Nevienlīdzīga konkurences cīņa, mazattīstīts interneta tīkls, neizprotami valdības lēmumi – tāda no malas izskatās Latvijas telekomunikāciju nozare.
Pēc tam, kad Eiropas konkurējošo telekomunikāciju asociācijas direktore Regulēšanas jautājumos Erzsebete Fitori šīs vasaras sākumā cēla trauksmi par nevienlīdzīgo tirgus dalībnieku situāciju Latvijas telekomunikāciju tirgū, par mūsu atbildīgo iestāžu lēmumiem interesi sākuši izrādīt arī Eiropas Komisijā.
Kāds ir jūsu iespaids par telekomunikāciju biznesu Latvijā un konkurenci tajā?
Es domāju, ka labs informācijas avots šajā ziņā ir nesen publicētais Eiropas Komisijas progresa ziņojums. Tajā īpaši aplūkoti rezultāti platjoslas interneta pārklājuma un tā izmantošanas attīstībā. Šajā ziņā Latvijā ir notikuši uzlabojumi, tomēr kopumā Latvija vēl atpaliek no vidējiem platjoslas interneta pārklājuma rādītājiem Eiropā. Komisija īpaši norādīja, ka ir īpaši uztraucoši tas, ka lauku reģionos pārklājums sasniedz tikai sešus līdz septiņus procentus. Tas nozīmē, ka tikai seši vai septiņi procenti iedzīvotāju šajos reģionos var piekļūt pie platjoslas interneta pieslēguma. Arī izmantošanas ziņā, proti, platjoslas interneta lietošanā, kur tas ir pieejams, Latvijas rādītāji ir zemāki nekā vidēji Eiropā, kur pašlaik tas ir 27%. Latvijā tas ir 19%. Manuprāt, tā ir ļoti nozīmīga atšķirība.
Šoreiz Eiropas Komisija arī pirmo reizi mērīja mobilā platjoslas pieslēguma izmantošanu, un es zinu, ka 3G pakalpojumi Latvijā tiek visai intensīvi izmantoti, bet pat šajā ziņā Latvija ir aiz vidējiem Eiropas datiem. Kamēr vidēji Eiropā tie ir 7%, Latvijā tie ir aptuveni 2%.
Vai ir vēl citi jautājumi, par kuriem, jūsuprāt, Latvijai telekomunikāciju jomā būtu jādomā?
Ir vēl viena ļoti nopietna problēma – priekšnoteikumi optiskās šķiedras kabeļu ierīkošanai. Lai to darītu vai lai ierīkotu jebkādas citas komunikācijas, ir jābūt pieejai tā sauktajai sakaru kabeļu kanalizācijai, kas principā parasti ir zemē ieraktas caurules; es gan nezinu, kā tieši tās izskatās šeit. Uzņēmums nevar vienkārši izrakt bedri un tur ieklāt kabeli, tam ir jābūt aizsargātam, un tādēļ ir jābūt pieejai šīm caurulēm. Eiropas Komisijas prasība ir padarīt šo vadošā tirgus uzņēmuma infrastruktūras sastāvdaļu pieejamu uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Cik man zināms, Latvijā uzņēmumiem nav šādas pieejas.
Vēl viens jautājums ir tas, ka nepastāv regulējums, kas attiektos uz biznesa klientu apkalpošanu. Komunikācijas risinājumi tik tiešām ir biznesa konkurētspējas un produktivitātes pamatā. Ja pakalpojumu piedāvātāju starpā nepastāv pietiekama konkurence, tad uzņēmumiem nav pieejami labākie un inovatīvākie komunikācijas rīki. Bieži savienojuma nodrošināšanai biznesam nepieciešamas tā sauktās nomātās līnijas, kas ir pilnīgi drošas un tiek izmantotas tikai konkrētā uzņēmuma vajadzībām un nevienam citam, bet biznesa klases platjoslas pieslēgumi Latvijā vispār netiek regulēti. Tas ir liels mīnuss, jo skaidrs, ka tirgus vadošais operators, kas kontrolē šīs līnijas, ir vispiemērotākais uzņēmums biznesa klientu apkalpošanai, lai gan tas droši vien nav pats efektīvākais. Inovācijas parasti nāk no tirgus jaunpienācējiem, kam jācīnās par katru klientu.
Valstij piederošs ir ne tikai nozares lielākais uzņēmums, bet pastarpināti tai pieder daļas arī lielākajā mobilo sakaru operatorā. Cik atbalstāma ir šāda situācija?
Tā nav izplatīta situācija, šādu gadījumu Eiropā nav daudz. Atsevišķos tirgus vadošajos uzņēmumos valstīm vēl pieder nelielas daļas, bet katrā ziņā ne kontrolpaketes, savukārt mobilo sakaru operatoru vidū tā ir pilnīgi neierasta situācija. Tā nav lieta, ko Eiropas Komisija redz kā kaut ko pozitīvu, tādēļ es esmu pārliecināta, ka Latvija jau ir saņēmusi kādus signālus par to.
Vai, tiekoties ar Latvijas amatpersonām, jums radās iespaids, ka ir vēlēšanās risināt tās problēmas, kas šajā tirgū pastāv?
Es noteikti tā ceru, bet katrā ziņā viņi klausījās ar interesi – gan par konkurenci atbildīgo iestāžu, gan ministriju pārstāvji. Un viņi solīja, ka pētīs šo jautājumu. Cerams, ka tam būs pozitīvs iznākums, ar ko es domāju tehnisko ierobežojumu atcelšanu, turklāt tas būtu jādara drīz. Kopumā mēs esam novērojuši tiešu saistību starp efektīvu regulējumu un ieguvumiem patērētājiem. Dati liecina, ka visefektīvāk regulētajos tirgos telekomunikāciju nozarē ir augstākais investīciju līmenis uz iedzīvotāju. Tas ir interesanti, jo bieži no tirgus vadošajiem uzņēmumiem mēs dzirdam, ka, ja tirgus tiks regulēts, tajā vairs netiks investēts, bet tas neatbilst patiesībai.
Visu interviju lasiet jaunākajā biznesa žurnālā LD!
