Sports

Mana pieredze: Izjūt Porziņģa panākumu fenomenu

Monta Glumane, 18.02.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

ISBS darbību sāka 2011. gadā. Visi trīs ISBS virzītāji Reinis Strupovičs, Aivars Svirido un Jānis Šults mācījušies vienā skolā un spēlējuši vienā basketbola komandā. «Brīvajos brīžos paši gājām mētāt bumbu sporta zālē un jutām, kā tas palīdz un dod papildu motivāciju. Sapratām, ka individuālie treniņi jāpiedāvā arī citiem,» R.Strupovičs.

Nopelnīt Ferrari nevar

Gadu gaitā lēnām notikusi attīstība, izstrādātas tehnoloģijas un piegājieni. Sākumā viens audzēknis, tad otrs, un tā potenciālie klienti viens no otra uzzināja par ISBS pakalpojumiem. Pakāpeniski palielināts arī treneru skaits. «Ļoti prātīgi paplašinājāmies, nevēlējāmies, lai ir tā, ka nāk ļoti daudz audzēkņu un mēs nespējam nodrošināt pakalpojumu. Saukt to par biznesu pirmos gadus negribējās. Tas bija izdzīvošanas process, un bija sezonas, kad bija arī mīnusi, protams, kā jau jebkurā mazā biznesā. Tagad, domāju, mēs to puslīdz varam saukt par biznesu, ar to var kaut ko nopelnīt, bet joprojām tas ir hobija bizness, jo mums visiem trim paralēli ir pamatdarbs,» skaidro R. Strupovičs.

Uzņēmējdarbības sākšanai nebija nepieciešamas lielas investīcijas. «Mūsu priekšrocība bija mūsu ilgstošās attiecības ar basketbolu, pārzinājām savu lauciņu no A līdz Z. Turklāt nebija konkurences, jebkurā citā biznesā tā ir sīva, un jaunajiem ir grūti izdzīvot. Tobrīd Latvijā nebija līdzvērtīga piedāvājuma un joprojām šādā līmenī vēl nav,» domā R.Strupovičs.

A.Svirido norāda uz atšķirību starp ISBS kā organizāciju un sporta skolu treneriem, kas papildus komandu treniņiem atsevišķus audzēkņus par samaksu trenē arī individuāli. Treneri nav konkurenti. «Sarēķinot visu kopā, nekāda diža peļņa nesanāk, taču, lai izdzīvotu, pietiek, un uz kopējā Latvijas fona rezultāti ir labi,» teic R.Strupovičs.

Pakāpiens karjeras kāpnēs

ISBS īpašnieki atzīst, ka lielais pieprasījums bija pārsteigums, jo sākumā šķitis, ka tas būs tikai hobijs. Viņuprāt, biznesa veiksmes atslēga ir treniņu kvalitātē.

«To, ko jaunieši dara savās sporta skolu komandās, nevar salīdzināt ar to, kas notiek šeit. Tur ir viens treneris un vairāk nekā 20 audzēkņi. Šeit ir viens treneris, audzēknis un pusotra stunda individuāla darba. Basketbols ir mūsu sirdslieta, tā ir motivācija. Protams, izaicinājumu ir bijis ārkārtīgi daudz. Vienu gadu pat bija nepieciešams ņemt kredītu, lai nomaksātu visas sporta zāļu izmaksas,» atzīst R.Strupovičs.

ISBS kopumā īrē trīs sporta zāles, un to izmaksas veido aptuveni 20 eiro par treniņu (plus PVN). Basketbola skolas īpašnieki novērojuši, ka cilvēki izglītojas un novērtē individuālā laika nozīmi. Viņuprāt, visi audzēkņi vēlas kļūt labāki, un visiem ir lielas ambīcijas. «Mēs vairs nespējam saskaitīt, cik daudz ir spēlētāju, kas ir apmeklējuši basketbola skolu un šobrīd spēlē kaut kur profesionāli. Mēs nekādā gadījumā neuzņemamies laurus par viņu panākumiem, jo galvenā loma ir sporta skolām un to treneriem. Esam kā uztura bagātinātājs parasta cilvēka dzīvē – neliels pozitīvs dopings. Ir bijuši gadījumi, it īpaši sākumā, kad sporta skolu treneri uz mums dusmīgi skatās un domā, ka mēs kādu audzēkni «nozagsim» un traucēsim strādāt. Pagāja ilgs laiks, līdz mums izdevās parādīt, ka tas nav mūsu mērķis, jo mums nav komandas un necenšamies nevienu pārvilināt. Mūsu mērķis ir celt basketbola līmeni valstī, palīdzēt noturēt jaunos basketbolistus šajā sporta veidā, iemācīt kaut ko jaunu,» skaidro R.Strupovičs.

Maksa pieaug

Vidējais ISBS audzēknis ir 13-16 gadus vecs jaunietis, taču basketbola treniņus apmeklē arī jaunāki un vecāki audzēkņi. «Ir arī supertalanti, kur uzreiz ir redzams potenciāls. Mums būs vēl ļoti daudz NBA spēlētāju,» teic R. Strupovičs. Vasarā skolu apmeklē arī tādi sportisti, kuri dzīvo Amerikā, bet, esot Latvijā, vēlas uzturēt sevi formā. Vairums audzēkņu ir no Rīgas, bet gadu gaitā basketbolisti uz ISBS ir braukuši no Smiltenes, Saldus un pat no Īrijas. Treniņus apmeklē arī entuziasti, tie ir pieaugušie, kuri spēlē prieka pēc. Viņi spēlē basketbolu hobija līmenī, bet ar milzīgu entuziasmu. «Neatsakām nevienam. Mums jau ir tādi, kas nāk gadiem ar mērķi piedalīties amatieru sacensībās un parādīt, ko ir iemācījušies ISBS,» stāsta R.Strupovičs. Šobrīd skolā ir aptuveni 50 audzēkņi. Kopumā ISBS apmācīti aptuveni 400 līdz 500 audzēkņi un aizvadīti aptuveni 6500 treniņi. Treniņu maksa skolas pirmsākumos bija aptuveni 10 eiro par pusotras stundas nodarbību, bet šobrīd tie ir 25 eiro. «Maksa ir mainījusies, jo vēlējāmies palielināt treneru algu. Tas darbs, kas tiek ieguldīts, ir liels un prasa gan fizisku, gan emocionālu piepūli. Pieaugums ir skaidrojams arī ar to, ka viss kļūst dārgāks. Tajā pašā laikā nevēlamies atstāt malā cilvēkus, kuriem naudas nav tik daudz, lai samaksātu par treniņu. Cenšamies saglabāt demokrātisku līmeni,» norāda R. Strupovičs.

Skolas dibinātāji apzinās, ka, iespējams, sākotnēji arī treniņu kvalitāte nebija tik laba kā šobrīd. Iekrāta pieredze, komandā ir profesionāli treneri, tāpēc abi uzskata, ka treneriem ir jāpelna vairāk. «Krīzē cenu necēlām, bet šobrīd, novērojot ekonomikas augšupeju. Mūsu mērķis ir, lai treneris par vienu nodarbību saņemtu 15 eiro. Organizācijai tiek maza daļa, kas tiek ieguldīta attīstībā,» teic R. Strupovičs. Šobrīd skolā strādā 11 treneri. Viens no galvenajiem treneru atlases kritērijiem ir izglītība, protams, ņemot vērā arī pieredzi. «Mēs vēlētos, lai Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā būtu novirziens, kurā varētu apgūt tieši individuālā darba iemaņas, bet tur ir tikai vispārīgas basketbola treneru apmācības,» stāsta R.Strupovičs.

Nepieciešami trīs miljoni

ISBS sapnis ir savs mājoklis, tam izstrādāts projekts. Tas gan nav vienīgais veids, kā ISBS saredz nākotnes attīstības iespējas. «Esam domājuši par vecu telpu atjaunošanu, konsultējāmies ar banku. Ja plāns kādreiz izdotos, tas jau būtu kārtīgs bizness un tam klāt nāktu vēl citi pakalpojumi,» teic R.Strupovičs. A.Svirido skaidro – lai audzēknis varētu pilnvērtīgi darboties, ir nepieciešama fizioterapija, individuāls darbs fiziskajā sagatavotībā, jābūt kompleksai pieejai. Šobrīd ISBS piedāvā pakalpojumu, kurā audzēkņiem savs treneris ir pieejams kā pilna laika mentors. Šis treneris apmeklē audzēkņa basketbola spēles, seko līdzi, kā veicas mācībās, palīdz uzlabot fizisko sagatavotību, basketbola teoriju, sastāda treniņu grafiku un seko līdzi, lai nav pārslodzes. «Mūsdienās visi brīnās, kāpēc sportistiem ir daudz traumu, bet tas viss ir pārslodzes dēļ. Ar šo jauno projektu veram vaļā jaunu lapu. Šāda pakalpojuma izmaksas ir ap 460 eiro mēnesī, kas Latvijas tirgum, iespējams, ir daudz, bet globāli tā ir smieklīga samaksa,» domā R.Strupovičs.

Lai ISBS uzbūvētu jauno kompleksu, būtu nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro. ISBS, visticamāk, meklēs investorus. «Līdz šim visu esam darījuši paši un vēlamies būt neatkarīgi. Ir bijuši piedāvājumi apvienoties. Sponsori ir. Tiek meklēti investori, bet vēl saņemam noraidošas atbildes, kā viens no argumentiem ir tas, ka mums nav tūkstošiem apmeklētāju un tik lielas popularitātes kā, piemēram, Ghetto Games,» stāsta R.Strupovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Gunta Baško kļūst par sieviešu valstsvienības ģenerālmenedžeri

Lelde Petrāne, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējā Latvijas sieviešu valstsvienības spēlētāja un kapteine Gunta Baško nolēmusi beigt 23 gadus ilgās profesionālas basketbolistes gaitas un pieņēmusi izaicinājumu kļūt par Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības ģenerālmenedžeri, informē Latvijas Basketbola savienība.

G. Baško komentē: «Lēmums beigt spēlētājas karjeru bija rūpīgi pārdomāts visas sezonas garumā. Par sevi lika manīt savainojumi, kā arī vēlos vairāk laika pavadīt ar saviem mīļajiem. Dzīvē sākas cits posms ar jauniem izaicinājumiem. Iespēja palīdzēt valstsvienībai jaunā statusā man ir liels izaicinājums un pagodinājums, un ceru, ka mana līdzšinējā pieredze un devums Latvijas basketbolam būs noderīgs mūsu komandai arī turpmāk.

Basketbols, jo īpaši spēlēšana valstsvienībā, ir kļuvis par daļu no manas sirds un dvēseles. Šajā ziņā nekas nemainīsies un arī turpmāk atbalstīšu sieviešu basketbolu un izlases komandu.

Jaunajā amatā par savu pirmo uzdevumu uzskatu izveidot labu komunikāciju un sadarbību ar spēlētājām, treneriem, atbalstītājiem, mediju pārstāvjiem un līdzjutējiem. Mūs visus vieno mīlestība uz basketbolu un lieli mērķi, tāpēc kopīga valoda būs divtik svarīga!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir sākusies ēra: Ko, kur un kad gribu, to lietoju!

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru