Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tā kā pieprasījums pēc eiro turpināja pārsniegt pieprasījumu pēc latiem, pagājušās nedēļas četrās darba dienās Latvijas Banka uzpirkusi latus, bankām pārdodot vēl 183.7 miljonus eiro. Par to liecina Latvijas Bankas (LB) informācija.

Aizpagājušā nedēļā Centrālā banka pārdeva rekordlielu eiro apjomu – 267.6 miljonus. Tādējādi kopumā kopš šā gada septembra beigām Latvijas Banka uzpirkusi latus, kopumā pārdodot jau 863.7 miljonus eiro.

Pēc Latvijas Bankas jau iepriekš skaidrotā, pēdējie darījumi saistībā ar latu uzpirkšanu saistīti ar vairākiem faktoriem, tostarp globālo nervozitāti finanšu tirgos, valdošo neuzticēšanos, kā arī pēdējā laika baumas par iespējamo lata devalvāciju.

Oktobra beigās Latvijas Bankas aktīvos ārvalstu konvertējamās valūtas bija 2.88 miljardu latu apjomā, liecina bankas dati. Šajā laikā apgrozībā atradās 1.04 miljardi latu. Latvijas Banka teorētiski var izpirkt visus latus no apgrozības, tomēr Centrālā banka norāda, ka šāda situācija ir iespējama tikai teorētiski, jo zināms latu daudzums tautsaimniecībā būs vajadzīgs vienmēr, piemēram, algu izmaksām, nodokļu maksājumiem. Tāpēc kādā brīdī pēc ažiotāžas sākas pretējs process — uzņēmumi un privātpersonas sāk mainīt ārvalstu valūtu pret latiem. Kopumā lata kursa stabilitāti pret eiro LB nodrošina, nepieciešamības gadījumā veicot pasīvas valūtas intervences. Ja komercbanku pieprasījums pēc eiro pārsniedz eiro piedāvājumu, LB piedāvā segt šo starpību, pārdodot savā rīcībā esošo ārvalstu valūtu, saņemot apmaiņā latus. Ja ārvalstu valūtas piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, LB šo ārvalstu valūtas daudzumu bez ierobežojumiem ir gatava apmainīt pret latiem. Piemēram, nodrošinot lata kursa stabilitāti pret eiro, Latvijas Banka 2007. gada martā - aprīlī, pērkot latus, bankām pārdeva 333.4 miljonus eiro (236.6 miljonus latu).

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Latvijas Banka pagājušā nedēļā atkal veica intervenci, no bankām un Valsts kases uzpērkot latus un tām pārdodot jau 105.85 miljonus eiro. Viens no iemesliem - pieaugusi valūtas tirgus dalībnieku piesardzība pret Austrumu Eiropas valūtām.

Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis skaidroja, ka iepriekšējās nedēļās lata kurss turējies pie svārstību apgabala augšējās malas, pie kuras tirgus dalībniekiem parādās motivācija eiro pirkt no centrālās bankas. Kopējais makroekonomisko datu fons pēdējās nedēļās bijis piezemēts, bet bez lieliem pārsteigumiem - Latvijas valdība vienojusies ar EK, SVF par mājasdarba izpildi - strukturālām reformām.

«Iepriekšējās nedēļās gan banku klientu – uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums pēc eiro, gan kopumā pieaugusi valūtas tirgus dalībnieku piesardzība pret Austrumu Eiropas valūtām, pamatojoties ar sagaidāmu tālāku tautsaimniecības bremzēšanos reģionā, varēja būt intervenču rosinātāja,» tā M. Grāvītis.

Latvijas Banka pagājušā nedēļā atkal veica intervenci, no bankām un Valsts kases uzpērkot latus un tām pārdodot 56.65 miljonus eiro, kas gan ir mazāk nekā pirms nedēļas.

Šogad kopumā Latvijas Banka no bankām un arī Valsts kases uzpirkusi latus, tām pārdot jau 357.87 miljonus eiro. Tostarp pirms nedēļas pārdoto eiro apjoms bija 105.85 miljoni eiro. Eiro uzpirkšana šogad vēl nav bijusi.

Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis iepriekš Db skaidroja, ka iepriekšējās nedēļās lata kurss turējies pie svārstību apgabala augšējās malas, pie kuras tirgus dalībniekiem parādās motivācija eiro pirkt no centrālās bankas. «Iepriekšējās nedēļās gan banku klientu – uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums pēc eiro, gan kopumā pieaugusi valūtas tirgus dalībnieku piesardzība pret Austrumu Eiropas valūtām, pamatojoties ar sagaidāmu tālāku tautsaimniecības bremzēšanos reģionā, varēja būt intervenču rosinātāja,» tā M. Grāvītis.

Ministriju valsts sekretāru un viņu vietnieku uzturēšana nodokļu maksātājiem pagājušajā gadā izmaksājusi gandrīs 3 miljonus latu, aplēsis laikraksts Diena.

Šogad nodokļu maksātājiem augstākās ierēdniecības uzturēšanai būšot jātērē mazāk, jo ministriju augstākajiem ierēdņiem noteikti atlīdzības griesti - valsts sekretāru alga nedrīkst pārsniegt 2 852 latus uz papīra, valsts sekretāru vietnieku — 2 094 lati.

Laikraksts aprēķinājis, ka visdārgākā nodokļu maksātājiem pērn bijusi Zemkopības ministrijas (ZM) augstākās ierēdniecības uzturēšana — gadā kopumā valsts sekretāres un piecu viņas vietnieku algošana prasījusi vairāk nekā 377 tūkstošus latu.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua pērn ik mēnesi uz papīra saņēmusi 6 532 latus, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis 6 043 latus, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss 5 217 latus.

Latvijas Banka pagājušā nedēļā no Valsts kases un bankām uzpirkusi 46 miljonus eiro, pretī pārdod 32.33 miljonus latu.

Par to liecina Latvijas Bankas informācija. Pagājušā nedēļā uzpirktais eiro apjoms ir krietni mazāks nekā pirms nedēļas, kad Centrālā banka no Valsts kases un bankām uzpirka pēdējo trīs gadu laikā lielāko apjomu - 234 miljonus eiro, pretī pārdodot ap 164 miljonus latu.

Tādējādi šogad kopumā, pamatā gada sākumā, Centrālā banka pārdevusi 942 miljonus eiro, uzpērkot ap 659 miljoniem latu, bet no tirgus uzpirkusi 656.75 miljonus eiro, pārdod ap 461.59 miljonus latu.

Atbrīvošanos no latiem gada pirmajā pusē veicināja spekulācijas ap lata devalvāciju un to izraisītā neuzticēšanās nacionālajai valūtai kopumā.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0.702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, proti, 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL.

Pagājušā nedēļā Latvijas Banka atkal veikusi intervenci, no bankām uzpērkot latus un tām pārdodot 72.4 miljonus eiro. Tādējādi pēdējās divās nedēļās kopumā pārdoti 112.4 miljoni eiro, liecina Latvijas Bankas informācija

Db jau pirms nedēļas secināja, ka Latvijas bankās vēl nav atjaunojies pieprasījums pēc latiem, tādējādi tās nav no Centrālās bankas sākušas uzpirkt latus, ko pērn lielā apjomā pārdeva, uzpērkot eiro. Laikā no 23.līdz 27. februārim Latvijas Banka veica nelielu intervenci, bankām pārdodot 40 miljonus eiro un uzpērkot latu.

Jau vēstīts, ka Centrālā banka 12 nedēļas pēc kārtas kopš pagājušā gada septembra beigām bankām kopumā bija pārdevusi 1.159 miljardus eiro, uzpērkot latus. Pagājušā gada nogalē un šogad līdz 23. februārim faktiski latu uzpirkšana bija mitējusies, jo Latvijas Banka nebija veikusi nekāda intervences. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs jau janvāra vidū pauda pārliecību, ka uzticība Latvijas finanšu sistēmai sāk atjaunoties. Iepriekš no latiem bankas «atbrīvojās», iepērkot eiro gan globālās nervozitātes dēļ finanšu tirgos, gan valdošo neuzticēšanās dēļ. Tādējādi teorētiski šobrīd varēja gaidīt, ka sāksies pretējs process, jo zināms latu daudzums tautsaimniecībā būs vajadzīgs vienmēr, piemēram, algu izmaksām, nodokļu maksājumiem. Pēc Latvijas Bankas iepriekš paustā, kādā brīdī pēc ažiotāžas vajadzētu sākties pretējam procesam, kad uzņēmumi un privātpersonas sāk mainīt ārvalstu valūtu pret latiem.

Latvijas Banka pagājušā nedēļā no Valsts kases un bankām uzpirkusi 234 miljonus eiro, pretī pārdodot ap 164 miljonus latu.

Latvijas bankas informācija liecina, ka šis ir lielākais nedēļas laikā tirgū pārdotais latu apjoms pēdējo trīs gadu laikā. Pirms tam lielākais uzpirkto eiro apjoms – 160 miljoni eiro uzpirkti šogad jūnija sākumā.

Tādējādi šogad kopumā, pamatā gada sākumā, Centrālā banka pārdevusi 942 miljonus eiro, uzpērkot ap 659 miljoniem latu, bet no tirgus uzpirkusi 610.75 miljonus eiro, pārdod ap 428 miljoniem latu.

Atbrīvošanos no latiem gada pirmajā pusē veicināja spekulācijas ap lata devalvāciju un to izraisītā neuzticēšanās nacionālajai valūtai kopumā.

Viena no vecākajām Rīgas konditorejām Daile, kuru piekrāpa sadarbības partneris, vēl aizvien ir slēgta, novērojusi aģentūra BNS.

Lai arī konditorejas īpašniece Maija Dzenovska iepriekš bija izteikusi cerību, ka Daile darbu varētu atsākt jau pagājušās nedēļas laikā, tā vēl aizvien ir slēgta.

M. Dzenovska aģentūrai BNS plašākus komentārus nevēlējās sniegt, vien norādīja, ka

Šis vienas nedēļas laikā uzpirktais latu un pārdotais eiro apjoms ir šā gada jaunais rekords, jo pirms nedēļas Latvijas Banka uzpirka 94.5 miljonus latu.

Baumas par lata devalvāciju pagājušā nedēļā izraisījušas aktīvu «atbrīvošanos» no latiem - lata stabilitātes nodrošināšanai Latvijas Banka pārdeva 237.3 miljonus eiro, uzpērkot 166.77 miljonus latu.

Centrālā banka latus ir iepirkusi jau 11. nedēļu pēc kārtas, raksta Bloomberg.

«Intervences līmenis ir satraucošs un amatpersonām laiks iet uz beigām,» uzsvēris Royal Bank of Scotland jaunattīstības valstu galvenais ekonomists Timotijs Ešs.

Spekulācijas par devalvāciju pašlaik nav pati svarīgākā lieta, aģentūrai Bloomberg norādījis Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Lielākais risks ir nesaņemt nākamo kredītu no ES un SVF.

Arī pagājušā nedēļā Latvijas Banka turpināja uzpirkt latu, bankām pārdodot eiro - šoreiz 62.1 miljons eiro, liecina Centrālās bankas informācija. Tādējādi pēdējās 11 nedēļās kopš septembra beigām Latvijas Banka, uzpērkot latus, pārdevusi 1.152 miljardus eiro.

Kopumā lata kursa stabilitāti pret eiro LB nodrošina, nepieciešamības gadījumā veicot pasīvas valūtas intervences. Ja komercbanku pieprasījums pēc eiro pārsniedz eiro piedāvājumu, LB piedāvā segt šo starpību, pārdodot savā rīcībā esošo ārvalstu valūtu, saņemot apmaiņā latus. Ja ārvalstu valūtas piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, LB šo ārvalstu valūtas daudzumu bez ierobežojumiem ir gatava apmainīt pret latiem. Piemēram, nodrošinot lata kursa stabilitāti pret eiro, Latvijas Banka 2007. gada martā - aprīlī, pērkot latus, bankām pārdeva 333.4 miljonus eiro (236.6 miljonus latu).

Sponsorējot tādus informāciju tehnoloģiju (IT) gigantus kā Microsoft, Latvija tērē miljoniem latu, kamēr citas valstis izvēlas daudz lētākas un demokrātiskākas alternatīvas, raksta TvNet.

Gluži tāpat kā Firefox interneta pārlūks var aizstāt Internet Explorer, arī pārējām Microsoft ražotajām programmām ir alternatīvas. Tās parasti ir bezmaksas un to apguvei nav nepieciešami miljonus vērti mācību kursi.

Atvērtais koda jeb open source programmatūras izmantošana nozīmē lielu līdzekļu ietaupījumu, tā secinājušas daudzas pasaules valstis.

2007.gada valsts budžeta paskaidrojamos Microsoft minēts 12 reizes. Programmatūras licencēm Ministru kabinets pērn drīkstēja tērēt 15 675 latus, Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs – 6437 latus, Finanšu ministrija – 744 553 latus, Iekšlietu ministrija – 897 092 latus, Izglītības un zinātnes ministrija – 596 125 latus, Zemkopības ministrija – 475 176 latus, Satiksmes ministrija – 64 240 latus, Tieslietu ministrija – 656 029 latus, Kultūras ministrija – 191 836 latus, Veselības ministrija – 108 012 latus.

Pagājušās nedēļas laikā Latvijas Banka nav veikusi intervences un bankām nav ne pārdevusi, ne no tām pirkusi latus vai eiro, liecina Latvijas Bankas informācija.

Vēl pirms nedēļās Centrālā banka, pārdodot latus, nopirkusi 70 miljonus eiro, bet pirms tam darījumi tirgū nenotika četras nedēļas pēc kārtas.

Šogad kopumā Latvijas Banka ir gan uzpirkusi latus, tirgū pārdot eiro, gan pēc tam bankām pārdevusi daļu latu, uzpērkot eiro.

Šogad līdz jūnija sākumam centrālā banka uzpirka latus, bankām pārdot kopumā 907. 9 miljonus eiro, bet kopš šā gada 8. jūnija līdz 10. jūlijam tirgū «atgriezās» 200.5 miljoni latu, bet centrālajā bankā - 285.25 miljoni eiro. Atbrīvošanos no latiem gada pirmajā pusē veicināja spekulācijas ap lata devalvāciju un tā izraisītā neuzticēšanās nacionālajai valūtai kopumā.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0.702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, resp., 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL.

Šogad līdz oktobra sākumam novērots pastiprināts pieprasījums pēc eiro, tajā skaitā septembrī vien Latvijas Banka pārdevusi 96,5 miljonus eiro, tādējādi pretī uzpērkot 67,8 miljonus latu.

Latvijas Bankas informācija liecina, ka no šā gada sākuma līdz 2. oktobrim nav bijusi neviena latu pārdošanas nedēļa, bet kopumā darījumos ar bankām, Valsts kasi, Eiropas Komisiju un citām starptautiskām finanšu institūcijām Centrālā banka pārdevusi 256,25 miljonus eiro, tādējādi pretī uzpērkot 180,09 miljonus latu.

Šogad kopumā finanšu tirgū novērojami līdzīgi procesi kā 2009. gadā un arī 2008. gadā, tiesa, šogad latu uzpirkšanas un eiro pārdošanas apjomi ir vairākkārt mazāki nekā iepriekšējos gados.

Jau vēstīts, ka 2008. gadā baumu dēļ par lata devalvāciju notika pastiprināta atbrīvošanās no latiem - Latvijas Banka tad kopumā uzpirka 814,1 miljonus latus, pretī pārdodot 1,16 miljardus eiro, bet tirgū pārdeva 74,8 miljonus eiro, gada bilancei veidojot mīnus 1,08 miljardus eiro jeb uzpirktus 759 miljonus latu. Lai gan 2009. gada laika sākumā turpinājās latu aizplūšana (Centrālā banka tirgū pārdevusi 942,11 miljonus eiro), tomēr gada otrajā pusē situācija normalizējās un lielākā daļa latu atgriezās tirgū (tirgū pārdoti ap 640,8 miljoniem latu), gada bilancei veidojot mīnus 30,36 miljonus eiro.

Pagājušā nedēļā Latvijas Banka nav nedz pirkusi, nedz pārdevusi bankām eiro, pretī attiecīgi pārdodot vai uzpērkot latus.

Par to liecina informācija Latvijas Bankā. Vēl pirms nedēļās Latvijas Banka pārdeva bankām latus, pretī uzpērkot 34 miljonus eiro. Tādējādi kopš šā gada 8. jūnija līdz 10. jūlijam tirgū «atgriezās» 200.5 miljoni latu, bet Centrālajā bankā - 285.25 miljoni eiro.

Šogad spekulāciju dēļ ap lata devalvāciju un tā izraisītā neuzticēšanās nacionālajai valūtai kopumā veicināja atbrīvošanos no latiem – šogad līdz jūnijam kopumā Latvijas Banka bija uzpirkusi latus, tirgū iepludinot 907.9 miljonus eiro.

No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0.702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, resp., 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL. Tirgus kursam sasniedzot koridora robežas, notiek Latvijas Bankas automātiskās intervences - Latvijas Banka pēc komercbanku pieprasījuma pērk vai pārdod eiro par latiem par robežas kursu.

Šī gada septembrī, atalgojumu virs 1000 latiem Rīgas domē (RD) saņēmušas desmit amatpersonas, kas ir par divām vairāk nekā augustā, liecina RD interneta vietnē publiskotais pašvaldības amatpersonu atalgojuma pārskats.

Visaugstāko atalgojumu (2067 latus), ieskaitot izmaksāto atvaļinājuma naudu par oktobri, septembrī saņēma RD Saimniecības pārvaldes priekšniece Valija Straupe.

Otro lielāko atalgojumu (1427,83 latus) saņēmis RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks. Rīgas pilsētas pašvaldības centrālās administrācijas publiskā iepirkuma komisijas locekle Ilze Prūse, ieskaitot atvaļinājuma naudu, septembrī saņēmusi (1406,59 latus), bet komisijas locekle Baiba Buka – Vaivade septembrī saņēmusi 1206 latus.

Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks septembrī saņēmis gandrīz 1161,63 latus, Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes direktore Aija Roziņa gandrīz 1114,63 latus, bet Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko saņēmis 1043,25 latus.