Citas ziņas

Latvijas goda konsuls Libānā: Latvijai uzņēmējs ir jāielūdz, nevis jānoraida lūgums par vīzu

Dienas Bizness,30.08.2013

Jaunākais izdevums

«Varat iedomāties šādu ainu – jūs esat uzņēmējs, kas vēlas braukt uz Rīgu, jo vēlaties tur sākt biznesu. Jums ir nauda un viss nepieciešamais. Vēlaties saņemt vīzu, taču tiekat noraidīts. Vai arī – jums tiek piešķirta vīza, bet vienīgi uz trim četrām dienām. Ja Latvija vēlas saņemt šādu cilvēku naudu, investīcijas, valsts ir jāatver,» norāda Latvijas goda konsuls Libānā Žerārs Reno intervijā laikrakstam Diena.

Tāpat, jautāts par to, vai Latvija ir pārlieku noslēgta valsts, Ž. Reno norāda, ka konsulātam Libānā būtu nepieciešams lielāks atbalsts no Latvijas valdības. «Gribam, lai mūs adekvāti novērtē. Man ir nepieciešams vairāk brošūru, bukletu. Es allaž atgādinu – sūtiet man vairāk žurnālu, materiālu, es varu ar tiem iepazīstināt. Es taču nevaru, ceļojot no Rīgas atpakaļ uz Beirūtu, visu to atvest pats,» norāda goda konsuls.

Runājot par to, vai būtu iespējama Latvijas un Libānas uzņēmēju sadarbība, Ž. Reno Dienai norāda, ka Libānā ražoto preču daudzums nav liels, un uzsvars tiek likts uz importu – Libāna importē no Ķīnas, no Eiropas, no ASV. «Mūsu uzņēmēji uzskata, ka Latvijas preces joprojām ir nedaudz dārgākas par citu valstu ražojumiem. Par atšķirību no Ķīnas cenām nerunāsim, bet arī tādas lielās valstīs kā Francija un Vācija ražojumu cena ir zemāka,» norāda konsuls.

«Šurp tiek piegādāts koks no Ukrainas, Moldovas un Krievijas, un tas ir daudz lētāk par Latvijas piedāvātajām cenām. Mums ir daži cilvēki, kas pērk kokmateriālus no Latvijas, taču apjomi nav lieli,» stāsta Ž. Reno.

Tajā pašā laikā Libānā ir interese par Latvijā ražotiem medikamentiem, un to iegāde varētu uzplaukt pēc eiro ieviešanas, uzskata Latvijas goda konsuls Libānā.

Auto

Nissan bijušais boss Karloss Gosns aizbēga no Japānas?

Lelde Petrāne,02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Citas ziņas

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie

LETA--AFP/BBC/DPA,05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Pasaulē

ANO: gandrīz miljonam Sīrijas bēgļu pēc mēneša sāks pietrūkt pārtikas

Jānis Rancāns,06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko nedēļu laikā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūrai var pietrūkt esošo līdzekļu, lai uzturētu gandrīz miljonu Sīrijas bēgļu, kas apmetušies Libānā.

Līdzīgas problēmas pastāvot arī citās Sīrijas kaimiņvalstīs, kurās patvērumu meklējuši no pilsoņkara plosītās valsts aizbēgušie. Gan Turcijas, gan Jordānijas un Irākas varasiestādes norāda, ka lielais bēgļu pieplūdums rada problēmas.

Paredzams, ka, situācijai paliekot nemainīgai, sākot ar 1. oktobri Libānā esošajiem vairāk nekā 720 tūkstošiem Sīrijas bēgļu sāks pietrūkt pārtikas. Iepriekš ANO bēgļu uzturēšanai vienojās piešķirt aptuveni 1,3 miljardus eiro, tomēr no šīs summas šobrīd saņemti tikai 27%.

Db.lv jau vēstīja, ka vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO Bēgļu aģentūra. Sīrijas bēgļu lielākais īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Saistībā ar ievērojamo bēgļu pieplūdumu šajās valstīs pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan Motor Co." trešdien tiesā iesniedza civilprasību, lai no bijušā vadītāja Karlosa Gosna piedzītu aptuveni desmit miljardu jenu (83,5 miljonu eiro) zaudējumus, kas radušies pēc vairākus gadus ilgušiem amata pienākumu pārkāpumiem un krāpnieciskām darbībām.

Autoražotājs norāda, ka šie zaudējumi aprēķināti, balstoties uz izdevumiem, ko uzņēmumam radījušas Gosna krāpnieciskās darbības.

"Nissan" savā apsūdzībā norāda, ka Gosns izmantojis ārvalstu rezidenci bez īres maksas, savām privātajām vajadzībām izmantojis uzņēmuma lidmašīnu, veicis maksājumus savai māsai un savam personīgajam advokātam Libānā.

Kompānija skaidro, ka zaudējumu apjoms, visticamāk, palielināsies, un uzņēmums vēlētos arī Gosnu iesūdzēt tiesā par nepamatotiem un apmelojošiem izteikumiem, ko viņš veicis preses konferencē Libānā.

Kā ziņots, Gosns, kurš Tokijā bija atbrīvots pret drošības naudu līdz prāvai saistībā ar apsūdzībām finanšu pārkāpumos, 30.decembrī negaidīti ieradās Libānā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pērn Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) bija jāsniedz garantijas trešajām valstīm, ka, neraugoties uz Āfrikas cūku mēra gadījumiem, var turpināties dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu, savukārt šogad slimības izplatības dēļ attiecīgais eksports būs nopietni apdraudēts, atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ja mēris pietuvosies Rīgai tiktāl, ka tā būs jāiekļauj karantīnas teritorijā, proti, 40 kilometru rādiusā ap Rīgu tiks konstatētas slimas mežacūkas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu būs nopietni apdraudēts,» sacīja Balodis.

Pēc PVD datiem, 2015.gada pirmajā pusgadā caur Rīgas ostu uz trešajām valstīm - Baltkrieviju, Krieviju, Azerbaidžānu, Tadžikistānu, Kazahstānu, Maroku un citām - izvestas vairāk nekā 700 dzīvnieku barības kravas. Tāpat izvestas teju 300 dzīvnieku izcelsmes pārtikas kravas uz tādām valstīm kā Libāna, Gruzija, Malaizija, ASV, Maroka, Izraēla, Saūda Arābija, Taizeme, Ēģipte, Singapūra.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot pārtikas produktu zīmola “Kārums” panākumus eksporta tirgos šogad un 2024. gadā, atklāts “Kārums” “pop-up” veikals Rīgas lidostā.

Visu oktobri ikviens ceļotājs varēs iegādāties ne tikai pilnu sortimentu jeb 16 garšu “Kārums” biezpiena sieriņu veidus, bet arī šogad radīto “Kārums” suvenīru kolekciju – zeķes “sieriņi”, Latvijā ražoto porcelāna šķīvīti un vārniņas mīļmantiņu.

““Kārums” sieriņus tagad var sastapt arvien vairāk vietās pasaulē, tostarp mazumtirdzniecības ķēdēs Eiropā. Piemēram, “Alfamega” tīklā Kiprā, “COOP”, “Eurospar” un “Meny” Norvēģijā, “LEDO”, “Kliver” un “MixMarkt” tīklos Vācijā, “Supervalu” tīklā Īrijā, kā arī drīzumā vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Eiropā. Pērn vien pieaudzējām “Kārums” sieriņu eksportu par 52 %, un šogad plānojam izaugsmi vairāk nekā 15 % apmērā,” skaidro Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Finanses

ES ieguldīs 1 miljardu eiro reģionos gar tās ārējām robežām, tai skaitā Latvijā

Lelde Petrāne,07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākas pārrobežu sadarbības programmas par kopsummu 1 miljarda eiro apmērā, ar kurām atbalsta sociālo un ekonomikas attīstību reģionos, kas atrodas ES ārējo robežu abās pusēs.

«Pārrobežu sadarbība ir būtiska, lai novērstu jaunu robežšķirtņu rašanos. Šis jaunais finansējums sniegs turpmāku ieguldījumu integrētākā un ilgtspējīgā reģionālajā attīstībā blakus esošajos pierobežas reģionos un saskaņotākā teritoriālajā sadarbībā uz ES ārējām robežām,» skaidro Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns.

Šāda veida pārrobežu sadarbība ir svarīgs aspekts ES politikā attiecībā uz tās kaimiņvalstīm. Tā piešķirs prioritāti projektiem, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību gar ES ārējām robežām, tādējādi samazinot dzīves līmeņa atšķirības un risinot šo pārrobežu kopīgus problēmjautājumus. Katrai no šīm programmām iesaistītās valstis ir izvēlējušās līdz četrām prioritātēm, piemēram, MVU attīstība, kultūra, vide un klimata pārmaiņas, cīņa pret nabadzību, izglītība un pētniecība, enerģētika, pieejamība, robežu pārvaldība.

Citas ziņas

Latvija veiks 50 000 eiro iemaksu Sīrijas bēgļu atbalstam

Dienas Bizness,19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 19. janvārī apstiprināja Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Saskaņā ar šo rīkojumu Latvija veiks iemaksu 50 000 eiro apmērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos Reģionālā reaģēšanas plāna palīdzības fondā Sīrijas bēgļu atbalstam.

Tādējādi Latvija solidāri ar pārējo starptautisko sabiedrību sniegs ilgtermiņa atbalstu, lai risinātu humanitārās vajadzības Sīrijā un tās kaimiņvalstīs (Ēģiptē, Irākā, Libānā, Jordānijā un Turcijā).

Par šo iemaksu Latvija paziņos 2016. gada 4. februāra donoru konferencē Atbalsts Sīrijai un reģionam (Supporting Syria and the region), kas notiks Londonā. Donoru konferenci rīko Vācijas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Kuveitas valdības, kā arī ANO. Donoru konferences mērķis ir atrast ilgtermiņa risinājumus Sīrijas humanitārajai krīzei, sniedzot atbalstu Sīrijas bēgļu izglītošanai un nodarbinātībai Sīrijas kaimiņvalstīs, kā arī stiprinot šo valstu nacionālās sistēmas bēgļu uzņemšanai.

Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Pasaulē

Pekinā atklāj pirmos Latvijas vīzu pieteikumu pieņemšanas centrus Ķīnā

Žanete Hāka,20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Ražošana

Preiļu siers pērn audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka,30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums AS Preiļu siers aizvadītajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 2,93% līdz 26,62 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 10,85 miljonus latu no kopējā apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijas tirgū, aiz kuras seko Vācija ar 6,61 miljonu latu un Nīderlande ar 2,83 miljoniem latu.

Ievērojami straujāk nekā apgrozījums 2012.gadā pieaugusi uzņēmuma peļņa, kura pakāpusies par 17,26%, sasniedzot 595 tūkstošus latu.

Pērn AS Preiļu siers savu produkciju eksportējis arī uz tādām valstīm, kā Libāna, Taizeme, Malaizija, Polija, Alžīrija, Sīrija, Koreja, Spānija, Lietuva.

AS Preiļu siers vadība norāda, ka pašreizējais stāvoklis uzņēmumā vērtējams kā stabils, jo iepriekšējos gados veikti nopietni ieguldījumi tehnoloģiskā procesa modernizācijā, efektīvā izejvielu izlietošanā un būtiskā ražošanas izmaksu samazināšanā, kas dod iespēju jebkurā brīdī, mainoties tirgus situācijai un pieprasījumam, ražot vienu vai otru eksporta produktu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Ražošana

Tiesa Gosnam liek atmaksāt atalgojumā saņemtus gandrīz piecus miljonus eiro

LETA/AFP,20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karlosam Gosnam saņemtajā atalgojumā jāatmaksā gandrīz pieci miljoni eiro autobūves uzņēmumam "Nissan-Mitsubishi", ceturtdien paziņoja Nīderlandes tiesa.

Gosns bija centies piedzīt 15 miljonus eiro par pretlikumīgu atbrīvošanu no amata, taču Nīderlandes tiesa norāda, ka šobrīd nav nekāda līguma starp viņu un "Nissan-Mitsubishi" Nīderlandes holdingkompāniju.

Tiesa skaidro, ka iepriekšējā līguma darbības termiņš bija no 2012.gada jūlija līdz 2018.gada aprīlim, tāpēc Gosnam jāatmaksā atalgojums, kas saņemts laika posmā no 2018.gada aprīļa līdz 2018.gada novembrim.

Kā ziņots, Gosns 2018.gada novembrī tika apcietināts Japānā, taču pēc atbrīvošanas pret drošības naudu 2019.gada aprīlī viņam tika noteikti būtiski ierobežojumi, tostarp attiecībā uz ceļošanu uz ārvalstīm.

Gosns pērnā 2019.gada 30.decembrī negaidīti ieradās Libānā.

Foto

Jēkaba aģentūra atceļ ceļojumus uz Pakistānu; Impro vērtēs situāciju

Gunta Kursiša,27.06.2013

Vietējie pakistānieši noliek sveces nogalināto ārvalstu tūristu piemiņai. Plakātos pausts nosodījums notikušajam kaujinieku uzbrukumam

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Citas ziņas

Ķīnā darbu uzsāk vēl vienpadsmit Latvijas vīzu pieteikumu pieņemšanas centri

Žanete Hāka,28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

27. oktobrī Ķīnā papildus jau esošajiem četriem vīzu centriem Pekinā, Šanhajā, Guandžou un Čengdu darbu uzsāka vēl vienpadsmit vīzu centri sekojošās pilsētās: Čanša, Čuncjina, Fudžou, Handžou, Dzjiņaņa, Kuņmina, Šeņjana, Naņdzjina, Šeņdžeņa, Uhaņa, Sjiaņa, informē Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu pieņemšanu un nosūtīšanu uz vēstniecību kopumā jau 15 vīzu centros Ķīnā nodrošina uzņēmums VFS Global. Vīzu centru atvēršana atvieglo ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ceļošanai uz Latviju, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīvesvietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji var iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiek pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros ir pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv,02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Pasaulē

Latvijas pilsoņi Īrijā pusgadā noslēguši 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem

Dienas Bizness,23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānā jau ilgstoši turpinās atkritumu krīze.

2015. gada vasarā atkritumi sāka krāties uz ielām. Līdz 2015. gadam atkritumu izvešanu galvenokārt veica privāts uzņēmums Sukleen. Savātie atkritumi tika vai netika apstrādāti un noglabāti poligonā netālu no Naameh pilsētas uz dienvidiem no Beirūtas.

Sukleen turpināja izmantot poligonu arī tad, kad tā kapacitāte tika pārsniegta. Kad protestējošajiem iedzīvotājiem izdevās slēgt poligonu 2015. gada jūlijā, Sukleen, kurai nebija alternatīva plāna, vienkārši pārstāja savākt atkritumus un tie sāka krāties Libānas ielās.

Vairāk nekā gadu vēlāk valdība joprpjām nav radusi risinājumu.

Ekonomika

ASV: Krievija Melnajā jūrā bloķē vairāk nekā 90 kuģu ar pārtiku

LETA--UKRINFORM,30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas jūras kara spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilu kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai, ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane.

"Melnās jūras reģions parasti nodrošina aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, kā arī 20% kukurūzas un 75% saulespuķu eļļas eksporta. Tomēr Krievija ir sabombardējusi vismaz trīs civilus kuģus, kas pārvadāja preces no Melnās jūras ostām pa visu pasauli, tai skaitā vienu kuģi, kuru bija nofraktējusi agrokompānija," sacīja Šermane.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sāktā kara sekas ir jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām un tieši ietekmē globālo pārtikas drošību.

"Krievijas jūras kara spēki bloķē piekļuvi Ukrainas ostām, tādējādi faktiski pārtrauc graudu eksportu. Saskaņā ar atskaitēm tie neļauj iziet Vidusjūrā apmēram 94 kuģiem, kas pārvadā pārtiku pasaules tirgum," atzīmēja Šermane.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO bēgļu aģentūra.

Sīrijas bēgļi devušies uz kaimiņvalstīm un lielākais to īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Gandrīz miljons Sīrijas bēgļu – 700 tūkstoši devušies uz Libānu, saistībā ar ko šajā valstī pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Aptuveni puse Sīrijas bēgļu ir bērni, no kuriem trīs ceturtdaļas ir vecumā līdz 11 gadiem. Tikai nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem bēgļu gaitās esošajiem bērniem turpina izglītību un ANO brīdina, ka Sīriju pēc kara beigām sagaida «zaudētās paaudzes» rašanās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varas iestādes apsver klēpjdatoru pārvadāšanas rokas bagāžā aizliegšanu avioreisos no Eiropas uz ASV, paplašinot drošības pasākumu, kāds martā tika noteikts reisiem no astoņām Tuvo Austrumu valstīm, otrdien paziņoja ASV amatpersona.

ASV Iekšzemes drošības ministrija ir tuvu lēmuma pieņemšanai par pastāvošā aizlieguma paplašināšanu laikā, kad tuvojas transatlantisko ceļojumu vasaras sezona, žurnālistiem sacīja ministrijas preses sekretārs Deivids Lapans.

Aviokompānijas, kas veic reisus no Eiropas lidostām uz ASV, ir brīdinātas, ka tiek apsvērta šī aizlieguma paplašināšana, teica Lapans.

Tomēr "ministrs nav pieņēmis oficiālu lēmumu", viņš sacīja, runājot par iekšzemes drošības ministru Džonu Keliju.

ASV martā paziņoja, ka aizliedz pārvadāt lielas elektroniskās ierīces rokas bagāžā tiešos reisos no 10 lidostām Turcijā, Libānā, Jordānijā, Ēģiptē, Kuveitā, Saūda Arābijā, Katarā un Marokā.