2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3%, bet sieviešu - par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4%.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Sabiedrisko attiecību aģentūras A.W.Olsen&Partners veiktā pētījuma "Komunikāciju problēmas, kas kavē darba attiecību uzsākšanu potenciālo darba devēju un pirmspensijas vecuma cilvēku, kā arī ilgstošo bezdarbnieku starpā" kvantitatīvie rezultāti liecina, ka uzņēmēji darbinieku meklēšanā izmanto citādus informācijas ieguves un izplatīšanas avotus nekā pirmspensijas vecuma un ilgstošie bezdarbnieki, meklējot darbu, tāpēc rodas komunikācijas problēmas, kas traucē bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū.

Kvantitatīvās aptaujās piedalījās 400 pirmspensijas vecuma (mazāk nekā pieci gadi līdz pensijas vecumam) un 100 ilgstošajiem bezdarbnieki (vairāk nekā 12 mēneši bez atalgota darba), kā arī 100 uzņēmēji no pieciem Latvijas reģioniem: Rīgas, Rēzeknes, Bauskas, Ventspils un Cēsīm. Pēc rezultātiem atklājās, ka, kaut gan darba devēji un bezdarbnieki izmanto tādus kopīgus informācijas kanālus kā draugi, radi un paziņas, centrālie un vietējie laikraksti, tomēr uzņēmēju visbiežāk izmantotais informācijas izplatīšanas avots (60%) ir specializētie interneta portāli, kas nav starp populārākajiem pirmspensijas vecuma un ilgstošo bezdarbnieku darba meklēšanas kanāliem. Tikai 16% visu aptaujāto bezdarbnieku meklē informāciju par vēlamo darbu specializētos interneta portālos. Arī informāciju par vēlamo darbu šajos portālos ievietojuši tikai 12% visu aptaujāto bezdarbnieku, kamēr informāciju par potenciālo darbinieku šajos portālos meklējuši 27% aptaujāto uzņēmēju.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 2,9 tūkstošiem jeb 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %).

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 9,3 %. 4. ceturksnī 90,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 3,6 tūkstošiem jeb 3,8 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas vēl arvien nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,2 %). 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,6 %, bet Lietuvā – 7,6 %.

Jaunākais Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārskats par bezdarba situāciju Latvijā jūnijā liecina, ka pašlaik ir reģistrēti 59 119 bezdarbnieki. Ar to spekulē daudzi politiķi, runājot par nepieciešamību importēt darbaspēku no trešajām valstīm.

Parasti tiek norādīts, ka mums ir gana daudz bezdarbnieku, kas var aizpildīt brīvās darba vietas. NVA pārskats šo retoriku atspēko, jo dati liecina, ka 45% - tātad teju pusei - profilēto bezdarbnieku motivācija meklēt darbu ir vidēji zema. Lielākajai daļai profilēto bezdarbnieku prasmju pašnovērtējums noteikts kā zems – 43%. Lielākajam skaitam profilēto bezdarbnieku darba atrašanas iespējas noteiktas kā vidējas (42%).

Visi šie faktori kopā – zemas prasmes, vidēji zema motivācija un vidējas iespējas – rada situāciju, kad teju puse bezdarbnieku nedz var, nedz grib aizpildīt brīvās darba vietas. Tas arī apgāž tik iemīļotos sabiedrības izsaucienus – valstī pilns ar bezdarbniekiem, jūs vēl gribat kādu ievest! Ja no visiem profilētajiem bezdarbniekiem tikai nedaudz vairāk par 20% ir augsta motivācija meklēt darbu, tad atļaušos teikt, ka situācija ir traģiska. Domāju, ka nav nejaušība vai sakritība tas, ka zema motivācija meklēt darbu sakrīt ar zemu prasmju pašnovērtējumu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopojusi "Pētījums bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus pieprasījumam izvērtēšanai" rezultātus. Jautājumā par to, vai valodas zināšanas ir ietekmējušas iespējas atrast darbu, kā esošie, tā arī bijušie bezdarbnieki visbiežāk sniedza apstiprinošu atbildi, un valsts valodas zināšanas vērtēja kā primāro noteicošo faktoru, kas palielina iespējas darba tirgū, tomēr vairāk to saistot ar likumdošanu un darba devēju prasībām, nevis ar reālu nepieciešamību valodu pielietot darbā. Pēc 2006. gada 30. jūnijā NVA apkopotajiem datiem reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc tautībām Latvijā bija šāds: 39191 – latvieši, 32646 – citu tautību pārstāvji, to skaitā 23596 – krievi, 2969 – baltkrievi, 1888 – ukraiņi. 2550 bezdarbnieku savu tautību nav uzrādījuši. Tas, ka netiek novērtēta latviešu valodas nozīme darbiekārtošanās procesā, redzams, arī analizējot datus par tiem bezdarbniekiem, kam NVA piedāvāja apmeklēt latviešu valodas kursus – šo iespēju izmantojuši tikai nedaudz vairāk kā 10% aptaujāto. Argumentējot savu atteikumu, aptaujātie bezdarbnieki visbiežāk minējuši divus iemeslus – vairāk kā 40% norādījuši, ka labi pārvalda latviešu valodu, bet aptuveni 20% - ka latviešu valodas zināšanas viņiem nav vajadzīgas. Interesanti, ka gandrīz puse bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vēlas strādāt pakalpojumu sfērā, kurā bez latviešu valodas zināšanām nav iespējams iztikt. Tādejādi var secināt, ka bezdarbnieki līdz galam neizvērtē savas iespējas un nepieciešamo ieguldījumu, lai sasniegtu savus mērķus. Raksturojot bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vienu no kvalitatīvā sastāva aspektiem – izglītību, jāsecina, ka gandrīz visi no aptaujas dalībniekiem ir pabeiguši kādu pamatizglītības iestādi un ieguvuši pamatizglītību. Visbiežāk aptaujātie bezdarbnieki norādīja, ka ir ieguvuši kādu kvalificēta strādnieka vai amatnieka specialitāti. Runājot par traucēkļiem integrēties darba tirgū, iegūtie dati liecina, ka bezdarbnieku vērtējumā viņu personiskās īpašības (veselības problēmas, invaliditāte, kaitīgi ieradumi, dažādas psiholoģiska rakstura problēmas) nav traucējušas nemaz vai ir traucējušas pavisam nedaudz atrast darbu, biežāk par traucējošiem atzīti tādi faktori kā neapmierinošs atalgojums un darba apstākļi un tas, ka nav vai ir maz brīvu darba vietu. Tajā pat laikā par iekšējās motivācijas, stimulu trūkumu liecina tas, ka ievērojami lielākā daļa (65%) bezdarbnieku atzinuši, ka viņi neko negrib mainīt, lai iegūtu pastāvīgu darbu. Raksturojot savas vēlmes attiecībā uz potenciālo darbavietu, kopumā tikai nepilna trešā daļa bezdarbnieku atzīmējuši, ka labprāt strādātu profesijā, kurā iegūta izglītība, un tikai nedaudz retāk – 27% aptaujāto par piemērotāko uzskata profesiju, kurā iegūta darba pieredze, un tikpat liels īpatsvars – 27% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņi vēlas atrast jebkādu darbu neatkarīgi no profesijas. Katrs ceturtais bezdarbnieks, kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda, būtu ar mieru sākt strādāt tikai tad, ja saņemtu vairāk kā 300 latus lielu darba samaksu. Kā pašreizējo, tā bijušo bezdarbnieku vidū populārākie no NVA piedāvātajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem ir bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana. Lielākā daļa (67%) no bijušajiem bezdarbniekiem, kuri bija iesaistījušies kādā no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, uzskatījuši, ka tas viņiem palīdzējis atrast pašreizējo darbu. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tika izstrādāti arī vairāki ierosinājumi, to vidū: aktivizēt un pielāgot NVA organizētos latviešu valodas kursus atsevišķu reģionu īpašajām vajadzībām; lai motivētu un stimulētu bezdarbniekus piedalīties valsts valodas apmācībā, organizēt aktīvāku dialogu starp bezdarbniekiem un potenciālajiem darba devējiem, jo tieši viņi piedāvā darba vietas, nosaka atalgojumu un var veicināt bezdarbnieku interesi par latviešu valodas apgūšanas nepieciešamību; lai mazinātu psiholoģisko barjeru valsts valodas apguvē,

2017. gadā Latvijā bija 32,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku – personu, kuras ir bez darba vismaz 12 mēnešu, aktīvi meklē darbu un būtu gatavas to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā, kas veido 37,7 % no bezdarbnieku kopskaita 15–74 gadu vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Lielākā daļa jeb 97,5 % ilgstošo bezdarbnieku ir 20–64 gadu vecumā, no kuriem 59,1 % ir vīrieši. 14,6 % no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupādarbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.

Lai gan kopš 2012. gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinās, tomēr 2017. gadā tas 20–64 gadu vecuma grupā bija 38 % jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā2008. gadā (25,3 %). Pēdējos 10 gados augstākais rādītājs bija 2011. gadā – 55,9 % no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.

2017. gadā visaugstākais bezdarba līmenis 20–64 gadu vecumābija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2 % jeb 17,5 tūkstoši bija bezdarbnieki. No tiem 47,4 %bija ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija Vidzemē – vairāk nekā puse (51,1 %) no visiem bezdarbniekiem darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9 %, Zemgalē – 41,2 %, Pierīgā – 27 %, bet Rīgā – 26,6 %.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Pēdējos trīs gados jūtami pieaudzis to absolventu - bezdarbnieku skaits, kuriem ir augstākā izglītība, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras absolventu - bezdarbnieku aptaujas rezultāti. Visbiežāk minētie bezdarba iemesli - nepieciešamās darba pieredzes trūkums un zema darba samaksa.

Nodarbinātības valsts aģentūra apkopojusi aptaujas rezultātus par absolventiem - bezdarbniekiem, kuri 2005./2006. mācību gadā pabeiguši pamatizglītības, vispārējās vidējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādes. Aptaujāti tika 1045 absolventi, tai skaitā 116 ar pamata izglītību, 316 ar vidējo vispārējo vidējo izglītību, 279 ar profesionālo izglītību un 334 ar augstāko izglītību.

Pēdējos trīs gados jūtami pieaudzis to absolventu - bezdarbnieku skaits, kuriem ir augstākā izglītība. Aptaujāto vidū 56 jaunieši absolvējuši Latvijas Universitāti, 38 - Baltijas Starptautisko akadēmiju, 38 - Daugavpils pedagoģisko universitāti, 31 - Rīgas Tehnisko universitāti, 25 - Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Respondenti biežāk absolvējuši šādas bakalaura izglītības programmas: 30 - sociālo zinātņu bakalaura grāds ekonomikā, 25 - sociālo zinātņu bakalaura grāds vadībzinātnēs, 24 - jurists/sociālo zinību bakalaura grāds tiesību zinātnēs, 21- skolotāju izglītības programmas.

Darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība, liecina otrdien valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par darba tirgus situāciju Latvijā.

Visvairāk bezdarbnieku iepriekš ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū. Papildus jāņem vērā, ka arī vienkāršākās profesijās izvirzītas arvien jaunas prasības, ko nosaka tehnoloģisko procesu attīstība.

Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, 2014.gadā nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2013.gadu, varētu palielināties par aptuveni 2% jeb vidēji 17 tūkstošiem. Tas savukārt palielina darbā iekārtošanās iespējas arī bezdarbniekiem, bet jaunu darba vietu skaits joprojām nav pietiekams salīdzinājumā ar reģistrēto bezdarbnieku skaitu.

Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Valsts kontrole revīzijā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) atklājusi, ka šī iestāde «nepamatoti un nelietderīgi» izlietojusi valsts budžeta līdzekļus 1.44 milj. Ls apmērā.

Laikā no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada maijam NVA piešķīrusi vai saglabājusi bezdarbnieka statusu 7.8 tūkstošiem cilvēku, kas strādājuši vai bijuši pašnodarbināti, tātad šīm personām tiesību uz šādu statusu nebija. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem nodarbinātības veicināšanas pasākumos, kuros bijuši iesaistīti šie cilvēki, prettiesiski izlietoti 233 tūkst. Ls, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņiem izmaksājusi bezdarbnieku pabalstus 434 tūkst. Ls apmērā.

Saistībā ar bezdarbnieku apmācību, kontrolieri atklājuši arī citus nelietderīgas līdzekļu izlietošanas gadījumus. Piemēram, apmācības programmā «Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs» ir iesaistītas 411 personas, kas ir lielākais vienā programmā iesaistīto cilvēku skaits. Tajā pašā laikā aģentūras datu bāzē ar šādu profesiju reģistrēti 22 tūkstoši bezdarbnieku.

Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.

Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?

Iecere no nākamā gada bezdarbnieku pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro.

Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk

Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?

Par darba tirgus atdzīvošanos liecina tas, ka palielinās to bezdarbnieku īpatsvars, kuri samērā ātri atrod darbu, informē Nodarbinātības valsts aģentūras eksperti.

2013.gada sākumā to bezdarbnieku īpatsvars, kuri darbu atrod sešu mēnešu laikā, bija 39%, savukārt 2014.gada sākumā – 45%. Kā pozitīvu tendenci NVA min arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara samazināšanos: 2013. gada sākumā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bija 44% no reģistrētajiem bezdarbniekiem, savukārt 2014.gada sākumā – 35%. Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir Latgales reģionā (14,5 tūkstoši), vismazāk - Zemgalē (3 858) un Kurzemē (4004).

Db.lv jau ziņoja, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šā gada janvāra sākumā bija 9,5%. Valstī bezdarba līmenis mēneša laikā palielinājies par 0,2% punktiem. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1702 cilvēkiem: NVA) uzskaitē 2013.gada decembra sākumā bija 91,6 tūkstoši bezdarbnieku, bet janvāra sākumā – 93,3 tūkstoši.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada februāra beigās bija 9,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Salīdzinot ar 2013.gada februāri, bezdarbs samazinājies par vienu procentpunktu.

NVA uzskaitē 2014.gada februāra beigās bija 97,7 tūkstoši bezdarbnieku. Gada laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 9951.

Zemākais bezdarba līmenis februāra beigās reģistrēts Rīgas reģionā (6,2%), bet augstākais – Latgalē (19,5%) un Kurzemē ( 12,4) %. Valsts lielāko pilsētu vidū viszemākais bezdarbs bija Rīgā (5,7%) un Valmierā (7,1%), bet visaugstākais – Rēzeknē (17,4%) un Liepājā (13,8%).

NVA Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups norāda, ka kopš pērnā gada novembra ir vērojams neliels reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums, kas galvenokārt ir saistīts ar darba tirgus sezonalitāti, bet lielā mērā bezdarba pieaugumu ietekmēja arī Latvijas mērogiem nozīmīgu uzņēmumu Liepājas metalurgs un Ogres trikotāža D finansiālas grūtības un tām sekojoša darbinieku atlaišana. Ziemas mēnešos salīdzinoši liels bezdarbnieku skaits ir būvniecības nozarē, bet pateicoties siltajai ziemai un agram pavasarim, ir sagaidāms, ka nodarbinātība būvniecībā tuvākajā laikā pieaugs.

Valdība aicina darba devējus izmantot esošās darbaspēka rezerves un kūtri mazina birokrātiju darbinieku piesaistīšanai no citām valstīm, tajā pašā laikā padarot bezdarbniekus par vienu no privileģētākajām un pelnošākajām profesijām Latvijā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija.

Bezdarbnieka pabalsts, kas ir atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksām, var būt pat daudz vairāk nekā 20 LVL dienā, kas ir turpat uz pusi vairāk kā vidējās algas saņēmēja dienas ienākumi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle apliecina, ka ''LDDK saņem arvien vairāk sūdzību no saviem biedriem par darba ētikas zudumu darbiniekos un biežo kadru mainību strādājošo vēlmes dēļ negodprātīgi izmantot sociālās drošības sistēmu. Darbiniekiem kļuvis izdevīgi nepamatoti slimot un nestrādāt. Analizējot bezdarbnieka statusa un pabalstu sistēmas piešķiršanas nosacījumus, lai nodrošinātu darbaspēka pieejamību uzņēmumiem un veicinātu iedzīvotāju vēlmi strādāt, pilnveidot sevi un uzņēmumus, kuros tie strādā. LDDK aicina Labklājības ministriju un valdību izvērtēt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru.''

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.