Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) prasa celt būvniecībā nodarbināto minimālo algu, informē LBNA.

Minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro.

LBNA piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026.gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 eiro un minimālā mēnešalga 1155,64 eiro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar to, ka ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70% kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14% kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11% kritums).

Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā analīze.

Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā šogad ieviestas mērenas, jau iepriekš plānotas darbaspēka nodokļu izmaiņas. Minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kas šobrīd ir 550 eiro.

Savukārt Igaunijā izmaiņas ir plašākas. Tur šogad atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielināsies par 60 eiro un sasniegs 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Patlaban būvniecībā nodarbinātajiem par virsstundu darbu jāmaksā 100% no algas, bet, ja nozares minimālā alga būs vismaz par 50% augstāka nekā valstī noteiktā, tad nozarē būs iespēja par virsstundu darbu maksāt 50% no algas, sacīja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis, skaidrojot Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas lēmumu, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Dunskis sacīja, ka jau patlaban ģenerālvienošanās teksts paredz par virsstundu darbu maksāt 50% no algas, taču darba devēji šo normu nevar piemērot, jo tā ir pretrunā ar Darba likumu.

"Darba devējiem dotas tiesības maksāt 50%, bet viņi šīs tiesības patlaban piemērot nedrīkst. Šo normu varēs piemērot, ja izpildās konkrētas prasības par nozares minimālo algu, ko arī paredz pušu komitejas lēmums," skaidroja Dunskis.

Līdz ar to patlaban būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu jāveic atbilstoši vispārējai kārtībai 100% apmērā, jo nozares minimālā alga vairāk nekā gadu nav vismaz uz pusi lielāka kā valsts noteiktā minimālā alga, sacīja Dunskis.

Minimālā alga Igaunijā no 1. aprīļa pieaugs par 60 eiro līdz 946 eiro mēnesī, savukārt minimālā stundas darba samaksa sasniegs 5,67 eiro, ceturtdien nolēma Igaunijas valdība.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo teica, ar katru gadu Igaunija arvien vairāk tuvinās mērķim, lai minimālā alga būtu vismaz puse no vidējās algas valstī. "Minimālā alga turpina pieaugt straujāk nekā gan prognozētā inflācija, gan vidējā alga, kas tieši uzlabo mazāk pelnošo iedzīvotāju pirktspēju un ikdienas dzīves apstākļus. Es pateicos darba devējiem un arodbiedrībām par šī svarīgā kompromisa panākšanu," viņš sacīja.

Par minimālās algas palielinājumu vienošanās tika panākta Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas koplīgumā, kas tika parakstīts šā gada 17. februārī.

Saskaņā ar Nodokļu un muitas pārvaldes datiem par 2025. gada desmit mēnešu vidējo rādītāju, 15 000 pilna laika darbinieku saņēma minimālo algu, kas pērn valstī bija 886 eiro mēnesī. Tas ir 3,2% no visiem pilna laika darbiniekiem. Turklāt vidēji 19 300 strādājošo jeb 4,1% pilna laika darbinieku mēnesī saņēma atalgojumu no 887 līdz 975 eiro jeb līdz 10% vairāk par minimālo algu.

Lietuvas valdība ceturtdien ierosināja minimālo algu valstī nākamgad paaugstināt par 11,1% jeb 115 eiro līdz 1153 eiro mēnesī.

Bruto darba samaksu stundā tiek ierosināts celt par 11,1% līdz 7,05 eiro.

Minimālās algas celšana tika apspriesta Trīspusējā sadarbības padomē, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji.

Ja parlaments apstiprinās ierosinājumu, nākamgad minimālā alga Lietuvā veidos 47,7% no valstī vidējās algas.

Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrijas aplēses liecina, ka neto minimālā darba alga pieaugs par 59 eiro līdz 836 eiro mēnesī, ja nākamgad tiks piemērots identisks ar nodokli neapliekamais ienākumu apmērs kā 2025. gadā.

Priekšlikuma izpildei būs nepieciešami 43,6 miljoni eiro. No šīs summas 38 miljoni eiro tiktu izmantoti nekvalificētu darbinieku atalgojumam budžeta sektorā, savukārt 5,6 miljoni eiro tiktu izmantoti citām vajadzībām, piemēram, mākslinieku un citu par valsts līdzekļiem apdrošināto personu sociālajai apdrošināšanai.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā.

Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%.

LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām.

Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām.

Ikviens uzņēmējs un ikviens cilvēks 2025. gadā savos maciņos izjutīs nodokļu reformas sekas: lielāka minimālā alga, fiksēts neapliekamais minimums, taču būtiski lielākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, paaugstināti auto nodokļi, kā arī akcīzes nodokļu likmes degvielai, dabasgāzei, cukurotiem un arīdzan alkoholiskajiem dzērieniem.

Nodokļu likmju izmaiņas un vēl jo vairāk to ietekmi uz savu pirktspēju realitātē cilvēki sāks saprast, tikai sākoties jaunajam gadam, kā arī saņemot pirmo algu par 2025. gadā nostrādāto janvāri, kopējo nodokļu pārmaiņu ietekmes atskārsmes brīdi prognozē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņaprāt, 2025. gada nodokļu reforma savā ziņā ir pielīdzināma tai, kāda Latvijā tika īstenota 2018. gadā ar vienīgo izņēmumu, ka tajā nav iesaistīts uzņēmumu ienākuma nodoklis, tā likme, aprēķināšanas metodika, kā arī maksāšanas nosacījumi.

“Valdības iecerētās un Saeimas akceptētās nodokļu sistēmas izmaiņas sadārdzinās dzīvi visiem, jo akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai atstās ietekmi teju uz visu preču ražošanu un transportēšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu, kas komplektā ar valstī noteiktās minimālās algas paaugstināšanu spiedīs cenas augšup, tātad ieraudzīsim valsts radītu inflāciju,” tā A. Dābols.

Igaunijas valdība trešdien atbalstīja valsts budžetu nākamajam gadam, informēja valdības preses dienestā.

Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā - gandrīz 1,7 miljardus eiro, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas (VK) pārstāvis.

Deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien turpināja spriest par izdienas pensiju reformas nepieciešamību.

Valsts kancelejā informēja, ka pašlaik augstākās izdienas pensijas ir tiesnešiem, vidēji 3181 eiro, bet zemākā izdienas pensija ir mākslinieku vidū - 815 eiro.

Personu skaits, kurām jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet kas turpina dienesta gaitas, ir 2395 personas, kas veido vidēji 10,1% no kopējā izdienas profesijās nodarbināto skaita, norāda kancelejā, uzsverot, ka visvairāk iespēju doties izdienas pensijā pēdējo piecu gadu laikā izmantojuši Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošo dienestu darbinieki.

2024. gadā izdienas pensijas valstij izmaksājušas 141 miljonu eiro.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Vidējā termiņā - no 2026. līdz 2028. gadam - valsts budžeta izdevumus plānots samazināt par 844,1 miljonu eiro, ko nodrošina izdevumu pārskatīšana un optimizācijas pasākumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pārskatot nākamā gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju, informē FM.

Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro.

Tostarp nākamgad budžeta bāzes izdevumu samazinājums ir 50 miljonu eiro apmērā, nozaru ministrijas identificējušas un samazinājušas izdevumus par 181 miljonu eiro, bet vēl 12,4 miljonus ir izdevies ietaupīt, gatavojot budžeta likumprojektu.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Šobrīd Latvijas nekustamā īpašuma tirgus strauji attīstās - tas ir dinamisks, ar augstu izaugsmes potenciālu un plašām iespējām pievienotās vērtības radīšanai, norāda Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), Invego dibinātājs un vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.maija numurā lasi:

Statistika

Teātru apmeklējums vēl aizvien atpaliek no 2019. gada

Tēma

Masveidīga noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmija?

Aktuāli

Patiesībā minimālā alga Latvijā ir 914,93 eiro

Meža nozare

Koksnes resursu ieguvē viena miljona pieaugums

Ražošana

Krīze Staļos ir aiz muguras

Portrets

Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Balode, eksperimentālā kino festivāla Process direktore

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

No šī gada Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 līdz 780 eiro.

Par 40 eiro pieaug arī neapliekamais minimums - no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka 2024. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%.

Kopumā 2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji.

LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

No visām likumdošanas izmaiņām, kas stājas spēkā 2026. gadā, uzņēmumus visvairāk skars e-rēķinu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) autentifikācijas metodes izmaiņas, kā arī minimālās algas pieaugums.

Tādi rezultāti izriet no biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas. Grozījumi likumos paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka VID rīcībā nonāk ne vien informācija par rēķinu, bet arī viss tā saturs. Šīs izmaiņas skars 59,3% no aptaujātajiem 518 uzņēmumiem, liekot mainīt ierasto praksi un pielāgoties jaunajai kārtībai.

47,5% respondentu izjutīs EDS autentifikācijas sistēmas izmaiņas. Līdz šim izmantotās paroles vairs netiek akceptētas, un EDS var pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - Smart-ID, elektronisko identifikācijas karti (eID), drošu elektronisko parakstu (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācijas metodēm.

2025.gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē).

Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024.gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7%, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0%.

Eiropas tirgū arvien aktīvāk ienāk globālie tehnoloģiju milži, tāpēc stratēģiski izdevīgāk būtu attīstīt dažus, bet spēcīgus uzņēmumus, nevis saglabāt ļoti sadrumstalotu tirgu ar daudziem maziem spēlētājiem.

To intervijā DB norāda Dāvis Siksnāns, Latvijas pirmā vienradža Printful dibinātājs un autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmuma Mapon izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.februāra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas minimālā alga Eiropas zemo algu sadaļā

Tēma

Samazinās ASV imports un palielinās ASV eksports

Top500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē – LSEZ Jensen Metal SIA

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Ekonomikas barometrs

Algas augušas straujāk nekā produktivitāte

Enerģētika

Interese par lieljaudas bateriju tehnoloģijām turpina augt

Portrets

Dace Grinsone, KOOL valdes locekle

Nodokļu ieņēmumos valsts kopbudžetā šogad pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, bija 6,896 miljardi eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem.

Gada pirmajā pusgadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās iekasēts par 7,5% vairāk nekā pirms gada, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā iekasēti par 4,1% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija par 2,4% lielāki.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, iekasēti par 4,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēts par 9,9% vairāk.

FM skaidro, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, saistāms ar to, ka no pagājušā gada decembra līdz šā gada maija darba samaksas fonda pieaugums bija par 5,7%, bet minimālā alga valstī no šā gada 1.janvāra kāpa līdz 740 eiro.