Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Vācija uzvarēja cīņā par atlēkušajām bumbām (42:35), uzbrukumā izcīnot trešo daļu bumbu (14), bet Latvija sakrāja vairāk rezultatīvu piespēļu (19:10).

Vācija biežāk pārķēra bumbu (7:5), bet Latvija biežāk bloķēja metienus (3:0).

Vācija bija pārāka gūtajos punktos pēc pretinieku kļūdām (13:0), ātro uzbrukumu punktos (12:2), ar atkārtotu uzbrukumu gūtajos punktos (20:8), kā arī rezervistu gūtajos punktos (44:6).

Ceturtdaļfinālu Latvija sāka ar Dāvi Bertānu, Andreju Gražuli, Rodionu Kurucu, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Vācijai spēli sāka Izāks Bonga, Andreass Obsts, Deniss Šrēders, Daniels Teiss un Johanness Foigtmanis.

Maču ar neprecīzu metienu sāka Šrēders, bet Šmits, izcīnījis atlēkušo bumbu pie sava groza, ar driblu devās uz Vācijas grozu, atklājot rezultātu šajā mačā - 2:0.

Vācija atbildēja ar Obsta tālmetienu (3:2), taču nākamos 11 punktus guva Latvija, liekot Vācijai pieprasīt minūtes pārtraukumu pēc diviem precīziem Bertāna tālmetieniem.

Piektajā minūtē pirmoreiz pēc potītes savainojuma Vācijai laukumā devās Francs Vāgners, nomainot Bongu.

Vācija pietuvojās līdz 8:13, bet Bertāns trāpīja trešo tālmetienu pēc kārtas, panākot 16:8.

50 sekundes pirms ceturtdaļas beigām ar tālmetienu atzīmējās arī F.Vāgners, Vācijai pietuvojoties līdz 11:16, bet ceturtdaļu, pielabojot metienu, ar diviem gūtiem punktiem pabeidza Johanness Tīmanis - 13:16.

Otrās ceturtdaļas sākumā pēc neprecīzas Bertāna piespēles ātrajā uzbrukumā bumbu grozā no augšas trieca Morics Vāgners, Vācijai izvirzoties vadībā ar 17:16 un liekot Lukam Banki pieprasīt minūtes pārtraukumu Latvijai.

13.minūtē spēlē līdz tam lielāko pārsvaru panāca Tīmanis, kurš realizēja savu trešo no trim divpunktu metienu, iepriekš trāpot arī abus soda metienus un panākot 21:18.

Vācija pēc diviem precīziem M.Vāgnera soda metieniem panāca 25:20 pārsvaru, uz ko Andrejs Gražulis atbildēja ar diviem precīziem divpunktu metieniem, liekot Vācijai pieprasīt minūtes pārtraukumu.

Turklāt Banki pieprasītajā atkārtojumā tika lemts par labu Latvijai, iegūstot bumbu, pēc kā Žagars realizēja tālmetienu, atkal izvirzot vadībā Latviju (27:25).

Ar pieciem pēc kārtas gūtiem punktiem atbildēja Obsts, bet Žagars caurgājienā panāca vadību (31:30). Pēc tam pēc Žagara kļūdas uzbrukumā Rodionam Kurucam aizsardzībā nācās pārkāpt noteikumus, saņemot savu trešo personisko piezīmi.

Uz Bertāna ceturto precīzo tālmetienu spēlē arī Maodo Lo atbildēja ar to pašu, panākot Vācijai 36:34 vadību.

Puslaika astotajā sekundē Bertāns realizēja četru punktu gājienu, atkal atgūstot vadību Latvijai - 38:36, bet pēc Gražuļa pustālā metiena tika panākta 42:38 vadība.

Līdz ceturtdaļas beigām nevienas no komandām pārsvars nepārsniedza trīs punktus, līdz Šrēders minūti un 46 sekundes līdz ceturtdaļas beigām ātrajā uzbrukumā nepanāca 60:56 pārsvaru Vācijai.

Pēc Banki pieprasītā minūtes pārtraukuma Bertāns realizēja savu sesto tālmetienu deviņos mēģinājumos.

Izšķirošo pārsvaru Vācija guva ceturtās ceturtdaļas sākumā, kad F.Vāgners ar diviem soda metieniem, Bonga ar trīspunktu metienu un M.Vāgners ar bumbas triecienu grozā no augšas panāca 70:59, bet pēc vēl viena M.Vāgnera divpunktu metiena - 74:60.

Šmits trāpīja divus, bet Žagars vienu tālmetienu, atgriežot cerības uz sekmīgu iznākumu Latvijai (74:69), taču turpmākie tālmetieni Šmita, Bertāna un Žagara izpildījumā nebija sekmīgi.

Pēc Rodiona Kuruca tālmetiena un trim Žagara divpunktu metieniem Latvija pietuvojās līdz 79:81, bet Bertāna tālmetiens spēles pēdējās sekundēs nebija precīzs.

Latvijai ceturtdien pusfinālā par 5.-8.vietu būs jātiekas ar Itāliju.

Latvijas basketbolisti savu debijas finālturnīru sāka ar 109:70 uzvaru pār Libānu un 88:86 panākumu pār Franciju, pēdējā grupas spēlē ar 75:101 atzīstot Kanādas pārākumu. Otrā posma spēlēs Latvija ar 74:69 uzvarēja Spāniju un ar 104:84 - Brazīliju.

Otrajā mačā gūtā savainojuma dēļ finālturnīrs ir beidzies Latvijas izlases kapteinim Dairim Bertānam, izlases rīcībā paliekot 11 basketbolistiem.

Eiropas čempionāta bronzas medaļniece Vācija līdz cīņai ar Latviju ar 81:63 bija pieveikusi Japānu, ar 85:82 - Austrāliju, ar 101:75 - Somiju, ar 100:73 - Gruziju un ar 100:71 - Slovēniju.

Vācijas aizsargs Deniss Šrēders līdz ceturtdaļfinālam bija bijis viens no labākajiem spēlētājiem Pasaules kausā, vidēji mačā gūstot 19,8 punktus un sakrājot 6,8 rezultatīvas piespēles. 13 punktus un sešas atlēkušās bumbas vidēji spēlē bija sakrājis Morics Vāgners.

Latvijas un Vācijas izlases pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija tikušās 11 reizes, deviņās uzvaru svinot vāciešiem. Pēdējā cīņā Hamburgā pārbaudes turnīra laikā Vācija 2015.gadā uzvarēja ar 85:80.

Par pēdējo ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu plkst.15.30 cīnīsies Slovēnija un Kanāda, maču tiešraidē translējot "Go3 Sport 1" kanālam.

Labāko astoņniekā iekļuvušās izlases par medaļām spēkojas "SM Mall of Asia" arēnā Manilas ostas rajonā.

Pasaules kausa finālturnīrā tiek noskaidrotas septiņas Parīzes olimpisko spēļu turnīra dalībnieces, kā arī vēl 19 valstsvienības, kuras kopā ar piecu reģionu priekškvalifikācijas sacensību uzvarētājām nākamvasar cīnīsies par pēdējām četrām ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm.

Latvijas izlases sastāvs Pasaules kausa finālturnīrā:

Rodions Kurucs (Mursijas UCAM, Spānija), Dāvis Bertāns (Oklahomasitijas "Thunder", NBA), Dairis Bertāns ("VEF Rīga"), Anžejs Pasečņiks ("Palencia", Spānija), Rolands Šmits (Kauņas "Žalgiris", Lietuva), Artūrs Strautiņš (Tortonas "Derthona", Itālija), Klāvs Čavars (Jokohamas "Exellence", Japāna), Aigars Šķēle (Lielpolijas Ostruvas "Stal", Polija), Andrejs Gražulis (Trento "Aquila", Itālija), Artūrs Kurucs (Patras "Promitheas", Grieķija), Artūrs Žagars (Ķēdaiņu "Nevežis", Lietuva), Kristers Zoriks (Izmiras "Petkim Spor", Turcija).

Vācijas izlases sastāvs Pasaules kausa finālturnīrā:

Deniss Šrēders (Toronto "Raptors", Kanāda), Justuss Hollacs (Lugo "Breogan", Spānija), Maodo Lo, Johanness Tīmanis (abi - Berlīnes "Alba"), Izāks Bonga, Andreass Obsts, Nīlss Gifejs (visi - Minhenes "Bayern"), Dāvids Krēmers (Braunšveigas "Lowen"), Francs Vāgners, Morics Vāgners (abi - Orlando "Magic", ASV), Johanness Foigtmanis (Milānas "AX Armani Exchange Olimpia", Itālija), Daniels Teiss (Indiānas "Pacers", ASV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzvaras parkā vēlas redzēt kafejnīcu zonu, spēka trenažierus un košumkrūmus

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Komentāri

Pievienot komentāru