Pakalpojumi

Latvijas Amerikas acu centrs līdz ar akcionāru maiņu cer stiprināt pozīcijas

Linda Zalāne, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

SIA Latvijas Amerikas acu centrs 2018. gadā plāno sasniegt četru milj. eiro lielu apgrozījumu, nākamajā gadā investīcijām atvēlēt vienu milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) šogad pārkāpusi 25 gadu slieksni, un tā valdes locekle Una Brūna, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka sākotnēji tā bija pat samērā traka ideja, veidot privātu klīniku, jo tolaik visi ārsti strādāja valsts medicīnā. Klīnikas dibinātājs un investors bija ASV profesors Džons Džozefs Makdermots, kurš Latvijas ārstiem iedēstīja ideju un ticību saviem spēkiem par privātas klīnikas izveidošanu. «Viņš bija tikai iespējas devējs, bet uzņēmuma vadība tolaik bija četru ārstu rokās, kuriem bija jādomā, kā vadīt biznesu, jo bija atbildība gan pret darbiniekiem, gan pacientiem, kuri saņēma pakalpojumu. Sākumā klīnikā bija tikai četri ārsti un menedžeris, kurš gan vadīja klīniku, gan pārdeva brilles, gan veica virkni citu pienākumu. Tagad klīnikā strādā 15 ārsti un ir plaša administrācijas komanda,» stāsta U. Brūna, kura pati uzņēmumā strādā jau 24 gadus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Taujāta, kā kopumā vērtē oftalmoloģijas tirgu, U. Brūna akcentē, ka nozare ir strauji augoša, turklāt par to ir liela interese no investoriem ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm. «Tie ir dažādu raksturu investori, sākot no farmācijas kompānijām, zāļu ražotājiem, kuriem ir interese veidot savus atbalsta medicīnas centrus, līdz ar to ir gatavi ieguldīt Latvijā. Oftalmoloģijas jomā klīnikas ir sasniegušas tādu līmeni, ka to nodrošinātais pakalpojums ir konkurētspējīgs Eiropas līmenī, to novērtē arī tālākās zemēs, piemēram, ASV un Austrālijā. Arī LAAC šā gada martā notika akcionāru maiņa, un ASV investoru, uzņēmuma dibinātāju, nomainīja SIA Dziedniecība, kas ir liela medicīnas grupa Latvijā, līdz ar to savas pozīcijas tirgū tikai pastiprinājām,» par pārmaiņām informē U. Brūna.

Viņasprāt, tirgū sāncensība ir jūtama, bet tas ir labi, jo mudina uzņēmumus investēt attīstībā, pilnveidot pakalpojumus. Privātajā sektorā, pēc viņas vērtējuma, plecu pie pleca konkurē četri šīs jomas uzņēmumi, taču tie nedrīkst aizmirst arī par valsts sektoru. Pēdējos gados parādās arī jauni uzņēmumi, jo acu ārstu vidū palielinās interese par privātprakšu veidošanu un slodzes samazināšanu valsts klīnikās. Pēdējā laikā notiek arī uzņēmumu konsolidācija, kad lielākas kompānijas nopērk mazākas vai prakses tiek apvienotas. Arī Lietuvas privātās klīnikas ir lieli konkurenti, un pacienti no Latvijas tur brauc ārstēties un veikt nopietnas operācijas. Uz Igauniju mūsējie brauc mazāk, un šīs valsts klīnikas vairāk strādā Somijas tirgus virzienā.

«Latvijā valsts sektorā ir maksas pakalpojumi, kur konkurējam līdzvērtīgi. Tas ir nopietns un stiprs spēlētājs tirgū, kas pakalpojumus sniedz ar valsts atbalstu. Arī mēs sākumā bijām privāta iestāde, kurā varēja saņemt tikai maksas pakalpojumu, bet, laikam ejot, esam ieguvuši tiesības sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus. Tāpat pacienti izmanto apdrošināšanas iespējas, līdz ar to privātās ārstniecības iestādes uzdevums ir spēt apvienot visus šos maksātājus, lai pakalpojumu var sniegt jebkuram iedzīvotājam no jebkuras valsts. Katram šajā biznesā ir jānoturas un jāaug,» skaidro U. Brūna.

Visu rakstu Līdz ar akcionāru maiņu cer stiprināt pozīcijas lasiet 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro redzes korekcijas iekārtas iegādē un ārstu kvalifikācijas celšanā.

Pilnvērtīgai redzes lāzerkorekcijai ir nepieciešami divi lāzeri - eksimerlāzers un femtosekunžu lāzers. Jaunā «Carl Zeiss» lāzeriekārtu «VisuMax» un «MEL 90» lāzeru komplektācija sniegs iespēju izvēlēties kādu no četrām lāzerkorekcijas metodēm - «LASIK», «Tran-Epi LASIK» jeb PRK, «Femto-LASIK» un «SMILE».

«Ik dienu pie mums klīnikā vēršas vairāk nekā 100 pacienti, un katra acis, veselības stāvoklis un dzīvesveids prasa individuālu redzes korekcijas veidu. Interese par redzes korekcijas iespējām ir liela, un esam pārliecināti, ka veiktās investīcijas klīnikas inovāciju attīstībā atpelnīsies,» norāda klīnikas vadītāja Una Brūna.

«Redzes korekcijai ar lāzeru ir svarīgs iekārtas tehniskais nodrošinājums, programmu pieejamība, spēja interpretēt un analizēt pieejamos datus. Jaunākās paaudzes lāzeriekārtas redzes korekciju veic dažu sekunžu laikā, līdz ar to tiek izskausti ar operāciju saistītie iespējamie riski,» skaidro U. Brūna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru