Jaunākais izdevums

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija, kas līdz šim darbojās kā Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija, paplašina darbības lauku, lai mērķtiecīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi dažādu veidu kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanas nozarē.

Biedru pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un vadītājs. Asociāciju turpmāk vadīs Gunārs Kosojs – vadības eksperts ar ilggadēju publiskā un privātā sektora pieredzi stratēģisko un attīstības procesu vadībā Latvijā.

Kompozītmateriālu asociācijas mērķis ir apvienot Latvijas kompozītmateriālu ražotājus un izstrādātājus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt eksportspējīgas, inovatīvas un augstas pievienotās vērtības produkcijas attīstību, kā arī dalīties ar pieredzi, prasmēm un zināšanām, sniedzot savu ieguldījumu arī Latvijas ekonomikas attīstībā un sabiedrības kopējā labklājībā.

“Latvijā ir uzņēmumi ar zināšanām un produktiem, kas veiksmīgi konkurē pasaules tirgos. Asociācija apvienos spēkus un nodrošinās, lai mūsu nozares balss skanētu gan politikas veidotāju, gan industrijas līderu vidū. No būvniecības līdz sportam – kompozītmateriāli pierāda savu vērtību tur, kur svarīgs ir augsts rezultāts, izturība un veiktspējas kombinācija. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka Latvija ne tikai seko pasaules tendencēm, bet pati spēj tās radīt," uzsver G. Kosojs.

Pieprasījums pēc vieglākiem, izturīgākiem un ilgtspējīgākiem materiāliem Eiropā un pasaulē pieaug. Būvniecības nozare pārorientējas uz risinājumiem ar zemāku CO₂ nospiedumu un ilgāku kalpošanas laiku. Arī Latvijā uzņēmumi aizvien aktīvāk meklē alternatīvas tēraudam un betonam gan infrastruktūras, gan ēku projektos. Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss padara šādu materiālu izmantošanu par nepieciešamību.

Asociācijas valdes loceklis un SIA “Brimer Saldus” vadītājs Māris Meija norādīja, ka Latvijā publiskajos iepirkumos vēl dominē zemākās cenas princips, un būvniecības normatīvi nav pielāgoti jaunajiem materiāliem, tāpēc uzņēmumiem ir jāiegulda papildus resursi izglītošanā un pierādīšanā, ka kompozītmateriālu risinājumi ilgtermiņā ir gan ekonomiski izdevīgāki, gan ilgtspējīgāki.

Patlaban asociācijā apvienojušies biedri no vadošajiem šķiedras kompozītmateriālu ražotājiem Latvijā, kas nodrošina augstas pievienotās vērtības ražošanu un rada eksportspējīgus produktus gan vietējam, gan starptautiskajam tirgum – SIA "Composite PRO", SIA "Compor", SIA "Brimer Saldus" un SIA “Prestol Grupa”. Jaunajā valdē ievēlēti Jurģis Vašuks, Māris Meija, Jeļena Jaunare, Andrejs Vlasjuks un Oto Dzenis.

Turpmāk asociācija plāno veidot jaunus sadarbības projektus, organizēt izglītojošas aktivitātes nozares speciālistiem un, balstoties uz starptautisko praksi, sagatavot priekšlikumus Ekonomikas ministrijai un Būvniecības valsts kontroles birojam normatīvās vides pilnveidei.

Enerģētika

Laflora Energy projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi

Kristīne Eglīte, AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja,12.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.