Quantcast
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Savukārt jautāts, vai «Telia» plāno pārdot «Tet» un LMT piederošās akcijas, Rodne norādīja, ka «Telia» joprojām uzskata Latviju par stratēģiski svarīgu uzņēmumam, bet pēc valdības paziņojuma, kas akcionāram bija nepatīkams pārsteigums, «Telia» ir atvērta dialogam ar jauniem potenciālajiem partneriem, kas piekrīt redzējumam par telekomunikāciju tirgus attīstību.

Jau ziņots, ka valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» un LMT nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, «Telia» nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atgādināja, ka iepriekš tika apspriestas vairākas versijas, kā rīkoties ar abiem uzņēmumiem, proti, tos apvienot, neapvienot, vienu pievienot otram, izpirkt to daļas utt.

«Skatoties uz šiem scenārijiem un uzņēmumu finanšu rādītājiem, radās pamatots jautājums, vai ir jēga kaut ko mainīt. Tā kā neiezīmējās neviena scenārija aprises, koalīcijas partneri vienojās šo jautājumu patlaban nerisināt. Bet tas nenozīmē, ka pie jautājuma par «Tet» un LMT nākotni neatgriezīsimies,» sacīja Nemiro.

Tāpat ziņots, ka šā gada maijā notika sarunas par «Tet» un LMT apvienošanu. Nemiro tolaik skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām.

Nemiro informēja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Tomēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) tolaik norādīja, ka abu kompāniju tuvināšana būtu ieguvums gan patērētājiem, gan akcionāriem. «No abu kompāniju tuvināšanas mēs saredzam ieguvumus gan patērētājiem, gan akcionāram,» teica satiksmes ministrs.

LMT vadītājs Juris Binde pērn intervijā norādīja, ka pēc LMT īpašnieces «Telia» un valdības noslēgtā saprašanās memoranda iespējamā funkciju dublēšanās starp nozares «galvenajiem spēlētājiem» nostiprinās nepieciešamo konkurenci. Viņš papildināja, ka funkciju dublēšanās dēļ LMT nav gatavs atteikties ne no kā par labu «Tet», jo konkurence ir attīstības galvenais virzītājspēks un tas nāk par labu klientiem.

Savukārt «Tet» vadītājs Juris Gulbis 2017.gadā, pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu neatbalstīt abu uzņēmumu apvienošanu, sacīja, ka respektē valdības lēmumu, un kompānija turpinās savu darbu atbilstoši akcionāru mērķiem.

Jau ziņots, ka 2017.gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka «Tet» un LMT netiks apvienoti.

«Telia Company» pieder 49% «Tet» daļu, kā arī kompānija ir lielākais LMT īpašnieks, kam tieši un netieši pieder ap 60% daļu. Pārējās «Tet» un LMT daļas kontrolē Latvijas valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas «Telia Company» vadītājs Jūhans Dennelinds paziņojis uzņēmuma padomei, ka plāno atstāt šo amatu, kurā aizvadījis sešus gadus.

Kompānija norāda, ka nekavējoties tiks uzsākti Dennelinda aizvietotāja meklējumi.

Savu vadītāja pienākumu pildīšanas laikā Dennelinds galveno uzmanību bija pievērsis «Telia» darbības izvēršanai Ziemeļvalstu reģionā, ņemot vērā to, ka Zviedrijas valdība ir lielākā uzņēmuma akcionāre.

Tāpat šajā laikā kompānija uzsākusi aiziešanas procesu no tādiem tirgiem kā Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna. Tādējādi «Telia» piedzīvojusi stratēģijas maiņu, jo Dennelinda priekšgājēju Larsa Nīberga un Andersa Igela vadībā uzņēmums aktīvi izvērsa darbību bijušajās Padomju Savienības valstīs.

Analītiķi uzskata, ka «Telia» varētu būt nepieciešams jauns vadītājs ar skaidru izmaksu optimizācijas stratēģiju, lai turpinātu uzņēmuma digitalizēšanu un reorganizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien atļāvusi Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai «Telia Company» iegādāties Zviedrijas mediju koncerna «Bonnier» struktūrvienību «Bonnier Broadcasting», paziņojusi «Telia Company».

Par darījumu tika paziņots pagājušā gada jūlijā. Tā vērtība ir 9,2 miljardi zviedru kronu (860 miljoni eiro).

«Bonnier Broadcasting» ir holdingkompānija, kurai pieder televīzijas kompānija «TV4», digitālās televīzijas un straumēšanas pakalpojumu sniedzējs «C More» un Somijas telekanāls MTV3.

«Telia Company» ir lielākais īpašnieks SIA «Latvijas mobilais telefons», kur tai tieši un netieši pieder ap 60% kapitāldaļu. «Telia Company» tieši pieder arī 49% «Tet» kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Maksājumu platformas MoQ reģistrēto lietotāju skaits pārsniedz 121 tūkstoti

Anda Asere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"MoQ" aplikācija lejupielādēta jau 200 tūkstošus reižu un reģistrēto lietotāju skaits ir vairāk nekā 121 tūkstotis, kas ir apmēram 10% no Lietuvas pieaugušo iedzīvotāju skaita.

Lietuvas telekomunikāciju operatoru "Bite", "Tele2" un "Telia" izveidotajā maksājumu platformā "MoQ", kas norēķinus veikalos ļauj veikt izmantojot QR kodu un mobilo lietotni, var norēķināties 2000 fiziskās tirdzniecības vietās un 95% Lietuvas internetveikalu. "MoQ" (UAB "Mobilieji mokejimai") ģenerāldirektore Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė) stāsta, ka 2019. gadā veikti 650 tūkstoši transakciju un kopējais maksājumu apjoms sasniedza 14,39 miljonus eiro.

Viņa uzskata, ka līdz uzņēmuma lielākie panākumi bijuši tiešsaistē. "MoQ" ieviestas arī risinājums, kur iespējams pirkt lietas tieši mobilajā lietotnē. To varētu salīdzināt ar Ķīnas maksājumu sistēmām "Alipay" un "WeChat", kur aplikācijā var izvēlēties preci un turpat to iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Cik tehnoloģiski gatavi esam, lai nodrošinātu attālinātu izglītības procesu?

Mārtiņš Paurs, SIA “Telia Latvija” komercdirektors, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas valstis (tostarp Latvija) slēgušas izglītības iestādes, cīnoties ar koronavīrusa izplatību. Šādos apstākļos valsts atbildība ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību, nevis tā atlikšanu uz vēlāku laiku, kas sevišķi svarīgi, piemēram, 12. klašu skolēniem, kas paredzējuši pieteikties mācībām ārvalstu augstskolās.

Mēs - nozares pārstāvji – esam pilnīgi gatavi. Latvijā veiksmīgi darbojas vairākas tālmācības skolas, no kurām lielākā ir Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, kas īsteno izglītības programmas atbilstoši izglītības standartam. Vidusskolas mācību procesā tiek izmantoti digitālie mācību materiāli - mācību video straumēšana skolēniem tiešsaistes vidē, tiešsaistes konsultācijas ar skolotājiem, iespēja attālināti pildīt un nodot uzdevumus, un kārtot pārbaudījumus.

Arī "Telia Latvija" var apliecināt, ka interneta un straumēšanas jaudas Latvijā ir pietiekošas. "Telia Latvija" mediju servisu komanda jau 10 gadus attīsta un pasaulē virza savu video straumēšanas platformu, kas paredzēta ne vien medijiem un uzņēmumiem, bet arī izglītības iestādēm video satura straumēšanai, apstrādei un glabāšanai. Mūsu tehnoloģijas ir piemērotas pat ļoti lielam skatītāju skaitam, kas vienlaicīgi vēro video saturu gan tiešraidē, gan ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība otrdien nolēma aizliegt Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei" un ZTE tehnoloģijas valsts 5G mobilo sakaru tīklā, šādu lēmumu skaidrojot ar drošības apsvērumiem.

Šis aizliegums noteikts saskaņā ar jauniem tiesību aktiem, kas stājušies spēkā janvārī pēc Zviedrijas bruņoto spēku un drošības dienest veiktas izpētes nolūkā nodrošināt, lai radioiekārtu izmantošana nerada draudus Zviedrijas drošībai.

Tāpat Zviedrijas valdības lēmums paredz, ka "Huawei" un ZTE līdz 2025.gada 1.janvārim jādemontē valstī jau uzstādītais aprīkojums.

Zviedrijas telekomunikāciju regulators PTS ceturtdien arī paziņoja, ka apstiprinājis četrus pieteikumus konkursam uz 5G frekvenču iegādi. Visi uzņēmumi ir no Zviedrijas - "Hi3G Access", "Net4Mobility", "Telia Sweden" un "Teracom".

ASV norāda, ka "Huawei" un ZTE ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību un brīdina, ka šo ražotāju tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Abas kompānijas kategoriski noraida šādas apsūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tet grupas apgrozījums pirmajā pusgadā pieauga par 6%

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš «Lattelecom») grupas apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis 105 miljonus eiro, pieaugot par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2018. gadā, liecina neauditētie finanšu rezultāti.

«Tet» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Lāsma Trofimova aģentūru LETA informēja, ka laikā, kad uzņēmums mainīja nosaukumu, ir stiprināts pamatbizness un jaunie darbības virzieni, kā arī par 6% audzis eksporta pakalpojumu apgrozījums. Valsts budžetā nodokļos iemaksāti 25,8 miljoni eiro, kā arī sadalīta 2018.gada peļņa, izmaksājot dividendes akcionāriem – 32,5 miljonus eiro, tostarp 16,6 miljonus valstij.

«Gada otrajā ceturksnī esam paveikuši daudz - 1.aprīlī mainījām zīmolu un nosaukumu, darbus pie pakalpojumu pilnveides un iekšējās digitālās transformācijas turpinot joprojām, lai klientiem sniegtu pēc iespējas ērtākus, mūsdienīgākus un vienkāršāk lietojamus pakalpojumus. Hokeja faniem nodrošinājām iespēju vērot visas pasaules čempionāta spēles HD kvalitātē, līdzdarbojāmies «Tet» Rīgas maratonā un urbānās kultūras un eSporta festivālā «HyperTown». Esam investējuši «Helio iTV» un «Shortcut» attīstībā, lai klientiem nodrošinātu labāko skatīšanās pieredzi un labāko, daudzveidīgāko saturu, kā arī kopā ar Ukrainas televīziju veidojam Latvijā pirmo kopražojuma seriālu – «Markuss»,» stāstīja «Tet» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

J. Denelinda vadītā Zviedrijas telekomunikāciju kompānija Telia Company šā gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 1,799 miljardu zviedru kronu (171,3 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 600 miljonu kronu (57,1 miljona eiro) zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn. Peļņu galvenokārt nodrošinājusi stabila brīvās naudas plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Vēju paradīzes saimnieks: Atpūtnieks vairs nav impulsīvs

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valts Videnieks Pāvilostā nonāca kā jau daudzi rīdzinieki – sava vaļasprieka vindsērfinga dēļ.

Šī Kurzemes mazpilsēta ir viena no labākajām vietām Latvijā, kur nodarboties ar vindsērfingu. Tolaik Valts strādāja lielā, starptautiskā uzņēmumā Telia, 30 reizes gadā devās komandējumos. Sāka domāt, kā varētu pavadīt vairāk laika Pāvilostā, atvēra viesnīcu Vēju paradīze un beigu beigās secināja, ka jādzīvo šeit pastāvīgi.

Laivas stāv šķūnī

Uzņēmējdarbību Pāvilostā Valts sāka attīstīt 2002. gadā. Pēc Vēju paradīzes atvēra kafejnīcu Laiva, nodarbojās ar koka elektrolaivu būvi, vizināja ar tām tūristus, īrēja. Atpūtniekiem piedāvājums ļoti patika, taču pasākums ir ļoti sezonāls un vajadzīgi meistari, lai peldlīdzekli katru gadu sagatavotu darbam, un cilvēks, kas veiktu izbraucienus. Darbinieku resursa trūkuma dēļ tagad šajā virzienā vairs nestrādā un laivas stāv šķūnī. Tiesa, arī viesnīcas un kafejnīcas darbs ir ļoti sezonāls. Sākumā mēģināts strādāt visu gadu, tagad to vairs nedara. Ziemā štatu sarakstā paliek divi cilvēki, vasarā ir 15–20 darbinieku. «Jāsavāc kodols, kas katru gadu atgriežas, pārējos meklējam no jauna,» pieredzē dalās Valts. Pārsvarā darbinieki ir vietējie iedzīvotāji, jo nodrošināt dzīvesvietu būtu sarežģīti. Sezonālam darbam atsaucīgi ir vecāko klašu skolēni, studenti, pedagogi, kam vasarā garais atvaļinājums. Vēl darbinieku vidū ir cilvēki, kas ziemā strādā ārzemēs un vasarā atgriežas Latvijā. Vēju paradīzē ir maiņu darbs, un vismaz pusi laika iespējams pavadīt mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties lietu interneta straujai izplatībai, LMT ieviesīs virtuālo SIM karti jeb eSIM, informē uzņēmums.

Tas ļaus iztikt bez fiziskas SIM kartes ievietošanas telefonos un planšetdatoros, kā arī paplašinās iespējas dažādu lietu interneta iekārtu izmantošanai mobilajā tīklā.

Pēc testa perioda LMT plāno eSIM ieviest šā gada jūnijā. eSIM testus LMT īsteno sadarbībā ar Telia Company. eSIM aizvieto tradicionālo SIM karti, un būtībā ir virtuāla SIM karte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igauņu MySpotit ienāk Rīgā

Anda Asere, 10.03.2020

"MySpotit" komanda Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), Timo Mits (Timo Mitt), Marge Raitma, Hardi Kinns (Hardi Kinnas) un Andres Kostivs (Andres Kostiv).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV interneta tehnoloģiju uzņēmuma «Google» lēmums saraut saites ar Ķīnas elektroierīču ražotāju «Huawei», varētu skart Latvijas iedzīvotājus, ja abas puses nespēs vienoties, taču šādā gadījumā tas attieksies uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir pieejamas tirgū, atzina mobilo sakaru operatoru pārstāvji.

«Tele2» pārstāvis Oskars Fīrmanis sacīja, ka «Google» un «Huawei» nesaskaņas nav ikdienišķa situācija, taču «Google» lēmums, ierobežot operētājsistēmu «Android», attiecas tikai uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir saražotas un pieejamas tirgū. Tādēļ tiem klientiem, kuri pašlaik izmanto «Huawei» telefonus, nav pamata satraukties. «Mēs uzturam regulārus kontaktus ar Huawei pārstāvjiem un esam gatavi reaģēt, ja tas skars mūsu klientus,» viņš teica.

Fīrmanis piebilda, ka abu kompāniju nesaskaņas var skart Latvijas iedzīvotājus, ja netiks panākta vienošanās starp «Huawei» un ASV, un paliks spēkā visi tie ierobežojumi, kas ir publiski izskanējuši. Proti, tas var atsaukties uz jauno «Huawei» viedtelefonu modeļu pieejamību Latvijā. Patlaban gan izdarīt kaut kādus konkrētus secinājumus būtu pāragri, jo situācija faktiski mainās pa dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā darbu sāks MySpotit sapulču telpu rezervēšanas platforma

Žanete Hāka, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit", kas Igaunijā jau tiek dēvēta par “sapulču telpu Airbnb”, ar 2020. gada janvāri uzsāks savu darbību Latvijā.

Līdz ar nostiprināšanos Igaunijas tirgū, "MySpotit" šī gada rudenī uzsāka gatavošanos, lai nākošā gada sākumā startētu Rīgā un ir iesākti darbi pie pakalpojuma nodrošināšanas arī Kopenhāgenā, kur plānots uzsākt darbību vēl 2020. gada pirmajā pusē.

Patlaban uzņēmums noslēdzis arī investīciju piesasaistes raundu, kura rezultāti tiks izziņot jānvāra sākumā. MySpotit ātrās izaugsmes pamatā ir vienkāršs biznesa modelis, kas klientus, kuri vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, saved kopā ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt papildus ienākumus, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

“Šī intensīvā gada laikā mēs esam nodrošinājuši starpniecību jau vairāk nekā 200 sapulču telpu rezervācijām” skaidro Hardi Kinnas, viens no "MySpotit" dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Straujākai 5G attīstībai Bite un Tele2 Latvijā un Lietuvā veidos kopīgu tīkla infrastruktūru

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumi «BITES Grupa» un «Tele2» parakstījuši vienošanos par kopīga radiopiekļuves tīkla (Radio Access Network) izveidi Latvijā un Lietuvā.

Šī partnerība palīdzēs optimizēt abu pušu radiotīkla infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas, kā arī veicinās 5G tīkla straujāku attīstību, skaidro uzņēmumi. Vienošanās neietekmēs konkurenci produktu un pakalpojumu jomā – arī turpmāk «BITES Grupa» un «Tele2» darbosies kā neatkarīgi uzņēmumi.

Radiopiekļuves tīkla koplietošana ir vispārpieņemta prakse pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā – atsevišķās valstīs šādi kopuzņēmumi darbojas pat 18 gadus, skaidro uzņēmumi.

Partnerība paredz kopuzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar esošo radiotīklu infrastruktūras uzturēšanu un 5G tīkla attīstību. Sadarbība neattiecas uz mobilo sakaru operatoru pamattīklu – tas paliek katra operatora pārziņā. Abas puses sagaida, ka šī partnerība ļaus attīstīt 5G tīklu ātrāk un efektīvāk nekā tad, ja katrs operators to darītu atsevišķi, no kā ieguvējas būs arī Latvijas un Lietuvas ekonomikas. Abu pušu mērķis ir pakāpeniski izveidot kopīgu radiotīklu no 2021. gada līdz 2023. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

MySpotit piesaista investīcijas vairāk nekā 100 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sapulču telpu koplietošanas platforma "MySpotit" noslēgusi pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 000 eiro no start-up vidē sevi jau pierādījušiem investoriem un uzņēmējiem.

Noslēgtā investīciju raunda rezultātā "MySpotit" tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro.

Investīcijas tiks izmantotas pakalpojuma attīstībai un jaunu tirgu apgūšanai. "MySpotit" darbu Latvijā plāno sākt jau šomēnes.

"Janvāra vidū mēs atklāsim savu pakalpojumu Rīgā, un jau 2020. gada otrajā ceturksnī plānojam uzsākt darbu Kopenhāgenas tirgū. Papildus sapulču telpu starpniecībai, mēs arī attīstām pakalpojumu jaunā virzienā, lai nodrošinātu komandu vadītājiem rīku sapulču saturīgakai un efektīvākai plānošanai, " saka "MySpotit" dibinātājs Hardi Kinnas.

"Pirmā investīciju raunda kontekstā interesants ir fakts, ka papildus start-up pasaulē jau sevi pierādījušiem investoriem to pulkā ir arī vairāki labi pazīstami tradicionālo uzņēmumu vadītāji. Tā ir skaidra zīme, ka ir jāsatricina sanāksmju nozare," saka H. Kinnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Tet pārdod meitasuzņēmumu igauņiem

Db.lv, 03.08.2020

"Helmes" dibinātājs un izpilddirektors Jāns Pillesārs (Jaan Pillesaar) un "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fokusējoties uz pamatdarbības attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" ir pieņēmis lēmumu par meitasuzņēmuma "T2T" pārdošanu starptautiskajam programmatūras uzņēmumam no Igaunijas – "Helmes".

Darījums noslēgts 3. augustā. Pārdošanas cena netiek atklāta.

""Tet" galvenais stratēģiskais tuvāko gadu uzdevums ir attīstīt uzņēmuma pamatdarbību un tās papildinošos servisus, īstenot vērienīgu uzņēmuma digitālās transformācijas procesu un investēt jaunākajās tehnoloģijās. Savukārt "T2T" ir programmatūras risinājumu uzņēmums, kas jau kādu laiku darbojas autonomi no "Tet" un kam ir vēlme un potenciāls augt un attīstīties, startējot lielos starptautiskos projektos. Pieredzējušais stratēģiskais akcionārs nodrošinās straujāku izaugsmi, vienlaikus arī nesot Latvijas vārdu pasaulē. Tajā pašā laikā "Tet" un "T2T" saglabās ciešas sadarbības attiecības," skaidro "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru