Jaunākais izdevums

Eļļas ražotāja "lecavnieks & Co" vadība saistībā ar koronavīrusu nepārtraukti izvērtē situāciju, taču pašlaik uzņēmums savā darbībā neizjūt būtisku tā ietekmi, gada pārskatā norāda kompānijas vadība.

SIA "lecavnieks & Co" vadība uzskata, ka uzņēmums spēs pārvarēt ārkārtas situāciju bez kompensējošo pasākumu palīdzības.

Nākamajos gados uzņēmums plāno attīstīt savas pamatnozares - lauksaimniecību, graudu un rapšu pirmapstrādi, palielināt eļļas augu pārstrādi un produkcijas realizāciju, kā arī ieviest jaunas kultūras audzēšanas un pārstrādes procesus.

"Jaunas kultūras ieviešana ir veiksmīgs risinājums uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai, jo pārstrādes procesā tiek iegūti produkti ar pievienoto vērtību. Vēl viena būtiska pozitīva ietekme gadījumā, ja nav pieejams pietiekošs rapšu sēklu apjoms - jaunās kultūras ieviešana spēj aizstāt un nodrošināt uzņēmuma jaudas, saglabājot apgrozījumu un peļņu," skaidro kompānijas valdes loceklis Dainis Lagzdiņš.

Uzņēmuma nākotnes attīstībai un stabilitātes nodrošināšanai tiks veikta rūpīga risku izvērtēšana un sabalansēšana.

Paredzams, ka investīciju politikā lielākā uzmanība tiks pievērsta finanšu resursu ieguldīšanai pamatlīdzekļu atjaunošanā, modernizācijā, iegādē un jaunu objektu būvniecībā, kā arī jaunu produktu izstrādē. Šobrīd notiek graudu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcija, kas spēs palielināt uzņēmuma jaudas graudu pieņemšanas procesā un nodrošināt uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu.

2019.gada nogalē uzņēmums uzsāka ražošanas rekonstrukciju — ekstrūderētas lopbarības ražošanas iekārtas uzstādīšanu ražošanas telpās. Līdz šādam risinājumam uzņēmuma speciālisti ir nonākuši, pētot lopbarības tirgu Latvijā, piedaloties semināros par nepieciešamajiem lopbarības sastāva uzlabojumiem Latvijā, kas balstīti uz LLU pētījumiem.

Uzņēmums arī veicis eksperimentālas ekstrūdētu lauka pupu partijas ražošanu, par kuru kvalitāti saņemtas labas atsauksmes no lopkopjiem un lopbarības tirgotājiem. Pēdējā laikā pierādīts, ka Latvijā lopbarībā ir proteīna deficīts. Uzstādot jauno iekārtu, šī problēma tiks risināta, skaidro uzņēmuma pārstāvji, uzsverot, ka tādējādi uzņēmums būs konkurētspējīgs, piedāvājot jau gatavus lopbarības maisījumus gan gaļas, gan piena lopkopjiem, kā arī spēs ražot pēc individuāliem pasūtījumiem specifiskas barības.

Kā liecina gada pārskats "Lursoft", pērn SIA "lecavnieks & Co" neto apgrozījums sasniedza 3,179 miljonus eiro, kas ir par 20% mazāk nekā 2018.gadā, savukārt peļņa pēc nodokļiem sasniedza 312,32 tūkstošus eiro.

SIA "lecavnieks & Co" patlaban turpina sadarbību ar AS "Industra Banka", kas iepriekšējos gados ir izsniegusi ilgtermiņa kredītu pamatlīdzekļu iegādei, kā arī 2017.gadā kredītlīniju apgrozāmo līdzekļu finansēšanai (kviešu un rapšu iepirkumam), kuru 2019.gadā pārveidoja par kredītu. Pērn uzņēmums maksājumus veicis korekti un aizņemto līdzekļu atmaksas termiņi ievēroti un izpildīti, tāpat sabiedrība pārskata periodā nav kavējusi nevienu piegādātājiem veicamo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Māris Ķirsons, 18.01.2024

“Iepriekšējā gadā iepirkām un pārstrādājām 8000 t rapšu sēklu, mēs audzējam paši un iepērkam no Latvijas zemniekiem, kā arī no ES valstīm,” skaidro lielākā auksti spiestās pārtikas eļļas ražotāja SIA Iecavnieks ražotnes vadītāja Sanita Celitāne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru