Jaunākais izdevums

Krievijas Ārlietu ministrija vadās pēc gatavības saraut attiecības ar Eiropas Savienību (ES), intervijā "YouTube" kanālam "Solvojov Live" pavēstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Intervijā raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjovs ministram uzdevis jautājumu: "Mēs ejam uz [attiecību] saraušanu ar Eiropas Savienību?"

"Vadāmies pēc tā, ka esam gatavi," sacīja Lavrovs. "Gadījumā, ja vēlreiz ieraudzīsim, ka kaut kādās jomās tiek uzliktas sankcijas, kas rada riskus mūsu ekonomikai, tostarp pašās jutīgākajās jomās. Mēs negribam izolēties no pasaules dzīves, taču jābūt gataviem uz to. Gribi mieru - gatavojies karam."

Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri nākamos soļus pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un protestētāju apspiešanu apspriedīs sanāksmē 22.februārī.

Navaļnija līdzgaitnieki ir aicinājuši ES piemērot sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem, arī biznesa magnātiem, šādi cenšoties pastiprināt spiedienu pret Krieviju.

Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".

Krievijas Federālais sodu izpildes dienests Navaļnija aizturēšanu skaidroja ar to, ka Navaļnijs esot pārkāpis viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus, un tiesa šomēnes to nomainīja pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

Navaļnija aizturēšana izraisīja Krievijā plašus protestus, kuru laikā tika aizturēti vismaz 10 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija sākusi būvēt savu kosmosa staciju, paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".

"Roskosmos" ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins sociālajā tīkla "Telegram" pavēstīja, ka jau sākta pirmā bāzes segmenta būvniecība.

Krievijas kosmiskās rūpniecības uzņēmumam "Energia" ir uzdots nākamo četru gadu laikā sagatavoties stacijas nogādāšanai kosmosā.

Krievija jau sen lolo plānus par savu kosmosa staciju, bet tikai nesen nolēma tos īstenot, ziņoja Krievijas mediji.

Ja Krievijai izdosies nogādāt orbītā savu kosmosa staciju, īsāks var izrādīties Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) mūžs.

Līdz šim Krievijai un ASV bija plāni finansēt un izmantot SKS līdz 2024.gadam, un vēl pavisam nesen Maskava lika noprast, ka varētu izmantot SKS līdz pat 2030.gadam. Tomēr svētdien Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs valsts televīzijā paziņoja, ka Krievija pārstās izmantot SKS līdz 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pērn veidojušas 1,4 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 1994.gada, liecina valsts centrālās bankas apkopotā informācija.

Ārvalstu investīcijas Krievijā 2020.gadā nokritušās par 95%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju un zemās enerģijas cenas.

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pakāpeniski samazinājušās jau vairākus pēdējos gadus, kas skaidrojams arī ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Analītiķi prognozē, ka ārvalstu investīcijas Krievijā šogad varētu palielināties, taču, visticamāk, nesasniegs 2019.gadā reģistrēto līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ķīna otrdien vienojušās būvēt kopīgu Mēness kosmosa staciju, paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".

Kosmosa stacija tiks veidota kā "eksperimentālo pētniecības objektu komplekss uz Mēness virsmas un/vai Mēness orbītā", atklāja "Roskosmos".

Aģentūra paziņoja, ka vienošanos parakstījis "Roskosmos" ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins un Ķīnas Nacionālās kosmosa administrācijas direktors Džans Kedzjaņs.

Plānots, ka kosmosa stacija būs pieejama arī citām ieinteresētajām valstīm un starptautiskajiem partneriem.

Kad šo staciju plānots pabeigt, nav zināms.

Mēness un Marsa izpētē Krievija atpaliek no Vašingtonas un Pekinas, un pēdējos gados Krievijas kosmosa programma daudz cietusi no finansējuma trūkuma un korupcijas.

Krievija pagājušajā gadā zaudēja monopolu cilvēku nogādāšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu

LETA, 06.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas galvaspilsētā Maskavā jāveic obligāta pakalpojumu sfērā strādājošo pilsētas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19, trešdien paziņojis pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins, brīdinot, ka inficēšanās gadījumu skaita pieaugums ir dramatisks.

Prasība attieksies uz daudzām tautsaimniecības nozarēm. Kā skaidro varasiestādes, runa ir gan par tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanās uzņēmumu darbiniekiem, gan arī finanšu institūciju un pasta klientu nodaļu darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, kas strādā skaistumkopšanas salonos, sporta centros, baseinos.

Prasība skars arī transporta, izglītības, veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu, kultūras, atpūtas un citas jomas.

"Mums vienkārši ir jādara viss, lai visīsākajā laikā veiktu masveida vakcināciju un apturētu šo šausmīgo slimību, apturētu tūkstošu cilvēku nāvi," ierakstā blogā skaidroja mērs.

Pēdējo nedēļu laikā saslimstība ar Covid-19 Maskavā turpinājusi augt, un līdzīga tendence ir daudzviet visā Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7 % vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība. Preču importa vērtība sasniedza 15,08 miljardus eiro, par 836,6 milj. eiro jeb 5,3 % mazāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 28,27 miljardus eiro – par 612,5 milj. eiro jeb 2,1 % mazāk nekā 2019. gadā.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (21,7 %), Igauniju (13,6 %) un Zviedriju (9,3 %), elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (23,3 %), Igauniju (10,2 %) un Krieviju (9,5 %), mehānismi un mehāniskās ierīces – uz Lietuvu (19 %), Krieviju (18,7 %) un Igauniju (13,6 %).

2020. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 197 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 49,7 % no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, uz Igauniju, Krieviju un Vāciju – lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Color Expert-Storch LV" izstrādātais virtuālais asistents jeb čatbots ļauj klientam veikalā čata veidā saņemt konsultāciju par to, kāda ota vai rullis būs piemērotākais izvēlētajai krāsai.

Šobrīd testa režīmā kompānija ir startējusi "Būvniecības ABC" veikalos Rīgā un jau šomēnes iecerēts būt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas veikalos, vēlāk – Krievijā, Somijā, Ukrainā un Kaukāza valstīs. Šogad iecerēts virtuālo asistentu ieviest vienpadsmit valstīs. "Izskatīsim iespēju to ieviest arī pārējās valstīs, kurās strādājam – Rietumeiropā un Skandināvijā. Šobrīd esam vienojušies ar lielākajiem krāsu ražotājiem, kas pieejami "dari pats" tipa veikalos – "Caparol", "Akzo Nobel", "Rīgas laku un krāsu rūpnīca". Nākamie soļi ir audzēt krāsu zīmolu skaitu, kas ir pieejami virtuālajā asistentā," teic Rolands Černišovs, SIA "Color Expert-Storch LV" mārketinga un sortimenta nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizējis ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

JBS par kiberuzbrukumu ASV valdību informējis svētdien, norādot, ka ir aizdomas par to, ka uzbrukums nāk no Krievijas, otrdien paziņoja Baltā nama pārstāvis.

Pēc JBS publiski sniegtās informācijas, pret tās serveriem Ziemeļamerikā un Austrālijā vērsts kiberuzbrukums, kurā izmantots izspiedējvīruss.

Savukārt ASV valdība pavēstīja, ka hakeri pieprasījuši izpirkuma maksu un ka JBS informējusi, ka prasība nākusi no kriminālas organizācijas, kas, domājams, bāzēta Krievijā.

Kiberuzbrukuma dēļ apturēts darbs piecās JBS rūpnīcās ASV un vienā rūpnīcā Kanādā. Būtiski traucēta arī ražošana Austrālijā.

Otrdienas vakarā (trešdienas rītā pēc Latvijas laika) JBS izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka panākts būtisks progress kiberuzbrukuma seku likvidēšanā un ka lielākā daļa rūpnīcu, kurās apturēta ražošana, trešdien atsāks strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Grindeks" teritorijā Krustpils ielā 53 - vienā no Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas iecirkņiem 3.jūnija rītā noticis sprādziens, kas izraisīja aizdegšanos.

Veicot destilācijas procesu, kā ietvaros tika izmantota viegli uzliesmojoša ķīmiska viela, 1,4 - dioksāns. Veicot šo darbību notika neprognozēts sprādziens ar aizdegšanos. Ugunsgrēks sākotnējā stadijā tika likvidēts, izmantojot esošos ugunsdrošības līdzekļus.

Notikuma vietā bija viens cietušais, kam nekavējoties sniedza medicīnisko palīdzību un nogādāja slimnīcā. Notikuma vieta ir lokalizēta un negadījuma cēloņi pašreiz tiek skaidroti.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Grindeks" ir starptautisks farmācijas koncerns, un tā galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

"Grindeks" koncernu veido AS "Grindeks" un tā sabiedrības: AS "Kalceks" Latvijā, AS "Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca" Igaunijā, "HBM Pharma" s.r.o. Slovākijā, "Grindeks Rus" Krievijā un SIA "Namu Apsaimniekošanas projekti" Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

2020.gadā koncerns produkciju eksportēja uz 93 valstīm. Nozīmīgākie "Grindeks" tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, Izraēla, Austrālija un ASV.

"Grindeks" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 187 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32% vairāk nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. decembra starptautisko alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu “Amber Beverage Group” (ABG) vada tā finanšu un operacionālā direktore Jekaterina Stuģe, līdzšinējam izpilddirektoram Sīmuram Fereiram pārtraucot darbību kompānijā, informē uzņēmuma pārstāve Sabīne Rutka.

Finanšu eksperte J.Stuģe uzņemsies līdzšinējā izpilddirektora pienākumus nodrošināt kompānijas darbības nepārtrauktību. Viņa ir bijusi daļa no ABG jau vairāk nekā sešus gadus, būdama atbildīga par vairākām galvenajām Grupas darbības funkcijām finanšu, ražošanas, noliktavu un loģistikas, IT un citās jomās, kā arī viņa ir bijusi daļa no Grupas valdes un padomes, kas veidoja ABG stratēģiju. Neskatoties uz pārmaiņām vadības komandā, ABG turpinās savu darbību kā ierasts visos reģionos, tostarp arī Latvijā.

Amber Beverage Group "kapteinis" Rīgas Melno balzamu vedīs apkārt pasaulei 

“Man ļoti patīk Latvija, tā iedveš mieru,” žurnālam "Dienas Bizness" saka Sīmurs...

“Man ir bijis patiess prieks strādāt plecu pie pleca kopā ar Sīmuru, veidojot ABG izaugsmes stratēģiju. Mūsu mērķi un ambīcijas paliek nemainīgi, un es esmu pārliecināta, ka kopā ar jaudīgo ABG komandu un mūsu partneriem mēs tos sasniegsim,” komentē J.Stuģe.

Mēs esam uz pareizā ceļa, lai nākamajos gados izaugtu par 1 miljarda eiro uzņēmumu un apliecinātu sevi kā izcilu nozares spēlētāju daudzos reģionos. Mēs esam labi sagatavojušies 2021. gadam un esam pat vairākus soļus priekšā mūsu konkurentiem. Es ticu, ka arī šo sarežģīto gadu mēs noslēgsim uz pozitīvas nots un ar stabiliem biznesa rādītājiem,” norāda J.Stuģe.

Konkurences padome atļāvusi Amber Beverage Group iegūt izšķirošu ietekmi pār Lido 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut "Amber Beverage Group Holding S.à r.l."...

Pēdējo septiņu gadu laikā ABG kā grupa ir teju divkāršojusi savu biznesu, paplašinoties globālā mērogā un īstenojot vairāku kompāniju iegādi Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā, Krievijā, Kiprā un Baltijas valstīs. Grupa ir ievērojami uzlabojusi savu starptautisko tīklu, izveidojot un palielinot tās klātbūtni Amerikā, Eiropā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

“Esmu lepns, ka varēju piedalīties ABG izveidē un attīstīšanā līdz patiesi starptautiskam uzņēmumam. Kopā mēs esam sasnieguši to, kas pirms septiņiem ar pusi gadiem šķita neiedomājams. Esmu pārliecināts, ka arī nākamajos gados ABG gaida spīdoša izaugsme,” komentē S. Fereira.

“Amber Beverage Group” (ABG) ir starptautisks alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerns. Tas darbojas globālā mērogā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijā – tā vēsturiskajā mājvietā. ABG nodarbina vairāk nekā 2000 darbinieku, kas nodrošina ražošanas, pildīšanas, tirdzniecības, izplatīšanas, eksportēšanas un mazumtirdzniecības funkcijas.

ABG grupas zīmolu portfelī ietilpst vairāk nekā 600 zīmolu, ko tā aktīvi izplata vairāk nekā 185 tirgos visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Spilves ielā atvērts pirmais Krievijas zemo cenu mazumtirgotāja "Mere" veikals Latvijā, informē uzņēmuma attīstības vadītājs Latvijā Artjoms Volkovs.

SIA "Latprodukti", kas pārstāv "Mere" tīklu Latvijā, plāno valstī attīstīt zemo cenu pirmās nepieciešamības preču veikalu ķēdi. Veikalu platība plānota 800-1200 m2.

Uzņēmuma plānos ir piedāvāt par 20-30% zemākas cenas, kas esot iespējams minimālā tirdzniecības uzcenojuma dēļ.

Lielākā daļa veikala sortimenta ir pārtikas produkti, bet 30% nepārtikas preces - sadzīves ķīmija, rūpniecības preces, mājsaimniecības preces u.c.

Darbības uzsākšana Latvijā ir nākamais solis uzņēmuma attīstībai Baltijas reģionā un Eiropā. Lietuvā jau darbojas deviņi "Mere" veikali, un zīmola veikalus plānots atvērt arī Igaunijā.

Šobrīd SIA "Latprodukti" meklē telpas nomai, lai atvērtu jaunus "Mere" tīkla veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gaļas pārstrādātājs JBS samaksājis hakeriem 11 miljonu dolāru izpirkumu

LETA--AFP, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brazīlijas uzņēmums JBS, kas ir pasaulē lielākais gaļas pārstrādātājs, atzinis, ka samaksājis 11 miljonus ASV dolāru (apmēram deviņi miljoni eiro) vērtu izpirkumu hakeriem, kuri, domājams, bijuši no Krievijas.

Izpirkums samaksāts, lai viņi pārtrauktu kiberuzbrukumu, kas pagājušajā nedēļā bija paralizējis ražosanu vairākās kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

"Tas bija ļoti sarežģīts lēmums mūsu uzņēmumam un man personīgi. Tomēr mēs uzskatījām ka šāds lēmums jāpieņem, lai novērstu jebkādu potenciālo risku mūsu klientiem," uzsvēra JBS meitasuzņēmuma ASV vadītājs Andrē Nogeira.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

Laikrakstam "The Wall Street Journal" Nogeira sacīja, ka izpirkums samaksāts kriptovalūtā "Bitcoin".

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs uzskata, ka šo kiberuzbrukumu īstenojis Krievijā izveidotais hakeru grupējums, kas darbojas ar nosaukumiem "REvil" un "Sodinokibi".

ASV atgūst vairāk nekā pusi izpirkuma, ko hakeriem samaksājis cauruļvadu tīkls 

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no...

Jau ziņots, ka 7.maijā pēc kiberuzbrukuma tika pārtraukta ASV lielākās cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbība. "Colonial Pipeline" samaksāja 4,4 miljonu dolāru vērtu izpirkumu kriptovalūtā "Bitcoin" Krievijā bāzētam kiberizspiedēju grupējumam "Darkside", un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka tai izdevies atgūt vairāk nekā pusi no "Colobial Pipeline" samaksātā izpirkuma, konfiscējot daļu bitkoinu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Maskavas tiesa nosacīto cietumsodu Navaļnijam nomaina uz reālu

LETA/RFE/RL/MEDUZA, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Komentāri

Pievienot komentāru