Enerģētika

Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas par elektrības tirgus atvēršanu

Nozare.lv, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Pusgadu iepriekš, 5.jūlijā, 550 000 Igaunijas iedzīvotāju pastkastīšu nonāca informatīvs materiāls par elektrības tirgus atvēršanu. Vēl pēc mēneša, iesaistoties dažādām institūcijām, tika sāktas informācijas dienas, kurās plaši skaidroja jaunumus elektroenerģijas iegādē.

Trīs mēnešus līdz tirgus brīvlaišanai tika publiskoti vairāku tirgotāju izteiktie piedāvājumi un bija iespēja bez steigas tos izvērtēt un salīdzināt.

Divus mēnešus līdz tirgus atvēršanai Igaunijā tika sākta informatīvā kampaņa iedzīvotāju informēšanai par elektrības tirgus pārmaiņām. Kampaņa noritēja televīzijā, radio, tika izvietoti interneta baneri, vides reklāmas, reklāmas presē un tiešā pasta sūtījumos.

Ja Latvijā tiktu nolemts īstenot kaut daļu no šī plāna, tad tam ir atlikuši mazāk nekā divi mēneši.

Meklējot, kāda informācija ir pieejama iedzīvotājiem, kļūst skaidrs, ka tā pieejama tikai tiem, kas prot meklēt informāciju internetā. Turklāt iedzīvotājiem, kuri nav zinoši ne enerģētikas tirgus jautājumos, ne arī labi pārvalda latviešu valodu, to atrast varētu būt grūti.

Kā informēja par elektrības brīvā tirgu ieviešanu atbildīgajā Ekonomikas ministrijā, sadarbībā ar AS Sadales tīkls, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) pērn sākta gatavošanās sabiedrības informēšanai par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Piemēram, ir sagatavota videoprezentācija. Tajā sniegts ieskats elektroenerģijas tirgus atvēršanas vēsturē, tiek skaidrots, kādēļ tirgus jāatver un uzsvērti ieguvumi no brīvā tirgus.

Internetā, piemēram, AS Sadales tīkls mājaslapā pieejams arī infografiks par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, kur vienkāršā formā skaidrots, kas ir elektrības ražotājs, kas nodrošina pārvadi, sadali u.c.

Ekonomikas ministrija norāda, ka pēc pēdējo nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas valdībā tiks sākta plašāka informatīva kampaņa iedzīvotājiem, skaidrojot tirgus atvēršanas būtību, tās sniegtās iespējas un nepieciešamo rīcību, ja mājsaimniecība vēlēsies mainīt tirgotāju. Ministrija uzsver - ja mājsaimniecība nevēlēsies mainīt tirgotāju, tai nekādas darbības jāveic nebūs, esošais tirgotājs atsūtīs informāciju par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem.

Galvenais atbildīgais par iedzīvotāju informēšanu būšot AS Sadales tīkls. Iedzīvotāju informēšanai plānots izvietot informatīvus klipus gan televīzijās, gan radio, gan arī izmantot citus plašsaziņas līdzekļus. Esot plānoti dažādi semināri, kā arī video pamācības un video relīzes par tirgus atvēršanu un mājsaimniecību nepieciešamo rīcību, ja tās vēlēsies mainīt tirgotāju.

Vienlaikus tikšot izstrādāts arī drukāts materiāls par tirgus modeli, tirgotāju atbildību un mājsaimniecību tiesībām un rīcību. Komunikāciju aktivizēs arī PTAC, konsultējot iedzīvotājus, kā izvēlēties sev piemērotāko piedāvājumu, kā tos salīdzināt un kam pievērst uzmanību, slēdzot līgumu. Aktīva rīcība esot sagaidāma arī no SPRK.

Energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš atzīst, ka informācijas šobrīd ir maz, lai gan kaut kāda informācija cirkulē. Pēc viņa rīcībā esošām ziņām, drīzumā pie patērētājiem varētu aizceļot Latvenergo piedāvājums ar skaidrojošo materiālu, kā jārīkojas.

Samtiņš gan piebilda, ka šobrīd lielu aktivitāti no tirgotājiem gaidīt nevajadzētu, jo pašlaik vēl nav pieņemti noteikumi, kas reglamentēs tirgotāju darbību, un noteikts, kāda informācija tiem ir jāsniedz patērētājiem.

Kā norāda speciālists, lai salīdzinātu dažādus elektrības tirgotāju piedāvājumus, jāatceras, ka jāsalīdzina cenas, izraugoties vienādus parametrus, piemēram, fiksēta cena vienādā laika periodā. Nedrīkstot salīdzināt elektrības cenu, piemēram, slēdzot līgumu uz gadu ar cenu - līgumam uz diviem gadiem.

Elektrības tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers uzsver, ka informētība ir ļoti svarīgs faktors, kas noteiks, cik aktīvs būs tirgus. Lai gan "Enefit" nepēta klientu informētību, jo uzņēmums ir pieņēmis lēmumu nestartēt mājsaimniecību brīvajā tirgū, viņaprāt, ir atlicis ļoti maz laika, lai iedzīvotāji varētu pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus.

Viņš uzskata, ka situāciju mazliet vienkāršo tas, ka Latvijā, mājsaimniecību tirgū savus piedāvājums izteiks maz uzņēmumu, līdz ar to iedzīvotājiem nebūs daudz ko salīdzināt. Taču viņš aicina cilvēkus meklēt pieejamo informāciju, uzdot jautājumus tirgotājam, kurš izteiks piedāvājumu, un mēģināt saprast, kādas ir alternatīvas un ko tās nozīmē.

Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norāda, ka visā jezgā ar likumu un citu normatīvo aktu grozīšanu, reformām un mēģinājumu patērētājus piespiest obligāti slēgt līgumus ar tirgotāju ir aizmirsies pats galvenais - pastāstīt vienkāršā un saprotamā valodā, kādēļ tas ir vajadzīgs.

Viņaprāt, iedzīvotājiem, kuru mājsaimniecību rēķins par elektrību mēnesī ir līdz 25 eiro, nav jāsatraucas un jāskrien pa galvu pa kaklu, lai noslēgtu jaunu līgumu, jo tam neesot izšķirošas nozīmes. Katrai mājsaimniecībai jau ir spēkā esošs līgums ar piegādātāju, tikai no 1.aprīļa mainīsies cena. Ja cits tirgotājs piedāvās lētāku cenu, tad ir vērts salīdzināt un domāt, ko un kā darīt.

Jau ziņots, ka no 1.aprīļa Latvijā mājsaimniecībām tiek ieviests brīvais elektroenerģijas tirgus. Izmaiņu rezultātā elektroenerģijas tirgū tiks iesaistīti ap 847 300 lietotājiem, kas patērē ap 25% elektroenerģijas.

Pašlaik mājsaimniecības par elektrību maksā pēc regulēta tarifa. Starta tarifs noteikts 11 eirocenti, bet pamattarifs - 14 eirocenti par kilovatstundu. Pēc ekonomikas ministrijas prognozēm, iedzīvotājiem maksa par elektroeneerģiju no 1.aprīļa varētu paaugstināties līdz 16,08 eiro centiem par kilovatstundu.

Izvēloties savu elektroenerģijas komersantu, mājsaimniecību rēķinā tiks atspoguļotas visas maksu par elektroenerģiju veidojošās sastāvdaļas. Divas no tām arī turpmāk būs regulētas, proti, maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu un sadalīšanu, savukārt trešā - elektroenerģijas cenas sastāvdaļa - būs atšķirīga katram tirgotājam.

Lai mājsaimniecībām nodrošinātu ērtu un viegli saprotamu elektroenerģijas tirgu, paredzēts, ka klienta apkalpošanu pilnībā nodrošinās tirgotājs. Savukārt Sadales tīkls īstenos vienotus sadarbības principus ar visiem tirgotājiem.

Pēc AS Sadales tīkls datiem, pašlaik Latvijā reģistrēti 50 tirgotāji, no kuriem 18 ir noslēgti līgumi ar AS Sadales tīkls. Aktīvi tirgū darbojas astoņi tirgotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā, kopš visi Latvijas uzņēmumi iegādājas elektrību atvērtajā tirgū, elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās.

Dažādu elektroenerģijas ražošanas un piegādes faktoru pozitīvas attīstības rezultātā Baltijā un Skandināvijā vidējā Nord Pool Spot biržas cena Latvijas reģionā šogad ir samazinājusies par 18,6%, liecina elektroenerģijas tirgotāja Enefit apkopotā tirgus informācija. Kopš gada sākuma par aptuveni 10% samazinātas arī elektroenerģijas nākotnes līgumu cenu prognozes, kas ir spēcīgs signāls patērētājiem - pievērst uzmanību cenu līmenim, slēdzot jaunu līgumu viena vai vairāku gadu periodam.

Elektroenerģijas tirgus uzņēmumiem Latvijā ir pilnībā atvērts kopš 2012. gada 1. novembra, kad biržas cenas svārstījās ap 50 eiro par megavatstundu. Visu šo gadu laikā elektroenerģijas tirgus situācija Baltijā un Skandināvijā ir uzlabojusies, un cenas pastāvīgi samazinās. Pērnā gada nogalē vidējā elektroenerģijas cena 2015. gadam tika prognozēta 44-45 eiro/MWh robežās, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos vidējā elektroenerģijas cena biržā ir ievērojami zemāka un sasniedz 39,7 eiro/MWh. Tas ir 18.6% kritums salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, kad vidējā biržas cena bija 48,8 EUR/MWh. Tāpēc šobrīd visizdevīgākajā situācijā ir uzņēmumi, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītos līgumus, jo tie šo cenu kritumu izjūt vislabāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru

Lelde Petrāne, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Enefit ir otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģiju vairākiem tūkstošiem biznesa klientu.

Enefit bija pirmie, kas sāka pārdot elektroenerģiju atvērtajā tirgū - tieši tajā dienā, kad stājās spēkā likuma grozījumi.

Enefit šogad svin desmit gadu jubileju.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man kā vadītājam Enefit un Eesti Energia ir lieliska darba vieta, jo Baltijā ir ļoti maz lielo uzņēmumu, kuru stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti šeit uz vietas, nevis kādā globālā centrālajā birojā. Pie tam būtiski, ka Eesti Energia atšķiras no citiem enerģētikas nozares uzņēmumiem Baltijā, jo pēdējos 10 gados tam vienmēr ir bijis mērķis sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai Igaunijā vai Baltijā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 10 gadus pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvenergo joprojām saglabā savas līderpozīcijas, uzņēmumā atzīst, ka konkurence starp elektroenerģijas tirgotājiem ir asa.

Tā intervijā DB atzīst Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Kā mainījies elektroenerģijas tirgus pēc tā atvēršanas?

Izmaiņas tirgū ir bijušas ļoti pakāpeniskas, tāpat kā tā atvēršanas process, kas tika uzsākts pirms desmit gadiem. Lielie elektroenerģijas patērētāji šo gadu laikā noteikti jau ir aizmirsuši, kā ir tad, ja tirgus ir slēgts vai regulēts. Mājsaimniecībām šī prakse Latvijā nav tik sena - elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2015. gadā. Tomēr arī tas ir pietiekami, lai mēs vairs nedomātu kategorijās pirms un pēc. Tirgū ir ienākuši vairāki jauni spēlētāji, tostarp relatīvi nesen, kas pierāda, ka tirgus ir pietiekami atraktīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais energoresursu uzņēmums Ignitis apkopojis padomus, kas jāņem vērā biznesa klientiem, lai savā labā izmantotu atvērtā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus priekšrocības.

1. Iegādāties energoresursus pie viena piegādātāja ir izdevīgi un ērti

Atvērtais elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus ļauj ne tikai izvērtēt, cik izdevīgs ir esošais līgums un rēķini par elektrību un dabasgāzi, bet arī dod iespēju abus pakalpojumus izvēlēties pie viena piegādātāja. Ignitis aprēķini liecina, ka integrētie pakalpojumi ļauj samazināt administratīvās izmaksas un klientu patērēto laiku, jo visi procesi ir centralizēti. Turklāt kompleksa pieeja, kas paredz daudzpusīgu iedziļināšanos klienta biznesa darbības specifikā, ļauj tirgotājam ieteikt optimālāko risinājumu, kā izmantot energoresursus gudrāk un kā ietaupīt uz energoresursu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas

To laikrakstam Dienas Bizness pavēstīja Ekonomikas ministrija (EM), atzīmējot, ka piegādātāju aktivitāte ir ļoti augsta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Pašlaik starp dabasgāzes tirgotājiem redzami gan vietējie, gan ārvalstu komersanti, tostarp ir vairāki Baltijas valstu lielākie enerģētikas nozares uzņēmumi, kuriem jau ir pieredze elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā gan Latvijā, gan reģionālajā tirgū. Ņemot vērā to, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas process ir vēl tikai sācies, gāzes tirgotājiem regulāri pievienojas arvien jauni spēlētāji. Vēl tikai augustā kā gāzes tirgotājs Latvijā reģistrējās galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā AS Rīgas Siltums, bet septembrī lietuviešu uzņēmums UAB Nominus. «Ne visi no reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem uzreiz aktīvi piedāvā savus pakalpojumus plašam lietotāju lokam, taču būtiski ir tas, ka atvērtais tirgus tiem nodrošina iespēju izvēlēties gan dažādus piegādes avotus, gan nosacījumus, piemēram, iespēju veidot dabasgāzes uzkrājumus, tādā veidā fiksējot dabasgāzes cenas,» atzīmē EM.

Komentāri

Pievienot komentāru