Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

"Šis ir brīdis Eiropai, un mēs esam gatavi rīkoties," Leiena paziņoja Briselē. Plāna "ReArm Europe" ("Pārbruņosim Eiropu") ietvaros varētu mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro aizsardzības izdevumiem drošai un noturīgai Eiropai.

Tramps aptur militāro palīdzību Ukrainai

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu...

Leiena ierosina apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai.

"Tas ļaus dalībvalstīm ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus, neiedarbinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru," viņa teica žurnālistiem, atsaucoties uz procedūru, kas liek valdībām samazināt budžeta deficīta līmeni, ja tās pārkāpj noteikumus.

"Mēs dzīvojam visnopietnākajā un bīstamākajā laikā," sacīja Leiena. "Mēs atrodamies bruņošanās laikmetā, un Eiropa ir gatava ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus."

Līdzekļi tiks tērēti Ukrainas atbalstam un ļaus "uzņemties vairāk atbildību par mūsu pašu Eiropas drošību," viņa piebilda.

EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei, klāstīja Leiena.

"Ar šo aprīkojumu dalībvalstis var ievērojami palielināt atbalstu Ukrainai," norādīja EK prezidente.

Viņa pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai.

Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko Leiena iesniedza ES valstīm pirms ceturtdien gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.

Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Eiropas Savienība (ES) atliks otrdien paredzēto tarifu importam no ASV stāšanos spēkā, kas būtu bijusi atbilde uz ASV noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam, jo cer panākt vienošanos ar Vašingtonu, lai izvairītos no 30% procenta tarifa visam importam, ko draudējis noteikt ASV prezidents Donalds Tramps, svētdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Tramps sestdien pavēstīja, ka, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās ar ES, viņš importam no 27 valstu bloka piemēros 30% tarifu.

"Savienotās Valstis mums ir nosūtījušas vēstuli ar pasākumiem, kas stāsies spēkā, ja sarunu ceļā netiks panākts risinājums, tāpēc mēs arī pagarināsim savu pretpasākumu apturēšanu līdz augusta sākumam," žurnālistiem Briselē sacīja fon der Leiena.

"Tajā pašā laikā mēs turpināsim gatavoties pretpasākumiem, lai mēs būtu pilnībā gatavi," viņa piebilda.

EK priekšsēdētāja norādīja, ka ES "vienmēr ir bijusi ļoti skaidra nostāja, ka mēs dodam priekšroku sarunu ceļā panāktam risinājumam. Tā tas paliek spēkā, un mēs izmantosim laiku, kas mums ir līdz 1.augustam".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja, ka 19.martā tiks publiskots rīcības plāns, lai atbalstītu Eiropas tērauda ražošanas nozari, kuru sagaida būtiski izaicinājumi, ņemot vērā ASV draudus Eiropas Savienības (ES) preču importam piemērot muitas tarifus.

Eiropas tērauda ražotāju asociācija "Eurofer" brīdinājusi, ka Eiropas tērauda ražošanas nozarei draud neatgriezeniska lejupslīde, ja vien ES neīstenos tūlītējus pasākumus, tai skaitā tirdzniecības aizsardzību un cenas ziņā pieejamas videi draudzīgas energoapgādes nodrošināšanu.

Leiena un priekšsēdētājas izpildvietnieks, kas atbild par labklājību un rūpniecības stratēģiju, Stefans Sežurnē otrdien tikās ar "Eurofer", kā arī tērauda ražotāju, tai skaitā "ArcelorMittal", "ThyssenKrupp" un "Tata Steel" pārstāvjiem, lai sāktu dialogu par nozares nākotni.

"Tērauds tiek izmantots visur, sākot no vēja enerģijas ražošanas un beidzot ar aizsardzību," sacīja Leiena. "Taču Eiropas tērauda ražotāji nonākuši krustcelās, ņemot vērā izaicinājumus, ko rada nevajadzīga dekarbonizācija un daļēji arī negodīga globāla konkurence," viņa norādīja

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli ierosinājusi dot autoražotājiem vairāk laika, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) noteiktos klimata aizsardzības mērķus bez riskiem saņemt naudassodus.

Ierosinātās izmaiņas paredz, ka autobūves uzņēmumiem tiks doti trīs gadi noteikto mērķu ievērošanai, nevis prasītas ikgadējas atbilstības, taču kopējie emisiju samazināšanas mērķi paliks nemainīgi.

Priekšlikums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP) un vairākumam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena, kura nāca klajā ar šo ideju pirms mēneša, martā pauda pārliecību, ka izmaiņas nevājinās ES klimata mērķus. "Ir skaidrs pieprasījums pēc lielākas elastības attiecībā uz CO2 mērķiem," norādīja Leiena, piebilstot, ka autoražotājiem joprojām būs jāievēro mērķi, taču vienlaikus nozarei tiks nodrošināta lielāka elastība.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka Eiropas Savienības (ES) priekšlikums abpusēji atteikties no muitas tarifiem rūpniecības precēm, tajā skaitā automašīnām, nav pietiekams, lai kompensētu transatlantiskās tirdzniecības deficītu.

"Eiropas Savienība attiecībā uz mums ir bijusi ļoti, ļoti slikta, viņi neņem mūsu automašīnas, tāpat kā Japāna šajā ziņā, viņi neņem mūsu lauksaimniecības produktus. Viņi praktiski neko neņem," žurnālistiem Baltajā namā paziņoja Tramps.

Jau ziņots, ka sestdien ASV noteica vismaz 10% muitas tarifus, ko Vašingtona piemērojusi gandrīz visiem saviem tirdzniecības partneriem. Paredzēts, ka imports no ES valstīm no trešdienas tiks aplikts ar 20% muitas nodevu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES ir gatava sarunām ar Vašingtonu un ir piedāvājusi ASV abpusēji atteikties no muitas tarifiem rūpniecības precēm. Leiena uzsvēra, ka Eiropa vienmēr ir gatava noslēgt labu vienošanos, bet vienlaikus brīdināja, ka neveiksmes gadījumā EK ir "gatava reaģēt ar pretpasākumiem un aizstāvēt mūsu intereses".

Eiropas Savienība (ES) uz 90 atliek atbildes tarifu ieviešanu importam no ASV, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs vēlamies dod iespēju sarunām," sacīja Leiena. "Ja sarunu iznākums nebūs apmierinošs, spēkā stāsies mūsu pretpasākumi," viņa uzsvēra.

ES dalībvalstis trešdien apstiprināja pirmos atbildes tarifus importam no ASV 10- 25% apmērā, kuriem bija paredzēts spēkā stāties otrdien.

Trešdien apstiprinātie tarifi paredzēta kā atbilde uz ASV tarifiem tērauda un alumīnija importam, kas tika noteikti pirms aptuveni mēneša.

Taču ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pavēstīja, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. ES bija paredzēts 20% tarifs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "Financial Times" norādījusi, ka Eiropas Savienība (ES) apsver iespējas noteikt tarifus tādiem ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem kā "Meta" un "Google".

Gan ASV, gan ES ir uz laiku atlikušas savstarpēju paaugstinātu muitas tarifu piemērošanu, taču Brisele gatavojas iespējamībai, ka diplomātiskie pūliņi tirdzniecības nesaskaņu atrisināšanai varētu ciest neveiksmi.

Ja sarunu rezultātā netiks panākts apmierinošs iznākums, ES pieejami plaši atbildes pasākumi, sacīja Leiena.

"Piemēram, iespējams noteikt nodevas digitālo pakalpojumu reklāmas ienākumiem," viņa paskaidroja.

Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Jērgs Kukīss aicināja būt piesardzīgiem.

"Mums vienkārši jābūt uzmanīgiem ar digitālajiem uzņēmumiem, jo mums nav reālu alternatīvu," sacīja Kukīss.

Uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka vienkārši nav tāda apmēra mākoņdatošanas vai mākslīgā intelekta pakalpojumu sniedzēju, kas varētu aizstāt ASV uzņēmumus, viņš paskaidroja.

Jaunais muitas tarifs, ko ASV noteiks automobiļu eksportam no Eiropas Savienības (ES), kā to paredz abu pušu vienošanās, apgrūtinās Vācijas autoražotājus, pirmdien paziņoja Vācijas Autoražotāju asociācija (VDA).

"ASV noteiktais tarifs 15% apmērā, kas tiks piemērots arī automobiļu detaļām, Vācijas autobūves uzņēmumiem gadā izmaksās vairākus miljardus eiro un tos apgrūtinās," norāda VDA prezidents Hildegards Millers.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

Lai arī jaunais muitas tarifs 15% apmērā automobiļu eksportam no ES ir zemāks par 25%, ko Tramps noteica autoražotājiem aprīlī, tas ir krietni augstāks par ierasto 2,5% muitas nodevu, kāda tika piemērota iepriekš.

"Tagad ir svarīgi, kā vienošanās izskatās konkrētāk un cik tā ir uzticama," sacīja Millers.

Nedēļas nogalē panāktā Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās ir labāka nekā tirdzniecības karš, pirmdien paziņoja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

"Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka šī vienošanās ir labāka nekā tirdzniecības karš ar ASV," žurnālistiem sacīja Šefčovičs.

Viņš norādīja, ka tā ir "labākā vienošanās, ko mēs varējām panākt ļoti sarežģītos apstākļos".

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien panāca vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ka eksportam no bloka uz ASV tiks piemērots 15% tarifs, bet ASV eksportam uz ES netiks piemēroti nekāds tarifs.

Tramps bija draudējis importam no ES noteikt 30% tarifu, ja vienošanās netiktu panākta līdz 1.augustam.

Tomēr vienošanās izpelnījās asu kritiku no dažām ES dalībvalstīm un rūpniecības nozarēm, kas apsūdzēja ES par pārāk vieglu piekāpšanos ASV prezidentam.

Eiropas Savienība (ES) neieviesīs plānotos muitas tarifus tarifus ASV precēm 93 miljardu eiro vērtībā, jo pagājušajā mēnesī Brisele un Vašingtona panāca tirdzniecības vienošanos.

"Komisija šodien ir pieņēmusi nepieciešamās juridiskās procedūras, lai apturētu mūsu ES pretpasākumu īstenošanu, kuriem bija paredzēts stāties spēkā 7.augustā," sacīja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs tirdzniecības jautājumos Olofs Gills.

EK, kas atbild par 27 valstu bloka tirdzniecības politiku, bija sagatavojusi sarakstu ar ASV precēm, pret kurām vērst pasākumus, ja sarunās ar Savienotajām Valstīm neizdotos noslēgt vienošanos.

ES pretpasākumi būtu vērsti pret virkni ASV eksporta preču, sākot no sojas pupiņām līdz lidmašīnām, automobiļiem un viskijam.

Taču EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 27.jūlijā panāca vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Šogad, lai rastu papildu finansējumu aizsardzībai, nodokļus celt nav paredzēts, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa uzsvēra, ka pašlaik aizsardzības tēriņu palielināšanai paredzēts izmantot Eiropas Savienības piedāvātos instrumentus, piemēram, budžeta deficīta palielināšanu, aizņēmumus, piesaistīt arī privātās investīcijas.

Premjere sacīja, ka pašlaik tiek strādāts pie plāna, lai jau šogad sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Tas ļautu ātrāk palielināt valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu un kopējo militārpersonu skaitu, viņa paskaidroja.

Premjere uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijai ir jānāk ar skaidru redzējumu un arī jāizskaidro sabiedrībai, kā kopējais militārpersonu skaits varētu palielināties, ieskaitot profesionālos karavīrus un valsts aizsardzības dienestā iesaucamos.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka reaģēs uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, no 1.aprīļa atjaunojot tarifu piemērošanu ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tostarp viskijam, motocikliem, zemesriekstu sviestam un laivām.

Eiropas Komisija (EK) paziņojumā norādīja, ka pretpasākumu mērķis ir aizsargāt Eiropas uzņēmumus, darba ņēmējus un patērētājus no ASV muitas tarifiem, kas līdz pat 25% apmērā tiek piemēroti tērauda, alumīnija un dažu produktu, kas satur šos metālus, importam.

EK vēstī, ka ES arī ieviesīs muitas tarifus alumīnija un tērauda produktu, kā arī tekstilpreču, ādas izstrādājumu, sadzīves iekārtu un kokmateriālu importam. Tāpat tarifi ietekmēs lauksaimniecības produktus, tai skaitā mājputnu gaļu, liellopu gaļu, atsevišķas jūras veltes, riekstus, olas, cukuru un dārzeņus.

Komisija norāda, ka jaunie ASV tarifi ietekmēs ES eksportu 26 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 5% no ES kopējā preču eksporta uz ASV, kā rezultātā ASV importētājiem nāksies maksāt papildu ievedmuitas nodevas sešu miljardu eiro apmērā.

Gatavojot 19.sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju noteikt ierobežojumus valstīm, kas palīdz Maskavai apiet jau ieviestās sankcijas, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

ES dalībvalstu ārlietu ministri šonedēļ tiksies Kopenhāgenā, lai apspriestu jaunāko sankciju paketi. Viens no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem būs mehānisms, kas ir līdzīgs 2023.gadā pieņemtajai sekundāro sankciju sistēmai, kura līdz šim nav tikusi izmantota.

"Bloomberg" norāda, ka ES līdz šim nav bijusi noskaņota ieviest sekundārās sankcijas, taču, šķiet, šobrīd bloks ir sasniedzis robežu, kad šādi ierobežojumi varētu tikt noteikti.

Aģentūra arī ziņo, ka nākamajā ES sankciju paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu pretlikumīgā izvešanā uz Krieviju. Šis temats ļoti ieinteresēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad viņš nesen Baltajā namā tikās ar Eiropas valstu līderiem, lai apspriestu karu Ukrainā, raksta "Bloomberg".

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka Bulgārija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eirozonai, paverot ceļu tās kļūšanai par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas zonas 21.dalībvalsti no nākamā gada 1.janvāra.

EK ziņojumā teikts, ka pēc inflācijas samazināšanas Bulgārija atbilst visiem kritērijiem ES vienotās valūtas ieviešanai.

"Eiro ir taustāms Eiropas spēka un vienotības simbols," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena. "Pateicoties eiro, Bulgārijas ekonomika kļūs spēcīgāka, jo palielināsies tirdzniecība ar eirozonas partnervalstīm, tiešās ārvalstu investīcijas, piekļuve finansējumam, kvalitatīvas darbavietas un reālie ienākumi."

Bulgārija pievienojās ES 2007.gadā, un iepriekš bija plānojusi ieviest eiro 2024.gadā, taču pievienošanos eirozonai aizkavēja salīdzinoši augstā inflācija, kas tobrīd veidoja 9,5%.

EK nesen prognozēja, ka inflācija Bulgārijā šogad veidos 3,6%, bet nākamgad tā samazināsies līdz 1,8%.

Ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, Igaunija varētu bloķēt Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju paketes pieņemšanu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu.

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.