Jaunākais izdevums

ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) par "Labāko sudraba monētu" pasaulē atzīta 2024. gadā Latvijas Bankas izlaistā kolekcijas monēta "Kāposts".

Monēta "Kāposts" iepriekš sabiedrības aptaujā atzīta arī par "Latvijas gada monētu 2024". Šo monētu radījis mākslinieks, tēlnieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.

Šogad Coin of the Year finālā starp 10 labākajām 2024. gadā emitētajām monētām dažādās kategorijās iekļuva divas Latvijas Bankas izlaistās monētas. Viena no 10 labākajām monētām kategorijā "Mākslinieciskākā monēta" bija "Enerģijas monēta". Kopumā konkursā tika pieteikts aptuveni 550 monētu, bet finālā iekļuva 100 monētu no 38 valstīm.

Šī balva pielīdzināma "Oskara" nominācijām kinoindustrijā, un Latvijas monētas šajā konkursā guvušas nozīmīgus panākumus arī iepriekš. 2010. gadā "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā augstāko vērtējumu nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" ieguva sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš", 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu", savukārt "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Gada mākslinieciskāko monētu" un 2020. gada monētu.

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 61 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas un viens Ukrainas mākslinieks.

Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Naudas kaltuve pēdējo reizi pasūtījusi viena dolāra centa monētu sagataves pēc tam, kad februārī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka devis rīkojumu vairs neizgatavot tā dēvētās peniju monētas.

ASV Finanšu ministrija norādīja, ka pēdējā laikā viena centa monētu izgatavošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, un pērn tās palielinājās par 20%.

Aplēses liecina, ka mazākā nomināla monētu izgatavošanas izbeigšana tūlītēji ļaus ietaupīt 56 miljonus dolāru (49,5 miljoni eiro) materiālu izmaksās, atklāja kāda Finanšu ministrijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, jo nav pilnvarota runāt ar medijiem.

Viena penija izgatavošanas izmaksas tuvojas četriem centiem. Ieceres atbalstītāji atteikties no centa monētām norāda, ka izmaksas ir lielas, taču maza nomināla monētas tiek salīdzinoši reti lietotas. Savukārt penija aizstāvji pauž pārliecību, ka monēta esot noderīga labdarības ziedojumu vākšanā, turklāt piecu dolāra centu monētas izmaksas ir vēl augstākas un sasniedz gandrīz 14 centus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.