Sports

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija sauc pēc līdzekļiem zinātnei

Kristīne Stepiņa, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) attīsta infrastruktūru un sadarbojas ar pētniekiem, lai pilnveidotu esošās sporta tehnoloģijas un radītu platformu inovācijām

Nākamajā gadā LSPA būs sporta zinātnes un veselības laboratorija, kuras izveidē tiks investēts teju miljons eiro. Tāpat LSPA ir noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par sadarbību studijās, zinātnē un inovācijā. LSPA rektors Jānis Žīdens jau piecus gadus lolo sapni par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu augstskolas paspārnē.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LSPA sporta zinātnes un veselības laboratorijas vajadzībām par 0,5 miljoniem eiro plānots iepirkt modernu aparatūru – slīdošos celiņus (tredbāni), uz kuriem sportisti savu meistarību varēs testēt arī uz skrituļslidām, zinātniski pētniecisko trenažieri (Huber) – kustīgu platformu, uz kuras sportisti var meklēt līdzsvaru un izpildīt dažādus uzdevumus, aukstumkameras, kas paredzētas, lai atjaunotos pēc lielām slodzēm, kā arī dažādus velotrenažierus. Laboratorija būs 300 m2 plaša, un tās izveidē tiks ieguldīti aptuveni 900 tūkstoši eiro. Līdzekļi tiks piesaistīti no Eiropas Savienības struktūrfondiem. «Zinātnes nozīme sportā pieaug, un ir aktualizējusies nepieciešamība zinātniekiem un sporta speciālistiem attīstīt nozarei nepieciešamos lietišķos pētījumus sporta medicīnā, psiholoģijā, inženierijā un citos aktuālajos virzienos,» skaidro J. Žīdens.

Tāpēc LSPA ir sākusi sadarbību ar RTU, kuras ietvaros tiks izstrādātas jaunas tehnoloģijas. Vieni no pirmajiem RTU zinātnisko potenciālu un laboratorijas izmantos kamaniņu, bobsleja un skeletona sportisti, uzlabojot kamanu slieču slīdamību, savukārt LSPA speciālisti sportistiem piedāvās biomehānisko kustību analīzi. Līgums paredz RTU un LSPA studentiem un docētājiem izmantot abu augstskolu pētnieciskās laboratorijas zinātniskās darbības un studiju procesa sekmēšanai, kā arī studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu, lai iegūtu jaunas starpdisciplināras zināšanas.

J. Žīdens atzīst, – tā kā sports Latvijā nav prioritārais virziens, sporta zinātne netiek finansiāli atbalstīta. «Nauda «betonam» tika lielajām universitātēm, kurās var apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes un medicīnu. Jau pirms pieciem gadiem sāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu, taču diemžēl neesam sadzirdēti. Lielākajām sporta organizācijām ir jādomā par aktuālākiem jautājumiem, piemēram, kā aizbraukt uz olimpiādi. Bez fundamentāliem ieguldījumiem sporta zinātnē cerēt uz labiem sasniegumiem sportā nav iespējams,» akcentē J. Žīdens. Viņaprāt, šāds nacionāla līmeņa pētniecības centrs būtu jāveido IZM sadarbībā ar LSPA, sporta organizācijām un citām augstskolām. Kopējās centra izmaksas tiek lēstas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

Visu rakstu Fokuss uz zinātni lasiet 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Mana pieredze: Izjūt Porziņģa panākumu fenomenu

Monta Glumane, 18.02.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Komentāri

Pievienot komentāru