Apdrošināšanas sabiedrība Balta (PZU grupa) pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 450 tūkstošu eiro apmērā kokapstrādes uzņēmumam Smiltenes koks par zaudējumiem, kas radušies septembrī notikušā ugunsgrēka rezultātā, informē Balta.

«Negadījumus neplāno – tie notiek pēkšņi, un apdrošinātājam ir jāspēj nodrošināt tūlītēju atbalstu. Vēl vairāk – ugunsgrēku rezultātā nodarītie zaudējumi nereti ir ļoti apjomīgi, un to novēršana prasa gan lielus finansiālos līdzekļus, gan laiku. Uzņēmumam tas var nozīmēt uzņēmējdarbības samazināšanu vai pat pārtraukšanu uz nenoteiktu laiku,” komentē Ingus Savickis, Balta Atlīdzību direktors. I. Savickis norāda, ka kopumā tieši ar ugunsgrēkiem saistītas vislielākās apdrošināšanas atlīdzības visā apdrošināšanas nozares vēsturē.

Ugunsgrēka rezultātā kokapstrādes uzņēmumā Smiltenes koks nodega pamata ražotne, skaidu nosūkšanas sistēmas, ražošanas iekārtas un skaidu bunkuri, tāpēc uzņēmums bija spiests darbu ražotnē apturēt uz nenoteiktu laiku. Lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību Balta pieņēma nepilnu divu nedēļu laikā pēc ugunsgrēka, un jau pašlaik uzņēmumā uzsākti sagatavošanas darbi ražotnes atjaunošanas procesam, lai ražošanu turpinātu ierastajā režīmā.

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursā par "Sakoptākā meža" godalgu cīnīsies saimniecības "Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada, saimniecības "Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības "Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada.

"Ikviens no īpašniekiem, ko šogad konkursa laikā satikām, ir atšķirīgs, taču visi redzētie meži var kalpot kā labi piemēri citiem mežu apsaimniekotājiem. Mežu apsaimniekošana ir ļoti smags darbs, bet rezultāts, ko mēs redzējām, ir ļoti labs. Šādi apsaimniekoti īpašumi noteikti var iedvesmot citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Labo stāstu nekad nevar būt par daudz, tāpēc jāturpina runāt par saimniekiem, kas rūpējas par saviem īpašumiem un domā par ilgtspējīgu saimniekošanu," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Šogad starp konkursa dalībniekiem varēja novērot to, ka katrs no viņiem pielieto citas apsaimniekošanas metodes. Tas mudina domāt, ka labi apsaimniekotam mežam nav vienotas definīcijas. Mežā var saimniekot dažādi un tajā pašā laikā ilgtspējīgi.