Biedrība Latgolys Studentu centrs ir izdevusi pasaku grāmatu «Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi», kuras atsiešana Rīgā notiks piektdien, plkst. 12:45 Strēlnieku ielā 9, drīz pēc tam, kad kaimiņos, savu grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi» prezentēs Valdis Dombrovskis un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds.

Pasaku grāmatā apkopotas latgaliešu literārās un tautas pasakas, derīgi padomi lētai saimniekošanai un slimnieku ārstēšanai, raksti par vecajām krīzēm un anekdotes par mūsu laiku Latviju un politiķiem, kā arī jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām.

Grāmatu veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs.

Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāti gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālā rakstība un latgalisko izlokšņu īpatnības.

Pirmajās divās burtnīcās apkopotas latgaliešu tautas pasakas, kas savāktas 19. un 20. gadsimtā, trešajā un ceturtajā – latgaliešu autoru literārās pasakas, piektajā – mūsdienu bērnu un jauniešu stāsti ar laimīgām beigām, kas savākti no visas Latvijas, sestajā – 20. gadsimta sākuma latgaliešu preses raksti par krīzi un mūsdienu anekdotes par Latviju un politiķiem, septītajā – fragmenti no latgaliešu rokraksta literatūras redzamākā pārstāvja Andriva Jūrdža krājuma «Vysaidu zuoļu gruomota».

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.

Aizvadītajā gadā Latvijā turpinājusies aktīva jaunu uzņēmumu reģistrēšana. Kopumā pērn dibināti 19942 jauni uzņēmumi, kas ir par 30% vairāk nekā 2010. gadā, liecina SIA Firmas.lv apkopotie dati. Daļu uzņēmumu un organizāciju dibinātāji izvēlējušies nosaukt visai asprātīgi - Meduspele, Apokalipses Jātnieki un Pilsonis ar ietekmi.

Firmas.lv norāda, ka ar izdomu izcēlušies arī nevalstisko organizāciju – biedrību un fondu dibinātāji, kas tā pat kā uzņēmumu īpašnieki izvēlējušies smaidu vai pārdomas izraisošus nosaukumus.

Pērn uzņēmumu un organizāciju dibinātāji nereti iedvesmu meklējuši dabā, tādējādi Latvijā tapuši uzņēmumi Astēm būt!, Jautrie putni, Meduspele, Lielais Kurmis, Piena veikali Četri Pupi, Saldie zaķi, Sila lācis, Skrejošā vāvere, Spoku Lapsa, Pašā kalna galiņā u.c. Nevalstisko organizāciju klāstu savukārt papildinājušas biedrības D.A.DZ.IS papardēs, Jautrās pleznas, Straujie bērīši, Zivju gani u.c.

Pēc ilgām debatēm Igaunijas parlaments apstiprinājis valsts pievienošanos Eiropas Finansiālās stabilitātes instrumentam (EFSF), kā arī atbalstījis tā ietekmes palielināšanu eirozonā.

Par Igaunijas pievienošanos EFSF balsoja 59 deputāti, pret šādu soli bija 18 parlamenta deputāti, bet 24 deputāti nepiedalījās balsojumā, vēsta BBN.

Lai arī vairums Igaunijas premjera Andrusa Ansipa pārstāvētās Reformu partijas biedru atbalstīja priekšlikumu, tās pārstāvis Igors Grazins bija pret Igaunijas dalību EFSF: «Es nesaprotu, kā EFSF izglābs Eiropu un Grieķiju. Tas, kā Harijs Poters uzveic Voldemortu, katram normālam cilvēkam ir saprotams, bet tas, kā EFSF uzvedīs Eiropu no krīzes, ir pasakas,» tā viņš.

Grazins norāda, ka EFSF nerisina problēmas, bet gan tikai ņem naudu.

Igaunijas lielākais iespējamais ieguldījums EFSF varētu būt aizdevumu garantijas 1,995 miljardu eiro apmērā.

Vajag ne tikai nodarboties ar latviešiem raksturīgo «pērc – pārdod» biznesu, bet radīt kaut ko pašam, piemēram, viduslaiku trombonu.

Tā pirms vairākiem gadiem nosprieda Latvijas Nacionālās operas (LNO) trombonists Vairis Nartišs, konstatēdams, ka labs viduslaiku trombons maksā tik lielu naudu, ka, piemēram, students, kurš vēl tikai mācās spēlēt, to faktiski nevar atļauties nopirkt.

Lētāka meklējumos

Vaira pievēršanās uzņēmējdarbībai sākās ap 2005. gadu, kad toreizējais LNO vadītājs Andrejs Žagars iedalījis naudu jauniem tromboniem un sākušies meklējumi, kur gan šos instrumentus var dabūt iespējami lētāk. Izrādījies, ka tolaik aizbraukt uz Nīderlandi, segt tur pilnīgi visus izdevumus iznācis lētāk, nekā nopirkt kaut ko tepat uz vietas. Tas savukārt pamudinājis Vairi vērt vaļā pašam savu mūzikas instrumentu veikalu Rīgā ar nosaukumu Nartiss.lv. «Vienkārši aizbraucu un Frankfurtes mūzikas mesi, lai savāktu kontaktus, un tad jau sāku arī veidot veikalu,» atceras Vairis.

Savulaik zinātnē investētie divi miljoni atmaksājušies ar ekskluzīva un eksportspējīga produkta izveidi.

SIA Baldones veselības fonds FG – zīmolu Baldones dūņu kosmētika un BDK laboratorija īpašnieks – tika dibināts 1999. gadā, un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valentīns Jeremejevs tā vadības grožus pārņēma pirms trim gadiem ar mērķi padarīt to par veiksmīgu ražotāju, turklāt nemitīgi meklējot aizvien jaunas eksporta iespējas. Līdz ar uzņēmuma priekšnieku maiņu tika uzbūvēta arī jauna laboratorija Olainē, kuras paplašināšanā pēdējos trīs gados investēti aptuveni 5 miljoni eiro. Patlaban tajā strādā 30 darbinieku, un tuvākajiem diviem gadiem laboratorijas ražošanas jauda ir pietiekama, taču brīdī, kad kosmētikas produktu pieprasījums strauji pieaugs, uzņēmums laboratoriju palielināšot. Patlaban uzņēmums dienā spējot saražot 10–20 tūkstošus vienību. Savukārt, runājot par šā gada apgrozījuma un peļņas rādītājiem, uzņēmuma vadītājs vēl nevēlējās tos atklāt, jo konkrēti dati neesot apkopoti. Toties pērn uzņēmuma apgrozījums bijis 2 miljoni eiro; tiesa gan, peļņas rādītājs iezīmējies negatīvs, jo uzņēmums daudz investējis.

Līdz šim Latvijas modes nama Narciss lielākais sasniegums ir sava veikala atvēršana Londonā.

«Tas no mūsu puses bija liels notikums un liels ieguldījums. Veikals ir svarīgs ne vien, lai realizētu, bet arī lai pozicionētu savu zīmolu,» saka Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Veikals atrodas uz vienas ielas ar pasaulē zināmiem zīmoliem. «Vieta bija noteicošais faktors, izvēloties, kur atvērt pirmo Narcisa veikalu. Divu kilometru rādiusā no mums atrodas vismaz trīs no Vogue atzītajiem Lielbritānijas labākajiem veikaliem,» saka A. Trautmane. Veikals Londonā gan neesot nekāda medus maize - neviens Latvijas modes zīmolu tur negaida atplestām rokām, konkurence ir milzīga. Veikals ir savienots ar show-room, jo pārdot apģērbu tikai no kataloga ir ļoti grūti - iepircēji vēlas apskatīt, aptaustīt, izgriezt vīles uz otru pusi utt.

Pietiekami ilgu laiku dzirdējām dažādu politiķu un amatpersonu prātojumus par to, ka nenāktu par skādi sarunāt ar starptautiskajiem aizdevējiem, it īpaši Eiropas Komisiju (EK), lai tā savulaik aizlienētos miljardus Latvijai ļauj sākt atdot kaut kad vēlāk, nevis paredzētajā termiņā. Vēl jo vairāk - bija dzirdami skaļi apgalvjumi, ka EK taču ir pragmatiski, reāli domājoši, saprātīgi cilvēki, kuriem vienkārši vajagot paskaidrot, ka nepiekāpšanās šakā gadījumā nozīmētu Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, un diez vai tas ir viņu interesēs.

Tomēr pietika aizdevēju pārstāvjiem paviesoties Rīgā burtiski dažas pirmās stundas, lai mūsu valdības pārstāvji nāktu klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka diez vai šāda parāda atdošanas termiņa pagarināšana vispār ir Latvijas interesēs. Tādējādi visi iepriekšējie stāsti par šā termiņa pagarināšanas neizbēgami pozitīvo efektu ir bijuši vai nu populistiskas, vai arī sabiedrību iemidzinošas pasakas. Jāņem vērā, ka mūsdienu pasaulē grūti ir atrast, kādu, kurš var aizdot vai iedot naudu, vienkārši noceļot pirmos piecus centimetrus no naudas kaudzes kādā ļoti lielā seifā. Proti, EK rīcībā nav lādes ar naudu, no kuras izlīdzēt grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(371).jpg

Cilvēkiem iestāstīt jau var visādas pasakas, tomēr to fantastikas līmenim ir jābūt ar mēru. Šo vispār zināmo tēzi šoreiz vistiešākajā mērā var attiecināt uz metodēm, kādas tradicionāli izmanto Latvijas valsts aparāts, veicot iepirkumu.

Proti, reiz Valsts kase (VK) izsludināja konkursu diezgan specifisku IT iekārtu iegādei. Kā jau allaž, beidzoties konkursam, bija uzvarētājs un bija arī pāris zaudētāju, kuri bija diezgan neapmierināti ar iznākumu.

Teju vai varētu šo stāstu nepieminēt, jo šādas situācijas valstī kopumā notiek burtiski nepārtraukti. Tomēr šoreiz pārsteidzoša ir atbildīgo VK darbinieku Rutka (tālr. 67094256) un Zariņa (tālr. 67094223) sagatavotā un vēl atbildīgāka darbinieka K. Āboliņa parakstītā argumentācija, kāpēc vienam no pretendentiem uzvarēt konkursā principā nav bijis iespējams - vienkārši sakot, attiecīgais uzņēmums nav norādījis, ka tā pamatnodarbošanās Latvijā būtu nepieciešamo iekārtu ražošana. Nu, varbūt arī uz šo varētu pievērt acis, ja vien… Minētā argumentācija bija adresēta uzņēmumam, kas Latvijā izplata starptautiskā koncerna IBM produkciju, bet uzvarēja firma, kas apsolījās piegādāt Hewlett-Packard iekārtas.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Pasaulē nemitīgi notiek pārmaiņas, kuras diktē ne tikai ekonomiski, bet arī politiski iemesli, tos nedrīkst ignorēt

Neinvestējot konkurētspējā, vienā brīdī var nonākt situācijā, ar kuru bieži sākas pasakas: reiz bija… – sarunā ar DB atzīst asociācijas Latvijas koks izpilddirektors ar 25 gadu stāžu Andris Plezers, kurš pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā pieredzējis politikas «smago» ietekmi uz tautsaimniecību, jauno ekonomisko domāšanu, kuras ignorēšana augstākajā līmenī pa skuju taku aizveda ne vienu vien tā brīža flagmani un pat veselas nozares. Viņaprāt, ir pamatoti apgalvot, ka politikas spogulis ir ekonomiskā situācija un tautsaimniecības kopējais stāvoklis valstī, tomēr pat pareiza valsts politika bez savas jomas profesionāliem uzņēmumu vadītājiem izcilu rezultātu nespēs sasniegt.

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Tūrisma uzņēmums The Latvian Element piedāvā ekstravagantas vakariņas koku galotnēs, 10 metru augstumā. Ēdienus sešās kārtās gatavos šefpavārs Endijs Vīnerts.

«The Latvian Element» ir tūrisma uzņēmums, kas vada sajūtu pasākumus dabā, stāstot teikas un pasakas, izmantojot dabas dotos elementus - garšas, smaržas, pieskārienus, lielākus un mazākus izaicinājumus.

Pasākuma «Vakariņas koku galotnēs» autores ir trīs labākās draudzenes - Laura Ansone («The Latvian Element»), Santa Grīva («TreeHouse place») un Rota Guļevska («Piedzīvojuma Gars»). Visas draudzenes pēdējos gados ir daudz dzīvojušas pa koku galotnēm, gan mācoties alpīnisma pamatus, gan veidojot komandas saliedējošus pasākumus, gan organizējot dzīvi koku platformās kopā ar sadarbības partneriem dažādās Latvijas vietās. Šogad «TreeHouse place» būvētās platformas varēs redzēt un tajās uzrāpties arī sarunu festivālā «Lampa».

Kāda firma – Agro Food Holding Lily apbraukā Latvijas pašvaldības, solot, ka nezināmas izcelsmes ASV investīciju fonds viņiem piešķirs 4 miljardus ASV dolāru. Ar šo naudu firma Latvijas laukos radīs 9 000 darba vietas, uzcels 5000 siltumnīcas, fermas un zivju audzētavas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Firmas Agro Food Holding Lily partneri esot kāds Amerikas Investīciju fonds, Iz¬raēlas Agrārais fonds, bankas Latvijā un noslēpumaini privātie investori.

Projekta apmēri un summas līdzinās naudas daudzumam, ko Latvijas glābšanai piešķīrusi Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Biznesa ideja – Latviju nosēt ar siltumnīcām, ekoloģiski tīrām elektrostacijām, fermām un zivju audzētavām. Saražoto pārdot Sarkanajam Krustam, ANO palīdzības programmai un, protams, izkonkurēt spāņu tomātus un gurķus Latvijas lielveikalos.

Četru miljardu devēju Agro Food Holding Lily tur noslēpumā. Prezentācijā, kas atrodama firmas mājas lapā uzskaitīti vairāki atbalstītāji Latvijā. Starp tiem kāda firma, kas kopā ar amerikāņiem izstrādājusi programmu kā ātri un lēti audzēt ekoloģiskos dārzeņus. Lursoft dati gan liecina, ka tā ir Genādijam Smirnovam piederoša un ar mīnusiem strādājoša celtniecības firmiņa. Kāds cits atbalstītājs ir firma M-zelts. Tā atrodas garāžu kooperatīvā Lubāne. M-zelts bizness ir Latgales ezeros izraktās dūņas, kuras pārstrādā mēslojumā. Tā esot viņu zelta ādere, par ko interesējoties pat naftas šeihi.

Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja

Vēderprieki

Man patīk dažādība, tādēļ nevaru nosaukt vienu konkrētu virtuvi, kas būtu sirdij tuvāka. Gatavojot mājās, kopā ar draugu biežāk izvēlamies asus ēdienus no dažādām virtuvēm, taču cenšamies šim procesam pieiet radoši, nevis stingri vadoties pēc pavārgrāmatām. No Rīgas restorāniem visvairāk patīk Cafe Osiris – gan atmosfēra, gan ēdiens. Otra iecienītākā vieta ir Lidojošā varde, kurā arī ir ļoti patīkama vide, atmosfēra un apkalpošana.

Dvēselei

Agrāk, kad vairāk pārvietojos ar automašīnu, tā bija mana galvenā mūzikas klausīšanās vieta, kur vienatnē izbaudīju tieši to mūziku, kas patika. Mašīnā bija liela CD kolekcija, no kuras piemeklēju noskaņojumam vairāk atbilstošu. Stilu un žanru ziņā klausos ļoti dažādu mūziku, tomēr biežāk izvēlos mierīgus un relaksējošus skaņdarbus, piemēram, angļu dziedātāju Adeli, kā arī pašmāju komponista Imanta Kalniņa un grupas Zodiaks dziesmas.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Eiropas atvērtais darba tirgus vairo ģimeņu intīmās dzīves dilemmas, lai gan tādas pastāv, arī nekur nebraucot. Psihoterapeits Arturs Šulcs šādiem pāriem iesaka kā senākus, tā modernākus literatūras un dzīves stāstus un kustības svaigā gaisā

Tiekamies, protams, svaigā gaisā – Bastejkalnā. Sākumā ir fotosesija, un es saku, ka mūsdienu kultūra ir ļoti vizuāla. «Simboliska,» papildina A. Šulcs. «Cilvēki ir sapratuši, ka ir vajadzīgi simboli, jo caur tiešu intelektuālu pieredzi ne viss ir saprotams. Intelektuāli cilvēks uztver tikai kādus 15% no informācijas, pārējo – jau kā tēlus, sajūtas un emocijas. Tehnoloģijas tā arī tiek lietotas – tēlu radīšanai.»

Mēs visi pelnām ar to, ka risinām citu problēmas. Kā jūs palīdzat cilvēkiem?

Es palīdzu cilvēkam citādi paskatīties uz viņa situāciju, nomainīt skata punktu. Viņš atnāk pie manis, likstas salauzts, un nes līdzi kaut kādu mantojumu. Tas ir līdzīgi kā pie īpašuma vērtētāja, kas var novērtēt, cik īsti maksā tavs nams, savukārt arhitekts var pateikt, ko no tā var uztaisīt. Man ir šķūnis, bet es gribu trīsstāvu māju. Vai tas ir iespējams? Varbūt ir.

Apģērbu zīmola PAIYA nosaukums patapināts no latviešu vārda «paija» - kā glāsts, tajā pašā laikā sava loma ir arī pasakas «Maija un Paija» mātes meitas simbolam - ar raksturiņu un pašlepnumu.

«Biznesa ideja par jauna apģērba zīmola izveidi radās, interesējoties par Latvijā ražotiem sieviešu apģērbiem, kā rezultātā pagājušā gada pavasarī veicu aptauju sociālajos tīklos par mērķgrupas sieviešu iepirkšanās paradumiem un domām par Latvijas modes māksliniekiem un apģērbu veikaliem. Izkristalizējās divas galējības - vai nu sievietes domā, ka Latvijas apģērbs ir dārgs un nepieejams, vai arī - ka tas ir nemoderns, nestilīgs un pieejams. Mans plāns bija piesaistīt kādu no Latvijas modes dizaineriem un radīt patērētājiem pietiekami pievilcīgus tērpus.

Uzrunāju Latvijas dizainerus, tostarp Ingu Tauriņu, ar kuru arī sākām sadarboties, stāsta Dace Minikoviča, SIA PAIYA līdzīpašniece. Dace uzskata, ka apģērbu piedāvājums Latvijas veikalos ir gana plašs, taču lielākoties tie ir ārzemju apģērbu zīmolu piedāvājumi, turpretī veikali, kas plašākā klāstā piedāvā Latvijas dizaineru apģērbus, ir vien uz rokas pirkstiem saskaitāmi.