Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.

Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai. "Tās ir ilgtermiņa saistības Ukrainas atlabšanai un atjaunošanai," norādīja Serafins.

Šīs ieceres jau nosodījis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. "Ukraina iegūs masīvu finansējuma palielinājumu, kamēr Eiropas zemkopji zaudēs," vēl pirms EK oficiālās budžeta projekta nodošanas atklātībā paziņoja Orbāns.

Tomēr Serafins solīja, ka lauksaimnieku atbalstam tiks garantēti 300 miljardi eiro. Pašreizējā budžetā Kopīgajai lauksaimniecības politikai (KLP) atvēlēti 387 miljardi, no kuriem 270 miljardi paredzēti tiešmaksājumiem zemkopjiem.

Atšķirībā no līdzšinējiem budžetiem, nākamajā ilgtermiņa budžetā nāksies iekļaut arī parādu maksājumus, jo no 2028.gada jāsāk atmaksāt 800 miljardus eiro lielais aizņēmums, ko dalībvalstis kopīgi uzņēmās, lai atbalstītu bloka tautsaimniecības atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tam ik gadus būs nepieciešami 25 līdz 30 miljardi.

EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts EP, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.

Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas.

ES budžetu pamatā veido dalībvalstu iemaksas, taču piedāvāto izdevumu palielinājumu paredzēts daļēji finansēt ar jaunu līdzekļu ieguves avotu palīdzību.

Dalībvalstu iemaksas paredzēts palielināt tikai nedaudz - no 1,13% līdz 1,15% no to iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tikmēr EK piedāvā aplikt ar īpašu nodokli lielos uzņēmumus, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, aplikt ar nodokli elektroniskos atkritumus, kas netiek savākti pārstrādei, kā arī daļēji nodot Briselei ienākumus, kas tiek iegūti no dalībvalstu tabakas nodokļiem.

Līdz ar tā dēvētajiem oglekļa nodokļiem EK paredz šādā viedā iekasēt 58 miljardus eiro gadā.

Papildu līdzekļi nepieciešami, lai būtu iespējams saskaņot dažādās intereses un vajadzības.

Kamēr vairāk līdzekļu tiek atvēlēti drošībai un aizsardzībai, aug dalībvalstu nacionālais parāds. Lauksaimnieki, kas ir lielākie ieguvēji no pašreizējā ES budžeta, kategoriski iestājas pret iespējamo maksājumu samazināšanu. Tajā pašā laikā jāsāk atmaksāt aizdevumi no tautsaimniecības atlabšanas fonda pēc Covid-19 pandēmijas.

Šobrīd lauksaimniecības, zvejniecības un lauku attīstības subsīdijas sastāda aptuveni pusi no ES budžeta.

EK vēlas atteikties no šīs sistēmas un pārgrupēt līdzekļu struktūru, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem nacionālajiem investīciju un reformu plāniem.

EK vēlas arī elastīgāku līdzekļu piešķiršanas kārtību, lai varētu rīkoties un reaģēt uz strauji mainīgo starptautisko vidi.

EP un reģionu pārstāvji iepriekš kritizējuši EK ieceres, bažījoties, ka līdzekļu pārgrupēšana varētu mazināt caurskatāmību un atbildību parlamenta priekšā.

Tikmēr trešdien pie EP ēkas notika zemkopju protesti pret iespējamo līdzekļu apcirpšanu lauksaimniecībai.

Ražošana

Latvijas uzņēmējiem NBS iepirkumos tuvākajos trīs gados paredzēts aptuveni miljards eiro

LETA,14.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos tuvāko trīs gadu laikā paredzēts aptuveni viens miljards eiro, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

LETA jau ziņoja, ka 12.martā Sprūds, prezentējot Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, norādīja, ka uzdevums ir ambiciozs - panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti NBS spēju iepirkumos - no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028.gadā un 30% 2036.gadā.

Pirmdien ministrs tviterī papildinājis, ka esot liela Latvijas uzņēmēju interese par NBS iepirkumiem, un iepirkumos viens miljards eiro paredzēts Latvijas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā. Šie iepirkumi būšot, sākot no pārtikas, ekipējuma, transporta un būvniecības un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.

Jau ziņots, ka arī starptautiskie iepirkuma līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi.

Budžets

ES daudzgadu budžetam jāatspoguļo pašreizējā ģeopolitiskā, ekonomiskā un vides situācija

LETA,12.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam jāatspoguļo pašreizējā ģeopolitiskā, ekonomiskā un vides situācija, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Tekstā, kas šonedēļ pieņemts ar 317 balsīm par, 206 pret un 123 deputātiem atturoties, EP aicina izstrādāt daudz vērienīgāku daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas spētu īstenot ES pilsoņu cerības globālās nestabilitātes apstākļos.

Viņu ieskatā pašreizējie izdevumu griesti 1% apmērā 27 ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma nav pietiekami, lai stātos pretim aizvien lielākajam skaitam krīžu un izaicinājumu. ASV atteikšanās no savas globālās lomas ES izdevumus liks novirzīt ne tikai ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai, konkurētspējas stiprināšanai, klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu risināšanai, bet arī pastiprinātam Ukrainas atbalstam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) janvāra izskaņā savā mājaslapā ir ievietojusi publikāciju ar bravūrīgu virsrakstu Katrs iestādei piešķirtais eiro rada sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Līdzīgas publikācijas KP ievieto savā mājaslapā katra gada sākumā, tajās daloties ar saviem aprēķiniem par iestādes monetāro pienesumu sabiedrībai.

Tomēr šogad KP publicētais aprēķins prasa īpašu uzmanību vienkārša iemesla dēļ – jau otro gadu pēc kārtas KP aprēķinātais “katra iestādei piešķirtā eiro radītais sabiedrības ieguvums” strauji sarūk, par pēdējo periodu tam esot jau divreiz mazākam, nekā tas bija periodu iepriekš.

Proti, atbilstoši KP aprēķinam sabiedrības ieguvums no KP laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam pārsniedz 35,1 miljonus eiro gadā, savukārt, attiecinot šo skaitli uz iestādes budžetu, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji radot sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Aplūkojot agrākas KP publikācijas, iepriekšējā periodā (2021-2023) sabiedrības ieguvums bijis 51,2 miljoni eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro vidēji tas bija 19,69 eiro. Savukārt vēl vienu periodu pirms tam (2020-2022) sabiedrības ieguvums pārsniedzis 51,5 miljonus eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro tas bija 26,73 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP, 18.februārī pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās.

Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Ekonomika

Siliņa neizslēdz iespēju aizsardzības tēriņus līdz 4% no IKP sasniegt jau šogad

LETA,04.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Ekonomika

Pieprasa aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai

LETA,06.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Latvija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna "ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā" aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.

EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.

Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.

Citas ziņas

Krievijas militārie tēriņi pārsniedz visas Eiropas aizsardzības izdevumus

LETA--DW,13.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārie tēriņi šobrīd pārsniedz visu Eiropas Savienības (ES) valstu un Apvienotās Karalistes aizsardzības izdevumus kopā, liecina pētījums "Militārais līdzsvars", ko veicis Lielbritānijas Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS).

Pētījuma rezultātus trešdien publicējis laikraksts "Financial Times" (FT).

Tajā analizētas drošības problēmas, ar kurām Eiropa saskarsies, ja ASV samazinās atbalstu Ukrainai un Eiropas aizsardzībai.

Krievijas kopējie aizsardzības izdevumi 2024.gadā pieauga par 42%, sasniedzot 13,1 triljonu rubļu (445 miljardus eiro), norāda pētījuma autori.

IISS prognozē, ka 2025.gadā Krievijas militārie izdevumi pieaugs vēl par 13,7% un sasniegs 15,6 triljonus rubļu (530 miljardus eiro). Tas atbilst 7,5% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb gandrīz 40% no visiem federālajiem izdevumiem, norāda FT.

Salīdzinājumam, Eiropas aizsardzības budžeti, ieskaitot Apvienotās Karalistes un ES dalībvalstu izdevumus, pagājušajā gadā pieauga par gandrīz 12%, sasniedzot 440 miljardus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, sākoties Jelgavas novada domes ārkārtas sēdei, no amata atkāpās pērnā gada septembrī ievēlētais domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs (JV).

Sākoties domes ārkārtas sēdei, kurā paredzēts izskatīt lēmumprojektus par publiskās infrastruktūras attīstību, Ainārs paziņoja, ka iesniedzis domei iesniegumu par savu atkāpšanos no amata. Viņš sēdē neminēja atkāpšanās iemeslu.

Turpinoties sēdei, sēdes vadību pēc Aināra lūguma pārņēma priekšsēdētāja vietniece izglītības, sporta un kultūras jautājumos Dina Tauriņa (LRA).

Pašvaldībā informē, ka saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības nolikumu pašvaldības darbības nepārtrauktību līdz nākamā priekšsēdētāja ievēlēšanai nodrošinās Tauriņa.

Domes sēdei beidzoties, Ainārs skaidroja, ka, stājoties priekšsēdētāja amatā un ņemot vērā ierobežoto termiņu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, viņa mērķis esot bijis sabalansēt Jelgavas novada pašvaldības budžetu. Kā deputātam viņam esot bijis izveidojies viedoklis, ka pašvaldības izdevumi pārsniedz ieņēmumus un to bija nepieciešams izvērtēt un rīkoties.

Ekonomika

Siltās ziemas dēļ Latvijas valsts ceļiem izdevies ietaupīt dažus miljonus eiro

LETA,06.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltās 2024.gada un 2025.gada ziemas dēļ VSIA "Latvijas valsts ceļi" ir izdevies ietaupīt dažus miljonus eiro, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka kopumā šajā ziemas sezonā tika izmantoti mazāk līdzekļu, piemēram, sniegta tīrīšanai un ceļu kaisīšanai, bet tikmēr grants ceļu posmos ziemas laikā bija šķīdoņi, tāpēc bija jāgreiderē ceļi.

"Kopumā siltākās ziemas dēļ LVC varēja veikt vairākus darbus, kurus parasti dara pavasara vai rudens sezonā, piemēram, grāvjmalu pļaušana. Tādējādi vasarā varēs veikt vairākus darbus, kuriem dažkārt nepietiek resursu, piemēram, grāvju tīrīšana, horizontālu marķējumu krāsošana un citi," piebilda Lazdovskis.

Komentējot, kāds ir aptuvenais ietaupījums, Lazdovskis norādīja, ka tie varētu būt pāris miljoni eiro, kurus varēs novirzīt citiem mērķiem. "Piemēram, pagājušajā ziemas sezonā bija ļoti sniegotas novembra beigas un decembris. Šādā sniegotā dienā ceļu uzturēšana izmaksā aptuveni pusmiljonu eiro," piebilda Lazdovskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Pakalpojumi

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola Futurum

Db.lv,29.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīna ir neatņemama mūsdienu ikdienas sastāvdaļa, taču ne vienmēr ir iespējams to uzreiz iegādāties par saviem līdzekļiem. Tāpēc, lai ātri un vienkārši tiktu pie vēlamā spēkrata, daudzi cilvēki izmanto auto kredīta pakalpojumus. Un pateicoties attīstītajām finansējuma iespējām un tehnoloģijām 2025. gadā auto iegāde kredītā ir kļuvusi vēl pieejamāka.

Kādas priekšrocības sniedz auto iegāde kredītā?

• Ātra un vienkārša noformēšana – pieteikuma izskatīšana bieži notiek dažu stundu laikā, un nauda tiek saņemta tajā pašā dienā.

• Elastīgi atmaksas nosacījumi – iespēja izvēlēties atmaksas termiņu no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem, pielāgojot atmaksas iespējas savam budžetam.

• Zemi procentu maksājumi – konkurētspējīgi kredīta nosacījumi padara šo finansējuma veidu vēl izdevīgāku.

• Iespēja iegādāties jaunu vai lietotu auto – auto kredīts pieejams gan jaunu, gan lietotu automašīnu iegādei.

• Uzlabota finansiālā plānošana – iegādājoties auto kredītā, iespējams saglabāt savus uzkrājumus citiem svarīgiem izdevumiem.

Eksperti

Vai Finanšu ministrijas reformas izskaudīs favorītismu publiskajos iepirkumos?

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.

Galīgajā balsojumā grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā atbalstīja 77 Seima deputāti, 46 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Deputāti arī apstiprināja priekšlikumu ļaut pašvaldībām noteikt primārā mājokļa vērtības slieksni un nodokļa likmi no 0,1% līdz 1% apmērā.

Pašlaik 0,5-2% likmes piemēro mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 150 000 eiro.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz ar nodokli aplikt īpašnieka pārējos nekomerciālos īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Īpašumiem, kuru vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro, tiks piemērota 0,2% likme, 200 000 - 400 000 eiro - 0,4% likme un 400 000 - 600 000 eiro - 0,6% likme. Tomēr īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 600 000 eiro, piemēros 0,8% likmi iepriekš ierosinātā 1% vietā, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro, - 1% likmi 2% vietā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkohola tirdzniecības laika saīsināšana par vairākām stundām atstās ietekmi uz mazumtirgotājiem, bet ieguvums varētu būt bāru un restorānu segmentā.

Tādu iespējamo Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu spēkā stāšanās ietekmi vērtē aptaujātie. Vienlaikus skanēja bažas par šo izmaiņu ietekmi uz nelegālo alkohola apriti.

Būs cita kārtība

Jāatgādina, ka šā gada februāra sākumā spēkā stājās izmaiņas, kuras paredz, ka no 2025. gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no plkst. 10.00 līdz 18.00.Turklāt internetā iegādātos alkoholiskos dzērienus būs atļauts piegādāt (izsniegt) pircējam ne agrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācijas (veikalu tīkls Aibe) attīstības direktors Juris Lamberts uzskata, ka jaunās prasības alkohola tirdzniecībai pēc 1. augusta ieviesīs vairākas būtiskas izmaiņas. „Pirmkārt, jārēķinās ar to, ka lauku reģionos produkti kļūs dārgāki, jo noteiktajās stundās būs jāspēj nopelnīt tik, lai samaksātu pārdevējiem algas, komunālos rēķinus utt. Alkohola tirdzniecība ieņēmumos veido aptuveni 20%, kas ievērojami saruks samazināto stundu dēļ, kad to drīkstēs pārdot. Otrkārt, cilvēki visdrīzāk sāks veidot uzkrājumus, kas alkohola patēriņu valstī nemazinās. Treškārt, paredzams, ka kritīsies arī valsts nodokļu ieņēmumi, tāpēc paredzams, ka budžets, kas pašreiz ieplānots PVN un akcīzes sadaļās, neizpildīsies,” prognozē J. Lamberts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis ceturksnis, kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ir formāli noslēgusies reforma un iecelta jauna vadītāja. Iestāde ir likvidējusi 31 amata vietu, tomēr tās budžets ir pieaudzis par 16%, bet pati reforma izmaksājusi gandrīz 700 tūkstošus eiro.

Pērnais gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbiniekiem pagāja nervozi - gandrīz visu gadu iestāde dzīvoja bez vadītāja, konkurss uz vadītāja amatu bija skandāliem apvīts, un gada vidū ekonomikas ministrs Viktors Valainis vēl nolēma veikt ilgi plānoto reformu - pats, neuzticot to jaunam vadītājam, bet uz laiku ieceļot par iestādes direktoru Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieku Raivi Bremšmitu. Darbinieki minēja, vai viņi paliks darbā arī pēc reformas vai nepaliks, un, protams, zīlēja, kas viņus sagaida. Valainis medijos deklarēja ambiciozos mērķus investīciju piesaistei, un ideja bija patiešām apsveicama - samazināt kopējo darbinieku skaitu, bet palielināt investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai paredzēto amata vietu skaitu. Bet vai izpildījums ļaus ambiciozos mērķus sasniegt?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālā projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) – valdes locekle Baiba Zauere pārstāj pildīt amata pienākumus ar 18. martu, jo ir pieņēmusi jaunus karjeras izaicinājumus, informē EDZL.

Viņas vietā Satiksmes ministrija iecels pienākumu izpildītāju.

B. Zauere amata pienākumus EDZL pildīja kopš 2024. gada 9. maija, pārņemot krīzes vadību projektam izaicinošā laikā, bet kopumā ar Rail Baltica projektu bijusi saistīta astoņus gadus. Atstājot amatu, viņa norāda, ka pēdējā gada laikā nācies strādāt Rail Baltica projektā ļoti stratēģiski nozīmīgā posmā. "Šis ir būtisks gads projekta turpmākajai attīstībai Latvijā, jo ne tikai jāuzsāk lielapjoma pamattrases būvdarbi un jāpalielina projekta attīstības temps, bet arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Rail Baltica nozīme ir kļuvusi vēl svarīgāka, īpaši militāri stratēģiskajā kontekstā."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada pašvaldība turpina īstenot Atveseļošanas fonda projektu “Valmieras Industriālā parka attīstība”. Viena no stratēģiskām parka priekšrocībām ir iespēja izmantot dzelzceļu ar iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumu un diviem pieņemšanas–nosūtīšanas sliežu ceļiem.

Līdz 2025. gada nogalei vietējiem un starptautiskiem investoriem būs pieejama jauna rūpnieciskajai ražošanai sagatavota teritorija. Valmieras Industriālā parka infrastruktūras būvniecība uzsākta pirms astoņiem mēnešiem un aktīvi noritējusi arī visu ziemas periodu.

Kopumā paredzēta platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Darbi jau ir sekmīgi uzsākušies - izbūvēts savienojums ar publiskās lietošanas dzelzceļu un uzsākta sliežu ceļa izbūve. Būvdarbu intensitāte tiks palielināta aprīlī un maijā.

Savienojums ar publisko dzelzceļu izveidots ārpus parka teritorijas gar posma “Valmiera – Bāle” esošo galveno sliežu ceļu. Pašreiz dzelzceļa uzbērums līdz parka teritorijai izbūvēts vairāk nekā 70 % apjomā. Tāpat veikta sliežu un gulšņu ielikšana 300 m apjomā no kopējiem 720 m. Secīgi veiks galvenā sliežu ceļa iecirkņa pārbūvi 443 m garumā, to pārvietojot, lai autoceļa P18 pārvada zonā būtu pietiekami plaša vieta pievadceļa izbūvei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem, ceturtdien mediju zvanā par aviokompānijas pirmā ceturkšņa finanšu rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš atzina, ka "airBaltic" 2025.gada budžets tika veidots līdzekļu taupības režīmā, maksimāli samazinot iespējamos kapitālieguldījumus un optimizējot izmaksas. Pēc Jakovļeva teiktā, realizējoties pamatscenārijam, "airBaltic" plāno, ka faktiski var gaidīt, ka akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) brīdis tiek pārcelts uz 2026.gadu, taču pastāv iespēja, ka pie negatīva pavērsiena otrajā pusgadā būs jāmeklē papildu līdzekļi, iespējams, arī no akcionāriem.

Jakovļevs skaidroja, ka attiecībā uz "airBaltic" bilanci šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" naudas atlikums bija 20 miljoni eiro, kā arī

14 miljoni bija ierobežotas pieejas naudas līdzekļi, kas ir kupona maksājums obligācijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildinot agrīnās brīdināšanas sistēmu, Latvijā no šodienas ieviesta šūnu apraides tehnoloģija, informē Iekšlietu ministrijā (IeM).

Plašāka informācija par šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu Latvijā tiks sniegta trešdien plkst.10 preses konferencē IeM.

Jau ziņots, ka pērn IeM Informācijas centrs noslēdza līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA "Meditec" par agrīnās brīdināšanas sistēmas papildināšanu ar šūnu apraides tehnoloģiju.

Jaunā sistēma izstrādāta, balstoties uz esošo mobilo operatoru infrastruktūru, kurā tiks izvietota apziņošanas aparatūra, kas saņems signālu no centrālā mezgla, kad būs nepieciešams pārraidīt paziņojumu.

Paziņojumus varēs saņemt mobilajos telefonos, kas darbojas visās mobilo sakaru tīkla paaudzēs. Mobilie telefoni saņems paziņojumus neatkarīgi no abonēšanas, ja tie atrodas mobilo sakaru tīklu apraides zonā, tostarp tūristu, viesstrādnieku, studentu un citu sabiedrības grupu, kas viesojas Latvijā, telefoni. Uzsākot tehnoloģijas darbību, sabiedrība tiks informēta par savietojamiem mobilajiem tālruņiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Ginta Zilbaloža godalgotās animācijas filmas "Straumes" kases ieņēmumi pasaulē līdz 17.martam sasnieguši 36 miljonus ASV dolāru jeb vairāk nekā 33 miljonus eiro, liecina informācija kinoindustrijas izdevuma "Variety" interneta platformā.

Filmas "Straume", kuras izveides budžets bija 3,4 miljoni ASV dolāru jeb vairāk nekā 3 miljoni eiro, Ziemeļamerikā nopelnījusi 4,6 miljonus ASV dolāru jeb 4,5 miljonus eiro. Ziemeļamerikā filma "Straume" pirmizrādi piedzīvoja novembrī un to izplatīja apvienība "Sideshow" un "Janus Films".

Zilbaloža animācijas filma guvusi panākumus arī citos reģionos, piemēram, Meksikā "Straume" nopelnījusi aptuveni 6,7 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 6,1 miljonu eiro, Brazīlijā - vienu miljonu ASV dolāru jeb aptuveni 920 000 eiro.

Savukārt Argentīnā, Čīlē, Urugvajā un Paragvajā kopā nopelnīti 3,4 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 3,12 miljoni eiro, Latvijā - nepilni 2 miljoni eiro.

Transports un loģistika

RB Rail šogad no Latvijas puses nepieciešami vēl četri miljoni eiro

LETA,24.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.