Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.
Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.
Kāpumi un kritumi
Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.
A/s LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs panākumus skaidro ar to, ka uzņēmumam pērn izdevies paaugstināt darbu efektivitāti un rentabilitāti. «2013. gadā ir attaisnojies darbs, kas ieguldīts iepriekšējos gados, izveidojot un nostiprinot Baltijas valstīs unikālu pakalpojumu – termināļu būvniecību no A līdz Z,» saka A. Milovs, piebilstot, ka uzņēmums pērn īstenoja vairākus liela mēroga projektus – ir pabeigta minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksa Riga Fertilizer Terminal un beramkravu termināļa Riga Bulk Terminal būvniecība Rīgas brīvostā, kā arī pasažieru un kravu termināļu būvniecība Klaipēdas ostā. Savukārt SIA Re&Re valdes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš uzņēmuma pagājušā gada augsto lēcienu skaidro ar lielajiem projektiem – to vidū ir, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta ēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c. Uzņēmējs gan piebilst, ka 2014. gada rezultāti neapšaubāmi būs pieticīgāki.
Attiecīgi divi lielākie peļņas audzētāji starp būvniekiem pērn bijuši SIA Citrus Solutions (+720%) un SIA Velve (+700%). Pelnītāju pulkā neiekļaujas pilnsabiedrība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders – kā DB informēja uzņēmumā, sabiedrība ir dibināta tikai viena projekta realizācijai, turklāt, tā kā projekta rezultātu 2013. gadā nav iespējams ticami aplēst, tad saskaņā ar MK Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumiem ieņēmumi 2013. gadā atzīti pērn radušos izmaksu apmērā, un sagaidāmā peļņa netiek atzīta.
Jāpiebilst, ka TOP saraksta lejasdaļā šā gada gaitā vēl ir iespējamas korekcijas, ņemot vērā, ka ne visas būvkompānijas atsaucās DB lūgumam dalīties ar 2013. gada operatīvajiem neauditētiem rezultātiem. Tas ir viens no iemesliem, kālab šogad tiek veidots TOP 25 tradicionālā TOP 30 vietā, un lielāko spēlētāju sarakstu vēlāk varētu papildināt arī tādi būvuzņēmumi kā, piemēram, a/s Siguldas būvmeistars, SIA Transceltnieks, SIA SCO Centrs u.c. 2013. gada topā vairs nav SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG, kas 2012. gadā ar 20,86 milj. eiro apgrozījumu ieņēma 14. vietu, taču pērn apgrozījis vairs tikai 2,84 milj. eiro, liecina Lursoft dati.
Iet plašāk
Vairāki lielie nozares spēlētāji arī paplašinājuši eksporta tirgus. A/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns stāsta, ka uzņēmuma apgrozījums pērn atgriezies pirmskrīzes līmenī, taču tagad UPB ir daudz lielāka eksportspēja, plašāka eksporta ģeogrāfija un lielāka pieredze industriāli sarežģītu projektu realizācijā. «Aizvadītajā gadā esam varējuši noslogot visas savas ražotnes,» viņš norāda. UPB eksporta tirgiem pērn pievienota Šveice. Pēc U. Pīlēna teiktā, eksporta un vietējā tirgus attiecība kopumā ir 60:40, taču eksportam ir tendence pieaugt, virzoties uz attiecību 70:30.
Arvien lielāku uzsvaru uz grupas uzņēmumu darbības paplašināšanu ārvalstu tirgos pērn likusi arī Skonto būve. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis DB norāda, ka eksporta apjoms un tā īpatsvars Skonto būvei gadu no gada palielinās. «Līdz šim ārvalstīs realizēts vairāk nekā 50 objektu, ik gadu divkāršojot uzņēmuma apgrozījumu. 2013. gadā eksporta apgrozījums sasniedza apmēram 50 miljonus eiro, savukārt šogad tiek prognozēti 70 milj. eiro,» viņš stāsta.
Latvijā Skonto būve pērn pabeigusi darbus apmēram 10 objektos – izbūvēta jauna tramvaja līnija Liepājā, realizēta 3D tehnoloģiju rūpnīcas būvniecība Ventspilī, uzstādītas radiācijas iekārtas Rīgas ostā, veikti TEC-2 arhitektūras darbi u.c. Starp uzņēmuma pagājušajā gada lielākajiem objektiem jāmin arī Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecība, infrastruktūras attīstības projekts Krievusalā un Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbi. Jāpiebilst gan, ka uzņēmuma darbību var sarežģīt noteiktie apgrūtinājumi saistībā ar pērn piedzīvoto Rīgas pils ugunsgrēku.
A/s RBSSKALS kopumā saglabājis pagājušā gada līmeni, kas ir gandrīz divkāršots apgrozījuma apjoms kopš 2007. gada, bet eksports pērn veidoja aptuveni 6 milj. eiro jeb 9,5% no RBSSKALS Grupas apgrozījuma. Uzņēmums pērn aktīvs bijis tādos eksporta tirgos kā Baltkrievija, Igaunija un Francija.
Pārspēj rekordus
Jaunas virsotnes 2013.gadā sasniegusi SIA Selva būve, kam pērn bijis lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē (27% pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu), kā arī SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC). Lai arī kompānijas apgrozījums 2013. gadā nav audzis tik strauji kā gadu iepriekš, rezultāts ir tiešām vērā ņemams – 67,66 milj. eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs apliecina: «2013. gadā sasniegtais apgrozījums ir augstākais uzņēmuma vēsturē.» Kompānijas peļņa pieaugusi 2,7 reizes, sasniedzot 5,69 milj. eiro. «Pieaugot apgrozījumam un saglabājot uzņēmuma administratīvās un pieskaitāmās izmaksas nemainīgas, izdevies sasniegt būtisku rentabilitātes pieaugumu. Jāpiebilst, ka peļņas rādītāju atspoguļošana konkrētajā pārskata gadā saistīta arī ar ilgtermiņa projektu uzskaites metodēm, kas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos pārskata gadā uzrādītā peļņa var būt radusies arī iepriekšējos periodos,» norāda J. Blumbergs. Pie lielākajiem pērnā gada projektiem viņš min Daugavpils Universitātes rekonstrukcijas un būvniecības darbus, gāzes turbīnas un cauruļvadu montāžas darbus Rīgas TEC-2, Kurzemes loka 110 kV un 330 kV elektropārvades līniju būvniecību un 110kV/10kV apakšstacijas Mežaparks būvniecību.
Veiksmīgs gads bijis arī SIA Citrus Solutions, kam pērn pirmo reizi ieņēmumi no citiem klientiem pārsniedza ieņēmumus no Lattelecom tīkla uzturēšanas un būvniecības, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Mazāk pelna
SIA YIT Celtniecība, kas 2012. gadā ielēca Latvijas lielāko būvkompāniju saraksta 15. vietā, audzējot apgrozījumu teju par 350%, 2013. gadā strādājusi ar piezemētākiem finanšu rādītājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Božē ar rādītājiem ir apmierināts – apgrozījumu pamatā veido dzīvokļu būvniecība un tirdzniecība, kas atbilst uzņēmuma stratēģiskajam mērķim. 2012. gadā pār dzīvokļu būvniecību un pārdošanu prevalēja otrs biznesa veids – dalība konkursos. Savukārt 2016. gadā tiek plānots, ka dzīvokļu būvniecība veidos ap 25 milj. eiro, dalība konkursos – vien ap 2 milj. eiro. «Konkursu biznesā ir zems ienesīgums, un orientēt darbību tikai uz šo sektoru ilgtermiņā nav izdevīgi,» tā jau agrāk A. Božē skaidroja DB. Finanšu rādītājus ietekmējis arī projektu dažādais peļņas procents – tika realizēti dzīvojamo māju projekti uz vēl treknajos gados iepirktiem dārgiem zemes gabaliem.
Pērn samazinājusies arī SIA Merks peļņa – līdz 1,29 milj. eiro, kas ir par 23,2% mazāk nekā 2012.gadā. SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš to saista ar atsevišķu vienreizēju peļņas posteņu atzīšanu 2012. gadā un pieaugošo konkurenci būvniecības tirgū 2013. gadā. SIA Merks konsolidētais apgrozījums pērn pieauga par 17%.
#1/25
25. vieta
Olimps SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 11,54
#2/25
24. vieta
YIT Celtniecība SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 12,41
#3/25
23. vieta
Abora SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 14,30
#4/25
22. vieta
Filter SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 14,48
#5/25
21. vieta
Reck SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 15,29
#6/25
20. vieta
Norma-S SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 16,31
#7/25
19. vieta
Velve SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 16,67
#8/25
18. vieta
Vidzemes energoceltnieks SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 17,80
#9/25
17. vieta
Selva būve SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 18,04
#10/25
16. vieta
Empower SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 22,29
#11/25
15. vieta
Citrus Solutions SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 22,34
#12/25
14. vieta
Moduls-Rīga SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 24,49
#13/25
13. vieta
Energoremonts Rīga SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 24,56
#14/25
12. vieta
Skonto būve, BMGS, ACB un Binders PS
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 29,27
#15/25
11. vieta
Ostas celtnieks SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 36,95
#16/25
10. vieta
Nacionālā būvkompāniju apvienība PS
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 37,60
#17/25
9. vieta
Merks SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 44,30
#18/25
8. vieta
Arčers SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 50,00
#19/25
7. vieta
LNK Industries AS
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 51,37
#20/25
6. vieta
RBSSKALS grupa
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 58,00
#21/25
5. vieta
Latvijas energoceltnieks (LEC) SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 67,66
#22/25
4. vieta
BMGS AS
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 78,78
#23/25
3. vieta
UPB AS
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 81,00
#24/25
2. vieta
Skonto būve SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 85,17
#25/25
1. vieta
Re & Re SIA
Apgrozījums 2013. gadā (milj. eiro): 98,00
