Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži ir noslēdzis 37 cirsmu pirkuma līgumus uz vienu gadu ar 32 kompānijām, kuriem šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņš. Šogad līguma termiņš beidzas 44 ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ar kopējo platību nedaudz vairāk par 256 000 ha un mežizstrādes apjomu 2002. gadā 515 000 m3, kas ir ap 22 % no visos ilgtermiņa mežizstrādes līgumos izcirstās koksnes. Līdz šim valsts mežu apsaimniekotājs ir noslēdzis 37 cirsmu pirkuma līgumus 205 000 ha platībā (mazākais cirsmas pirkuma līgums 144 ha) ar 32 kompānijām, 7 līgumturētājiem ar kopējo platību 20 000 ha, netika pārslēgti līgumi, norāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš atgādina, ka no Valsts meža dienesta tika pārņemti visi 347 noslēgtie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. 1999. un 2000. gada laikā 9 ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ir beidzies to darbības termiņš. Augošus kokus bijušajās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās pašlaik realizē izsolēs, jo šobrīd netiek slēgti jauni ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Pēc Dienas biznesa rīcībā esošās informācijas pie ilgtermiņa mežistrādes līgumiem var tikt tikai nopērkot tos uzņēmumus, kuriem šādi līgumi ir. Šobrīd spēkā ir 299 ilgtermiņa mežizstrādes līgumu. Mežu konsultatīvās padomes sēdē tika nolemts: ka 2002. gadā valsts mežu apsaimniekotājs neslēgs jaunus un nepārjaunos līdz šim noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus — nemainīsies to termiņš un līgumā noteiktā valstu mežu apsaimniekojamā platība. Taču, lai neciestu tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētāji, kuru līguma termiņš beidzas šogad, tiem tika dota iespēja noslēgt uz 2003. gadu cirsmu pirkuma līgumus. Līgumi gan tiek slēgti tikai ar tiem uzņēmumiem — ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem, kuri atbilst izvirzītajiem kritērijiem, skaidro E. Zakovics.

Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Preses relīze

Lai iepazīstinātu būvniecības nozarē strādājošos ar vienu no pasaules spēcīgākajiem celtniecības tehnikas ražotājiem, SIA Kesko Agro Latvija un Kesko Machinery sadarbībā ar celtniecības tehnikas ražotāju New Holland rīko Lielo celtniecības tehnikas demonstrācijas rudens tūri New Holland Road Show 2007.

" 11. septembrī pulksten 13.00 Saldus rajona Zirņu pagastā

" 13. septembrī pulksten 13.00 Cēsu rajona Drabešu pagastā

" 15. septembrī pulksten 13.00 Rēzeknes rajona Ozolaines pagastā

Neraugoties uz nekustamā īpašuma tirgus attīstības straujo dinamiku un piesātinājumu, pēdējo gadu laikā Latvijā celtniecības un būvniecības projektu skaits un apjoms pieaudzis vairākas reizes, sasniedzot agrāk neredzētus apmērus. Tomēr, pēc Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" datiem, šobrīd Latvijā ir sestās zemākās būvniecības izmaksas Eiropā un viszemākās Baltijā, kas savukārt nozīmē - šai nozarei ir plašas tālākās attīstības iespējas. Tāpēc, lai palīdzētu celtniecības/būvniecības nozaru uzņēmējiem un strādājošajiem atrast ieplānotajiem darbiem visatbilstošāko tehniku, SIA Kesko Agro Latvija rīko New Holland celtniecības tehnikas demonstrācijas tūri: vienas nedēļas laikā trijos Latvijas reģionos - Kurzemē, Vidzemē un Latgalē - smilšu karjeros notiks deviņu New Holland tehnikas vienību paraugdemonstrējumi, lai šīs jaudīgās mašīnas varētu izrādīt savas tehniskās iespējas un varēšanu reālā vidē un reālos darba apstākļos (smiltis, grants, māls, dubļi, šķembas).

AAS BTA Baltic Insurance Company 2015. gadā apdrošināšanas atlīdzībās par specializētajai tehnikai nodarītajiem bojājumiem izmaksājusi 663,26 tūkstošus eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, informē apdrošinātājs.

Atlīdzību apjoma pieaugumu ietekmējis BTA saņemto atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums – pērn BTA saņēmusi par 25% vairāk atlīdzību pieteikumu nekā 2014. gadā.

Saskaņā ar BTA statistiku interese par specializētās tehnikas un iekārtu apdrošināšanu ik gadu pieaug. Pērn BTA apdrošināto specializētās tehnikas un iekārtu skaits pieaudzis par 15%. Tomēr būtiski pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Kopumā par specializētās tehnikas un iekārtu bojājumiem vai bojāeju 2015. gadā BTA izmaksāja 663 264 eiro, bet gadu iepriekš BTA izmaksātā kopējā atlīdzību summu par specializētās tehnikas bojājumiem bija 237 528 eiro.

«Janvāra vētra ir iztīrījusi visas mežizstrādes tehnikas noliktavas ne tikai mums, bet arī mūsu konkurentiem,» secina SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Pieprasījums pēc mežistrādes tehnikas ir būtiski pārsniedzis iespējamo piedāvājumu, tāpēc ir izpirkta pat visa pieejamā lietotā tehnika, skaidro Andris Bružs. «Visi plāni ir pārpildīti, un arī finansiālie rādītāji ir labāki par cerētajiem,» uzsver A. Bružs. Viņš norāda, ka vētra no dienaskārtības noņēmusi mārketinga aktivitātes — kā piesaistīt klientus. «Lai arī pērn uzceltais tehnikas apkalpošanas centrs bija orientēts uz nākotni, tomēr tas tikko spēj apmierināt pieaugušo pieprasījumu, turklāt ir jāpalielina meistaru skaits līdz 22,» norāda A. Bružs. Viņš gan pieļauj, ka šī gada augstais pieprasījums nākošajos gados samazinās pieprasījumu pēc mežizstrādes tehnikas, jo visi, kuri varēja, šogad to ir nopirkuši. Arī mežizstrādes tehnikas rūpnīcas var saražot tik, cik var un nevar uzreiz staruji palielināt izgatavojamās tehnikas vienību skaitu, tāpēc šogad jaunas mašīnas paredzētajā laikā saņems tikai tie, kuri jau iepriekš tās bija pasūtījuši, atzīst A. Bružs. Viņš gan norāda, ka šogad iegādāto mežizstrādes tehniku nav iespējams atpelnīt, tikai likvidējot šā gada janvāra vētras sekas, tāpēc daudziem to īpašniekiem nākošgad un vēlāk nāksies palauzīt galvu, ko un kā darīt; lai atpelnītu vienu mašīnu, vajag ar to strādāt vismaz 4 gadus, skaidro A. Bružs.

Tehnikas nomas biznesā svarīgs faktors ir uzticības veidošana, tādēļ bez labas komandas uzņēmuma attīstība nav iespējama, atzīst SIA Storent līdzīpašnieki

Celtniecības, ceļu būves un industriālās tehnikas iznomātājs SIA Storent pēdējos piecos gados ievērojami palielinājis apgrozījumu – no 2,9 miljoniem eiro 2009. gadā līdz gandrīz 11 miljoniem eiro 2014. gadā. Storent iekļauts Lursoft un Dienas Biznesa veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmums jau kopš tā dibināšanas 2008. gadā izvērsis darbību arī Lietuvā un vēl pēc gada Igaunijā, atverot šajās valstīs vairākus nomas punktus. Kopējais grupas apgrozījums 2014. gadā sasniedzis 19,7 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka galvenais izaugsmes dzinējspēks pēdējos piecos gados bija vērienīgās investīcijas tehnikas parka palielināšanā un IT risinājumu izveidē, bet svarīgākā veiksmes formula ir profesionālais komandas darbs, jo nomas biznesā svarīgas ir attiecības ar klientiem. Tas ir savstarpējās uzticēšanās bizness.

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Līdz šī gada 17. aprīlim investoriem visās Baltijas valstīs ir iespēja piedalīties AS "Storent Holding" obligāciju emisijā līdz 35 miljonu eiro apmērā ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi.

Obligācijas ir pieejamas gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, kā arī esošajiem divu obligāciju emisiju investoriem tiek piedāvāta iespēja apmainīt obligācijas, saņemot apmaiņas prēmiju. Obligācijām ar dzēšanas termiņu 2025. gada beigās tiek piedāvāta papildu apmaiņas prēmija 1% apmērā, bet obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā — 0,5 % no apmainīto obligāciju nominālvērtības. Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot uzņēmuma saistību refinansēšanai, uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV, kā arī jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

2004. gadā valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apaļkokus pārdos 760 000 m3 apmērā, kā arī nepagarinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuru termiņš ir beidzies. Tā nolēmis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Paredzēts, ka lielākā daļa no apaļkokiem — 700 000 m3 tiks izcirsti galvenajā cirtē, bet 60 000 m3 starpizmantošanas cirtē. Koksne, kura tiks iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (27 līgumi ar kopējo platību 81 000 ha) vai cirsmu pirkuma līguma (kopā 32) termiņš, tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. Tādējādi 2004. gadā augošu koku cirsmu izsolēs pēc aptuveniem aprēķiniem tiks pārdoti 1.6 milj. m3 koksnes un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (kuriem līgumu termiņš vēl nav beidzies) arī 1.6 milj. m3. Jāatgādina, ka LVM vadība vēlējās pārdot 881 000 m3 koksnes jeb apmēram 22 % no kopējā koksnes pārdošanas apjoma, taču bija iebildumi, ka šo īpatsvaru gada laikā nevajadzētu tik strauji palielināt (2003. gadā apaļkokus plānots pārdot tikai 9 % apmērā (367 000 m3) no kopējās realizējamās koksnes daudzuma). Db jau rakstīja, ka meža nozares uzņēmēju vidū nav vienprātības par šo soli. Daļa nozares uzņēmēju iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā, bet daļa iestājās par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu. Diskusijās tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Tiesa, tika arī norādīts, ka nevar pieņemt konkrētu lēmumu, pirms darba grupa devusi savu gala slēdzienu par valstij perspektīvāko koksnes realizācijas modeli.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējumu jaunas tehnikas iegādei.

Storent izmanto dažādus kapitāla piesaistes veidus, jo bankas finansē lielās tehnikas vienības, piemēram, pacēlējtehniku vai traktorus, bet uzņēmums investē, balstoties uz tirgus pieprasījumu un biznesa izaugsmi, ne tikai to, ko bankas atbalstītu. Viņš uzsver, ka, biznesam augot, ir jāattīsta arī tās produktu grupas, kuras bankas nefinansē, tāpēc obligācijas palīdz uzņēmumam augt atbilstoši tā stratēģijai, un šādu iespēju ir vērts izmantot.

Būvtehnikas nomas uzņēmums “Storent Holding” 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis gandrīz 20 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma EBITDA bija 4,4 miljoni eiro.

Lai paātrinātu ilgtermiņa attīstību, “Storent” ieguldījis ievērojamus līdzekļus tehnikas parka atjaunošanā, komandas attīstīšanā un IT risinājumu pielāgošanā tehnikas nomas vajadzībām.

Lai gan uzņēmuma nomas ieņēmumi nedaudz pārsniedza 2023. gada pirmā pusgada rezultātu, peļņas rādītāju ietekmēja augošās personāla izmaksas, iznomājamās tehnikas nolietojums un ievērojami lielāki procentu maksājumi. Neskatoties uz sarežģīto būvniecības tirgu, “Storent” sagaida pakāpenisku tirgus atveseļošanos, sākot ar 2024. gada otro pusi.

“2024. gada pirmajā pusē “Storent” investēja 15,5 miljonus eiro tehnikas parka nomaiņā un paplašināšanā. Tuvākajos mēnešos investīcijas tajā sasniegs 25 miljonus eiro, veicinot “Storent” izaugsmi 2025. gadā,” saka “Storent Holding” valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs.

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Lai 2003. gadā paredzētā apaļkoksnes ražošanas un pārdošanas pilotprojekta ietvaros varētu iegūt tiesības iegādāties konkrēto uzņēmējam nepieciešamo apaļkoksnes sortimentu, kā arī iegūt tiesības veikt mežizstrādes un apļkoku transportēšanas pakalpojumus, būs jāizpilda daudz dažādu prasību. «Visu pakalpojumu (mežizstrādes, mežsaimniecības, transporta) veicēju izvēle notiks saskaņā ar likuma «Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām» izvirzītajām prasībām un noteikto procedūru,» skaidro a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andrs Balodis. Viņš norāda, ka 2003. gadā, uzsākot plānotā apaļkoksnes piegādes pilotprojekta realizāciju 367 000 m3 apjomā, pakalpojuma pirkšanai tiks organizēts atklāts konkurss, kurā varēs pieteikties visi interesenti. Visus konkursantus vērtēs viena komisija un tās darbā varēs piedalīties ar nozaru asociāciju izvirzītie novērotāji. Tiesa, visās trīs konkursa kategorijās — mežizstrādes, transporta pakalpojumu sniegšanā un apaļkoku sortimentu pirkšanā — varēs piedalīties tikai juridiskās personas. Turklāt, potenciāliem pretendentiem tiks izvirzītas prasības — reģistrēts Latvijā, nav atzīts par maksātnespējīgu, nav nodokļu parādnieks, kā arī prasības, kuras saistītas ar profesionālo kvalifikāciju un iepriekšējās darbības aprakstu. Pretendentiem uz mežizstrādes pakalpojumu veikšanu būs jāuzraksta sava veida apliecinājums, ka tas nav sodīts par apzinātiem pārkāpumiem mežā, veicot mežizstrādes darbus utt., skaidro A. Balodis. Lai arī paredzēts, ka mežizstrādātājam — juridiskajai personai – minimālā pieredzse pakalpojumu sniegšanā, lai varētu startēt šādā konkursā, ir 3 mēneši, tomēr uzņēmējiem tiks prasīti darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā arī uzņēmuma darba pieredzes apraksts un pat rekomendācijas. Turklāt LVM, vērtējot šos priekšlikumus, izlases kārtībā pārbaudīs aprakstīto kvalifikāciju un prasmes un vajadzības gadījumā pieaicinās ekspertus. «Šādi nosacījumi neļaus cīnīties par mežizstrādes darbu pasūtījumiem kompānijām, kurām ir zems kvalifikācijas līmenis un maza pieredze šajā darbā,» norāda A. Balodis.

«2003. gads bija lūzuma gads, jo valdība nolēma jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus neslēgt un esošos nepagarināt, turklāt būtiski palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecību valsts mežos,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka tādējādi mežizstrādātājs Latvijā labākajā gadījumā kļūst par pakalpojuma sniedzēju valsts mežu apsaimniekotājam, nevis uzņēmums, kurš pērk augošus koku, tos izstrādā un pārdod gatavu sortimentu. «Tieši šī iemesla dēļ, ka beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, vairāki uzņēmumi likvidēja savu mežizstrādes biznesu, bet tiem, kuriem bija savas pārstrādes jaudas, ķērās pie aktīvas koksnes izejvielu meklēšanas ārpus Latvijas,» skaidro A. Cunskis. Viņš norāda, ka šo faktoru rezultātā pieauga koksnes importa apjomi no tuvākajām ārzemēm. «Valsts ar saviem lēmumiem ir radījusi nestabilu situāciju mežizstrādē, un pat lielu, stipru un konkurētspējīgu uzņēmumu īpašnieki un vadība sāk nodrošināties pret visādām nejaušībām,» skaidro A. Cunskis. Šī iemesla dēļ mežizstrādes uzņēmumos mainās kapitāldaļu īpašnieki, jo neredzot perspektīvu izdevīk pārdot vēl strādājošu nekā jau bankrotējošu uzņēmumu, secina A. Cunskis. Viņš pieļauj, ka minēto apsvērumu dēļ pērn viena no Latvijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma ievērojamu kapitāldaļu īpašnieks Varis Sīpols pārdeva tās otram līdzīpašniekam — Zviedrijas kompānijai Korsnas. A. Cunskis arī prognozē, ka minēto iemeslu dēļ mežizstrādes uzņēmumos turpināsies īpašnieku maiņa.

Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis uzskata, ka sava daļa vainas par nevajadzīgas nervozitātes un spriedzes radīšanu meža nozarē ir jāuzņēmas LVM vadībai. Proti, pirms dažiem gadiem tika prezentēta augošu koku pārdošanas stratēģija valsts mežos 2001. — 2003. gadā, kas paredz augošu koku tirdzniecību un partnerattiecību attīstību uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma pamata 70 %, bet izsolēs – 30 %, taču jau 2002. gadā sāka plānot jaunu apaļkoku sortimentu pārdošanu, kas samazinās augošas koksnes iegādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās. LVM vadība prezentēja arī darba uzsākšanu pie kritēriju un procedūru izstrādes jaunu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu slēgšanai, jo kopš 1998. gada šādu līgumu slēgšanai valdība bija noteikusi moratoriju. Tiesa, ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji, kuriem šie līgumi beidzas, to, LVM vadības solīto, pagarināšanu tā arī nav sagaidījuši. Tikai pēc Meža konsultatīvās padomes attiecīga lēmuma 2001. gadā tika nolemts tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuriem termiņš beidzās 2001. gadā (47 līgumi), pagarināt līdz 2002. gada nogalei (pagarināja tikai 32). Savukārt 2002. gadā pēc Meža konsultatīvās padomes spiediena tiem, kuriem ilgtermiņa līgumi beidzās (kopā 44), tika piedāvāts noslēgt cirsmu pirkuma līgumus uz 2003. gadu (noslēdza 37). Arī šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko būtu jārēķinās tiem, kuriem šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kā arī noslēgtie cirsmu pirkuma līgumi beidzas. Ja būtu šāda ilgtermiņa attīstības stratēģija, tad no šādas biznesam traucējošas neziņas un raustīšanās varētu izvairīties, bet iecerētās radikālās pārmaiņas visus nostādītu vienādā situācijā un tās būtu prognozējamas. A. Cunskis pieļauj, ka spriedze varētu būt mazāka, ja vien LVM neuzvestos kā zilonis trauku veikalā — jūtot, ka nesodīti var darīt ko vien vēlas, un neievērot paša noteiktos spēles noteikumus. «Nepārtrauktas stratēģijas pārmaiņas valsts mežos augošas koksnes iegūšanā rada neprognozējamu uzņēmējdarbības attīstību,» skaidro A. Cunskis. Līdzšinējā pieredze, agrāk deklarēto nostādņu maiņā, A. Cunskim nerada pārliecību, ka arī pašreiz izstrādātātajā LVM korporatīvās attīstības stratēģijas projektā līdz 2006. gadam iekļautie koksnes pārdošanas nosacījumi nemainīsies, skeptisks ir A. Cunskis.

Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija ir izveidota kā pretsvars Latvijas mežizstrādātāju savienībai un tās biedru viedoklim jautājumā par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšānu. Tā atzīst tikko nodibinātās Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka asociāciju dibinājuši (16) nelielie mežizstrādātāju un ar mežizstrādi saistīto pakalpojumu sniedzēji, lai aizstāvētu savas intereses valsts institūcijās. Tāpēc arī Zemkopības ministrijas vadībai nosūtīts lūgums par jaunās asociācijas pārstāvja iekļaušanu Meža konsultatīvajā padomē un darba grupā valsts meža resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai. Pēdējo gadu laikā strauji attīstījušies daudzi jauni uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus mežizstrādes un koksnes transporta jomās. Taču šo uzņēmumu turpmākā attīstība ir apdraudēta, jo Latvijas mežizstrādes tirgū ir būtiski ierobežota konkurence, norāda I. Krūtainis. Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu (ko pārstāv Latvijas mežizstrādātāju savienība), kuri bija tikuši pie ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML), protestē pret to, ka viņiem šie līgumi, kam šobrīd beidzas darbības termiņi, netiek pagarināti vai atjaunoti, mēģinot nosargāt savas intereses un panākt šo līgumu slēgšanu un agrāk noslēgto pagarināšanu.Taču pēc I. Krūtaiņa teiktā, IML nenodrošina visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus koksnes ieguvē valsts mežos, jo tiem kuriem ir šie līgumi, ir garantēta pieeja koksnes resursiem un tie maksā lētāk nekā pārējiem. Liela daļa IML aizstāvju ir uzņēmumi, kas meža nozarē būtībā ir starpnieki starp meža īpašniekiem un kokapstrādātājiem, pie tam ilgtermiņa līgumi pašlaik strauji koncentrējas lielo uzņēmumu rokās, kuru īpašnieki bieži vien ir ārzemju koncerni. Uzņēmumiem, kuriem nav IML, ir ļoti grūti konkurēt tirgū ar šo līgumu turētājiem, asociācijas dibināšanas iemeslus atklāj I. Krūtainis. Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas biedri SIA Aktīvs SIA Tezei S SIA Jaunlauciņi Z/s Vecrauskas SIA AVE MTP SIA 108 OM SIA Vikkers SIA Beaverss Z/s Vairogi SIA Nekas SIA Lielauto SIA Tilbe SIA Alfis SIA Vikars un Ko SIA Artavs SIA LDK Avots: Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija