Pārtika

Latvijas Maiznieks saņēmis BRC sertifikātu un plāno paplašināt eksporta tirgus

Zane Atlāce - Bistere, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

A/S Latvijas Maiznieks kļuvusi par pirmo Latvijas maizes lielražotāju, kas saņēmusi starptautiski atzīto Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortum – BRC) pārtikas drošības standartu sertifikātu. To nodrošinājušas pēdējo piecu gadu investīcijas ražotnē Daugavpilī, kuru apjoms sasniedz vairāk nekā 10 miljonus eiro, norāda uzņēmumā.

No rūpnīcas modernizācijā ieguldītajiem 10 miljoniem eiro, investīcijas 8 miljonu apmērā veikusi A/S Latvijas Maiznieks, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts sastāda nedaudz virs diviem miljoniem eiro. Ieguldījumi veikti uzņēmuma Daugavpils ražotnē laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam.

Modernizācijas rezultātā iegādātas mūsdienīgas ražošanas iekārtas, paplašinātas gatavās produkcijas noliktavas, uzlabota ekspedīcija un pilnībā atjaunota ventilācijas sistēma.

«Uzņēmuma mērķis tuvākajos gados ir palielināt eksporta apjomus, tāpēc iegūstais BRC sertifikāts ir īpaši nozīmīgs,» stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

BRC sertifikāts ir viens no prestižākajiem un stingrāk regulētajiem pārtikas kvalitātes vadības standartiem pasaulē, kas uzņēmumam paver plašas eksporta iespējas uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm, kuru mazumtirdzniecības ķēdes atzinušas šo kvalitātes standartu. Šobrīd A/S Latvijas Maiznieks produkciju eksportē uz sešām valstīm: Lietuvu, Vāciju, ASV, Īriju, Lielbritāniju un Bulgāriju.

Modernizācija notikusi ar valsts aģentūras Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu sekojošos projektos: Jaunu miltu padeves un dozēšanas tehnoloģiju ieviešana (projekta Nr. 10-00-L12300-000033), Ražošanas paplašināšana (projekta Nr. 10-00-L12300-000057) un Rudzu un saldskābās maizes ražošanas līnijas iegāde (projekta Nr. APV/2.1.4.0/14/04/019), kas veido kopējās investīcijas 2 012 339 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Maizniekam reģistrēta 5,47 miljonu eiro vērta komercķīla

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieks ražošanas paplašināšanā plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājs «Latvijas maiznieks» ražošanas ēkas paplašināšanā un ražošanas līnijas iegādē plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja valdes loceklis, Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

Daude atgādināja, ka pašlaik uzņēmums ir sācis ražošanas ēkas paplašināšanu, kurā plānots ieguldīt 987 000 eiro. Ražošanas ēku plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada otrajā ceturksnī, un jaunajās telpās tiks uzstādītas jaunas iekārtas - «ciabatas» ražošanas līnija, kurā aptuvenais plānotais investīciju apmērs ir 2,8 miljoni eiro.

Tāpat «Latvijas maiznieks» aktīvi pēta eksporta tirgus un uztur sarunas par jauniem līgumiem dažādās valstīs, pastāstīja Daude. Kompānija patlaban piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Eiropā «Anuga», kur tiekas ar potenciāliem klientiem. «Eksporta apjoms aug un straujāks pieaugums būs 2018.gadā, kad atklāsim jauno »ciabatas« līniju,» prognozēja Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas maiznieks nopelna par 45% vairāk

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieka saldēto produktu segments strauji aug

Anda Asere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Investē 20 tūkstošus eiro zīmola Izcep pats izveidē

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Latvijas Maiznieks maizes sērijas Izcep pats izveidē un ieviešanā investējis 20 tūkstoši eiro. Tas ir nākamais solis, ko Latvijas Maiznieks īsteno pēc 2018. gada 5,5 miljonu investīcijām jaunā ražošanas līnijā Daugavpils ražotnē.

Maizes sērijā Izcep pats ietilpst trīs dažādas maizes šķirnes.

Divas sērijā iekļautās maizes ir ciabattas – gaišā ciabatta ar olīvām un tumšā, bet jaunums ir Gaišā rudzu maize ar sēklām.

«Lai mājās izceptu maizi, nepieciešamas noteiktas prasmes, aprīkojums un pareizās sastāvdaļas. Tas īpaši attiecināms uz rudzu maizi, jo tās gatavošanas procesā nepieciešams plaucējums un ieraugs, ko nav tik viegli pagatavot,» stāsta Māris Daude, A/S Latvijas Maiznieks mārketinga un pārdošanas vadītājs.

Maize Izcep pats jācep cepeškrāsnī 10 līdz 15 minūtes 185 – 190 grādos. Uz katra iepakojuma izlasāma instrukcija.

Jaunā zīmola produktu ražošanā izmantotas lielākoties Latvijā audzētas izejvielas, un ciabattas sastāvā nav cukura – tam pircēji mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību, norāda uzņēmumā. Gaišajai rudzu maizei ar sēklām Izcep pats ir pievienoti diedzēti graudi, kas tai piešķir saldenu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Maiznieks uzsācis ražotnes rekonstrukciju un modernizāciju

Db.lv, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ceptuve AS Latvijas Maiznieks 2017.gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 26,186 miljonu eiro apmērā, kas bija par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa nedaudz samazinājusies (par 1,5 tūkstošiem eiro) un bija 469 tūkstoši eiro.

AS Latvijas Maiznieks vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmums 2017.gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, uzsācis ražotnes rekonstrukciju un modernizāciju. Tās ietvaros plānots paplašināt ražošanas ēku jauna maizes veida - ciabatta - līnijas instalēšanai.

Uzņēmums pagājušajā gadā sertificēts pēc starptautiski atzītā Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (BRC) pārtikas drošības standarta, kā arī pārtikas drošības pārvaldības sistēmā atbilstoši starptautiskā ISO standarta prasībām.

2017.gadā nodarbināja vidēji 252 darbiniekus, kas bija par 12 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieks ciabattu ražošanas līnijā plāno investēt 3,5 miljonus eiro

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks izsludinājusi konkursu ciabattu ražošanas līnijas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā paredzamā līgumcena ir 3,5 miljoni eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 8.septembrim, savukārt iekārta jāpiegādā līdz 2018.gada 31.maijam.

Iepirkums tiek īstenots ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzfinansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka A/S Latvijas Maiznieks kļuvusi par pirmo Latvijas maizes lielražotāju, kas saņēmusi starptautiski atzīto Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortum – BRC) pārtikas drošības standartu sertifikātu. To nodrošinājušas pēdējo piecu gadu investīcijas ražotnē Daugavpilī, kuru apjoms sasniedz vairāk nekā 10 miljonus eiro, norāda uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Maiznieks par pusotru miljonu eiro plāno paplašināt ražošanas ēku

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Maiznieks izsludinājis konkursu ražošanas ēkas Mazās Viļņas ielā 9, Daugavpilī, paplašināšanas darbiem - projektēšanai, būvdarbiem un autoruzraudzībai, liecina uzņēmuma paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais darbu izpildes termiņš ir 2018.gada 31.maijs, bet iepirkuma paredzamā līgumcena noteikta 1,5 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 19.aprīlim.

Uzņēmums AS Latvijas Maiznieks vēsture aizsākas 1968. gadā, kad tika nodibināts Daugavpils maizes kombināts, bet kopš 2010. gada uzņēmums pazīstams ar nosaukumu AS Latvijas Maiznieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā maizes ražošanas uzņēmumam Latvijas Maiznieks. Līdzekļi paredzēti jaunas saldētās produkcijas noliktavas ēkas būvniecībai Daugavpilī.

Daugavpilī jau atrodas uzņēmuma Latvijas Mazinieks esošā rūpnīca, taču, lai iegūtu vairāk vietas produktu uzglabāšanai un nodrošinātu operatīvāku piegādi tirdzniecības vietām, uzņēmums blakus esošajai rūpnīcai uzsācis jaunas noliktavas būvniecību.

Noliktava paredzēta saldētās produkcijas uzglabāšanai ar aptuveni 4000 palešu vietām, un tā būs aprīkota ar mūsdienīgām iekārtām, piemēram, mobilo palešu plauktu sistēmu un horizontālo automātisko pakošanas līniju maizes izstrādājumu fasēšanai. Šo investīciju projektu uzņēmums īsteno ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu, un tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2 miljoni eiro, no kuriem Luminor bankas finansējums veido vairāk nekā 1,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maizes ceptuve A/S Latvijas maiznieks šogad plāno palielināt itāļu maizes ciabattas eksportu uz Skandināvijas valstīm. Pirmais lielais pasūtījums Skandināvijas klientiem tiks izpildīts jau šī mēneša beigās. Gada laikā uz Skandināviju aizceļos vairāk nekā miljons ciabattu, informē uzņēmumā.

Iepriekšējo gadu 5,5 miljonu eiro investīcijas sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ražotnes attīstībā un jaunas produktu līnijas izveidošanā vainagojušās panākumiem. Līdz ar pēdējo gadu investīcijām uzņēmuma ražošanas apjoms ir krietni palielinājies, tas ir ļāvis sekmīgi darboties ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs. Veiksmīgo sadarbību ar Skandināviju ietekmējuši arī investīciju ieguldījumi kvalitātes prasību nodrošināšanā, to apliecina iegūtie ISO un BRC sertifikāti, kas šajās valstīs tiek vērtēti ļoti augstu.

2018. gadā A/S Latvijas maiznieks eksports ir pieaudzis par 39%. Arī turpmākajos gados plānots eksportu būtiski palielināt. «Mūsu eksporta attīstības plāni ir diezgan vērienīgi. Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 10 valstīm, un Skandināvija mūsu eksporta plānos ir nākamais stratēģiski svarīgākais reģions. Šo valstu tirgu pētām jau vairākus gadus, un prasības tajā ir ļoti augstas gan kvalitātes, gan apjomu ziņā. Esam neizsakāmi priecīgi, ka tagad arī Skandināvijas ģimenēs ēdīs Latvijā ražotu maizi,» jauno sadarbības līgumu komentē uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 18. janvāra līdz 28. martam norisinājās uzņēmuma Latvijas Maiznieks loterija Uzcep sev auto. Tās galvenā balva bija jauna automašīna Kia cee'd.

Par automašīnas ieguvēju kļuvusi Ilze Konstante no Brocēnu novada Gaiķu pagasta.

Automašīnas Kia cee'd laimētājai galvenais laimests tika pasniegts 1. aprīlī.

«Sākumā neticēju, pārjautāju trīs reizes, kamēr aptvēru, ka esmu laimējusi galveno balvu. Tā īsti tam, ka esmu laimējusi auto, noticu tikai tagad, to saņemot. Kaimiņi un paziņas priecājas ar mani un apgalvo, ka arī sāk ticēt tam, ka ikviens var laimēt,» pārdomās dalās loterijas uzvarētāja, kura loterijai bija reģistrējusi 7 čekus.

Dibināta 1968. gadā, a/s Latvijas Maiznieks ir viena no lielākajām maizes ceptuvēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 6.septembrī, Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Igaunijas Biznesa kamera Latvijā pasniedza Livonijas balvas, ko saņēma SIA «Valmiermuižas alus» par veiksmīgu darbu Igaunijā un AS «Latvijas maiznieks» par sasniegumiem Latvijā.

Livonijas balvas ceremonijā piedalījās, balvas un sertifikātus pasniedza Latvijas vēstnieks Igaunijā Raimonds Jansons, Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpus, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un LTRK pārstāvis Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

Livonijas balvas pirmo reizi pasniedza 2013.gadā, kad to iniciēja Igaunijā strādājošie Latvijas uzņēmēji, tādējādi rādot savu varēšanu un lieliskās idejas. Mērķis ir godināt abās valstīs strādājošu uzņēmumu atpazīstamību, konkurētspēju un aicināt sadarboties, lai rezultāti būtu pēc iespējas efektīvāki. Pirmo balvu saņēma Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums. Pērn Livonijas balvu saņēma AS «Balticovo» par veiksmīgu darbu Igaunijā, un AS «Tallink Latvija» par sasniegumiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru