Liepājas un Klaipēdas, šo otrdien devās 5 dienu garā pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju un Zviedriju, lai iepazītos ar Skandināvijā populāro tūrisma ceļu „Karaļu ceļš” (Kings` Road). Programmā paredzēts apmeklēt tādas pilsētas kā Helsinki, Kotka, Hanko, Turku, Stokholma, Arborga, Karlstade, Eskilstuna un citas vietas. Notiks gan iepazīšanās ar dažādiem tūrisma uzņēmumiem, gan arī tikšanās ar tūrisma nozares kolēģiem Somijā un Zviedrijā. Programmā paredzēts veikt pilsētu vēsturisko daļu apskati, apmeklēt vairāku pilsētu tūrisma informācijas centrus, kā arī viesoties kādreiz slavenajā „Fiskars” dzelzsapstrādes fabrikas vēsturiskajās ēkās un Erebro pilī. Braucienā piedalās 6 ar tūrisma nozari saistīti darbinieki no Ventspils, 5 no Liepājas un 5 no Klaipēdas. No Ventspils šajā pieredzes apmaiņas braucienā dodas Armands Vijups (Ventspils Muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā), Didzis Ošenieks (Ventspils pilsētas galvenais dārznieks), Ilga Dreifelde (Ventspils Komunālās pārvaldes Ražošanas nodaļas galvenā speciāliste), Iveta Rīvāne (Tūrisma firmas „Tobago” direktore), Ieva Vanaga (Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas pilsētas arhitekte infrastruktūras attīstības jautājumos) un Ieva Briede (Ventspils Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste). Atgādinām, ka šo PHARE 2001.gada Baltijas jūras valstu sadarbības programmas Granta projektu sagatavoja Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs. Ventspils partneri šajā projektā ir Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs no Liepājas puses un Klaipēdas tūrisma un kultūras informācijas centrs. Projekta izmaksas finansē PHARE programma, Ventspils pašvaldība un Liepājas pašvaldība. Projekta kopējais apjoms ir 80999 EUR, no kuriem gandrīz 78 % finansē Eiropas Savienība. Projekta galvenā ideja ir izveidot Ventspils, Liepājas un Klaipēdas pilsētas un tām pieguļošās teritorijas par vienotu pārrobežu tūrisma reģionu un veidot jaunus kopīgus tūrisma projektus. Projekta ietvaros jau ir realizēti un vēl tiks realizēti sekojoši pasākumi: Tika organizēti četri mācību semināri tūrisma uzņēmējiem. Reģiona pārstāvjiem bija iespēja piedalīties starptautiskajās tūrisma izstādēs Helsinkos, Gēteborgā, Viļņā, Maskavā un Rīgā. Tiek izstrādāta pārrobežu reģiona vienota tūrisma attīstības programma. Tiek strādāts pie vienota tūrisma ceļa Ventspils – Liepāja – Klaipēda izveidošanas. Tiek veidota Ventspils – Liepāja – Klaipēda tūrisma ceļa mājas lapa. Tiek izdoti divu veidu tūrisma bukleti par šo reģionu 6 valodās. Projekts noslēgsies 2004.gada septembra beigās ar konferenci Ventspilī „Ilgtspējīga tūrisma attīstība pārrobežu reģionā”. Avots: Ventspils TIC

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Latgales novada stends atzīts par labāko stendu starptautiskajā tūrisma gadatirgū “Balttour 2004”, kas notika izstāžu centrā Ķīpsalā no 13. līdz 15. februārim. Latvijas tūrisma aģentu asociācijas rīkotajā stendu konkursā Latgales novada stends saņēma pirmo godalgu kā atraktīvākais un draudzīgākais stends. Latgales kopīgais stends tapis visu novada tūrisma informācijas centru, Latgales pašvaldību, Latgales reģiona attīstības aģentūras un Eiroreģiona "Ezeru zeme" sadarbības rezultātā. Latgales stenda moto šajā izstādē bija – “Uz Latgali pēc gardumiem!”, kas tika realizēts pateicoties Eiroreģiona "Ezeru zeme" PHARE 2001 programmas projektam "Kulinārais mantojums Latgalē". Stenda māksliniecisko noformējumu veidoja Preiļu muzeja māksliniece Silvija Berezovska, kā arī Tūrisma informācijas centru darbinieki. Latgales stenda kuplo apmeklētāju pulku priecēja folkloras ansamblis ,"Ceiruleits" no Līvāniem. Tika piedāvātas dažādas tējas, maize, Latgales alus. Izstādes apmeklētājiem tika piedāvāta jauna Latgales tūrisma karte, kas tapusi ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalstu, kā arī tūrisma informācijas centru sagatavotie informatīvie materiāli par tūrisma iespējām novadā un Latgales kultūras norisēm 2004. gadā. Avots: LRTA “Ezerzeme”

27. augustā Finanšu ministrija ar Latgales reģiona attīstības aģentūru (LRAA) parakstīja līgumu par projekta “Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana” ieviešanu. Projekta mērķi ir veicināt sadarbības iespējas starp Latgales reģionu un Somijas ziemeļaustrumu reģionu, stiprināt tūrisma atbalsta institūcijas un sniegt efektīvu informāciju par tūrisma iespējām Latgalē, tādejādi palielinot tūrisma industrijas ieguldījumu sabiedrības labklājībā un palielinot tūristu skaitu reģionā. Tā realizācijā tiks iesaistīti tūrisma uzņēmumi, kas sniedz tūrisma un ar tūrismu saistītus pakalpojumus, pašvaldības, tūrisma informācijas centri (TIC) un informācijas punkti Latgales reģionā, LRAA un Somijas ziemeļaustrumu reģiona attīstības aģentūra, kas ir projekta partneris. Plānotās aktivitātes : Latgales tūrisma informācijas pakalpojumu vizuālā tēla izveide. Apmācības semināri TIC, LRAA , tūrisma uzņēmumiem un pašvaldību darbiniekiem. Mārketinga pasākumu ieviešana. Tūrisma pakalpojumu reklamēšana izmantojot dažādus medijus: nacionālā radio, televīzija, interneta portāls, preses relīzes, dalība tūrisma izstādēs. Mārketinga pasākumu efektivitātes noteikšana un uzraudzība. Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības nodaļas izveide. Latgales tūrisma informācijas plūsmas plāna izstrāde nākamajam gadam. Projekts ilgs 12 mēnešus Projekta apjoms – 54503,4 eiro, no kuriem Phare līdzfinansējums – 43602,72 eiro, LRAA līdzfinansējums – 10900,68 eiro. Avots: Eiropa.lv

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

11. decembrī Rēzeknes rajona padomes telpās notiks seminārs «Latgales tūrisma produkta patērētāju prasību analīze», kurā piedalīsies Latgales un Latvijas tūrisma informācijas centru pārstāvji, Somijas ziemeļaustrumu attīstības aģentūras tūrisma speciālisti un citi Latgales tūrisma nozares attīstibu veicinošo institūciju pārstāvji. Semināra gaitā tiks apkopoti visu dalībnieku viedokļi par tūrisma vajadzībām Latgalē, viņu ceļojumu mērķiem un interesēm. Semināra rezultātu apkopojums tiks izmantots par pamatu Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa veidošanai, las nodrošinās ērtu Latgales tūrisma informācijas pieejamību visiem Latgales tūrisma interneta portāla un tūrisma informatīvā tālruņa 7118118 lietotājiem. Seminārs tiek organizēts ES Phare Sadarbības programmas Baltijas jūras reģionam 2001 ietvaros finansētā projekta «Latgales reģiona tūrisma informācijas modeļa izveidošana» ietvaros. Projekta realizācija uzsākās šī gada augustā un ilgs 12 mēnešus. Kopējais finansējums ir 54 503 eiro, bet projektu izstrādāja Latgales reģiona attīstības aģentūra.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.