Lai arī valstij pašlaik pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, to pārvaldība ir sadrumstalota un bieži vien pat netiek ievērotas elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības, tādēļ vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām būtu nododama centralizētās pārvaldības institūcijai.

Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, centralizētās pārvaldības institūcijai sākotnēji būtu nododama vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām, kas līdz šim bijušas dažādu ministriju un aģentūru pārvaldībā. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka no vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir kapitāla daļas, centralizētajam pārvaldītājam uzreiz varētu tikt nodotas daļas vairāk nekā 70 uzņēmumos, bet vēl vismaz 15 kapitālsabiedrībām ir maināms statuss uz iestādi, jo to darbība pamatā saistīta ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publisko pakalpojumu sniegšanu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Tuvāko piecu gadu laikā varētu būt piemērota ekonomiskā situācija, lai valsts varētu pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā Lattelecom, uzskata Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Pagaidām vēl ir grūti prognozēt precīzu laiku, kad varētu šīs kapitāldaļas pārdot, taču tas varētu notikt tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, atzina Vesperis. Tomēr šajā jautājumā arī ir svarīgas sarunas ar SIA "Lattelecom" otru īpašnieku pusi par to, kādā veidā pārdošanas process varētu notikt.

«Lai gan konceptuālais lēmums par atsavināšanu ir pieņemts, ir jāsaprot, ka ir jēga to darīt tajā brīdī, kad ir pietiekami laba cena par kapitāldaļām, kuras valsts varētu pārdot. Skaidrs ir tas, ka sliktā tirgus situācijā pārdot sev piederošās kapitāldaļas - to droši vien dara tikai tad, ja ir neatliekama vajadzība valstij,» sacīja eksperts, piebilstot, ka patlaban šādas situācijas noteikti nav. Līdz ar to, ja kapitālsabiedrība ir labi pārvaldīta, tad var gaidīt atbilstošu tirgus situāciju un adekvātu piedāvājumu, lai par atbilstošu cenu to varētu pārdot.

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Atzīmējot izcilā kartogrāfa un mūsdienu ģeotelpiskās informācijas sistēmas pamatlicēja Merkatora - Gerarda Krēmera (Gerard de Cremer) piecsimt gadu jubileju 2012. gada 5. martā, Latvijas mērnieku biedrība kopā ar Valsts zemes dienestu aicina atsaukties Eiropas mērnieku padomes aicinājumam un šo dienu arī Latvijā pirmo reizi atzīmēt kā Eiropas mērnieku un ģeotelpiskās informācijas dienu.

G. Merkators (1512-1594) bija viens no mūsdienu kartogrāfijas sistēmas pamatlicējiem – viņš izgatavoja pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās.

Sadarbībā ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm Latvijas Mērnieku biedrība 5. martā rīkos tematiskās lekcijas par kartogrāfijas un mērniecības vēsturi Latvijā un pasaulē, kā arī mērniecības izglītības un profesijas attīstību Latvijā. Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvji šajā dienā viesosies Latvijas Lauksamniecības universitātē, kur jaunajiem speciālistiem stāstīs par karjeras iespējām.

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) valde ir apstiprinājusi SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais uzņēmums valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, paziņojuši PA pārstāvji.

SIA Latvijasmernieks.lv 571 900 pamatkapitāla daļas tiks pārdotas izsolē vienā paketē. Izsoles sākumcena ir noteikta 263 tūkst. lati ar izsoles soli 5 tūkst lati, un samaksa jāveic 100% latos. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts trīs gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, informē PA.

Latvijasmernieks.lv ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti, skaidro PA.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valde apstiprinājusi jaunus SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais VSIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Uz iepriekš izsludinātajiem pārdošanas noteikumiem neviens investors nepieteicās, informē PA.

SIA Latvijasmernieks.lv 571,9 tūkstošo pamatkapitāla daļas izsolē tiks pārdotas vienā paketē. Izsoles sākumcena noteikta 200 tūkstošu latu apmērā ar izsoles soli piecu tūkstošu latu apmērā. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai nomaksu. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts piecu gadu apmērā, sākot ar līguma noslēgšanas dienas. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Samaksa jāveic latos, norāda PA.

Paredzēts, ka izsole notiks PA telpās K. Valdemāra ielā 31, Rīgā, šā gada 30. novembrī plkst. 15.00. Savukārt apliecinājumi iegādāties pamatkapitāla daļu paketi saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, to pielikumiem un pievienotajiem dokumentiem iesniedzami PA līdz 20.novembrim, plkst.15:00.

Mērnieki paredz, ka celsies cenas viņu pakalpojumiem, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve stāstījis, ka ar pašreizējiem ienākumiem mērnieki gan spējot savilkt kopā galus. Bet nekas nepaliekot pāri attīstībai, piemēram, jaunu mērniecības darbarīku vai datortehnikas iegādei, ko krīzes paisuma gados viņi nevarēja atļauties.

«Agrāk mērnieki ķēra pasūtījumus, dažkārt piekrītot strādāt par jebkādu samaksu. Kad no krīzes «bedres» pamazām rāpjamies ārā – top jauni celtniecības projekti, vairāk remontē agrāk celtos namus –, mūsu darbs, kas ir cieši saistīts ar būvēšanos, tiek pieprasīts arvien biežāk. Bet darbarīki noveco, jaunu iegādei ar nopelnīto nepietiek,» skaidrojis J. Klīve.