Enerģētika

Lietuvas Enerģētikas ministrija rosinās stingrāku regulējumu elektrības piegādātājiem

LETA--BNS, 09.08.2022

Jaunākais izdevums

Neatkarīgo elektrības piegādātāju regulējums Lietuvā nav pietiekošs un drīzumā tiks pastiprināts, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Preses konferencē viņš sacīja, ka ir redzami trūkumi pašreizējā regulējumā un tādēļ ministrija plāno sagatavot grozījumus, lai tādas kompānijas uzņemtos lielākas finansiālās saistības un būtu ar lielāku kapitālu un augstāko kompetenci enerģētikas jomā.

Ministrs piebilda, ka grozījumi tiks sagatavoti dažu nedēļu laikā.

Komentējot kompānijas "Perlas energija" piektdien izplatīto paziņojumu, ka visu klientu līgumi tiks pārslēgti pēc biržas tarifa, nevis ar fiksētas cenas tarifu, Kreivis aicināja kompāniju nekavējoties pārtraukt tādu nelikumīgu rīcību un brīdināja, ka uzņēmums var zaudēt elektrības tirgotāja licenci.

Kreivis sacīja, ka Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vērtējumā kompānijai pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc nelikumīgās darbības. Pretējā gadījumā tai var piemērot sodu vai pat atcelt elektrības tirgotāja licenci.

Reaģējot uz straujo elektrības cenas kāpumu "Perlas energija" piektdien paziņoja, ka atteiksies no fiksētas cenas līgumiem un visiem klientiem līgumi būs pēc biržas cenām.

Kompānijā pirmdien informēja, ka nedēļas nogalē līgumu lauzuši vismaz 700 no apmēram 180 000 "Perlas energija" klientiem.

Visi klienti piektdien tika informēti, ka mēneša laikā viņiem tiks piemērots mainīgas cenas plāns "Birža". Klientiem 30 dienu laikā ir iespēja lauzt līgumu, ja nepiekrīt tā nosacījumiem.

VERT pirmdien paziņoja, ka "Perlas energija" rīcība ir nelikumīga un kaitē klientu interesēm.

Lietuvas Reģistru centra dati liecina, ka 2020.gada jūlijā dibinātās "Perla energija" apgrozījums 2020.gadā bija 9700 eiro, bet zaudējumi sasniedza 613 500 eiro. 2021.gada finanšu pārskatu kompānija nav iesniegusi.

"Perlas energija" ir vienīgais no Lietuvas septiņiem elektrības piegādātājiem, kas pati neražo elektrību.

Lietuvas iedzīvotājiem līdz 26.jūnijam bija jāizvēlas neatkarīgs elektrības pakalpojuma sniedzējs. Enerģētikas sadales operatora "Energijos skirstymo operatorius" dati liecina, ka 85,7% jeb 634 000 mājsaimniecību ir parakstījušas līgumu ar elektrības piegādātāju.

Lielākā daļa jeb 786 600 izvēlējušies Lietuvas valstij piederošās enerģētikas grupu "Ignitis", 178 500 kļuva par "Perlas energija" klientiem, 98 600 parakstīja līgumu ar "Latvenergo" meitaskompāniju "Elektrum Lietuva", bet 96 000 izvēlējās Igaunijas enerģētikas uzņēmumam "Eesti Energia" piederošo "Enefit".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien izsludināja parlamenta pieņemtos Elektrības tirgus likuma un Konkurences likuma grozījumus, kas paredz ieviest mājsaimniecībām iespēju elektrību saņemt kā universālu pakalpojumu par Konkurences padomes noteiktu cenu.

Konkurences padome, kurai cena jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, lēš, ka universālā pakalpojuma elektrības cena ir jāapstiprina līdz 30.septembrim.

Igaunijas Konkurences padomes ģenerāldirektore Evelīna Perna-Lē informēja, ka valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" uzņēmumam "Enefit Power" ir jāiesniedz pieteikums Konkurences padomei par elektrības ražošanas cenas apstiprināšanu. Pēc pieteikuma izskatīšanas Konkurences padome apstiprinās uzņēmuma piedāvāto cenu vai noteiks savu pagaidu cenu pakalpojumam.

Parlamenta 15.septembrī pieņemtie grozījumi noteic "Eesti Energia" pienākumu no oktobra līdz 2026.gada 30.aprīlim citu pakalpojumu klāstā pārdot elektrību Igaunijas mājsaimniecībām un visiem tālākpārdevējiem kā universālo pakalpojumu. Likumā nav noteikta universālā pakalpojuma elektrības cena, bet gan izklāstīti principi tās noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Igaunijā plānots paziņot par valsts enerģētikas grupas "Eesi Energia" piedāvātā universālā elektrības pakalpojuma cenu, informēja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija.

Jaunā valdības koalīcija par vienu no saviem mērķiem noteikusi Elektrības tirgus likuma grozījumus, kas ļautu mājsaimniecībām no 1.oktobra iegādāties elektrību kā universālu pakalpojumu.

Pagaidām nav skaidras daudzas detaļas par plānu un tā atšķirībām no elektrības piegādātāju piedāvātajiem fiksētajiem tarifiem.

Jaunā universālā elektrības pakalpojuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem mazināt riskus, ka gaidāmajā ziemā pieaugs elektrības cena.

Valdības koalīcijas līgums arī paredz, ka no 1.oktobra līdz 1.aprīlim tiks izmaksāta arī kompensācija 50 eiro par megavatstundu apmērā.

Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministrs Kristjans Jervans iepriekš teicis, ka universālā pakalpojuma cena varētu būt līdzīga pašreizējai fiksētas cenas piedāvājumu cenai jeb ap 120 eiro par megavatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības cenai sasniedzot rekordaugstu līmeni, Lietuva izvērtē, vai valstij būtu nepieciešami mazjaudīgi kodolreaktori, paziņojusi Lietuvas enerģētikas viceministre Inga Žiliene.

Žiliene informēja, ka Lietuva apsver, vai būtu iespējams izbūvēt mazjaudīgus kodolreaktorus un vai tos varētu iekļaut jaunajā valsts enerģētikas stratēģijā.

"Runājot par nākotni, viena no iespējām ir izvērtēt, cik daudz mazjaudas kodolreaktoru būtu vajadzīgi mūsu sistēmai, enerģētikas sektoram, cik tie ir elastīgi, vai var būt daļa no tirgus un vai var stabilizēt tirgu," Žiliene klāstījusi parlamenta opozīcijā esošās "Lietuvas Zemieku un zaļo savienības" frakcijas deputātiem.

Tādus reaktorus varētu uzbūvēt līdz 2030.gadam, viņa lēsa.

Lietuva, Latvija, Igaunija un Japānas kompānija "Hitachi" plānoja būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES) līdzās 2009.gadā slēgtajai Ignalinas AES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas krīzes situāciju plāni paredz elektrības atslēgšanu vispirms dzīvojamām mājām

LETA--ERR, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gāzes deficīta gadījumā Igaunijā prioritāte ir mājsaimniecību nodrošināšanai, tad elektrības trūkuma situācijā elektroapgāde vispirms tiks atslēgta dzīvojamām mājām, paziņojis Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Krīzes regulējuma nodaļas vadītājs Prīts Sārs.

Viņš to skaidroja ar Eiropas Savienības direktīvu, kas noteic, ka dabasgāze un siltumapgāde prioritāti jānodrošina mājsaimniecībām, un ir jāatslēdz kā pēdējā. Sārs piebilda, ka "tas ir saprātīgi, jo apkure ir vitāli nepieciešama cilvēka izdzīvošanai un normālai funkcionēšanai".

Savukārt vitālo pakalpojumu noteikumi elektroapgādē nosaka, ka prioritāte ir objektiem, no kuriem tieši atkarīga cilvēka dzīvība un veselība, saraksta augšpusē liekot slimnīcas, aprūpes namus un trauksmes centrus. Ārkārtas situāciju līnijas "112" darbība ir jānodrošina, jo tā koordinē policijas, ugunsdzēsēju un ārkārtas palīdzības dienestu rīcību, paskaidroja ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mīti un patiesība: cik gatavi "zaļā viļņa" uzņemšanai esam un cik gataviem mums jābūt?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".

Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.

Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) 20.maijā parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, lai kopīgi attīstītu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Plānots, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija plāno līdz 2030.gadam visu elektrību valstī iegūt no atjaunīgiem resursiem

LETA--BNS, 25.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprināja grozījumus Enerģētikas sektora organizācijas likumā, kas paredz, ka līdz 2030.gadam visai elektrībai valstī jābūt ražotai no atjaunīgiem resursiem, lai gan iepriekš plāns paredzēja 40% elektrības ražot no atjaunīgiem resursiem.

Līdz 2030.gadam no visas Igaunijā patērētās enerģijas, arī, piemēram, transporta degvielu un kurināmo, atjaunīgajai enerģijai jāveido vismaz 65% salīdzinājumā ar pašreiz noteikto mērķi 42%, informēja valdības preses dienestā.

Lai sasniegtu noteikto mērķi, 2024.-2025.gadā plānotas papildu reversās izsoles kopumā par vismaz vienas teravatstundas jaudu. Tādējādi nākamajos trīs gados reversajās izsolēs plānots iegūt 1,65 teravatstundas elektrības no atjaunīgās elektrības.

Mērķa sasniegšanu Igaunijas valdība cita starpā plāno ieviest vēja turbīnu pieejamības maksu un paātrināt piekrastes vēja parku atļauju izsniegšanai. Papildu finansējums piešķirts, lai ātri palielinātu elektrības tīklu gatavību, kā arī tiek meklētas iespējas attīstīt elektrības tīklus, lai tie labāk varētu uzņemt elektrību, kas saražota jaunu atjaunīgās enerģijas aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs “Lidl” saskaņā ar izvirzītajiem mērķiems ilgtspējas un energoefektivitātes jomās sāk aprīkot savus veikalus ar saules paneļiem.

Līdz šim teju 300 000 eiro ieguldīti saules paneļu uzstādīšanā pirmajos divos veikalos Rīgā - Dzelzavas ielā un Lubānas ielā. Plānots, ka Dzelzavas ielā saules paneļi gadā saražos 128 000 kilovatstundas elektrības, kamēr Lubānas ielas veikalā tiks saražots līdz pat 149 000 kilovatstundām elektrības gadā. Kopējais iegūtās saules elektrības apjoms gadā būs līdzvērtīgs 165 mājsaimniecību patērētās elektrības apjomam, kā arī katru gadu novērsīs vairāk nekā 108 tonnu CO2 izmešu veidošanos un nonākšanu Latvijas atmosfērā.

Līdz 2030. gadam “Lidl” plāno samazināt savas darbības rezultātā radīto izmešu apjomu par 80%.

“Saules paneļu uzstādīšana ļaus ietaupīt elektroenerģijas izdevumus un samazinās CO2 izmešu emisijas dabā. “Lidl” ilgtermiņā plāno saules enerģijas izmantošanu ieviest visos savos veikalos Latvijā,” norāda “Lidl Latvija” Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē ražošanas uzņēmumus, kuriem pēc līguma ar tirgotāju maksa par elektrību ir piesaistīta biržas cenām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība aicina Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju u.c. institūcijas un kapitālsabiedrības iesaistīties šīs situācijas kontrolē un noregulēšanā, pretējā gadījumā sekas var būt uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku vai pat slēgšana, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

"Kopš ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā, energoresursu pieejamība un to cenu kāpuma izbalansēšana ir teju ikviena ražošanas uzņēmuma dienaskārtībā. Arī mēs, LDDK, valdības un ministriju gaiteņos pieprasām risinājumus darba devējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu energodrošību un virzītos uz energoneatkarību. Ja iepriekšējās nedēļās galvenais risināmais jautājums bija gāzes pieejamība, tad pēdējo dienu elektrības cenu straujais lēciens ir radījis jaunus jautājumus, kuriem atbildes un risinājumi jāmeklē strauji un nekavējoties. Elektrības cena šajās dienās rada sajūtu, ka situācija ir izgājusi ārpus kontroles. Tas ir šokējis daļu ražošanas uzņēmumu, kam vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam iepriekš. Tas ir satraucoši un rada riskus, ka būs ražotāji, kuri ilgstoši nevarēs amortizēt šo izdevumu sadaļu un nāksies ražošanu apturēt vai, iespējams, pat slēgt," norāda L.Meņģelsone.

Viņa piebilst, ka uz valdošo partiju akceptētajiem atbalsta pasākumiem energokrīzes pārvarēšanai (OIK likvidēšana, sadales tarifa kompensēšana, granti) diemžēl vēl jāgaida līdz augusta beigām, kad tos paredzēts izskatīt valdībā. Taču energoresursu krīze pieņemas apmēros un katra diena Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

DB jau rakstīja ka 17.augustā elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji bija ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība trešdien apsolījusi mājsaimniecībām un uzņēmumiem kompensēt strauji augošās elektrības izmaksas, tam atvēlot līdz pat 60 miljardiem kronu (5,7 miljardus eiro).

Vismaz puse no šīs summas pienāksies mājsaimniecībām, lai kompensētu to izmaksas gaidāmajā ziemā, žurnālistiem pavēstījusi premjerministre Magdalēna Andešsone.

"Mums ir tāda līmeņa elektrības un gāzes cenas, kādas nekad vēl neesam pieredzējuši," atzinusi premjere.

Trešdien elektrība "Nordpool" tirgū Zviedrijas dienvidos maksāja 5,69 kronas (0,54 eiro) par kilovatstundu. Tiek prognozēts, ka ceturtdien tās cena nedaudz kritīsies līdz 5,5 kronām.

Zviedrijā elektrības cenas krasi pieauga pēc tam, kad Krievija pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā dramatiski ierobežoja gāzes piegādi Eiropai.

Tādējādi gāzes cenas strauji pieauga, kamēr vēja ģeneratoru ražotās enerģijas daudzums Ziemeļeiropā pašreizējo laikapstākļu dēļ ir sarucis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pieaugot elektrības cenām, Lietuvā apsver īsāku darba nedēļu vai strādāšanu nedēļas nogalēs

LETA--LRT, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties straujam elektrības un gāzes cenu kāpumam, Lietuvas uzņēmēju asociācijas ierosina pieļaut strādāšanu nedēļas nogalēs, kad elektrības biržas cenas ir zemākas, bet arodbiedrības mudina diskusijas par četru dienu darba nedēļu.

Lietuvas Uzņēmumu konfederācija aicina kompānijas pārskatīt energoresursu lietojumu, piemēram, gaisa kondicionieru un apgaismojuma izslēgšanu ārpus darba laika.

Konfederācijas prezidente Ineta Rizgele uzsvēra, ka enerģijas taupīšana ir svarīga ne tikai saistībā ar pieaugošajām cenām, bet arī vides aizsardzības apsvērumu dēļ.

Darba nedēļas saīsināšana – trieciens konkurētspējai?  

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā...

Ieceri par īsāku darba nedēļu viņa vērtēja piesardzīgi, lēmumu atstājot katra konkrētā uzņēmuma ziņā.

Komunālo pakalpojumu tīklu pārvaldības kompānijas "Engineer" vadītājs Justins Bingelis Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT atzinis, ka ir apsvēris iespēju noteikt četru dienu darba nedēļu vai saīsināt darba dienu. Kompānija izvēlējusies otro iespēju, un tagad tās darbinieki dienā strādā sešas stundas.

Uzņēmuma vadītājs paskaidro, ka sešu stundu darba diena ir pietiekama, lai paveiktu visus darbus, turklāt šāds risinājums ļauj ne tikai ietaupīt enerģiju, bet arī darbinieku laiku.

Tomēr par šādas prakses plašāku pielietojumu skeptiska ir viena no valstī lielākajām uzņēmēju asociācijām Lietuvas Rūpnieku konfederācija, kuras prezidents Vidmants Janulevičs ierosina ražojošiem uzņēmumiem strādāt nedēļas nogalēs.

"Mazāka patēriņa dēļ elektrības cena nedēļas nogalēs būtiski samazinās, tādēļ būtu pat jēgpilni ražojošiem uzņēmumiem maksāt darbiniekiem par virsstundām, strādājot nedēļas nogalēs. Četru dienu darba nedēļa nozīmētu visu sablīvēt četrās darba dienās un cena vēl vairāk pieaugtu," viņš pamatoja savu viedokli.

Savukārt Arodbiedrību konfederācijas vadītāja Inga Ruginiene uzsvēra, ka, "strādājot četras dienas, darbinieku sniegumam ir tendence uzlaboties un būt ražīgākam, un radīt lielāku pievienoto vērtību".

Komentāri

Pievienot komentāru