Jaunākais izdevums

Latvijas pasākumu aģentūra “Luka” šonedēļ guvusi vērienīgus panākumus starptautiskā konkursā “Symbol Creative Award 2025”, kur 40 valstu konkurencē izcīnījusi vienu platīna, piecas zelta un vienu sudraba godalgu.

Mārketinga, radošās komunikācijas un reklāmas konkursā uzņēmums godalgots par pasākumu “Dvēseles stīgas”, kas guvis plašu atzinību jau iepriekš, kā arī apbalvots kā radošākā aģentūra un komanda. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas aģentūra iegūst radošākās aģentūras un komandas titulu.

Aģentūra izcīnījusi platīna balvu par labāko pasākumu, kā arī zelta godalgas vairākās kategorijās – “Labākā radošā aģentūra” (“Best Creative Agency”) (šāds apbalvojums piešķirts vien trīs aģentūrām un “Luka” bija vienīgā Eiropas aģentūra, kas ierindojās šajā trijniekā), “Labākā radošā komanda” (“Best Creative Team”), “Labākais B2B pasākums” (“Best B2B event”) un “Pārpasaulīga pieredze” (“Out-of-This-World Experience”), mērojoties spēkiem ar 2024. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju. Tā ir vienīgā aģentūra no Baltijas, kas ieguva zelta godalgas minētajās kategorijās.

Vēl izcīnīta arī zelta godalga kategorijā “Labākais korporatīvais pasākums” (“Best Corporate Event”) un sudraba godalga kategorijā “Publikas balsojums” (“People’s Choice Agency”).“Šis novērtējums ir vairāk nekā tikai apbalvojums – tas ir apliecinājums, ka Latvijas radošais gars spēj uzrunāt arī pasauli. Žūrijas atsauksmes par mūsu darbu bija sirsnīgas un iedvesmojošas - viņi uzsvēra koncepcijas emocionalitāti, oriģinalitāti un dziļumu, kā arī spēju ar tehnoloģiju palīdzību radīt patiesi jēgpilnu pieredzi. Katra detaļa tika rūpīgi izstrādāta ar mīlestību, un ir liels gandarījums redzēt, ka tas ir ticis pamanīts un novērtēts tik augstā līmenī, stāsta “Luka” vadītāja un radošā direktore Inese Lukaševska.

“Symbol Creative Awards” ir starptautiska balva, kas godina izcilākos sasniegumus komunikācijā, mārketingā un reklāmā, izceļot radošumu un inovācijas pasaules mērogā. Tā ir daļa no “Symbol” apbalvojumu grupas, kas jau vairāk nekā 15 gadus veicina izcilību un nosaka nozares standartus uzņēmumiem visā pasaulē. Kopumā šogad konkursā tika pieteikti 453 pasākumi no 40 valstīm un 5 kontinentiem. Žūrijas komisijā bija pārstāvji no tādiem zīmoliem kā “Netflix”, “Google”, “Superfly Films”, “Samsung” u.c.

“Pasākuma “Dvēseles stīgas” stāstījums ir tik iesaistošs, ka tas kļūst teātra cienīgs. Tā ir dzīva izrāde, kurā svarīgākie vēstījumi ir jūtami gan dizainā, gan kopējā stratēģijā, un tas ir spēcīgs instruments, lai sasniegtu augstu investīciju atdevi. Arī radošie riski, ko veido dejas tumsā pāri spoguļvirsmām, īstenoti, lai panāktu spēcīgu saikni ar neirozinātni un smadzenēm,” stāsta “Events by Dionne” vadītāja Diona Bišopa (Dionne Bishop), kura arī bija žūrijas sastāvā.

Pasākums “Dvēseles stīgas” caur unikālu mākslas valodu atklāj neiroloģijas profesoriem no 12 valstīm viņu pacientu dzīves stāstus un to, kā viņi ik dienu saskaras ar neironu problēmām - no eksistences pilnīgā tumsā līdz veiksmīgai ārstniecībai. Pasākums tika veidots kā vienots trīs stundu gastronomiski horeogrāfisks iestudējums, kas sastāvēja no trīs pacientu dzīves cikliem: dzīve tumsā, transformācijas un spējas just dzīvi pilnās krāsās. “Dvēseles stīgas” līdz šim saņēmis jau 12 apbalvojumus vairākos starptautiskos konkursos, t.sk. prestižā Kannu festivāla Grand Prix, un pasākumu industrijas “Oskara balvu” – “Eventex”.

Citas ziņas

Aģentūra Luka iegūst sešas zelta godalgas pasākumu nozares konkursā Eventex

Db.lv,10.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eventex konkurss, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru un kurā tiek apbalvoti izcilākie pasākumi un pieredzes mārketinga projekti pasaulē, Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka par tās rīkoto pasākumu “Dvēseles stīgas” ir ieguvusi sešas zelta godalgas, tai skaitā kā labākais mākslas pasākums pasaulē.

Šogad konkursam tika pieteikts rekord liels projektu skaits - 1239 pasākumi no 59 valstīm un sešiem kontinentiem. Savus darbus bija iesnieguši pasaules vadošie zīmoli: Netflix, Qatar Airways, Real Madrid, Disney, dažādu valstu ministrijas, kā arī tika pieteikti kultūras un mākslas projekti kā grupas Colplay tūre, olimpisko spēļu noslēguma ceremonija, dažādu valstu gaismu, mākslas festivāli un daudzi citi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot sešas zelta godalgas, kā labākais mākslas pasākums, pārmaiņu vadības pasākums, labākais pasākuma koncepts, labākais caur pasākumu izvītais stāsts, labākā scenogrāfija, kā arī inovatīvākais pasākums ar milzu ietekmi.

Eksperti

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Prof. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente,23.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BEA World (Best event award) konkursā, kurā tiek apbalvoti gada labākie pasākumi pasaulē un, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru apsteidzot Ferrari, Netflix un Olimpisko spēļu rīkotājus aģentūra Luka un tās vadītāja Inese Lukaševska par tās rīkoto pasākumu Dvēseles stīgas ieguvusi pasaules preses Grand Prix un divas sudraba godalgas.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad aģentūrai no Latvijas izdodas iegūt augstāko novērtējumu.

BEA World konkursam, kurš šogad Romā svinēja savu 20. gadu jubileju tika pieteikti 470 pasākumi no 40 valstīm un četriem kontinentiem. Konkursam darbus bija iesnieguši pasaulē vadošie zīmoli: Netflix, Ferarri, Bvlgari, dažādu valstu Expo paviljoni Osakā, kā arī tika pieteikti pasaule lielākie kultūras un sporta notikumi: FIFA Pasaules kausa atklāšanas un noslēguma ceremonijas, Amerigo Vespuči pasaules tūre, Formula 1 Grand Prix tūres, Paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī tika prezentēti lielākie kultūras notikumi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot divas sudraba godalgas un pasaules preses Grand Prix, kas līdz šim nebija izdevies nevienai aģentūrai no Latvijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazāk nekā mēneša laikā Latvijas kafijas zīmols Rocket Bean ieguvis vēl vienu prestižu balvu — šoreiz zeltu piecās kategorijās Global Coffee Awards un ierindots starp kvalitatīvākajiem specialty kafijas grauzdētājiem Eiropā.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem un visstingrāk vērtētajiem specialty kafijas konkursiem pasaulē. Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka šis sasniegums ir nozīmīgs ne tikai pašam zīmolam, bet arī Latvijai, kas arvien pārliecinošāk sevi apliecina pasaules līmenī.

Global Coffee Awards norisinās pēc aklas degustācijas (blind cupping) principa, un par uzvarētājiem lemj starptautiska žūrija ar pieredzi tādos konkursos kā Cup of Excellence un Best of Panama. Šis process nodrošina maksimālu objektivitāti, un godalga šajā konkursā tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem kvalitātes apliecinājumiem nozarē.

Rocket Bean šogad izcīnījis zeltu piecās kategorijās:

  • Zelta balva kategorijā “Single Origin – Traditional Processing” par Magic Pussy
  • Zelta balva kategorijā “Blend Coffee” par Rocket Fuel
  • Zelta balva kategorijā “Decaf Coffee” par Rocket Bean Decaf
  • Zelta balva kategorijā “Flat White – Dairy” (labākā tradicionālā piena flat white kafija Eiropā)
  • Zelta balva kategorijā “Flat White – Alternative Milk” (labākā flat white ar alternatīvo pienu).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta importam netiks noteikti papildu ievedmuitas tarifi, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam, kad vairākas dienas tirgū valdīja neskaidrība, vai nesenā tarifu paaugstināšana attiecas arī uz noteiktiem zelta stieņu veidiem.

ASV Muitas robežu aizsardzības pārvalde kā tarifiem pakļautas preces norādījusi vienu kilogramu un 100 Trojas unces (2,8 kilogrami) smagus zelta stieņus.

"Zeltam tarifi netiks noteikti," Tramps ierakstīja savā platformā "Truth Social", taču detalizētāk situāciju nekomentēja.

Par ASV Muitas robežu aizsardzības pārvaldes vēstuli, kas parakstīta 31.jūlijā, pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT), un tādēļ zelta cena ASV standartizētu nākotnes līgumu tirgū piektdien bija rekordaugsta.

Taču Baltais nams piektdien paziņoja, ka Trampa administrācija plāno "drīzumā izdot izpildrīkojumu, lai precizētu maldinošu informāciju par tarifu noteikšanu zelta stieņiem un citiem specializētiem produktiem".

Eksperti

Tarifu haoss, zelta renesanse un lomu maiņas darba tirgū – 5 galvenās 2025. gada atziņas

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,29.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā pasaules finanšu tirgi turpināja iesākto trīsgades izaugsmes stāstu. Neskatoties uz to, ka līdz pat jūnijam pasaules investori gadu vadīja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tarifu solījumu izraisītā nenoteiktībā un piesardzībā, finanšu tirgu kopējais sniegums gadu noslēdz ar investoriem labvēlīgiem rezultātiem.

Arī pasaules vadošās ekonomikas šogad ir spējušas parādīt noturību un gadu aizvadīt mērenas izaugsmes zīmē. Neskatoties uz saspringto sākumu, situācija gada otrajā pusē strauji uzlabojās arī Latvijā. Gadu noslēdzam ar patēriņa un aizņēmumu optimismu, strauju algas pieaugumu un izaugsmi teju visās nozarēs. Kādas piecas atziņas mums mācījis 2025. gads?

Tarifu panika izrādās nepamatota

Gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumiem, nosakot importa tarifu palielinājumu teju visās preču grupās un visām valstīm. Dažās nozarēs prognozētais tarifu slogs sasniedza pat 20–30 %, kas radīja bažas par globālas eskalācijas risku un satricināja finanšu tirgus. Lai gan martā un aprīlī akciju un obligāciju vērtība kritās, panika izrādījās īslaicīga. Jau vasarā tirgi atguvās, jo politisko sarunu rezultātā panāktie kompromisi mazināja spriedzi. Ekonomikas pamata rādītāji saglabājās stabili – piegādes ķēdes netika traucētas, globālais pieprasījums turpināja augt, un uzņēmumi pielāgojās jaunajiem nosacījumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi, tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Turpmākajos izdevumos iepazīstināsim ar nominantiem tuvplānā un sākam ar titula Gada uzņēmējs 2025 ieguvēju – uzņēmuma Light Guide Optics International vadītāju Daumantu Pfafrodu - personību, kas apvieno inženieriju, vīziju un drosmi. Cilvēku, kurš savā nozarē nes Latvijas vārdu pasaulē.

Desmit gadu laikā uzņēmumam Light Guide Optics International izdevies sasniegt ievērojamu izaugsmi. Uzņēmuma peļņa pieaugusi gandrīz deviņas reizes, 2024. gadā sasniedzot 21,69 miljonus eiro, savukārt apgrozījums palielinājies vairāk nekā sešas reizes, 2024. gadā veidojot 57 miljonus eiro. Šo attīstības stāstu lielā mērā raksturo uzņēmuma vadītāja un īpašnieka Daumanta Pfafroda mērķtiecīgā pieeja, spēja domāt ilgtermiņā un drosme attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu globāli konkurētspējīgā nozarē. Daumanta Pfafroda vadībā Light Guide Optics International kļuvis par vienu no spilgtākajiem Latvijas ražošanas un eksporta veiksmes piemēriem, apliecinot ne tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, bet arī stratēģisku līderību un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas centrālās bankas vadītājs Adams Glapiņskis ceturtdien paziņoja, ka vēlas, lai institūcija iegādātos papildu 150 tonnas zelta nacionālās drošības nolūkiem un lai nodrošinātu nacionālās valūtas stabilitāti.

"Es plānoju vērsties pie Polijas centrālās bankas vadības ar mērķi palielināt bankas rezerves līdz 700 tonnām zelta," norādīja Glapiņskis.

Polijas zelta rezerves šobrīd veido 550 tonnas.

Glapiņskis gan neminēja periodu, kādā paredzēts palielināt zelta rezervju apjomu.

Viņš lēš, ka centrālās bankas rīcībā esošā zelta vērtība pašlaik ir aptuveni 76,5 miljardi ASV dolāru, kas atbilst gandrīz 30% no bankas kopējām rezervēm.

"Kā jūs zināt, šie ir ārkārtīgi saspringti laiki. Mums ir īpaša situācija un ģeogrāfiskais novietojums. Mums ir sava valūta, zlots. Tāpēc Polijai ir īpaši svarīgi, lai mūsu rezervēs būtu ievērojami zelta krājumi", sacīja Glapiņskis.

Eksperti

Lemberga - Stukāna valsts nozagšanas shēma

Ģirts Valdis Kristovskis, 14. Saeimas deputāts,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runa ir par pirms pāris dienām Ventspils valstspilsētas domē ievēlētā Aivara Lemberga labumu gūšanas uz sabiedrības, uz ventpsilnieku rēķina piesedzēju Latvijas valsts ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Rītdien Tieslietu padome vērtēs, vai Stukāns ir cienīgs būt atkārtoti virzītam uz Saeimu apstiprināšanai uz otro termiņu šajā Latvijas valstij un tiesiski funkcionējošai sabiedrībai tik izšķiroši nozīmīgajā amatā.

Pirms dažām dienām par to esmu izteicis šaubas un esmu Latvijas iedzīvotājiem jau darījis zināmu, ka nosūtīju Tieslietu padomei ieniegumu ar 13 pielikumiem, kuros ir skaidri redzami Latvijas valsts nozagšanas legalizēšanas centieni prokurora Stukāna vadībā, kurš demonstratīvi nepilda Prokuratūras likuma 23. pantā pardzēto ģenerālprokurora pienākumu, proti, neatceļ nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus.

To apliecina fakts, ka joprojām netiek atcelts krimināli sodāms noziegums, nelikumīga lēmuma taisīšanu par kriminālprocesa Nr. 16870000222 par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas atkārtotu izbeigšanu. To šī gada 28. aprīlī skandalozi ir veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Atgādinu, ka uzzinot par šāda nelikumīga lēmuma taisīšanu, nekavējoties vērsos ar kārtējo iesniegumu pie ģenerālprokurora Stukāna, aicinot šo prettiesisko un sociāli netaisnīgo lēmumu atcelt.

Finanses

Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Jānis Goldbergs,15.01.2026

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājs Latvijā

Foto: Kristaps Kalns, Dienas medji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Eksperti

"Rudā gulbja" efekts, akcijas un dārgmetāli rekordos

Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts,14.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Ekonomika

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

  • Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Latvijas Finieris
  • Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē - Liepājas SEZ Jensen Metal SIA
  • Privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A
  • Privātā kapitāla uzņēmums Latgalē - AS Latvijas Maiznieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Vidzemē - SIA Firma Madara 89
  • Dienas Biznesa Eksporta balva 2025 - SIA Kronospan Riga
  • Gada uzņēmējs 2025 - Daumants Pfafrods
  • Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā 2025 - SIA Klīnika EGV
  • Lursoft IT speciālbalva 2025 - AS Balticovo

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānā Whitehouse 1.decembrī norisinājās Dienas Biznesa kopā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha tapušā zīmola izdevuma TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija.

Svinīgajā pasākumā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

  • Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Latvijas Finieris
  • Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē - Liepājas SEZ Jensen Metal SIA
  • Privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A
  • Privātā kapitāla uzņēmums Latgalē - AS Latvijas Maiznieks
  • Privātā kapitāla uzņēmums Vidzemē - SIA Firma Madara 89
  • Dienas Biznesa Eksporta balva 2025 - SIA Kronospan Riga
  • Gada uzņēmējs 2025 - Daumants Pfafrods
  • Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā 2025 - SIA Klīnika EGV
  • Lursoft IT speciālbalva 2025 - AS Balticovo
Ekonomika

VIDEO: TOP500 balva Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā - Klīnika EGV

Armanda Vilciņa,14.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, līdzās Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumiem pasniegtas arī īpašās Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Šajā izdevumā iepazīstinām ar speciālbalvas Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā ieguvēju - specializēto reproduktīvās veselības klīniku Klīnika EGV.

Klīnika EGV ir viena no vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm reproduktoloģijas jomā. Pateicoties klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālajam darbam, kopš klīnikas dibināšanas pasaulē nākuši jau vairāk nekā 1700 bērni, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, gan iedzīvotāju reproduktīvās veselības stiprināšanā kopumā. Marta Slaidiņa, Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atzīst, ka komanda ir gandarīta par paveikto un patiesi priecājas par katru mazuli, kura ceļš uz šo pasauli ir sācies ar Klīnika EGV atbalstu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā "Spice" atklāta gleznu izstāde, kurā 12 spilgtos mākslas darbos iemūžināti Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētāji un galvenais treneris Luka Banki.

Gleznas, kuras veidojusi māksliniece Kristīne Lapsa-Kalniņa sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību BALTA un Latvijas Basketbola savienību (LBS), apskatāmas līdz 15. augustam un nopērkamas tiešsaistes izsolē.

Visi izsoles ieņēmumi tiks ziedoti Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) Bērnu un jauniešu apvienībai, lai nodrošinātu sporta inventāru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma atklāšanā piedalījās Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis, AAS BALTA valdes loceklis Ingus Savickis, Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, kā arī basketbolisti Dairis Bertāns un Andrejs Gražulis.

“Šī izstāde apliecina, ka basketbols Latvijā ir kas vairāk par sportu – tā ir kustība, kas vieno, iedvesmo un balsta sabiedrības vērtības,” uzsvēra Raimonds Vējonis, norādot, ka izstādes mākslinieciskā pieeja izgaismo sportistu lomu arī ārpus laukuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gundega Skudriņa kopā ar komandu Latvijai atnes divpadsmito godalgu no pasākumu industrijas “Oskara” — dzīvās komunikācijas notikumu festivāla “BEA World Festival”.

Šogad radošā apvienība “Skudras Metropole” un “Don’t Panic” design solutions iekļauti arī festivāla 20 gadu jubilejas izdevuma īpašajā sadaļā kā vieni no pasākumu industrijas Leģendām.

Latvijas pārstāvji — radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” — ar projektu “Christmas Laboratory” šogad izcīnījuši bronzu kategorijā “B2B” BEA World Festival, kas norisinājās Romā, Itālijā.

BEA (Best Event Award) ir viens no pasākumu industrijas nozīmīgākajiem un prestižākajiem starptautiskajiem konkursiem, ko nereti dēvē par nozares “Oskaru”. Šogad festivāls svinēja savu 20 gadu jubileju, pulcējot rekordlielu pieteikumu skaitu — 470 darbus no vairāk nekā 40 valstīm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras birojs SEP izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsības, loģistikas un remontu bāzes kompleksa būvprojektu Rīgā, Ķengaraga ielā 3–1. Projekta kopējā stāvu platība, kas ietver gan pārbūvi, gan jaunbūvi, ir 6992,46 m², papildus paredzot arī vieglās dienesta tehnikas nojumi 265 m² platībā.

Ķengarags kļūs par vienu no mūsdienīgākajiem un tehnoloģiski pilnīgākajiem VUGD centriem Latvijā — vietu, kur apvienota operatīvā reaģēšana, tehniskais atbalsts, apmācības un personāla dienesta telpas.

Zemesgabalā atrodas esošās divstāvu un piecstāvu ēkas, kas līdz šim izmantotas dažādām funkcijām — gan VUGD mācību koledžai, gan darba kabinetiem un depo vajadzībām. Projekta ietvaros ēkām tiks pārplānotas to funkcijas. Divstāvu un piecstāvu ēkās iecerēts izveidot VUGD tehniskā dienesta pārvaldes darba telpas, noliktavas un remontdarbnīcas, savukārt piecstāvu ēkas augšējos stāvos tiks ierīkota dienesta viesnīca VUGD darbiniekiem. Šis risinājums ļaus vienuviet nodrošināt pilnu dienesta infrastruktūru — no operatīvā dienesta līdz personāla atpūtai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Brīvības ielā, ir atklāts bārs "brasserie Vivien" un mākslas galerija "Metro".

Gastronomiskās koncepcijas un ēdienkartes autors ir franču šefpavārs Vivjēns Lebeks (Vivien Lebecq), savukārt nosaukumu VIVIEN iedvesmoja viņa ģimenes vēsture. Vivjēna Lebeka vecvectēvs, arī Vivjēns, piegādāja franču vīnus Rīgas restorānam Otto Schwarz. Un tagad, aptuveni pēc simts gadiem, šīs ģimeniskās viesmīlības saites radīja restorānu VIVIEN, kurā Latvijas un Francijas kultūras un tradīcijas veidos jaunu vēsturi.

Brasserie VIVIEN ēdienkartes pamatā ir Parīzes brasērijas (brasserie) klasiskie ēdieni, kas gatavoti no Vivjēna Lebeka un viņa kolēģa Mihaila Karajanova izvēlētiem vietējiem produktiem.

Par vīnu atbildēs Reinis Poļakovs, uzņēmuma RE-WINE dibinātājs. Brasserie VIVIEN kokteiļu karti ir izstrādājis bārmenis Luka Kadikovs, bet tuvākajos plānos ir populāru Eiropas kokteiļu meistaru un šefpavāru viesošanās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas lukusa preču grupa "Kering" pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas "L'Oreal", teikts svētdien publiskotajā abu uzņēmumu publiskotajā paziņojumā.

Darījuma summa veidos 4,6 miljardus dolāru.

Šis darījums sniedz arī "L'Oreal" ekskluzīvas tiesības uz 50 gadiem izstrādām un izplatīt produktus ar "Kering" piederošajiem zīmoliem "Gucci", "Bottega Veneta" un "Balenciaga".

Paredzams, ka darījums tiks pabeigts 2026. gada pirmajā pusē.

Šāds paziņojums izplatīts aptuveni mēnesi pēc tam, kad "Kering" izpilddirektora amatā stājās Luka de Meo, lai samazinātu grupas parādsaistības, kas šobrīd veido aptuveni 9,5 miljardus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Eksperti

Vai valsts digitālo pakalpojumu pārvaldība ir drošās rokās?

Jorens Liopa, IKT pārresoru projektu eksperts,19.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).