Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

Lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga varētu atsākt Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings, kā arī Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Luhse norādīja, ka EasyJet ir pietiekami liela interese. «EasyJet gan vairs negrib lidot uz Berlīni kā kādreiz, bet no nākamā gada mēģināt maršrutu uz Parīzi. Uz un no Vācijas gadā lido ap 600 tūkstošiem pasažieru, bet šobrīd šis maršruts jau ir pietiekami labi nodrošināts ar lidojumiem, tāpēc viņi ir izpētījuši, ka lielākas iespējas varētu būt lidojumiem uz Parīzi,» viņš sacīja.

Vēl viens interesents savukārt ir norvēģu kompānija Norwegian, kas savus esošos maršrutus varētu papildināt arī ar Kopenhāgenu, Stokholmu.

Luhse pastāstīja, ka savukārt aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka atgriezīsies Rīgā, kad te būs automātiskā bagāžas šķirošanas sistēma. «Mums tāda plānota nākamgad. Redzēsim, ko viņi teiks,» viņš skaidroja, piebilstot, ka no janvāra lidostā būs jaunā sistēma, kas paredz, ka katru bagāžas vienība tiek reģistrēta elektroniski.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja airBaltic darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.

Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret airBaltic iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.

Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.

Starptautiskajā lidostā Rīga kopš 2007.gada saistībā ar infrastruktūras attīstību nav izdarīts absolūti nekas, atzīst lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Tādējādi pēdējo četru gadu laikā, neko nedarot, bet tikai zīmējot lielus plānus, mēs ar lielgabalu esam iešāvuši abās kājās. Tas jau ir liels mīnuss. Piemēram, man ir kolēģi, kuri visu laiku zīmē planšetes – kā Rīgas lidostā pasažieru skaitu palielināt līdz 20 miljoniem, bet pēdējo četru mēnešu laikā mēs bez jebkādām planšetēm esam uztaisījuši četrus jaunus iekāpšanas sektorus. Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka Rīgas lidostā politika ir cieši saaugusi ar biznesu. Tādā ziņā maniem Vīnes kolēģiem ir daudz vienkāršāka dzīve – tur lidosta ir privāts uzņēmums, lai arī lidostas maksas apmēru nosaka Austrijas valdība. Mūsu situācija ir cita,» sacīja Luhse.

«Zemo cenu aviosabiedrību pasažieriem vajag tikai dzelzs krēslus, kolas automātu un viegli iztīrāmu paklāju.»

To LNT raidījumā 900 sekundes teica Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Tomēr viņš piebilda, ka Rīga nebūt neorientējas uz zemo cenu aviosabiedrībām, bet tranzītā lidojošs pasažieris jau vēlas mīksto krēslu, kafejnīcu un televizoru. «Ar jaunā termināļa celtniecību esam iekavējušies četrus gadus, tāpēc aptuveni 1 miljons Rīgas lidostas pasažieru «stāv uz čemodāniem», jo esošais termināļa limits ir četri miljoni pasažieru,» stāstīja A. Luhse, piebilstot, ka divu gadu laikā esošā termināļa jaudas palielināšanu par 2,7 milj. pasažieriem uzskata par sasniedzamu mērķi. Lidosta Rīga devusi priekšroku pašam pirmajam 2007. gadā apstiprinātajam lidostas termināļa paplašināšanas projektam, jo tas ir «lētāks un reālāks» nekā airBaltic iecere par atsevišķu termināli. Tomēr gala lēmumu par termināļa projektu pieņems Lielo investīciju padome valdības līmenī šā gada 22. martā. «Valdība jau mums ir pateikusi, ka jauno termināli nefinansēs, investors būs jāatrod mums pašiem. Uzskatu, ka nav reāli Aināra Šlesera minētie skaitļi, ka Rīgas Lidosta varētu apkalpot 20-25 milj. pasažieru gadā. Ļoti labs rādītājs mums būtu 10 miljoni. Taču var, protams, uzbūvēt termināli 25 miljoniem par 300 milj. Ls un tad atstāt to tukšu, tāpat kā galējā variantā var uzbūvēt šķūni ar dzelzs krēsliem un neko vairāk,» tā A.Luhse.

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair paziņojums par reisu samazināšanu lidostā Rīga ir daļēji taisnība, jo lidosta saņēmusi ziņu, ka Ryanair reisu skaitu samazinās nevis par 30%, bet par 20%, turklāt ziemas periodā.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse.

Viņš apgalvo, ka reisu samazināšana ziemas periodā ir normāla prakse, vienīgā atšķirība ir tā, ka Ryanair to izdarīja ar lielu, skaļu blīkšķi. «Viņi [Ryanair] par 20% samazina lidojumu skaitu līdz marta mēnesim – apmēram līdz 15. martam,» skaidro lidostas Rīga vadītājs, piebilstot gan, ka par to, kas notiks pēc šī datuma, ziņu pagaidām neesot.

Luhse šaubās, ka, lidsabiedrībai Ryanair samazinot lidojumu skaitu, lidojumu piedāvājumā paliks tukša vieta, jo konkurence lidsabiedrību starpā esot pietiekami liela. «Ja aviokompānijai ir neizdevīgi, viņa nelido. Ja ir izdevīgi – lido,» tā Luhse.

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrība Wizz Air interesējas par iespēju veidot bāzi Rīgā, un pašlaik tas ir reālākais projekts, par kuru notiek sarunas, atklāj starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš klāstīja, ka lielākoties interesi par darbību lidostā Rīga izrāda zemo cenu aviokompānijas. «Visticamāk, ka Rīgas lidostā darbību varētu paplašināt Wizz Air. Turklāt šī aviokompānija ir interesējusies par iespēju Rīgā veidot savu bāzi. Tas ir ļoti labi, jo, ja kāda no lidsabiedrībām izveidotu bāzi, tas automātiski nozīmētu, ka tā Rīgā paliek uz ilgu laiku,» teica Luhse, atgādinot, ka ilgi tika runāts par Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair bāzes izveidi, bet tā arī nekas nenotika.

Pēc Luhses uzskata, Wizz Air savukārt izskatās nobriedis šim solim un vēlas izmantot bāzi lidojumu veidošanai uz Spāniju. «Mums tas ir ļoti izdevīgi, jo uz šo valsti lidojumi nav pārāk blīvi. Es uzskatu, ka šis ir visreālākais projekts, par ko notiek sarunas,» viņš sacīja.

Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam ideju vienmēr ir tik daudz kā sunim blusu, taču lielākā daļa ideju netiek realizētas, saka lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Šajos četros mēnešos, ko strādāju lidostā, esmu iepazinis arī Fliku, un viņam vienmēr ir tik daudz ideju kā sunim blusu, kas, protams, ir labi. Taču lielākā daļa ideju tomēr netiek realizētas,» teica Luhse.

Lidostas Rīga vadītājs norādīja, ka viņu nebaida airBaltic vai Flika plāni par aviosabiedrības Lietuvā izveidi, tādējādi daļēji atņemot klientus Rīgai.

«Protams, katra aviokompānija cīnās par pasažieriem, un tādēļ vienmēr ir jautājums, kur labāk strādāt. Pasažieru loks šeit ir ļoti ierobežots, viss pārējais ir balstīts uz tranzīta pasažieru piesaisti. Vai šo tranzītu būs izdevīgāk izveidot tur vai šeit – nezinu,» klāstīja Luhse.

«Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pēc mutiskas sarunas ar ministru tapis skaidrs, kāpēc izteikta neuzticība ieņemt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, atbildējis lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Jautāts, vai viņam un ministram bijis strīds, Luhse teicis: «Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.»

Savukārt, uz jautājumu: «Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?» Luhse atbildējis:

«Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.»

Starptautiskās lidostas Rīga paplašināšanās reāli varētu sākties pēc 2015.gada, uzskata lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka galīgo lēmumu par lidostas tālāko paplašināšanu varētu pieņemt tikai nākamgad. «Es neticu, ka lielo investīciju padome brīdī, kad Saeima un Ministru kabinets sēž uz koferiem, centīsies lemt tik būtiskus jautājumus,» sacīja Luhse un piebilda, ka, skatot šo jautājumu steigā, rastos aizdomas, ka tas ir apšaubāms bizness.

Vienlaikus Luhse uzsvēra, ka ir arī otrs ierobežojums ‒ 2015.gadā sākas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES). «Tādējādi no 2014.gada otrās puses mēs vairs neko nevarēsim būvēt, jo būtu muļķīgi, ka brīdī, kad iestājas Latvijas prezidentūra ES un uz šejieni brauc augstas ārvalstu amatpersonas, lidostas priekšpusē būtu izrakta būvbedre. Tas nozīmē, ka mēs nevaram neko darīt, ko nevarētu pabeigt līdz 2014.gada vidum,» paskaidroja Luhse un šaubījās, ka lidostai izdosies kaut ko sākt un pabeigt līdz šim laikam. «Pat ja lielo investīciju padome mums atļaus sākt lidostas paplašināšanu, reālākais lidostas paplašināšanās projekta sākums būs pēc 2015.gada. Tagad mēs varam izstrādāt tikai termināļa pārbūves projektu,» viņš pastāstīja.

Lidosta Rīga darīs visu, lai airBaltic lidotu, jo bez airBaltic pasažieriem Rīga vairs nebūtu pasažieru tranzītpunkts un atkristu atpakaļ vienā līmenī ar Viļņas un Tallinas lidostām.

To LNT raidījumā 900 sekundes sacīja VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. «Lidosta Rīga un airBaltic ir nesaraujamas lietas. Protams, ja airBaltic no Rīgas aizietu, daļu tās maršrutu pārņemtu citas aviokompānijas, bet tās nenodrošinās tranzītpasažierus, ko var tikai vietējā kompānija,» stāstīja A. Luhse. Viņš uzsvēra, ka pašlaik lidostai Rīga ir izdevies piesaistīt lielu Igaunijas un Lietuvas pasažieru skaitu, kā arī ap 1000 pasažieriem nedēļā no Vidusāzijas valstīm. Savukārt par vienu no lielākajiem nopelniem Rīgas lidosta uzskata lidojumus uz ASV un nākotnē gribētu tos paplašināt arī uz ASV Rietumu krastu, piemēram, Losandželosu.

Lai saglabātu starptautiskās lidostas statusu, Rīgas lidostai jāmodernizējas līdz 2013. gadam, termināļa projekts paliek zem jautājuma zīmes.

«95 miljoni eiro lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektos jāiegulda jebkurā gadījumā, pretējā gadījumā lidosta 2013. gadā vairs nevarēs iziet sertifikāciju un zaudēs starptautiskās lidostas statusu,» to Dienas Biznesa un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Viņš norādīja, ka maksimālais pasažieru skaits, kas varētu lidot no Latvijas, ir seši miljoni, savukārt 2015. gadā, kad Latvija būtu Eiropas Savienības prezidējošā valsts, caur Rīgas lidostu varētu tikt pārvadāti 7,5 milj. pasažieru.

«Prognozes par vairāk nekā 20 miljoniem pasažieru ir stipri pārspīlētas, jo arī pārējās Baltijas valstu lidostas savu daļu pasažieru atvelk. Pašlaik Rīgas lidosta apkalpo 55% no kopējās aviopasažieru plūsmas Baltijā,» norāda A. Luhse, piebilstot, ka 2032. gadā pasažieru skaits varētu sasniegt 14 milj.

Starptautiskā lidosta Rīga joprojām no Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic nav saņēmusi informāciju, kādēļ pirmdien un otrdien kompānija atcēlusi vairākus reisus, otrdien Latvijas Radio teica lidostas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka.

«Situācija šorīt lidostā ir salīdzinoši mierīga. Ja vakar bija vērojamas rindas un drūzmēšanās pie airBaltic kasēm, tad nakts jau bija mierīga un arī šorīt lidostā situācija ir salīdzinoši mierīga,» teica lidostas pārstāve.

Viņa piebilda, ka pagaidām lidosta nav saņēmusi informāciju, kādēļ reisi ir atcelti un lidostai arī nav informācijas vai turpmākajās dienās vēl kādu reisi tiks atcelti. Bunka-Brilijonka arī neatminējās, ka iepriekš kāda aviokompānija lidostā būtu atcēlusi tik daudz reisus, nepaskaidrojot iemeslus.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību, un tas gandrīz droši nozīmē to, ka gaidāmajā akcionāra - Satiksmes ministrijas - sapulcē tiks pieņemts lēmums, ka A. Luhsem lidostas valdes priekšsēdētāja amats jāatstāj, vēsta laikraksts Diena.

Valdes priekšsēdētāja nomaiņas iemesli būšot skaidri brīdī, kad kļūs zināms, kas turpmāk ieņem šo amatu, uzskata aviācijas nozares un politikas eksperti.

Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāstījusi SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiekot apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoti gandrīz četri miljoni ceļotāju, liecina lidostas apkopotā informācija.

Laika posmā no janvāra līdz septembra beigām lidosta apkalpojusi 3,98 miljonus pasažieriem, kas ir 11% pieaugums, salīdzinot ar šo periodu pērn, kad tika apkalpoti 3,58 miljoni pasažieru.

Pieaudzis arī lidostas apkalpoto gaisa kuģu skaits. Šogad minētajā periodā lidosta apkalpojusi 56,6 tūkstošus lidaparātu, kas ir 8,6% pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad lidosta apkalpojusi 52,1 tūkstoti lidmašīnu. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, par 5,1% šogad audzis arī kravu apjoms.

Visvairāk ceļotāju no lidostas Rīga devušies uz Londonu, Maskavu un Helsinkiem, norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, kurš arī norāda, ka nedrīkst kavēties ar investīcijām lidlauka modernizācijai, lai 2013. gadā to varētu pārsertificēt. Ja tas netiks izdarīts - lidosta var tikt slēgta.

Vaicāts, vai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes lēmums konceptuāli atbalstīt lidostas piektās kārtas attīstību dod garantijas, Luhse atbild: «Nē, jo nākošā padome var lemt savādāk. Turklāt valsts ir pateikusi, ka lidostai celtniecības darbiem nedos ne santīma.»

Atbildot uz jautājumu, ja līdzekļi ieguldīti, vai padome mainīs plānus, lidostas valdes priekšsēdētājs stāsta: «Sadalīsim to lēmumu divās daļās. Vistrakākā lieta, ka 2013. gadā jāpārsertificē lidlauks. Tam ir nepieciešamas zināmas investīcijas. Tas tiks līdzfinansēts ar Kohēzijas fonda līdzekļiem. Neizdarīšana nozīmē, ka no 2013. gada starptautiskā lidosta neeksistē. Otra daļa ir lidostas termināļa attīstība, kas var jebkurā politiskajā situācijā mainīties. Mēs ejam ļoti smagu cīņu, lai Rīgas lidosta būtu valsts īpašums. Nav noslēpums, ka ir otra stratēģiskā pozīcija: blakus lidostai celt airBaltic termināli. Šajā investīciju padomē esam vismaz vienu solīti dabūjuši - viena attīstības kārta ies kā valsts īpašums. Otrs pussolītis - mums ir dots līdz septembrim izvērtēt, vai nevajadzētu airBaltic papildus likt klāt. Teiksim, nomainās premjers un saka: veči, no valsts īpašuma vispār ir jāatsakās, skrejceļš - jā, to prasa visi papīri, bet lidosta blakus - privāta.»

Starptautiskā lidosta Rīga pērn apkalpojusi par 500 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2010. gadā, sasniedzot jaunu rekordu kalendārā gada laikā apkalpoto pasažieru skaita ziņā.

«Apkalpojot piecus miljonus pasažieru gadā, oficiāli ierindojamies vidēja lieluma lidostu kategorijā un starptautiski tiekam vērtēti pakāpi augstāk nekā mazās lidostas,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Populārākie galamērķi ceļotājiem pērn bijuši Londona, Maskava, Helsinki, Oslo un Stokholma. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita pērn 66% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic un 20% aviosabiedrība Ryanair. Salīdzinājumā ar 2010.gadu pārvadāto ceļotāju skaits pērn strauji audzis aviokompānijām Wizz Air (+ 62%), Finnair (+40%) un Aeroflot (+34%).

Par jauna starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūvi lēmumu varēs pieņemt pēc tam, kad kļūs skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, šodien skaidroja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka lidostā vairāk nekā pusi pasažieru apkalpo airBaltic, līdz ar to svarīgi esot saprast, kā pēc jaunā airBaltic vadītāja Martina Gausa iecelšanas amatā aviokompānija plānojusi darboties.

Pērn lidosta esot apkalpojusi vairāk nekā piecus miljonus pasažieru, un šādu skaitu lidosta esošajās telpās nevarot komfortabli apkalpot. Jaunais terminālis nav nepieciešams, ja pasažieru skaits pietuvojas trīs miljoniem pasažieru gadā, skaidroja Luhse.

Kā ziņots, jau iepriekš, pērnā gada rudenī, Luhse skaidroja, ka airBaltic finansiālās problēmas nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem.

Šodien lidostas Rīga valdei tika prezentēts termināļa attīstības koncepts, ko izstrādājusi konsultantu firma GMW sadarbībā ar starptautisko lidostu Rīga un Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic.

Tiek prognozēts, ka izmaksas šī attīstības koncepta realizēšanai varētu būt nedaudz vairāk nekā 65 miljoni eiro (45,7 miljoni latu).

Lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse norāda, ka koncepts paredz Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu.

Izstrādātais termināļa attīstības koncepts drīzumā tiks prezentēts Satiksmes ministrijai. Kā skaidroja lidostā, prezentācija paredzēta tuvāko nedēļu laikā.

Arhitektūras konstrukcija, kas vizuāli atgādina lidojošo šķīvīti Rīgas lidostā nākotnē varētu tikt nojaukta.

To DB un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. «Godīgi sakot, šī konstrukcija mums- lidostas darbiniekiem- sagādā galvas sāpes, jo tai regulāri tek jums, turklāt tā traucē mums izbūvēt automātisko bagāžas komplektācijas vietu,» tā A. Luhse. Viņš gan norāda, ka arhitekti pret «lidojošā šķīvīša» nojaukšanu iebilstot, sakot, ka tā ir unikāla celtne un tāpēc jāsaglabā. «Tāpēc apsveram iespēju, šajā objektā ierīkot, piemēram, restorānu,» skaidro A. Luhse. Tā saucamais «lidojošais šķīvītis» pašlaik atrodas pie izlidošanas sektora A.

«Apmēram pēc gada lidostā uzstādīs arī automātus, kur lidojumam varēs reģistrēties ar visu nododamo bagāžu. Bagāža jāšķiro automātiski, un paredzu, ka līdz 2013. gada beigām mēs to darīsim,» intervijā Latvijas Avīzei norāda lidostas Rīga priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka esam vai vienīgā lidosta Eiropā, kur piecu miljonu pasažieru bagāžu šķiro ar rokām. «Šobrīd mums nav pat kur uzstādīt šķirošanas automātu, tāpēc nepieciešama piebūve šķirošanai. Pasažieri pirmās ceļasomas uz lentes vidēji saņem apmēram 11 – 15 minūtēs, nenoliegšu – «sliktajās dienās» gaida ilgāk,» atzīst lidostas vadītājs.

Nākamā gada janvārī paredzēts ieviest jaunu nododamās bagāžas kontroles sistēmu. «Pirms iekraušanas lidmašīnā katram koferim un somai piestiprināto informāciju nolasīs ar skeneri un salīdzinās ar pasažieru sarakstu lidmašīnā. Atšķiroties skaitam, durvis lidmašīnai vienkārši nevarēs aizvērt,» jauno sistēmu ieskicē Luhse.

Jau nākamgad uz Rīgu caur Uzbekistānu varētu ceļot korejiešu kravas. Labas perspektīvas kļūt par kravu lidostu ir arī Liepājai, uzskata lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Preses konferencē Liepājā lidostas vadītājs atklāja, ka kravas no Korejas varētu būt viena kravas lidmašīna nedēļā. Tomēr lidostas vadītājs bija skeptisks, runājot par kravu apgrozījuma būtisku pieaugumu Rīgas lidostā, jo tai piemīt vairāki trūkumi - slikta situācija ar degvielas uzpildi, pārāk tālu dzelzceļš. No infrastruktūras viedokļa kravu pārvadājumi ar mazajām lidmašīnām varētu nākotnē attīstīties Liepājā, pieļāva A. Luhse. Tam par labu runā ne vien dzelzceļa sliežu tuvums, bet arī uz eksportu vērstā rūpniecība Liepājā. Savukārt Liepājas mēra Ulda Seska iepriekš paustā ideja, ka Liepājas lidosta pēc rekonstrukcijas varētu oficiāli kļūt par lidostas Rīga rezerves lidostu vai pat filiāli regulāro reisu apkalpošanā, neguva A. Luhses atsaucību.

«Jā, esam gatavi un priecājamies par šo pasākumu, jo lidostai tas ienes ap 200 tūkstošiem latu, īpaši tas attiecas uz VIP zonas izmantošanu,» intervijā laikrakstam Diena, runājot par konkursu Jaunais vilnis, sacījis lidostas Rīga šefs Arnis Luhse.

«Ir cilvēki, kuri maksā 100 latu par sagaidīšanu pie lidmašīnas un vēl 100 latu par aizvešanu līdz lidmašīnai atpakaļ,» viņš turpinājis.

Jautāts par dzelzceļa līnijas izveidi uz lidostu, A. Luhse stāstījis: «Tas būtu noderīgi, plānots, ka Rail Baltica II piestās lidostā, un tad mums būs savienojums no Tallinas līdz Varšavai. Ja šādu savienojumu nav, pietiek ar tramvaju. Vēl viena liela problēma, ko risinātu dzelzceļa līnija, ir degvielas piegāde, jo šobrīd esam sliktā situācijā - visa degviela no Mažeiķiem šurp jāved ar automašīnām, kas būtiski ceļ degvielas cenu. Jo apjomi ir milzīgi - viens Afganistānas kravas reiss prasa 120 tonnu degvielas.»