Jaunākais izdevums

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" prognozē, ka tiešos lidojumus uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) varētu sākt ne ātrāk kā 2026.gadā, taču par konkrētām aviokompānijām vai galamērķiem pašlaik runāt ir pāragri, pavēstīja lidostas pārstāvji.

Lidostas pārstāvji atgādina, ka Latvijas civilās aviācijas uzraudzības sistēmai šā gada vasarā piešķirtā pirmā kategorija ASV Federālās aviācijas administrācijas auditā atver jaunus tirgus un būtiski paaugstina lidostas "Rīga" konkurētspēju.

"Tas rada jaunas iespējas paplašināt vai uzsākt darbību lidostā gan Latvijas, gan ASV pārvadātājiem. Nākotnē tie varētu būt tiešie lidojumi uz galamērķiem ASV, taču pirmajā posmā, visticamāk, runa varētu būt par sadarbības pasažieru lidojumiem, biznesa aviācijas lidojumiem un kravu pārvadājumiem," papildina lidostas pārstāvji.

Tāpat lidostas pārstāvji norāda, ka starp lidostas "Rīga" pieprasītākajiem neapkalpotajiem galamērķiem ir gan Ņujorka, gan citas ASV pilsētas, tāpēc ir iespējama gan jaunu pārvadātāju ienākšana, gan arī esošie pārvadātāji var vērtēt iespējas atklāt jaunus lidojumu maršrutus.

Vienlaikus arī lidosta "Rīga" strādā ar ASV aviopārvadātājiem, kas varētu būt ieinteresēti uzsākt lidojumus no Rīgas uz galamērķiem ASV, taču jaunu aviokompāniju ienākšana nav ātrs process, sarunas un vienošanās par jauniem galamērķiem prasa vairāku gadu darbu, skaidro lidostas pārstāvji.

LETA jau rakstīja, ka šī gada vasarā ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA) pabeidza valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) auditu, piešķirot Latvijai pirmo kategoriju.

Piešķirtā pirmā kategorija ļauj Latvijā reģistrētiem gaisa kuģu ekspluatantiem veikt pasažieru pārvadājumus ASV lidsabiedrību vārdā, kā arī veikt komercpārvadājumus uz ASV, tostarp no citu valstu lidostām, tādējādi attīstot savas biznesa iespējas.

Jau vēstīts, ka pērn lidostā "Rīga" tika apkalpots kopumā 5,381 miljons pasažieru, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpoti 2,353 miljoni pasažieru, taču par 31% mazāk nekā 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro

LETA, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Streika dēļ Somijā Finnair daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda Rīgas lidostā

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Masveida IT traucējumi ietekmē lidostu, mediju un banku darbību visā pasaulē

LETA/BBC, 19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kopš aprīļa lidostā iegādāti nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeri

LETA, 17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2023. gada 1. decembrī atklāja savu sezonālo bāzi Grankanārijā, vienā no Spānijai piederošajām Kanāriju salām.

Ziemas sezonā airBaltic Grankanārijas lidostā bāzēs divas Airbus A220-300 lidmašīnas, kopumā izpildot tiešos lidojumus desmit maršrutos.

“Mūsu paplašinātā darbība Grankanārijā nodrošinās ievērojami labāku savienojamību un sniegs ceļotājiem plašākas un ērtākas ceļošanas iespējas starp Kanāriju salām un mūsu bāzēm Baltijā un Somijā. Ar šo stratēģisko paplašināšanos mēs nodrošinām risinājumu pieaugošajam pieprasījumam pēc saulainiem atpūtas galamērķiem ziemas sezonā," komentē airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Bāzējot divas lidmašīnas Grankanārijā, airBaltic demonstrē stratēģiju, kā optimizēt apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu pielietojumu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Taksometru vaučeru tirdzniecību Rīgas lidostā varētu sākt aprīlī

LETA, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka sākotnēji taksometru vaučeru tirdzniecību bija paredzēts sākt martā, bet viens no pakalpojumu sniedzējiem, kuram ir speciālā licence, juridisku apsvērumu dēļ nevarēja parakstīt līgumu.

"Es ļoti ceru, ka šie jautājumi tiks sakārtoti tuvāko nedēļu laikā un aprīlī varēsim sākt tirdzniecību," sacīja Odiņa.

Viņa papildināja, ka, līdz ko būs parakstīti līgumi ar abiem licencētajiem pārvadātājiem, Rīgas lidosta sniegs detalizētāku informāciju par vaučeru sistēmu.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) preses konferencē norādīja, ka Saeima trešdien, 27.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka brauciena apmaksu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem/vieglajām automašīnām no Rīgas lidostas varēs veikt trijos veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijas investori vēlas lidostu Tukumā padarīt zaļu

Māris Ķirsons, 06.06.2024

Evia- Aero GmbH izpilddirektors Florians Krūzs, SIA Sky Port valdes locekle Natalie Marsans un SIA Sky Port dalībnieku pārstāvis Artjoms Soloduha cer, ka parakstītais nodomu protokols atvērs jaunu lappusi lidostas Jūrmala attīstībā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija Evia - Aero GmbH iecerējusi iegādāties Tukuma pievārtē esošās lidostas Jūrmala operatora SIA Sky Port kapitāldaļas un to pārveidot par zaļās aviācijas bāzi Baltijā, taču šī nodoma īstenošanai vēlas saņemt atļauju lidostas teritorijā izveidot elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 50 MW apmērā.

To paredz parakstītais nodomu protokols starp Brēmenē bāzēto aviācijas uzņēmumu Evia- Aero GmbH un SIA Sky Port — lidostas Jūrmala Airport īpašniekiem. Vairāki DB aptaujātie, vēlot ieceru īstenošanos, atzina, ka to, vai nosacīti jaunais biznesa plāns īstenosies, rādīs laiks, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no potenciālā investora spējām un vēlmēm, bet arī no Latvijas valsts iestādēm, attiecīgu atļauju saņemšanas iespējām un termiņiem.Lidosta Jūrmala ir gatava kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs. Privātīpašumā esošā lidosta atrodas tikai 55 kilometrus no Rīgas un 25 kilometrus no Jūrmalas. Lidosta “Jūrmala Airport”, kas atrodas ērtā vietā uz šosejas Rīga-Ventspils, nodrošina nokļūšanu gan galvaspilsētā, gan Ventspilī, kas ir viena no lielākajām jūras ostām Baltijā. Lidosta “Jūrmala Airport” aizņem 250 hektārus, un tai ir potenciāls tālākai paplašināšanai. Lidosta ir tehniski pilnībā aprīkota, tostarp ar modernu pasažieru termināli, birojiem, konferenču telpām, angāriem un ir gatava sniegt pilna spektra aviācijas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallinas lidostā aprīlī sasniegts jauns pasažieru skaita rekords

LETA--BNS, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas lidostā šogad aprīlī tika apkalpoti 298 000 pasažieru, un tas bija par 28% vairāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī un visu laiku lielākais pasažieru skaits Tallinas lidostā aprīļa mēnesī, informēja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita pieaugums galvenokārt bija saistīts ar piedāvājuma palielināšanos, lidsabiedrībām ar jauniem maršrutiem un papildu reisiem nodrošinot par 33% vairāk pasažieru vietu nekā pirms gada. Arī skolēnu brīvdienas veicināja pieprasījuma kāpumu.

Aprīlī lidojumus no Tallinas sāka Francijas zemo cenu aviokompānija "Transavia France", taču papildu pasažieru vietas piedāvāja gandrīz visas lidsabiedrības.

Februārī no Tallinas tika veikti regulāri lidojumi uz 35 galamērķiem.

Vislielākā tirgus daļā bija Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" ar 22% un Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" ar 20%.

Čārterlidojumi galvenokārt tika veikti uz Turciju, Bulgāriju, Ēģipti un Kanāriju salām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Taksometru vaučerus Rīgas lidostā pērk ne pārāk daudz

LETA, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki pērk taksometru vaučerus Rīgas lidostā, bet ne pārāk daudz, sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Pagājušajā nedēļā pārdevām tikai četrus vaučerus, bet padsmitos tos iegādājās pirmajās nedēļās. Nav tā, ka šis produkts nav interesants, bet es domāju, ka to vajag vairāk attīstīt un reklamēt," minēja Odiņa.

Viņa piebilda, ka drīzumā starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" sāks komerciālos pārvadājumus starp Rīgas lidostu un pilsētas centru, kur cena būs zemāka, salīdzinot ar taksometru izcenojumiem.

Komentējot vaučera cenu, kas ir 33,5 eiro, Odiņa uzsvēra, ka vaučera cenu nenosaka Rīgas lidosta. "Lidosta pārdod vaučeru par cenu, ar kuru taksometri ir gatavi pārvadāt pasažierus.

"Varbūt nākotnē kaut kas mainīsies un pārvadātāji lems par kādu citu cenu, bet lidosta tikai pārdod vaučerus," sacīja Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais trīs starptautisko lidostu operators "Lietuvos oro uostai" 2025.-2052.gadā pēc pašreizējo projektu pabeigšanas plāno investēt vēl 250 miljonus eiro, lai nākotnē varētu apkalpot 17 miljonus pasažieru gadā.

Pēc pašreizējā Viļņas lidostas izlidošanas termināļa būvniecības projekta pabeigšanas vēl apmēram 180 miljonus eiro paredzēts investēt esošo termināļu rekonstrukcijā un jaunu termināļu būvniecībā. Provizoriskās aplēses liecina, ka Kauņas lidostā varētu investēt vēl ap 50 miljoniem eiro pēc tam, kad būs pabeigta termināļa paplašināšana, kuras darbus plānots sākt drīzumā. Vēl 20 miljonus eiro vajadzētu investēt Palangas lidostā.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Tādi plāni ir iekļauti otrdien publicētajā "Lietuvos oro uostai" ģenerālplānā, ko izstrādājuši Nīderlandes "Royal HaskoningDHV" grupas kompānijas NACO konsultanti, kas līdzīgu analīzi sagatavojuši par Ženēvas, Helsinku, Frankfurtes, Amsterdamas, Abū Dabī, Bangkokas un citām lidostām.

"Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Barkus paziņoja, ka tikai Viļņas lidostā nākotnē plānots apkalpot līdz 13 miljoniem pasažieru gadā.

Līdz 2027.gadam Viļņas lidostā tiks uzbūvēts jauns ielidošanas terminālis, līdz 2028.gadam tiks atjaunots esošais terminālis, kurā tiks ierīkotas komerciālas telpas, un līdz 2030.gadam zem tā tiks izbūvēta Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pazemes stacija, viņš uzskaitīja plānus.

"Šajā projektā mēs aktīvi strādājam ar "Rail Baltica" projektētājiem, un visas šīs izmaiņas un visa lidostas attīstība ir plānota tā, lai nodrošinātu ļoti ērtu "Rail Baltica" savienojumu ar lidostu pazemē, lai cilvēki, kas ierodas lidostā, varētu būtībā nokļūt lidostā tieši no stacijas," otrdien preses konferencē sacīja Bartkus.

Līdz 2040.gadam plānots uzbūvēt vēl divus termināļus, tostarp vienu Šengenas un otru ārpus Šengenas esošo valstu ceļotājiem. Kā teica Bartkus, "Lietuvos oro uostai" plāno finansēt šos projektus no saviem līdzekļiem.

"Plānojot visu lidostas attīstību, mēs ņēmām vērā arī investīciju avotus," viņš norādīja, piebilstot, ka investīciju plānus uzņēmums varētu īstenot pa saviem līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka pasažieru skaits trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu pieaudzis par 12%, pārsniedzot sešus miljonus.

Savukārt reisu skaits šajā laika posmā palielinājies par 4,5%, pārsniedzot 53 000, tikmēr kravu apjoms sarucis par 5,8% līdz 20 000 tonnu.

"Lietuvos oro uostai" ir Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai paredzētās pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" (NSM) līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru (97,4 miljoni eiro), turklāt lielāko daļu izmaksu segs ASV puse.

Piektdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un ASV vēstnieks Kristofers Robinsons paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražotās sistēmas NSM iegādi.

Sprūds piektdien norādīja, ka NSM nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā alianses aizsardzības sistēmā.

Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmas iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija apmaksās 30%.

NSM ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Sistēmas darbības rādiuss ir aptuveni 200 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zemas īres mājokļi reģionos sildīs būvniecības tirgu

Māris Ķirsons, 19.07.2024

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru