Jaunākais izdevums

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdings LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, nodibina jaunu uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LNK PROPERTIES.

Jaundibinātā uzņēmuma SIA LNK PROPERTIES pamatkapitāls ir vairāk nekā 16 milj. eiro un vienīgais akcionārs ir SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss).

Uzņēmums SIA LNK PROPERTIES apvieno 12 meitas uzņēmumus komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā kā SIA Alojas Biznesa Centrs (ABC), SIA Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA Dārzciema Biroji; SIA LNK CENTRE un citus holdingā LNK Group ietilpstošos nekustamo īpašumu attīstītājus. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

«Līdz šim holdinga LNK Group nekustamo īpašumu attīstību nodrošināja struktūrvienība LNK Properties, kura tika dibināta 2000. gadā un tās pārziņā bija visi komerciālie un dzīvojamie objekti Rīgā un Jūrmalā, savukārt jaundibinātais uzņēmums SIA LNK PROPERTIES ir juridiskā persona, kas pārņem zīmola LNK Properties funkcijas un kā meitas uzņēmumus zem sevis apvienos aktīvos nekustamo īpašumu attīstītājus un pārvaldītājus,» skaidro jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Milovs. «Mūsu mērķis ir zem viena «jumta» apvienot un veiksmīgāk strukturēt nozīmīgāko holdingā LNK Group ietilpstošo komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu objektu darbību,» turpina Artjoms Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LNK Group un Vairāk saules gādā siltas pusdienas LIC mediķiem

Zane Atlāce - Bistere, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ekspluatācijā nodots dzīvojamo māju komplekss Jasmine Garden Jūrmalā

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots četru dzīvojamo māju komplekss Jūrmalā Jasmine Garden, kurā investēti 7 miljoni eiro, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Projekta attīstītājs ir holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties, projekta autors arhitektu birojs AB3D - Juris Mitenbergs, ģenerāluzņēmējs SIA Merks.

Projekta Jasmine Garden attīstītājs holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties projektā investēja 7 miljonus eiro, no kuriem 3,2 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

65% dzīvokļu jau ir pārdoti, to pircēji ir ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu pilsoņi, atklāj uzņēmuma LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Katrā ēkā ir attiecīgi 9 vai 15 dzīvokļi, kas rada tā dēvētās kluba mājas sajūtu. To platība ir no 42 līdz 100 m2, pieejami ar pilnu apdari un aprīkotām virtuvēm. Iespējams izvēlēties trīs dažādus interjera dizainus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pilnveidot holdinga pārvaldi, augustā darbu LNK Group padomē uzsācis Valdis Siksnis, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunā padomes locekļa kompetence būs LNK Group korporatīvās pārvaldības un stratēģiskās attīstības jautājumi. Viņa pieredze finanšu sektorā palīdzēs efektivizēt holdinga LNK Group finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī to piesaisti, realizējot daudzmiljonu infrastruktūras celtniecības projektus Latvijā un ārzemēs.

LNK Group padomes pilnveidošana veicināšot visu holdingā ietilpstošo uzņēmumu efektivitāti. V. Siksnis norāda, ka holdinga LNK Group uzņēmumi Latvijā ir vieni no straujāk augošajiem savā nozarē. Tos raksturo ne vien sekmīgs darbs Latvijas tirgū, bet arī augsts eksporta potenciāls mūsu uzņēmumiem jau ierastajos Eiropas, Skandināvijas tirgos un arī salīdzinoši eksotiskajās Āzijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzmanības centrā: Būvniecība transformācijas gaidās

Māris Ķirsons, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 17 miljoniem eiro iegādājas LNK Centre biroju ēku Skanstes rajonā

Lelde Petrāne, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Horizon Fund iegādājas LNK Centre biroju ēku Rīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Igaunijā reģistrētais slēgta tipa ieguldījumu fonds Baltic Horizon Fund 4. jūlijā parakstījis pirkuma līgumu par LNK Centre iegādi Rīgā. Līgums slēgts ar SIA LNK Properties and SIA FIN.LV.

Iegādes cena ir apmēram 17 miljoni eiro.

Sagaidāms, ka darījums noslēgsies viena mēneša laikā.

LNK Centre ir A klases biroju ēka ar nomas platību 7455 kvadrātmetru apmērā. Īpašums atrodas Skanstes rajonā. Tas ir pilnībā iznomāts pieciem nomniekiem, no kuriem Exigen Services un LNK Grupa aizņem apmēram 90% no nomātās platības.

Darījums paredz, ka LNK Grupa pagarinās nomas līgumu uz desmit gadiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gada septembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušo centrālo ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, par 10 516 200 eiro iegādājies holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15 un no tā brīža ēku pārdēvēja par LNK Centre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Precizēta - IUB apturējis Salu tilta pārbūves otrās kārtas iepirkumu

LETA, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums LNK Properties ir iegādājies ēkas, kas tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases biroju centru ar nosaukumu Valdemāra Biroji. Kopējās projekta investīcijas, ieskaitot ēku kompleksa iegādi, mērojamas vismaz 6 000 000 EUR apmērā.

Valdemāra Biroji atrodas Rīgas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 118 un to kopējā platība veido 7000 m2. Biroju ēku komplekss sastāv no divām 3-stāvu un 7-stāvu ēkām. Renovācijas darbus plānots veikt gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā, izveidojot divas plašas autostāvvietas (150 automašīnu vietām). Nomniekiem biroju telpas Valdemāra Biroji ir pieejamas jau tagad un daļa no tām šobrīd tiek iznomātas. Biroju kompleksa pirmajā stāvā telpas ir piemērotas arī veikalu vajadzībām. Telpu platība nomai ir, sākot no 15 m2 līdz 2000 m2.

Ēku rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2017. gadā un pabeigt 2018. gadā. Nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta. Rekonstrukcijas gaitā tiks veikta ne tikai telpu un teritorijas labiekārtošana, bet arī ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanas un pilnveidošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums LNK Properties, kas ietilpst LNK Group, iegādājas ēkas, kas turpmāk tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases birojiem ar nosaukumu Kalnciema Biroji.

Kalnciema Biroji atrodas Pārdaugavā, Kauguru ielā 2A pretī viesnīcai Elefant un to kopējā platība ir 4000 m2. Biroju ēku komplekss Kalnciema Biroji sastāv no divām ēkām – 3-stāvu un 4-stāvu. Renovācijas darbi tiek plānoti gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā.

Projektā plānots investēt ap 1 500 000 EUR.

Ēku renovācijas darbus plānots uzsākt šā gada laikā un pabeigt nākamgad. LNK Properties jau esot līdzšinējā pieredze ēku renovācijā, tādēļ renovācijas laikā nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta.

Uzņēmums LNK Properties apvieno 15 objektus dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu jomā, piemēram, Alojas Biznesa Centrs (ABC), Mūkusalas Biroji, Baltijas Industriālais Parks (BIP), Dārzciema Biroji un LNK CENTRE. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iegulda 6 miljonus eiro vēsturiskā nama renovācijā Klusajā centrā

Ingrīda Drazdovska, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot īstenot jūgendstila dzīvojamās mājas atjaunošanas projektu, LNK Properties iesoļo jaunā nišā.

«Ar šo projektu ieejam jaunā segmentā,» atzīst Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja. Uzņēmumam ir uzkrāta pieredze dzīvojamo projektu attīstībā Rīgā un Jūrmalā, taču šis būs pirmais dzīvojamās ēkas renovācijas projekts.

Atjaunojamā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka atrodas Rīgas Klusajā centrā - Antonijas ielā 20. Tā ir būvēta 1911. gadā; arhitekts ir Nikolajs Nords. Projektēšana jau ir sākta, bet būvdarbi objektā plānoti 2018. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tās kopējā platība ir 3000 m2. LNK Properties daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijā investēs 6 milj. eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nodod ekspluatācijā gājēju un velosipēdistu tiltu pār Jūrmalas šoseju

Lelde Petrāne, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība LNK Industries Group ekspluatācijā nodod gājēju/velosipēdistu tiltu pār autoceļu A10 Babītes pagasta teritorijā, Rīgas–Ventspils šosejā 14,82. km. Tilta būvniecība veikta pēc VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, būvprojekta autors ir SIA Projekts 3.

Tilta būvniecības izmaksas: 1 059 959.99 eiro (ieskaitot PVN).

Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaiduma tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vantīm, tilta garums ir 78,24 metri un platums 3,67 metri. Tas balstās uz 18 monolītā dzelzsbetona balstiem un tilta pamatus veido 52 urbpāļi ar diametru 880 mm. Gājēju tilta vantis ir veidotas no 36 mm tērauda stieņiem. Lai samazinātu konstrukcijas pašsvaru, pārvada ietves virsma tika apstrādāta ar speciālu pretslīdes pārklājumu, kura kvalitāte attiecībā uz saķeri un ilglaicību neatpaliek no tradicionālās asfaltbetona segas. Šis seguma veids ir arī betona konstrukciju hidroizolācija. Uz abām pusēm no gājēju tilta ir izbūvētas nepārtrauktas plātņu sistēmas dzelzsbetona rampas. Babītes pusē tās garums ir 77,61 m, Priežciema pusē – 90,24 m. Pārvada galos tika izbūvētas pandusu konstrukcijas 22,55 m un 22,87 m garumā. Autoceļa sadalošajās joslās ‒ 50 metru uz katru pusi ‒ tika izbūvēts žogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas tilti neslēgs līgumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn iespaidīgāko darījumu nomas tirgū nodrošināja Valsts ieņēmumu dienesta jurģi, nākamā masveidīgā nomas līgumu pārslēgšana tirgū gaidāma 2017.gadā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Biroju tirgus ļoti aktīvs bija 2011.gadā, un ņemot vērā, ka biroju telpu nomas līgumi parasti tiek noslēgti uz diviem, trim gadiem, 2014.gadā daudzi līgumi pārslēgti un pagarināti. Nākamais daudzu biroju nomas līgumu pārslēgšanas periods būs 2017.gads, ko vajadzētu izmantot jauno biroju centru attīstītājiem, raksturo Newsec biroju nomas projektu vadītāja Inese Levana.

Milzu kustības

Saskaņā ar Colliers datiem ievērojamākais darījums biroju tirgū 2014.gadā bija saistīts ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas sāka nomāt ap 40 tūkst. m2 plašas telpas Talejas ielā. Līgums noslēgts uz 30 gadiem, un VID ēkas noma mēnesī izmaksā ap 532 tūkstošiem eiro, kas gadā veido 6,4 miljonus eiro. DB jau rakstīja, ka 54,1 miljonu eiro vērtā administratīvā kompleksa būvniecība tika pabeigta 2014.gadā. Pārvākšanos uz jaunajām telpām VID noslēdza augustā, tādējādi atbrīvojot telpas 14 dažādās vietā Rīgā. VID pārvākšanās sekas ir jūtamas kādu laiku, piemēram, Latectus vēl pērnā gada beigās potenciālajiem nomniekiem piedāvāja biroja telpas 5600 m2 platībā Rīgā, Jeruzalemes ielā 1, kur iepriekš atradās VID. Otrs ievērojamākais darījums, kas gan apjoma ziņā ir vairākkārt mazāks par VID, ir Exigen, kas sāka nomāt 4200 m2 LNK centrā Jāņa Daliņa ielā – bijušajā Latvijas krājbankas ēkā, ko par 10,5 miljoniem eiro 2014.gadā iegādājās holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15, nosaucot to par LNK Centre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties gan projekta attīstītājam LNK Properties un arhitektam Jurim Mitenbergam, gan būvniekiem - uzņēmuma SIA Merks pārstāvjiem, likts pamatakmens dzīvojamo māju kompleksam JASMINE GARDEN Jasmīnu ielā 10, Bulduros, Jūrmalā.

Projektā kopumā LNK Properties investēs 7 miljonus eiro.

Projekta mērķauditorija ir gan vietējie, gan ārvalstu iedzīvotāji, tai skaitā ģimenes ar bērniem. Gandrīz viena ceturtā daļa no visiem dzīvokļiem ir rezervēta.

Jaunajā ēku kompleksā, kas sastāv no četrām trīs stāvu ēkām ar kopējo platību 4600 m2, kopumā tiks izvietoti 48 dzīvokļi platībā no 42 līdz 100 m², no tiem lielākā daļa ir tirgū pieprasītie 3 istabu dzīvokļi (60 - 78 m²). Ēku komplekss, izstrādāts tā, lai organiski iekļautos Jūrmalas vidē, pieskaņojot to vēsturiskās apbūves stilam. Apdarē ir pielietoti divi dažādi materiāli – divi korpusi ir paredzēti ar iepriekš vecināta koka apdari un divi - ar «skujiņā» izvietotām flīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, Cēsu ielā 7 uzsākta daudzdzīvokļu ēkas būvniecība. Būvniecība tiks veikta salīdzinoši nelielā apbūves teritorijā.

Būvdarbus veic akciju sabiedrība LNK Industries, un ēku ekspluatācijā plānots nodot 2017. gada sākumā.

Projekta pasūtītājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību Cesu7, kuru pārstāv rietumu investors.

Ēkas projekts ietver individuāli plānotus apartamentus, ēkai plānota apakšzemes autostāvvieta 30 automašīnām un virszemes autostāvvieta ar 6 vietām. Namā pavisam būs 32 dzīvokļi no 56 m2 līdz 130 m2. Kopējā ēkas dzīvojamā platība būs 2 400 m2 un komercplatība — 300 m².

Šī būs «augstas klases dzīvojamā nomas ēka».

AS LNK Industries ietilpst holdingā LNK Group un specializējas būvniecības un ražošanas projektu īstenošanā no A līdz Z. AS LNK Industries galvenā darbības sfēra ir rūpniecības, civilo un infrastruktūras objektu būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi ekspluatācijā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā, informē LU.

Pirmos studentus tas uzņems jau 8. septembrī, un šī būs viena no Baltijā modernākajām augstākās izglītības un zinātnes ēkām. Ēkas svinīgā atklāšana notiks 7. septembrī.

LU Dabaszinātņu centra būvniecību veica pilnsabiedrība LNK Industries Group, ko Latvijas Universitāte izraudzīja iepirkuma procedūrā 2013. gadā. Līguma summa ir 21,18 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Ēkas ideju izstrādāja un autoruzraudzību veica arhitektu birojs Sestais Stils.

Celtniecību kādreizējā mazdārziņu teritorijā Rīgā, Jelgavas ielā 1, PS LNK Industries Group uzsāka 2014. gada martā, un jau 2014. gada maija beigās ēkas pamatos tika svinīgi ielikta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Latvijas tilti valdes priekšsēdētāju tur aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas ostas vadības pārstāvim

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ar ko atšķiras būvniecības uzņēmuma darbs Latvijā un ārpus tās?

Raivis Bahšteins, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta holdinga LNK Group uzņēmuma AS Latvijas tilti valdes loceklis, galvenais inženieris un projektu vadītājs Andrejs Bočkarjovs, kurš par būvdarbu vadīšanu Lietuvā un Igaunijā šomēnes saņēmis Būvindustrijas lielo balvu kā gada inženieris.

Fragments no intervijas:

Ar ko atšķiras būvniecības uzņēmuma darbs Latvijā un ārpus tās?

Man ir 33 gadu pieredze celtniecībā, ēku, tiltu un ceļu būvniecības darbu vadīšanā ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, bet tagad cenšamies aizķert arī Skandināviju.

Lietuvā esam uzbūvējuši vairākus zīmīgus objektus – estakādi Viļņā, Panemunes–Sovetskas apvedceļu ar tiltu pie Kaļiņingradas robežas, nupat ir pabeigti darbi divlīmeņu estakādei pie Klaipēdas ostas. Tāpat bijuši divi projekti Igaunijā. Tepat Latvijā patlaban būvējam drenāžas sistēmu pie Rīgas HES, rekonstruējam tiltu pār Lielupi uz Ventspils šosejas, nupat sākām otro būvniecības kārtu pie Riga Fertilizer Terminal Kundziņsalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kadru deficīta problēma būvniecībā patiešām ir ļoti liela. Ja Norvēģijā metinātājs var nopelnīt četras reizes vairāk, protams, tas viņu pievelk. Tā ir mūsu valsts galvenā problēma, jo cilvēki - tas ir vienīgais resurss, kuram ir nozīme, stāsta holdinga LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Citi resursi nav vajadzīgi, jo tiem nav nozīmes un tie nedod valstij nekādas priekšrocības. Ņemot to vērā, galvenais, stratēģiski svarīgākais uzdevums ir izglītības un veselības aprūpes nodrošināšana, ir pārliecināts Milovs.

Mēs dzīvojam laikā, kad mainās priekšstats par produktiem. Agrāk par izejvielu precēm uzskatīja ogles un naftu. Šodien attīstītajās valstīs, pirmkārt, ASV, cilvēki ir aptvēruši, ka visas preces ir izejvielas. Pēc tam, kad tās jau ir radītas. «Lūk, man ir viedtālrunis - tā arī jau ir izejviela. Ja mēs to šodien izgatavojām, tad rīt ķīniešiem tā izgatavošanai vajadzēs tikai pusi dienas. Tas vairs nav prece, kas ir tirgū. Nosacīti runājot, tā pievienotā vērtība ir tuvu nullei, tā ir tikai jaunās, revolucionārās tehnoloģijās,» uzskata LNK Group vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru