Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

VAS "Latvijas pasts" no sestdienas, 23.augusta, apturēs sīkpaku un paku sūtījumu piegādi uz ASV, informēja uzņēmumā.

Lēmums saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrīkojumu par bezmuitas "de minimis" režīma apturēšanu visām valstīm, kas stāsies spēkā šogad 29.augustā.

Vienlaikus "Latvijas pasts" turpinās veikt vēstuļu korespondences, kas ietver dokumentus, piegādes uz ASV.

Omniva uz laiku aptur sūtījumu piegādi uz ASV

Saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām Amerikas Savienotajās...

Kompānijā norāda, ka "Latvijas pasts" sadarbībā ar iesaistītajām pusēm apzina risinājumus, lai iespējami operatīvāk atjaunotu sūtījumu piegādes uz ASV.

Patlaban "Latvijas pasts" kopā ar Eiropas Pastu apvienību ("PostEurop"), Starptautisko pastu korporāciju (IPC) un Pasaules Pasta savienību (UPU) meklē tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu ASV prasību izpildi attiecībā uz komerciālo sūtījumu ievešanu un korektu muitas datu apmaiņu, kas apliecinātu, ka par sūtījumiem ir ieturētas muitas nodevas.

Jau ziņots, ka arī Igaunijas pasta kompānijas "Eesti Post" uzņēmums "Omniva" uz laiku ir apturējis sūtījumu piegādi uz ASV saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām ASV.

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

VAS “Latvijas Pasts”, turpinot atjaunot sūtījumu plūsmas uz ASV, pirmdien, 27. oktobrī, atsāks pieņemt pakas un sīkpakas no korporatīvajiem klientiem platformā “manspasts.lv”, lai nodrošinātu piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām.

Uzņēmums atjauno paku un sīkpaku plūsmu biznesa klientiem ar noslēgtiem sadarbības līgumiem, veicot piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām: Amerikāņu Samoa salām, Guamu, Mazās Aizjūras un Māršala salām, Mikronēziju, Palau, Puertoriko, Virdžīnu un Ziemeļu Marianas salām.

Šī ir piegādes atjaunošanas procesa otrā fāze, lai sekmētu sūtījumu plūsmu klientu segmentam, kas stimulē Latvijas eksportu un pienesumu ekonomikai. Tāpēc “Latvijas Pasts” aicina uzņēmumus, kam nepieciešamas operatīvas piegādes uz ASV, noslēgt līgumu un izmantot e-vidi “manspasts.lv”. Tikmēr uzņēmumiem, kam ir iepriekš izstrādāti specializēti risinājumi, šobrīd tiek īstenota digitālās infrastruktūras integrācija.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Pirmdien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sēdē esot rasts risinājums, lai nodrošinātu drukātās preses piegādes, turpmākos trīs gadus nepaaugstinot pasta noteiktos tarifus, aģentūru LETA informēja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

ZZS iepriekš norādīja, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem preses nozares dalībniekiem, ir izteikusi kategorisku iebildumu pret nesen "Latvijas pasta" sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu.

Saskaņā ar preses izdevēju rīcībā esošo informāciju, piedāvātās izmaiņas paredz faktisko piegādes tarifu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos - īpaši reģionālajai presei ar mazāku svaru - pat virs 70%. Tādējādi kopējais preses piegādes tarifs divu gadu laikā tiktu paaugstināts par 50% līdz 100%.

Šāds sadārdzinājums ir ne tikai ekonomiski nepamatots un neproporcionāls izmaksu kāpumam tautsaimniecībā, bet arī tiešs drauds nacionālajai drošībai un informatīvās telpas daudzveidībai Latvijā, paudusi LPIA, kam piekrīt arī ZZS.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots.

Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi. Tāpēc valstij piederošajiem komerciālajiem uzņēmumiem jākļūst aktīvākiem kapitāla tirgū, bet tam nepieciešami valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Ja tas netiks darīts, nodokļu celšana kļūs neizbēgama.

Tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Attīstības finanšu institūcija Altum”, “Augstsprieguma tīkls”, “Rīgas ūdens” jau emitējuši obligācijas. Ja skatāmies uz vidēja termiņa plāniem, Finanšu ministrijas izstrādātais ziņojuma projekts valdībai “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paredz ļoti pieticīgus plānus, jo akciju kotācija varētu notikt uzņēmumiem “Air Baltic Coorporation”, “Latvijas autoceļu uzturētājs” un “Rīgas namu pārvaldnieks”. Bet liels potenciāls kotēt akcijas ir arī “Latvenergo”, “Rīgas Siltums”, “Conexus Baltic Grid”, “Latvijas Mobilais Telefons”, “TET”, “Augstsprieguma tīkls”, “Latvijas Pasts” un citiem komerciālajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem drukātās preses nozares dalībniekiem, pauda kategorisku iebildumu pret nesen sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu. Plānotās izmaiņas rezultētos ar faktisko piegādes izmaksu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos - īpaši reģionālajai presei - pat virs 70%.

Lai nepieļautu dramatisko izmaksu kāpumu 2026.gadam, kā rezultātā tiktu sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī apdraudēta drukātās preses izdevējdarbība Latvijas Republikā, 2025.gada 26.augustā norisinājās atbildīgo amatpersonu un preses izdevēju tikšanās par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumiem.

Sanāksmē ar preses izdevējiem piedalījās un savu redzējumu pauda Satiksmes ministrs A.Švinka ar atbildīgajiem ministrijas pārstāvjiem, tāpat Kultūras ministrijas un VAS "Latvijas Pasts" pārstāvji.

Tikšanās rezultējās ar vienošanos, ka 2026.gadā netiks palielinātas preses izdevēju izmaksas par abonētās preses piegādi, saglabājot tās 2025.gada līmenī. Tāpat Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā apņēmās sagatavot un virzīt apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", nosakot tādas proporcijas no tarifa, lai preses izdevējiem 2026.gadā nepalielinātos izmaksas.

Laikā, kad biznesā palielinās nenoteiktība, pieaug prasmīgas finanšu pārvaldības nozīme, jo tā palīdz uzņēmumam sabalansēt risku un peļņu, saglabājot likviditāti. Vienkāršs risinājums ir noguldīt brīvos naudas līdzekļus krājkontā vai termiņdepozītā. Kā izvēlēties piemērotāko noguldījumu veidu tieši sev?

“Visa pamatā ir “ekselis”, proti, rūpīga finanšu tirgus izpēte un labākā piedāvājuma meklēšana. Izvēloties banku, kurā noguldīt brīvos naudas līdzekļus, mums bija svarīga gan piedāvātā procentu likme, gan arī procedūru vienkāršība. Tādēļ noguldījumus turam citā komercbankā, nevis “savā” bankā, kurā ir konti ikdienas darījumiem,” stāsta SIA “Palleteries” vadītājs un īpašnieks Edijs Ošs.

SIA “Palleteries” no Latvijā augušiem apaļkokiem ražo dažādus taras dēlīšus, savukārt kā blakusprodukti top šķelda un skaidas, kas tālāk tiek pārstrādāti kurināmajās granulās un briketēs. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, eksporta potenciālam nav robežu, jo dažādas paletes ir nepieciešamas teju visā pasaulē. Tādēļ pirmajos darbības gados “Palleteries” attīstījies ļoti strauji, apgrozījuma pieaugumam sasniedzot pat 20–25 %. Uzsākot darbu 2006. gadā, uzņēmumā strādāja seši cilvēki, tagad darbinieku skaits sasniedz 120 cilvēku, bet apgrozījums pieaudzis līdz 25 miljoniem eiro gadā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicējusi uzņēmumu sarakstu, kas kvalificējušies iniciatīvai “Zaļais koridors” – atbalsta mehānismam Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem.

Iniciatīva nodrošina prioritāru valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu saņemšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Kopumā sarakstam kvalificējušies jau vairāk nekā 580 Latvijas uzņēmumi.

“Iniciatīva “Zaļais koridors” ir būtisks solis Latvijas uzņēmējdarbības vides stiprināšanā. Tā ļauj uzņēmumiem straujāk virzīt uz priekšu attīstības projektus, saņemot būtiskus publiskos pakalpojumus vismaz divas reizes īsākā termiņā. Tas samazina birokrātiju, palielina konkurētspēju, veicina investīciju piesaisti un eksporta izaugsmi. Mūsu mērķis ir veidot uzņēmējiem paredzamu un efektīvu vidi, kurā izaugsmes ieceres kļūst par realitāti,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.

Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā ar pērno gadu. No šiem gadījumiem 1444 iedzīvotājiem radīti reāli finanšu zaudējumi, kas kopumā sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Krāpnieki izmanto dažādas taktikas, tostarp uzdodas par iestāžu vai banku pārstāvjiem, tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, lai persona atklāj savus personīgos vai finanšu datus, pārskaita naudu vai instalē ļaunatūru savās ierīcēs.

Bieži vien cilvēki rīkojas impulsīvi, noticot stāstiem par negadījumiem, "bloķētiem" kontiem vai "neatliekamām" situācijām. Šādos gadījumos pietiek ar vienu neapdomātu soli, lai zaudējumi būtu ievērojami. Tieši balss zvanu krāpšana šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izplatītākais krāpšanu veids. Valsts policijā kopumā reģistrēti 2417 šādi krāpšanas mēģinājumi vai gadījumi, kuros izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, skarot 674 personas.

Otrdien, 3. jūnijā, LeverX - uzņēmums, kas specializējās SAP risinājumu ievēšanā un pielāgošanā, svinīgi atklāja savu jauno biroju Rīgā, Marijas ielā 2a. Šī paplašināšanās ir būtisks solis uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā – stiprināt klātbūtni Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgos un nostiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem SAP ekosistēmā.

LeverX ienākšana Rīgā atspoguļo uzņēmuma mērķi veidot spēcīgu tehnoloģiju centru Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais birojs ļaus uzņēmumam būt tuvākam Latvijas klientiem, veicinās ilgtermiņa sadarbību un kalpos kā stabils pamats inovāciju attīstībai gan valsts, gan privātajā sektorā.

Biroja atvēršana ir arī personiski nozīmīgs notikums uzņēmuma līdzdibinātājam un valdes priekšsēdētājam Dr. Viktoram Lozinskim, jo Rīga ir viņa dzimtā pilsēta. Līdz ar to šis solis ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma izaugsmes kontekstā, bet arī simbolisks brīdis pašam uzņēmējam. “Rīga man nav tikai kārtējais punkts uz uzņēmuma biroju kartes. Tā apvieno manu izcelsmi ar LeverX attīstības virzienu,” uzsver Dr. Viktors Lozinskis. Speciālajā intervijā uzņēmuma līdzdibinātājs dalās ar stāstu par jaunā biroja tapšanu, uzņēmuma pamatvērtībām un vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi, talantu attīstību un sadarbību.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguldījis 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā, tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,17 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā (MKP), VID ir īstenojis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu "Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP".

Realizējot projektu, muitas vajadzībām lidostas MKP pasta terminālī, VAS "Latvijas pasts" telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas.

Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar "Latvijas pasta" datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku, skaidro VID.