Foto: Unsplash.com/xxkvc

Orientēties BMW “cross country” X sērijas modeļos var būt mulsinoši – X1, X2, X3, X4, X5, X6, kā arī X7 ir radniecīgi modeļi, tomēr tie ir dažādi krosoveri, kas atšķiras ne tikai pēc jaudas un ietilpības, bet arī pēc galvenā “uzdevuma”. Nepāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Vehicle” (SAV), kas būtībā ir BMW īpašais nosaukums sporta apvidus automašīnām. Savukārt pāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Coupe” (SAC) – tie ir sportiskāki, kā arī dārgāki par iepriekšējiem X nepāra modeļiem.

Lai palīdzētu Tev atrast piemērotāko BMW X sērijas modeli, šajā rakstā esam apkopojuši galvenās atšķirības starp BMW X1–X6 sērijas modeļiem. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kā atšķiras dažādo BMW X sērijas modeļu ietilpība, degvielas patēriņš, pieejamība un citi svarīgi aspekti!

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Nav šaubu, ka automašīnu lauciņā nākotne pieder elektroauto, kas izceļas ar virkni būtisku priekšrocību, turklāt elektroauto Latvijā un pasaulē kļūst arvien iecienītāki. Ja vēlaties iepazīties ar daudzveidīgo Porsche elektroauto, kā arī hibrīdauto klāstu, turpiniet lasīt šo rakstu!

Kas jāzina par elektroauto un hibrīdauto atšķirībām?

Dažkārt hibrīda un elektriskie automobiļi tiek jaukti, taču tos atšķir pāris būtiskas nianses. Elektroautomobiļi darbojas tikai un vienīgi ar uzlādējamu elektromotora akumulatoru, savukārt hibrīda modeļiem ir gan iekšdedzes dzinējs, gan elektromotors ar akumulatoru.

Hibrīda piedziņas automašīnām ir vairāki veidi, un viens no izplatītākajiem ir tieši Plug-in hibrīda piedziņa. Kā jau iespējams spriest pēc nosaukuma, Plug-in hibrīda baterijas akumulatoru iespējams uzlādēt, to pievienojot elektrotīklam. Kad hibrīda piedziņas automašīnas elektromotora akumulators ir tukšs, ar to varat turpināt pārvietoties, izmantojot iekšdedzes dzinēju.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Pieaugot elektroauto popularitātei, daudzi cilvēki pārsēžas elektromobiļos, lai samazinātu izmešus, ekspluatācijas un remonta izmaksas. Savukārt auto vēstures izpētes uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā atklāts, ka arī elektroauto cieš no tiem pašiem krāpniecības veidiem, kā iekšdedzes dzinēja spēkrati, tajā skaitā arī no nobraukuma viltošanas.

Lai arī valstis pamazām samazina elektrisko automašīnu izmantošanas labumus, šos spēkratus tāpat ir vieglāk uzturēt. Kā arī tehnoloģiskajā ziņā tie ir krietni attīstītāki nekā dīzeļa un benzīna automobiļi. Taču jebkuru elektroauto nobraukumu ir iespējams “attīt”. Šādiem auto ir tieši tāds pats digitālais odometrs, kā jebkuram citam automobilim. Turklāt digitālo odometru manipulēt ir krietni vieglāk nekā mehānisku odometru, kas atrodams vecākos auto. Saskaņā ar “carVertical” informāciju, 15,6 % no visiem Eiropas transportlīdzekļiem ir viltots nobraukums.

Elektroauto īpatsvars šajā ziņā ir visai līdzīgs – 13,4 % elektromobiļu odometra rādījumi ir manipulēti. Dati norāda uz to, ka elektroauto un iekšdedzes dzinēju spēkratu pircēji saskaras ar teju vienādu nobraukuma viltošanas risku.

Paplašinot Igaunijā pieejamo Enefit Volt elektroauto uzlādes tīklu, energouzņēmums Enefit šogad Latvijā investēs 5 miljonus eiro, t. sk. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF līdzfinansējumu 500 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma mērķis ir jau šogad sākt sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem par vairāk nekā 100 publisko elektroauto uzlāžu staciju izveidi, lai tuvāko gadu laikā radītu Baltijā plašāko uzlādes tīklu.

2023.gadā piecās vietās uz Ventspils, Bauskas un Tallinas šosejas plānots izbūvēt desmit Enefit Volt ātrās uzlādes stacijas ar maksimāli lielāko iespējamo jaudu - 300 kilovatu. Šis ir šobrīd pasaulē viens no jaudīgākajiem pieejamajiem uzlādes risinājumiem, kas ļauj vien 20 minūtēs elektroauto bateriju uzlādēt līdz aptuveni 80% līmenim. Katrā uzlādes vietā būs divas uzlādes iekārtas, piedāvājot vienlaikus uzlādēt četrus elektroauto.

Stacijas tiks izvietotas Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju savienojošā Eiropas transporta tīklā (TEN-T), vietās, kur elektroauto īpašnieki uzturas ilgstoši un regulāri - pie lielveikaliem, biznesa centriem un viesnīcām. Līdzīgi kā šobrīd Igaunijā, arī Latvijā klienti uzlādes stacijās varēs norēķināties ar Enefit Volt lietotni, maksājot par izmantotajām kilovatstundām, nevis uzlādes laiku.

Nesen Stokholma izziņoja, ka no 2025. gada pilsētas centrā tiks aizliegts braukt ar benzīna un dīzeļa transportlīdzekļiem. Tas ir tikai viens no piemēriem, kā Eiropas valstīs aktīvi cīnās pret gaisa piesārņojumu. Šādi ierobežojumi kļuvuši par normu daudzviet, sekojot globālajām tendencēm un pārejot uz videi draudzīgiem transportlīdzekļiem. Tiesa gan, Latvija šajā ziņā ievērojami iepaliek.

Valstu iniciatīvas un dažādi ierobežojumi transporta jomā saskan ar Eiropas Savienības (ES) projektu “Fit for 55”, kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt automašīnu radītās emisijas par 55%, salīdzinot ar 2021. gada līmeni. Tāpat jāpatur prātā, ka no 2035. gada ES oficiāli tiks aizliegts pārdot jaunas automašīnas, kas aprīkotas ar iekšdedzes dzinēju, kas nozīmē, ka laicīgi jāsāk domāt par alternatīvām un elektroauto uzvaras gājiena veicināšanu.

Katrai valstij savs risinājums

Eiropas pilsētās situācija tiek risināta dažādi. Parīze ir izstrādājusi plānu, lai līdz 2030. gadam pilnībā atbrīvotos no automašīnām, kas darbināmas ar benzīnu. Citās Francijas pilsētās jāiegādājas atļauja, lai pārvietotos ar auto, kas darbināmi ar iekšdedzes dzinēju. Līdzīga situācija ir arī Vācijā. Savukārt Madridē, Spānijā, ir noteiktas "nulles izmešu zonas", kur aizliegts iebraukt ar veciem transportlīdzekļiem, kas piesārņo vidi.

Visiem labi zināma patiesība – tas, kas nes labumu ilgtermiņā ir tas, kur ir vērts ieguldīt līdzekļus. Bet tas, vai elektroauto cena patreizējā tirgus situācijā ir pārāk augsta vidusmēra iedzīvotājam, ir atkarīgs no katra cilvēka vajadzībām. Ja tiek braukts tikai laukos vai pa meža ceļiem, tad var arī iztikt ar vecu dīzelīti, atceroties vecos laikus. Bet, ja ir nepieciešams pārvietoties Rīgā vai citās Latvijas pilsētās, tad atbilde uz jautājumu – patiesība vai mīts, ka elektroauto ir pieejams tikai turīgajiem iedzīvotājiem –ir “mīts”.

Kompanjons, kas nepievils

Ikvienam atmiņā ir palikuši tie laiki, kad vērām vaļā mašīnas logus ar rokturi, ir jāatzīst, ka mūsdienās ir daudz modernāki transportlīdzekļi, kas kalpo mums kā uzticami pārinieki. Ja ir jāizvēlas starp sākotnēji lētu auto no auto plača vai elektroauto, tad tos var salīdzināt ar apaviem. Kur tiek domātās tos valkāt – ātri aiziet uz piemājas veikalu vai doties pārgājienā? Elektroauto ir tie uzticamie ādas zābaki, kas neatstās ar slapjām zeķēm.

Bet vai viss ir tik labi? Salīdzināsim!

Vidējais latvietis auto iegādājas uz 5 gadiem, nobraucot šajā periodā aptuveni 100 000 km, bet, skatoties uz patreizējām degvielas cenām, no maciņa pazūd ap 12500 eiro. Tai pat laikā, elektroenerģijas cena svārstās sākoties no aptuveni 0,21 eiro par kilovatstundu. Ņemot vērā, ka tirgū ir pieejami elektroauto modeļi, kas patērē 15 kilovatstundas uz 100 nobrauktiem kilometriem, tad būs jātērē aptuveni 3150 eiro.

Elektroauto skaits Latvijā pēdējā gada laikā pieaudzis par 81%, izskan versijas, ka elektromobiļi pilnībā aizstāt ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmās automašīnas Latvijā varētu jau ap 2050. gadu.

Kopumā Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 869 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, 26% – ar benzīnu, bet 0,4% – ar elektrību, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Kopumā Latvijā šobrīd reģistrēti teju četri tūkstoši elektroauto. Visvairāk jeb 1757 elektroauto reģistrēti Rīgā, 312 – Mārupes novadā, bet vēl 251 ar elektrību darbināms auto reģistrēts Jūrmalā.

Nozares pārstāvji prognozē, ka Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panāktā vienošanās, kas paredz, ka no 2035. gada vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem, tuvāko gadu laikā varētu veicināt būtiskāku elektroauto skaita pieaugumu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs. Ir jārīkojas Ja elektroauto uzlādes tīkls spēs apmierināt visu lietotāju vajadzības, elektromobiļi pilnībā aizstāt ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmās automašīnas Latvijā varētu jau ap 2050. gadu, prognozē Andris Sivickis, SIA Green Motors izpilddirektors.

Ar mērķi padarīt elektroauto uzlādes stacijas pieejamākas un pilnveidot mobilitātes risinājumus, Latvijas tirgū ienāk inovatīvs elektroauto uzlādes infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs – Inbalance grid.

Uzņēmuma izstrādātie, ražotie un pārvaldītie risinājumi vērsti uz elektroenerģijas patēriņa optimizāciju un palīdz apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektroauto uzlādes stacijām, nemainot esošo elektrotīkla infrastruktūru. Pirmās uzlādes stacijas Latvijā tika uzstādītas jau pagājušajā gadā, un jaunākie 10 uzlādes punkti, kas uzstādīti šogad, atrodas iepirkšanās centros AKROPOLE Alfa un AKROPOLE Rīga. Uzņēmums plāno turpināt attīstību un paplašināt savu darbību, investējot un uzlabojot publisko uzlādes tīklu infrastruktūru.

Inbalance grid ir dibināts Lietuvā un šobrīd paplašinājies jau visās Baltijas valstīs. Uzņēmums Baltijā uzstādījis gandrīz 400 elektroauto uzlādes pieslēgvietas. 28 no tām atrodas Latvijā – minētajos iepirkšanās centros, kā arī Hampton by Hilton Riga Airport, bet privātie uzlādes punkti pieejami pie Ignitis Latvija, SEB finanšu centra un Easy Park birojiem.

Starptautiskā enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitas uzņēmums “Ignitis” kopā ar meitas uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā tuvāko 3-5 gadu laikā plāno investēt 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīkla izveidē Baltijas valstīs.

Investīciju galvenais mērķis ir elektroauto uzlādes staciju iegāde, lai vienoti attīstītu uzlādes tīkla infrastruktūru Baltijas valstīs.

Plānoto investīciju mērķis atbilsts “Ignitis Group” stratēģijai līdz 2026.gadam veicināt elektroauto uzlādes tīkla infrastruktūras attīstību un izveidot lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Baltijā. Līdz 2026. gada beigām “Ignitis” plāno uzstādīt līdz pat 3000 elektroauto uzlādes punktu visā Baltijā.

Aizvadītā gada nogalē uzņēmums kā vienu no stratēģiskās darbības prioritātēm izvirzīja elektorauto uzlādes tīkla infrastruktūras “Ignitis ON” attīstību. 2022. gadā “Ignitis” uzņēmumā tika izveidots elektriskās mobilitātes bloks, ko šī gada sākumā sāka vadīt Eimantas Balta. Līdz šim viņš vairāk nekā piecus gadus strādāja starptautiskajā tehnoloģiju uzņēmumā Bolt.

Pirmoreiz Baltijas valstīs ir pieejams BMW Motorrad Rent A Ride motociklu nomas pakalpojums, kas dod iespēju iznomāt BMW zīmola motociklus uz ierobežotu laiku.

Latvijā interesentiem būs iespēja iznomāt kādu no vairākiem platformā pieejamajiem motocikliem oficiālajā BMW Motorrad pārstāvniecībā Inchcape Motors Latvia.

“Domājot gan par saviem esošajiem, gan potenciālajiem klientiem, mums kā oficiālajam BMW Motorrad pārstāvim Latvijā ir svarīgi palīdzēt saviem klientiem arvien pilnīgāk atklāt BMW sniegtās iespējas. Šoreiz to nodrošinām paplašinot pieejamo pakalpojuma klāstu un ieviešot jaunu pakalpojumu – ekskluzīvo BMW motociklu nomas iespēju Latvijā. Esam pagodināti, ka esam pirmie starp Baltijas valstu dīleriem, kas ir ieviesuši šo pasaules popularitāti guvušo pakalpojumu arī mūsu klientiem,” saka Andris Ustups, BMW Motorrad autocentra direktors.

Pēdējos mēnešos elektroauto tirgus piedzīvojis nebijušu aktivitāti, kā ietekmē šā gada oktobrī Latvijā reģistrēto elektrisko automobiļu skaits pārsniedzis 3500 auto atzīmi. Vienlaikus šo auto skaits neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus.

Tā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Šobrīd Latvijā kopumā reģistrēts vairāk nekā 869 tūkstoši transporta līdzekļu, 70% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, 27% - ar benzīnu, bet 0,4% - ar elektrību. Lai gan elektroauto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šāda veida automašīnām pēdējā laikā būtiski palielinājusies. To apliecina arī CSDD dati - 10 mēnešu laikā mūsu valstī reģistrēti 1367 jauni elektroauto, bet, salīdzinot ar 2018. gadu, elektrisko automašīnu skaits palielinājies par 3216. CSDD norāda, ka lielākā daļa jeb 2675 elektroauto pašlaik pieder juridiskām personām.

Līdz pavasara izskaņai Eleport paplašinās savu elektroauto uzlādes tīklu par piecām jaunām stacijām Rīgā, Berģos un Ogrē, kopumā nodrošinot deviņas pieslēgvietas.

“Šobrīd elektroauto “piesātinājums” ir vērojams tieši Rīgā un tās apkaimē, taču paturot prātā, ka 2035. gadā iekšdedzes dzinēju automašīnas vairs nebūs iespējams iegādāties, šī ainava strauji mainīsies. Lai arī Latvija būtu savlaicīgi gatava Eiropas transporta nozares elektrifikācijai, mēs ejam uz priekšu, jau tagad nodrošinot elektroauto braucējiem ērtu un pieejamu infrastruktūru,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Biznesa centra “Verde” teritorijā tiks uzstādītas divas 200 kW* ultra ātrās uzlādes stacijas ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, vienlaicīgi nodrošinot uzlādi četriem elektroauto.

Paplašinot Eleport tīklu ārpus Rīgas robežām, tiks uzstādītas divas jaunas stacijas Berģos, lielveikala “Sky” stāvlaukumā, nodrošinot uzlādi četriem elektroauto vienlaicīgi. Savukārt Eleport tīklam tiks pievienota arī 50 kW ātrā uzlādes stacija, kas atrodas pie Ogres Kultūras nama.

Viedo enerģijas risinājumu uzņēmums Ignitis, kas pārvalda Lietuvā lielāko elektrisko transportlīdzekļu ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzstādījis Baltijā pirmo 400 kW uzlādes staciju, kas sniedz iespēju elektroauto uzlādēt aptuveni 7 minūtēs. Tā patlaban ir jaudīgākā elektroauto uzlādes stacija Baltijas reģionā.

Kā norāda Ignitis elektroauto tīkla attīstības vadītājs Andrius Šeršniovas, šis ir vēsturisks notikums un nozīmīgs uzņēmuma sasniegums, kas liecina par straujo tehnoloģiju attīstību šajā tirgus segmentā. Īpaši jaudīgā uzlādes stacija atrodas Viļņā līdzās noslogotajam maģistrālajam ceļam blakus Gariūnu tirgum un ātrās ēdināšanas restorānam Hesburger.

Andrius Šeršniovas uzsver, ka šodien notikusī Baltijā jaudīgākās uzlādes stacijas atklāšana ir daļa no Ignitis ON ambiciozajiem stratēģiskajiem plāniem paplašināt viedos risinājumos balstīto elektroauto uzlādes infrastruktūru Baltijā, padarot to ērtu autovadītājiem un vienlaikus sekmējot energoefektivitāti un vides ilgtspējību.

Elektroauto uzlādes tirgus šobrīd ir piesātināts un, ņemot vērā mazo elektroauto skaitu, tuvāko gadu laikā tirgus būs īslaicīgi pārsātināts ar uzlādes stacijām, sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka "Virši-A" elektroauto uzlādes tīklā plāno investēt divus miljonus eiro. Projekta pirmajā posmā plānots elektrouzlādes tīklu attīstīt 20 stacijās, uzstādot uzlādes stacijas ar jaudu 150 kilovatu (kW).

Vība stāstīja, ka uzlādes tīkla attīstība būs tuvākā gada vai divu fokuss. Stacijas lielākoties būs galveno autoceļu tuvumā, kur transporta plūsma ir vislielākā, un arī lielākajās Latvijas pilsētās.

Savukārt nedaudz tālākā nākotnē "Virši-A" uzlādes stacijas varētu izvietot arī ārpus savu degvielas uzpildes staciju tīkla, piemēram, pie veikalu tīkliem vai kādiem citiem objektiem ar intensīvu satiksmi tuvumā.

"Ir skaidrs, ka vieglais automašīnu segments pakāpeniski virzīsies uz zaļo enerģiju un elektrība vieglajam segmentam ir visloģiskākais risinājums. Jāmin gan, ka pašlaik Latvijas tirgū ir apmēram 3000 elektroauto no kupumā apmēram 700 000 vieglo automašīnu. Tas nozīmē, ka elektroauto šobrīd ir aptuveni 0,4% no kopējā tirgus," teica Vība, piebilstot, ka pagaidām šī tirgus daļa ir ļoti neliela.

Uzpildes stacijā “Virši Olaine” (Jaunolainē, “Daces”) darbu sācis jauns elektroauto uzlādes punkts ar 4 uzlādes pieslēgvietām, no kurām 2 ir īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 160 kW, kas 10 minūšu laikā ļauj ielādēt 150 km garai distancei nepieciešamo apjomu.

Par godu tīkla paplašināšanai šodien jaunatklātajā elektrouzlādes stacijā elektroauto īpašnieki var uzlādēties bez maksas. Pieejami ir gan CCS, gan CHAdeMO spraudņi dažāda veida elektroauto.

Šobrīd “Virši” tīklā elektroauto uzlāde ir pieejama jau 17 stacijās – deviņas no tām sadarbībā ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), pārējās ir sava zīmola stacijas. Ievērojami paplašinot elektrouzlādes iespējas un tādējādi veicinot gan šī ilgtspējīgā transporta enerģijas veida pieejamību, gan iedzīvotāju interesi zaļāku transportlīdzekļu iegādē, līdz nākamā gada vidum elektrouzlāde būs pieejama vairāk nekā 20 “Virši” stacijās un vēl deviņās stacijās uzlādes pakalpojumu turpinās nodrošināt CSDD e-mobi tīkls.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Oficiālais BMW Motorrad pārstāvis Latvijā “Inchcape Motors Latvia” Rīgā, Dārzciema ielā atklājis jaunas un modernizētas BMW Motorrad salona telpas.

Ar 300 kvadrātmetru tirdzniecības platību šobrīd šis ir viens no lielākajiem BMW Motorrad saloniem Baltijā.

Iepriekš premium klases zīmola motocikliem bija atvēlēta vieta BMW autosalonā, taču tagad tie ir izvietoti modernizētās telpās. Jaunais salons veidots pēc jaunākā BMW Motorrad dizaina koncepta standartiem, apvienojot autentiskus materiālus un interaktīvu aprīkojumu. Vienlaikus motobraukšanas entuziastiem jaunajās telpās būs vieglāk pārskatīt un izvēlēties aksesuārus un ekipējumu, jo piedāvājums tagad būs izkārtots atbilstoši motociklu dažādajiem segmentiem.

Ievieš BMW motociklu nomas pakalpojumu Latvijā 

Pirmoreiz Baltijas valstīs ir pieejams BMW Motorrad Rent A Ride motociklu nomas...

“Jaunā salona atvēršana ievērojami palielinās pieejamo motociklu skaitu noliktavā Latvijā, nodrošinot klientiem iespēju iegādāties motociklus kaut tajā pašā dienā, negaidot kārotā motocikla piegādi no rūpnīcas Vācijā. Līdz ar jaunā salona atklāšanu pirmajā darbības gadā BMW Motorrad plāno paaugstināt apkalpošanas un tirdzniecības apjomus no 15% līdz 20%, savukārt, salona otrajā stāvā nākotnes perspektīvā plānots arī atvērt restorānu, saka BMW autocentra direktors Andris Ustups.

Kā papildus pakalpojums ieviests motociklu apkopes un glabāšanas iespēja ziemas sezonā.

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu Rīgā, Saulkrastos un Siguldā, nodrošinot kopumā sešas papildu elektroauto uzlādes pieslēgvietas Latvijā.

Siguldā jauno uzlādes staciju plānots uzstādīt līdz šī gada beigām, bet Rīgā un Saulkrastos – līdz nākamā gada vidum.

“Meklējot jaunas vietas Eleport tīkla attīstībai, mēs domājam par gala patērētāju un viņa vajadzībām. Transporta nozares elektrifikācija ir svarīga ne tikai Rīgā un tās apkaimē, bet arī citviet Latvijā, tāpēc, aktīvi attīstot elektroauto infrastruktūru, mēs veicinām plašāku, klimatam draudzīgākas enerģijas pieejamību un sekmējam elektroauto popularitāti iedzīvotāju vidū,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

Eleport uzstādīs savas pirmās uzlādes stacijas Saulkrastos pie pludmales “Rūķīši” un Siguldā pie tirdzniecības centra “Raibais Suns”. Saulkrastu iedzīvotājiem un pludmales apmeklētājiem būs iespēja izmantot 150 kW ultra ātrās uzlādes staciju ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, savukārt Siguldā tiks uzstādīta 100 kW ātrās uzlādes stacija ar 660 km/h lielu uzlādes ātrumu. Tikmēr Rīgā, Ropažu ielā 63, pie veikala “Gemoss” tiks uzstādīta 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu. Visas uzlādes stacijas būs aprīkotas ar divām pieslēgvietām.

Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks.

Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn pausto, transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports. Ir skaidrs, ka transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu. Vienlaikus zināms, ka nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.