Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Tikai īstena saimnieka pieeja ļaus izskaust nevajadzīgus budžeta tēriņus.

Visās valsts ministrijās un Valsts kancelejā kopumā ir 10% vakanču, kas parāda vidējo «temperatūru» valsts pārvaldē un, iespējams, arī pašvaldībās, jo sistēma sevi kopē no virsotnes. 10% samazinājums no 18 miljardus vērtās 2026. gada budžeta izdevumu daļas veido tieši 1,8 miljardus eiro. Saprotams, ka ne visus izdevumus var attiecināt uz algām, tomēr lielu daļu no deficīta varētu likvidēt tieši šādi, likvidējot vakances.

Ministrijas kā paraugs

Ministrijas un Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes centrālais aparāts, un jau sen ir zināms, ka nepilno 4000 ierēdņu kopu nav vērts samazināt tieši, jo funkciju pietiek. Tajā pašā laikā esošās vakances parāda, ka ministrijas tīri labi tiek galā ar esošo darbinieku skaitu. Proti, būtu iespējams minimizēt izdevumus «atlaižot» tukšos krēslus. Tie, kuri dara darbu, lai paliek un strādā, bet tie krēsli, kas stāv tukši, vienkārši tiek izņemti no budžeta. Zināms taču – ja nauda tiek iedota, tad to pamanās iztērēt un atpakaļ budžetā šie līdzekļi nenonāk. Patiesībā sistēma ir saglabājusies no mūsu valsts brīvības atgūšanas brīža, un iestādes vai institūcijas budžeta veidošana kopš 1991. gada vienmēr ir veidota pēc amata vietu principa. Ņemsim kaut visvienkāršāko veidojumu – muzejs.

2026. gada valsts budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību, Saeimā pirms balsojuma par nākamā gada budžetu teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pateicās deputātiem par debatēm un norādīja, ka budžets sastāvēja no 490 deputātu priekšlikumiem un gandrīz 100 ministriju priekšlikumiem.

Politiķis atzīmēja, ka budžets veido drošāku Latvijas valsts iedzīvotāju nākotni. Viņš sacīja, ka iedzīvotāji noticējuši valsts drošības politikai, ekonomiskajai politikai, un to rādot ekonomiskās izaugsmes dati. Tagad svarīgākais nākotnē esot "nesalaist to visu dēlī", teica Ašeradens.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Latvijas uzņēmējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos tuvāko trīs gadu laikā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

LETA jau ziņoja, ka 12.martā Sprūds, prezentējot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, norādīja, ka uzdevums ir ambiciozs - panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju iepirkumos - no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028.gadā un 30% 2036.gadā.

Pirmdien ministrs tviterī papildinājis, ka esot liela Latvijas uzņēmēju interese par NBS iepirkumiem, un iepirkumos viens miljards eiro paredzēts Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie iepirkumi būšot, sākot no pārtikas, ekipējuma, transporta un būvniecības un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.

Jau ziņots, ka arī starptautiskie iepirkuma līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam jāatspoguļo pašreizējā ģeopolitiskā, ekonomiskā un vides situācija, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Tekstā, kas šonedēļ pieņemts ar 317 balsīm par, 206 pret un 123 deputātiem atturoties, EP aicina izstrādāt daudz vērienīgāku daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas spētu īstenot ES pilsoņu cerības globālās nestabilitātes apstākļos.

Viņu ieskatā pašreizējie izdevumu griesti 1% apmērā 27 ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma nav pietiekami, lai stātos pretim aizvien lielākajam skaitam krīžu un izaicinājumu. ASV atteikšanās no savas globālās lomas ES izdevumus liks novirzīt ne tikai ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai, konkurētspējas stiprināšanai, klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu risināšanai, bet arī pastiprinātam Ukrainas atbalstam.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Konkurences padome (KP) janvāra izskaņā savā mājaslapā ir ievietojusi publikāciju ar bravūrīgu virsrakstu Katrs iestādei piešķirtais eiro rada sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Līdzīgas publikācijas KP ievieto savā mājaslapā katra gada sākumā, tajās daloties ar saviem aprēķiniem par iestādes monetāro pienesumu sabiedrībai.

Tomēr šogad KP publicētais aprēķins prasa īpašu uzmanību vienkārša iemesla dēļ – jau otro gadu pēc kārtas KP aprēķinātais “katra iestādei piešķirtā eiro radītais sabiedrības ieguvums” strauji sarūk, par pēdējo periodu tam esot jau divreiz mazākam, nekā tas bija periodu iepriekš.

Proti, atbilstoši KP aprēķinam sabiedrības ieguvums no KP laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam pārsniedz 35,1 miljonus eiro gadā, savukārt, attiecinot šo skaitli uz iestādes budžetu, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji radot sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Aplūkojot agrākas KP publikācijas, iepriekšējā periodā (2021-2023) sabiedrības ieguvums bijis 51,2 miljoni eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro vidēji tas bija 19,69 eiro. Savukārt vēl vienu periodu pirms tam (2020-2022) sabiedrības ieguvums pārsniedzis 51,5 miljonus eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro tas bija 26,73 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP, 18.februārī pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās.

Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Latvija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.

EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.

Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt - aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.

"Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu," uzsver Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.

"Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams," pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.

Privātajā sektorā darbvietu skaita kritums mazina nodokļu ienākumus, bet publiskajā tā pieaugums palielina nodokļu izdevumus.

Pašreizējās sociāli ekonomiskās sistēmas pamatā ir tieši privātā sektora (komercsektora) darbvietas, jo privātā sektora samaksāto nodokļu daudzums ir valsts labklājības pamats. Proti, tas ir pirmais maksājums – kamēr tā nav, par publiskā servisa pakalpojumiem nav, ar ko maksāt. Publiskais sektors arī maksā nodokļus no savām algām, tikai tie ir otrreizējie maksājumi, ja skatās pēc būtības. Šī nauda jau vienreiz ir bijusi valsts kasē. Ja pirmās reizes nebūtu, nebūtu arī otrās. Tas nozīmē, ka no privātā sektora labsajūtas jeb jaunvārdā «labbūtības» ir un būs atkarīga Latvijas valsts spēja nodrošināt finansējumu sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu – veselības aprūpes, izglītības, drošības, infrastruktūras – nodrošināšanai.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Krievijas militārie tēriņi šobrīd pārsniedz visu Eiropas Savienības (ES) valstu un Apvienotās Karalistes aizsardzības izdevumus kopā, liecina pētījums "Militārais līdzsvars", ko veicis Lielbritānijas Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS).

Pētījuma rezultātus trešdien publicējis laikraksts "Financial Times" (FT).

Tajā analizētas drošības problēmas, ar kurām Eiropa saskarsies, ja ASV samazinās atbalstu Ukrainai un Eiropas aizsardzībai.

Krievijas kopējie aizsardzības izdevumi 2024.gadā pieauga par 42%, sasniedzot 13,1 triljonu rubļu (445 miljardus eiro), norāda pētījuma autori.

IISS prognozē, ka 2025.gadā Krievijas militārie izdevumi pieaugs vēl par 13,7% un sasniegs 15,6 triljonus rubļu (530 miljardus eiro). Tas atbilst 7,5% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb gandrīz 40% no visiem federālajiem izdevumiem, norāda FT.

Salīdzinājumam, Eiropas aizsardzības budžeti, ieskaitot Apvienotās Karalistes un ES dalībvalstu izdevumus, pagājušajā gadā pieauga par gandrīz 12%, sasniedzot 440 miljardus eiro.

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Pirmdien, sākoties Jelgavas novada domes ārkārtas sēdei, no amata atkāpās pērnā gada septembrī ievēlētais domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs (JV).

Sākoties domes ārkārtas sēdei, kurā paredzēts izskatīt lēmumprojektus par publiskās infrastruktūras attīstību, Ainārs paziņoja, ka iesniedzis domei iesniegumu par savu atkāpšanos no amata. Viņš sēdē neminēja atkāpšanās iemeslu.

Turpinoties sēdei, sēdes vadību pēc Aināra lūguma pārņēma priekšsēdētāja vietniece izglītības, sporta un kultūras jautājumos Dina Tauriņa (LRA).

Pašvaldībā informē, ka saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības nolikumu pašvaldības darbības nepārtrauktību līdz nākamā priekšsēdētāja ievēlēšanai nodrošinās Tauriņa.

Domes sēdei beidzoties, Ainārs skaidroja, ka, stājoties priekšsēdētāja amatā un ņemot vērā ierobežoto termiņu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, viņa mērķis esot bijis sabalansēt Jelgavas novada pašvaldības budžetu. Kā deputātam viņam esot bijis izveidojies viedoklis, ka pašvaldības izdevumi pārsniedz ieņēmumus un to bija nepieciešams izvērtēt un rīkoties.

Siltās 2024.gada un 2025.gada ziemas dēļ VSIA "Latvijas valsts ceļi" ir izdevies ietaupīt dažus miljonus eiro, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka kopumā šajā ziemas sezonā tika izmantoti mazāk līdzekļu, piemēram, sniegta tīrīšanai un ceļu kaisīšanai, bet tikmēr grants ceļu posmos ziemas laikā bija šķīdoņi, tāpēc bija jāgreiderē ceļi.

"Kopumā siltākās ziemas dēļ LVC varēja veikt vairākus darbus, kurus parasti dara pavasara vai rudens sezonā, piemēram, grāvjmalu pļaušana. Tādējādi vasarā varēs veikt vairākus darbus, kuriem dažkārt nepietiek resursu, piemēram, grāvju tīrīšana, horizontālu marķējumu krāsošana un citi," piebilda Lazdovskis.

Komentējot, kāds ir aptuvenais ietaupījums, Lazdovskis norādīja, ka tie varētu būt pāris miljoni eiro, kurus varēs novirzīt citiem mērķiem. "Piemēram, pagājušajā ziemas sezonā bija ļoti sniegotas novembra beigas un decembris. Šādā sniegotā dienā ceļu uzturēšana izmaksā aptuveni pusmiljonu eiro," piebilda Lazdovskis.