Enerģētika

Latvijas enerģētikā jātiek galā ar iepriekšējo gadu ķezu

Didzis Meļķis, 28.02.2013

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons (no kreisās) un Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis preses konferences laikā pēc divpusējās tikšanās Ministru kabinetā Ziemeļu nākotnes foruma ietvaros.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Citviet valdības tikušas pat līdz tādām niansēm, ka māju siltināšanas veicināšanai palīdz iedzīvotājiem sakārtot bēniņus.

Zaļās enerģijas atbalsta iepriekšējos gados «esam sapratuši, ka var izveidoties subsīdiju industrija», atbildot uz Lielbritānijas kolēģa Deivida Kemerona jautājumu par subsīdiju politiku Latvijā, norādīja premjers Valdis Dombrovskis šodien Rīgā notiekošajā Ziemeļu nākotnes foruma (ZNF) paneļdiskusijā.

Subsīdiju jautājums šai krīzes laikā, kad visu valdību uzstādījums ir efektivizēt publiskās finanses (kas parasti nozīmē «griešanu»), bija aktuāls praktiski visās četrās šorīt notikušajās ZNF paneļdiskusijās. No vienas puses Eiropas problēma pašlaik ir tāda, ka zaļās enerģijas politizācija ir radījusi nedrošu vidi uzņēmējiem, kas strādā vai plāno ieiet šai tirgus nišā. Politika, kā zināms, ir mainīga, un ilgtermiņa ieguldījumi vidē, kas var mainīties līdzi politikas «vējam», ir riskanti. Attiecīgi britu diskutētāji sliecās uz viedokli, ka zaļajā uzņēmējdarbībā iesaistītajiem uzņēmējiem ir jābūt garantijai, ka daļa no viņu biznesa finanšu plūsmas būs šāda vai tāda veida subsīdijas.

Nenoliedzot stabilitātes nepieciešamību, V. Dombrovskis, netieši atsaucoties uz Latvijā strīdīgo elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, tomēr norādīja uz risku, ka var izveidoties «subsīdiju industrijas». Tāpēc šādos forumos un ikdienā svarīgi ir apmainīties ar pieredzi, kādi subsīdiju modeļi darbojas un kādi ne. Latvijas darbs tagad diemžēl ir «juridiskā ķeza», ko sataisījusi iepriekšējo gadu politika. Subsīdiju ziņā izpalīdzīgs, viņaprāt, ir Vācijas modelis, kurā subsidējamo elektroenerģijas apjomu pārskata ik pēc trijiem gadiem.

Premjers sacīja, ka Latvijā visefektīvākā izrādījusies mājokļu siltināšanas politika. Tās iznākums ir ne vien visai drīz ietaupīta iedzīvotāju nauda un mazāks enerģijas patēriņš, bet pie «blaknēm» pieskaitāma arī iedzīvotāju organizēšanās un izglītojošais efekts, ko mājokļu siltināšana viesusi sabiedrībā.

Kāds attiecīgā diskusiju paneļa dalībnieks dalījās pieredzē, ka viņa valstī mājokļu siltināšanā valdība gājusi tik tālu, ka pat piedāvā iedzīvotājiem bēniņu izvākšanas pakalpojumus. Proti, ļoti lieli siltuma zudumi ir tieši veco jumtu dēļ, bet bēniņos gadu gaitā bieži vien sakrājusies iedzīvotāju mantība, ko paši īpašnieki pat redzēt negrib, kur nu vēl kārtot. Attiecīgi valdība secinājusi, ka lētāk būs izvākt bēniņus organizēti nekā samierināties ar neefektīvu saimniekošanu.

Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita piekrita diskusijas dalībniekiem par subsīdiju politikas sarežģītību, tomēr citu risinājumu nav, tāpēc videi draudzīgas ekonomikas vārdā ir nepieciešama spēcīga politika, kas rada spēcīgus uzņēmumus, kas savukārt ir paši spējīgi investēt sava biznesa ekoloģiskumā. Dānija jau 2020. gadā pusi savas elektroenerģijas plāno saražot ar vēja ģeneratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerons: referendums ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem izteikties par ES

Jānis Rancāns, 09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānija varētu uzlikt veto ES budžetam

Jānis Rancāns, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerons: britiem ir tiesības lūgt pārmaiņas attiecībās ar Eiropu

Jānis Rancāns, 07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerona ilgi gaidītā runa: britiem būs «ļoti vienkārša izvēle»

Jānis Rancāns, 23.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerons: Joprojām tiek strādāts pie vienošanās ar ES

LETA, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka viņš ar Eiropas partneriem joprojām strādā pie vienošanās, kas novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Es tur biju līdz šī rīta plkst.5, strādājot pie tā, un mēs panācām zināmu progresu, taču vienošanās joprojām nav, paziņoja Kamerons, ierodoties uz ES līderu samita otro dienu.

Un es esmu teicis, ka es vienošos tikai tad, ja mēs dabūsim to, ko Lielbritānijai vajag, uzsvēra Kamerons.

Piektdien Briselē plkst.12 pēc Latvijas laika atsākās sarunas par Londonas pieprasītajām ES reformām.

Kā pēc samita pirmās dienas brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, ES samitā Briselē vēl ir daudz jāizdara vienošanās panākšanai.

Ceturtdien, sākoties ES samitam, Kamerons aicināja citu ES valstu līderus panākt ticamu vienošanos par ES reformām, lai viņš jūnijā varētu rīkot referendumu par valsts dalību ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: Lielbritānija varētu arī oficiāli nepaziņot par izstāšanos no ES

LETA, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija varētu arī nekad nesākt procesu, lai izstātos no Eiropas Savienības (ES), neskatoties uz 23.jūnijā notikušā referenduma rezultātiem, svētdien pavēstīja ES diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi.

«Mans personīgais uzskats ir tāds, ka viņi nekad nepaziņos ES par savu nodomu izstāties,» uzsvēra augsta ranga ES diplomāts.

Valstij, kas vēlas izstāties no ES ir oficiāli jāpaziņo tas Eiropadomei atbilstoši Lisabonas līguma 50. pantam, kas aizsāk divu gadu sarunu periodu.

«Mēs vēlamies, lai Londona tagad sāk 50 panta [procesu], lai nodrošinātu skaidrību. Ņemot vērā, ka mēs nevaram viņus piespiest, es prognozēju, ka viņi nesteigsies,» piebilda diplomāts.

«Es neizslēgtu, tas ir mans personīgais uzskats, ka viņi to var arī nekad nedarīt,» atzina diplomāts, nekonkretizējot apstākļus, kādos tas varētu notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerons: austrumeiropiešus nevar vainot – britu jaunieši nav spējīgi strādāt

Dienas Bizness, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas imigrantus nevajadzētu vainot par vēlmi strādāt Lielbritānijas rūpnīcās, jo paši britu jaunieši nav pietiekoši spējīgi paveikt šo darbu, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons.

Britu premjers norādīja, ka gandrīz puse darbinieku atsevišķās rūpnīcās nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas, jo šo valstu emigranti vēlas strādāt un ir labi apmācīti šim darbam, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Tādējādi Lielbritānijas atbildei vajadzētu būt saistītai ar izglītības sistēmas uzlabošanu, lai tā «nesaražotu» jaunus cilvēkus, kas beidzot mācību iestādes nav spējīgi paveikt šādus darbus.

«Daudzās rūpnīcās mūsu valstī var redzēt, ka puse darbinieku nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas. Jūs nevarat viņus par to vainot – viņi vēlas strādāt, viņi redz, ka ir pieejams darbs, viņi nāk un strādā. Tomēr kā valstij mums ir jāpasaka – mainām izglītības sistēmu, lai varētu panākt, ka mācību iestāžu beidzēji ir pilnībā gatavi strādāt šos darbus,» sacīja britu premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānija brīdina par Krievijas briesmām Baltijas valstīm

LETA--AFP, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pielietotā situācijas destabilizēšanas taktika Ukrainā varētu tikt izmantota arī Baltijas valstīs, trešdien medijiem pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.

Pēc viņa teiktā, NATO jābūt gatavai jebkāda veida Krievijas agresijas formai un brīdināja par «reālām un esošām» briesmām NATO dalībvalstīm Baltijā.

«NATO jābūt gatavai jebkādai Krievijas agresijai, lai ko tas maksātu. NATO tam gatavojas,» paziņoja Falons. «Esmu noraizējies par Putinu. Es esmu norūpējies par šo spiedienu uz Baltijas valstīm, par to, kā viņš pārbauda NATO.»

Ir «ļoti reālas un esošas briesmas», ka Krievija Baltijas valstīs varētu atkārtot slēptā kara tehniku, par kuras lietošanu Ukrainā tā tiek apsūdzēta, sacīja Falons.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien par Ukrainas situāciju sacījis: «Viena valsts efektīvi uzbrūk otras valsts suverenitātei». «Krievijas atbalstītie nemiernieki Austrumukrainā lieto Krievijas raķešu iekārtas, Krievijas tankus, Krievijas artilēriju - šo ekipējumu nevar nopirkt eBay, tas nāk no Krievijas,» paziņoja Kamerons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrijas premjers: britu aiziešana no ES būtu katastrofāla

Jānis Rancāns, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) būtu katastrofāla, pavēstījis Īrijas premjers Edna Kenijs, norādot, ka tas apdraudētu ES ciešākas integrācijas centienus.

Centieni pārskatīt ES līgumus varētu novest pie jauniem referendumiem Īrijā, atzina E. Kenijs. «Es domāju, ka Lielbritānijas aiziešana no ES būtu katastrofāla. Es patlaban neredzu iespēju, ka kāda valsts var panākt ar ES slēgto līgumu pārskatīšanu – nākamajā gadā ir ES parlamenta vēlēšanas un tiek veidota jauna komisija – tas nozīmē, ka ciešākas integrācijas kontekstā, mums, iespējams, būs jāizstrādā jauni līgumi,» uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja Īrijas premjers.

Viņš arī norādīja, ka Lielbritānija, izstājoties no savienības, nevarētu piedalīties ar Indiju, Japānu, Kanādu un ASV noslēgtajos tirdzniecības līgumos. «Es esmu pārliecināts, ka Lielbritānijai ir izdevīgāk strādāt ES ietvaros,» uzsvēra E. Kenijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments noraidījis valdības aicinājumu atbalstīt militāra trieciena izdarīšanu pret Sīriju. Vienlaikus ASV ir gatavas rīkoties arī vienas, atzinis Baltais nams.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka parlamenta lēmums tiks respektēts. «Ir skaidrs, ka parlaments, atspoguļojot iedzīvotāju uzskatus, nevēlas, lai briti piedalītos militārās darbībās. Valdība rīkosies saskaņā ar šo lēmumu,» sacīja D. Kamerons. Vienlaikus britu premjers arī uzsvēra, ka parlamenta lēmums «iznīcinās vairākas dekādes ilgu darbu», lai novērstu ķīmisko ieroču izmantošanu. «Globālā vienprātība pret ķīmisko ieroču izmantošanu guvusi liktenīgu triecienu,» sacīja D. Kamerons.

Britu parlamentā pret piedalīšanos militārā uzbrukumā Sīrijai balsojuši 285 deputāti, savukārt atbalstu izteikuši tikai 272 deputāti. Lielbritānijas parlamenta nevēlēšanās atbalstīt triecienus Sīrijai bijusi pārsteigums D. Kamerona valdībai un var nopietni iedragāt premjera pozīcijas, norāda analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Van Rompejs: Kamerona centieni var novest pie ES sabrukuma

Jānis Rancāns, 28.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstis, kurās ir lielāks tā saucamo pabalstu tūristu skaits, turpmāk varētu asāk vērsties pret imigrantiem, kuri necenšas atrast darbu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas tiesa lēmusi, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir tiesības atteikt pabalstus tiem imigrantiem, kuri aktīvi nemeklē darbu.

Gaidīja jau sen

ES pilsoņi, kuri ieceļo valstīs, lai tikai saņemtu pabalstus, varētu tikt izslēgti no šīm pabalstu shēmām, liecina Eiropas Kopienu Tiesas nule publicētais spriedums. Tā atzīst, ka ES dalībvalstīm ir jābūt tiesībām atteikt sociālos pabalstus ekonomiski neaktīviem ES pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz valsti tikai ar mērķi saņemt pabalstus. Šis lēmums ir iepriecinājis tādas valstis kā Lielbritāniju un Vāciju, kas jau iepriekš ir izteikušas vēlmi ieviest ierobežojumus tā saucamajam pabalstu tūrismam, cenšoties mazināt augošo nestrādājošo imigrantu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijas finanšu ministrs brīdina par gaidāmo nodokļu kāpumu un izdevumu samazināšanu

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns otrdien brīdinājis, ka pēc nobalsošanas referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Lielbritāniju sagaida nodokļu kāpums un valsts izdevumu samazināšana.

Intervijā raidorganizācijai BBC Osborns sacīja, ka pēc referenduma britiem jānodrošina finanšu stabilitāte.

Jautāts, vai tas nozīmē nodokļu palielināšanu un izdevumu samazināšanu, ministrs atbildēja: Jā, noteikti. Bet tas lēmums būs jāpieņem jaunajam premjerministram. Tas, protams, nav iespējams, kamēr Konservatīvajā partijā notiek līdera izraudzīšanās process.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja par atkāpšanos no premjerministra un Konservatīvās partijas līdera amata un sacīja, ka izstāšanās sarunu vadīšanu atstās sava sekotāja ziņā, kas, visticamāk, netiks izraudzīts agrāk par oktobri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperte: Lielbritānijas referenduma gājienam var būt negaidītas pozitīvas sekas

Jānis Šķupelis, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Krievijas iedzīvotāji no Kipras «izņēmuši» savas investīcijas 9,7 miljardu ASV dolāru, liecina kaimiņvalsts centrālās bankas aplēses.

Krievijas nauda lielākoties devusies uz Luksemburgu, kur aizvadītajā gadā par septiņiem miljardiem ASV dolāru pieaugušas krievu bagātnieku investīcijas, raksta laikraksts Izvestija. Iecienītas Krievijas investoru vidū bijušas Īrija un Nīderlande, kur kaimiņvalsts investīcijas pieaugušas attiecīgi par 4,6 miljardiem un 2,8 miljardiem ASV dolāru.

Kā norāda analītiķi – šāda tendence apliecina to, ka Krievijas bizness atteicies no Kipras pakalpojumiem. «Izskatās, ka no Kipras daudzi sāka aiziet jau iepriekš [pirms valsts starptautiskās glābšanas],» sacījis finanšu kompānijas Alfa Kapital makroekonomikas un tirgu analīzes struktūrvienības direktors Vladimirs Bragins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Britu vicepremjers: referendums par ES ekonomikai būs kā auksta duša

Jānis Rancāns, 16.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoša neskaidrība saistībā ar Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību negatīvi ietekmē Apvienotās Karalistes ekonomisko situāciju, brīdinājis valsts premjerministra vietnieks Niks Klegs.

N. Klegs norādījis, ka valdošā koalīcija jau vienojusies par referenduma organizēšanu, tomēr šādas spekulācijas var radīt «aukstas dušas efektu» uz britu tautsaimniecību un darba tirgu. «Neskaidrības stāvoklis ir ļaunākais izaugsmes un ārvalstu investīciju ienaidnieks. Gadiem ilgas «mistiskas debates» var atbaidīt investīcijas,» sarunā ar BBC Radio 4, uzsvēra N. Klegs.

Britu premjera vietnieks piebilda, ka nepiekrīt uzskatam, ka iespējams vienkārši mainīt noteikumus Lielbritānijas dalībai Eiropas Savienībā. «Tas ir klubs, kuram nepieciešamas reformas. Mēs nezinām, kā tiks rakstīti noteikumi pašā eirozonā, mēs nezinām, kad tas notiks, un pats galvenais – mēs nezinām, kas tiks prasīts no Lielbritānijas,» sacīja N. Klegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pēc Brexit Eiropas Parlaments prasa naudu

Jānis Goldbergs, speciāli no Strasbūras, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: ISA HARSIN/SIPA/SCANPIX/LETA

Eiropas Parlamenta debates par Eiropas daudzgadu budžetu aizvadītas sevišķi dedzīgi, jo runa ir par Eiropas Parlamenta finansējumu un varu vispār.

Šobrīd ir jautājums, vai Eiropas kopējais budžets būs 1,07% vai arī 1,3% no kopējā ES nacionālā ienākuma.

Visumā Eiropas Parlamenta iespējas ietekmēt Eiropas budžeta izmēru ir ierobežotas. Lai arī Eiropas Parlaments ir augstākā politiskā vara un griba Eiropā, kas nosaka attīstības prioritātes, tomēr budžeta izmēru nosaka Eiropas Padome, kas sanāks 20. februārī.

Eiropas Parlamenta iespēja ir budžetu apstiprināt vai neapstiprināt vispār. Eiropas Padome pēc būtības ir nacionālo valstu izpildvaras – premjeru – sanāksme, kas nozīmē, ka nacionālo valstu izpildvara izrādās pilnvarotāka lemt par kopējo ES nākotni nekā vēlētā vara.

No otras puses – šādi nacionālās valstis tiek pasargātas no Eiropas centralizētāju patvaļas, kas nenoliedzami pastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerons: Lielbritānijas iztāšanās no ES ir iedomājama

Gunta Kursiša, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) atbalsta valsts dalību Eiropas Savienībā (ES), taču tajā pašā laikā norāda, ka «Lielbritānija ir pati atbildīga par savu likteni», raksta pasaules mediji.

D. Kamerons norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir «iedomājama», kļūstot par pirmo Lielbritānijas premjerministru, kas jebkad publiski pieļāvis valsts izstāšanos no savienības.

«Ir skaidrs, ka Lielbritānijai ir iedomāja visa veida nākotne. Mēs esam paši sava likteņa noteicēji un mums pašiem jāizdara savas izvēles. Es uzskatu, ka mums jāpaliek ES, esot vienotā tirgus locekļiem, kā arī līdz maksimumam jāpalielina sava ietekme Eiropā,» teica Lielbritānijas premjerministrs. Tajā pašā laikā viņš norādīja – ja briti ir neapmierināti ar kādu ES attiecību daļu, nevajadzētu baidīties paust un aizstāvēt savu viedokli, raksta guardian.co.uk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Facebook bojā mūsu dzīvi

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu.

Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.

Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrībai jābūt vairāk, nekā spējam patērēt

Jānis Goldbergs, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pārdos a/s Latgales enerģētika kapitāldaļas

Gunta Kursiša, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) apstiprināja a/s Latgales enerģētika valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus, nosakot, ka uzņēmuma akcionāriem, kā pirmpirkuma tiesīgajām personām, tiks piedāvāts iegādāties akciju paketi, kas veido 1,7% no sabiedrības pamatkapitāla.

Akciju paketes pārdošanas cena noteikta 15 tūkst. Ls apmērā.

Valsts kapitāla daļa a/s Latgales enerģētika ir 1,7% no sabiedrības pamatkapitāla jeb 50 akcijas. A/s Latgales enerģētika pamatkapitāls ir 295 tūkst. lati.

Pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir a/s Latgales enerģētika akcionāriem, nosaka Komerclikums un uzņēmuma statūti. Vienas akcijas nominālvērtība ir simts lati, bet pārdošanas cena noteikta 300 lati.

Ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu akciju paketes akciju pirkšanu, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

Komentāri

Pievienot komentāru