Oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 160 eiro/m2, kas ir par 3.5 % mazāk nekā septembrī, kad tā svārstījās ap 1 200 eiro/m2, tā aprēķinājusi nekustamā īpašuma kompānija InReal.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Arco Real Estate datiem, cenu samazinājums bijis straujāks — par aptuveni 6 %, bet vidējā cena bijusi 1076 eiro par kvadrātmetru.

Pieprasītākie mikrorajoni joprojām ir Purvciems, Teika, tuvā Pārdaugava un Āgenskalns.

Rīgas centrā pagājušajā mēnesī dzīvokļus varēja iegādāties par 1 600 līdz 2 300 eiro/m2, Jūrmalā — par vidēji 1 700 – 2 200 eiro/m2. Savukārt jauno projektu tirgū 1-2 istabu dzīvokļu cena svārstījās no 1 400 līdz 1 800 eiro/m2, bet lielākiem dzīvokļiem cenas par 1 kvadrātmetru bija nedaudz zemākas.

Oktobrī privātmāju cenas Rīgas tuvumā bija 1 200 – 1 350 eiro/m2, taču cenas apbūves gabaliem 20 km rādiusā ap Rīgā bija 30 – 40 eiro par kvadrātmetru.

Septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1200 eiro/m2, kas ir par 2% mazāk nekā augustā, kad tā svārstījās ap 1225 eiro/m2. Aizvien šajā tirgus segmentā dominē liels dzīvokļu piedāvājums, bet mazs pieprasījums. Pārsvarā noslēgto darījumu summa ir par 10% – 15% zemāka nekā nekustamā īpašuma sākotnējā pārdošanas cena.

Pēdējā laikā ir novērojama turīgu pircēju interese par ekskluzīviem 4 - 5 istabu dzīvokļiem Rīgas centrā, kas skaidrojama ar labu izdevību iegādāties nekustamo īpašumu par samērā zemu cenu. Pārsvarā šādu dzīvokļu platība ir virs 120 m2, turklāt to iegādei netiek izmantots bankas kredīts.

Jauno projektu tirgū piedāvājums pamazām sarūk, jo bankas gandrīz nemaz vairs nefinansē jauno mājokļu būvniecību. Vidējā jauno dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos ir ap 1 600 eiro/m2. Šajā cenu segmentā ir gaidāms cenu kritums 5% – 10% robežās.

Dzīvokļu īres tirgū Rīgas mikrorajonos bija vērojams sezonāls pieprasījuma pieaugums – īpaši tuvajā Pārdaugavā, Purvciemā un Teikā. 1-2 istabu dzīvokli varēja noīrēt par 120 – 280 latiem mēnesī, bet 3-4 istabu dzīvokļus par 270 – 400 latiem. Pieprasītāki ir kļuvuši arī dzīvokļi galvaspilsētas centrā, – īres tirgū 1-2 istabu dzīvokļu ikmēneša cena svārstījās no 190 līdz 320 latiem, savukārt 3-4 istabu cena bija 310 līdz 470 lati mēnesī. Kopumā cenas šajā sektorā ir nedaudz sarukušas pieaugušā piedāvājuma dēļ, – tas skaidrojams ar to, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki, kas nekustamo īpašumu nevar pārdot, ir spiesti to uz laiku izīrēt.

Novembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 085 eiro/m2, kas ir par 6.5 % mazāk nekā oktobrī, kad tā svārstījās ap 1 160 eiro/m2.

Vidējā vienistabas sērijveida dzīvokļa cena bija 1 120 eiro/m², kas, salīdzinoši ar pārējo dzīvokļu oktobra cenām, samazinājusies vismazāk – par 3.8%. Divistabu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1080 eiro/m², bet trīsistabu sērijveida dzīvokļa vidējā cena 1 065 eiro/m². Novembrī mazāk pieprasīti bija lielo platību dzīvokļi sērijveida mājās, par kuriem ir jāmaksā lieli komunālie maksājumu un tieši tāpēc, piemēram, četru istabu sērijveida dzīvokļa vidējā cena bija ap 1 000 eiro/m².

Rīgas centrā pagājušajā mēnesī dzīvokļus varēja iegādāties vidēji par 1 650 eiro/m2. Pēdējā laikā Rīgas centrā sāk parādīties vairāki piedāvājumi pirmskara mūra mājās bez remonta par cenu zem 1 000 eiro/m2. Savukārt centrā esošajiem jauniem projektiem cenas joprojām bija svārstīgas – no 1 400 eiro/m2 līdz pat 2 500 eiro/m2, turklāt šajā tirgus segmentā ir vērojams haoss, jo attīstītāji vairs nevar saprast, vai viņu cena ir atbilstoša tirgus vērtībai vai nav. Neskatoties uz to pilsētas centrā dzīvokļiem jaunajos projektos cenu līmenis bija nokrities zem 2 000 eiro/m2, vidēji sastādot 1 750 eiro/m2. Dažos jaunajos projektos bija pat vērojamas akciju cenas, kas bija zemākas par 1 500 eiro/m2. Diez gan nemainīgs pašlaik ir cenu līmenis Jūrmalā – tur dzīvokļus novembrī varēja iegādāties par 1 600 – 2 150 eiro/m2.

25.aprīlī nekustamo īpašumu kompānijas SIA „InReal” un nekustamo īpašumu attīstītāju SIA „Dommo” vadība ar savu komandu, pilsētas pārstāvjiem un jaunā nama iemītniekiem iemūrēs kompleksa „Ziedoņdārza mājas” pirmo akmeni. Komplekss taps kādreizējās rūpnīcas korpusa vietā. Projektu izstrādājis arhitekts Alvis Zlaugotnis (pazīstams ar saviem projektiem Saules akmens un LMT administratīvo ēku). SIA „InReal” ir ietekmīgas Lietuvas nekustamo īpašumu kompānijām UAB „Invalda Real Estate” meitas uzņēmums Latvijā. SIA „Dommo” dibinātāji ir divas Lietuvas kompānijas „InReal” un „MG Valda”, kurām ir liela pieredze nekustamā īpašuma attīstībā, tirdzniecībā, investīcijās un apsaimniekošanā.

2008. gada decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 075 eiro/m2, kas ir tikai par 1% zemāka nekā novembrī, kad tā svārstījās ap 1 085 eiro/m2, — tādi dati ir nekustamā īpašuma kompānijas InReal rīcībā.

Pēc InReal ziņām, ir palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem ar alternatīvām apkures sistēmām, kas skaidrojams ar cilvēku vēlmi atteikties no salīdzinoši dārgākas centrālās apkures.

Rīgas centrā decembrī dzīvokļus varēja iegādāties vidēji par 1 500 eiro/m2. Šajā tirgus segmentā bija novērojama samērā liela klientu interese, jo pašlaik cilvēki, kuriem ir pieejami brīvi naudas līdzekļi, aktīvi izskata izdevīgākos variantus. Centrā bijuši vairāki piedāvājumi iegādāties dzīvokli pirmskara mūra mājās bez remonta, dažreiz ar daļējam ērtībām par cenu, kas ir zemāka par 1 000 eiro/m2.

Lietuvas kompānijas InReal apkopotie dati par nekustamo īpašumu darījumiem liecina, ka Viļņā daļēji mēbelēti ekonomiskās klases dzīvokļi jaunajos projektos maksā no 1 390 līdz 1 595 eiro kvadrātmetrā, savukārt daļēji mēbelētu vidējās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos svārstās no 1 680 līdz 2 320 eiro kvadrātmetrā.

Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā ekonomiskās klases dzīvokļi jaunā mājā maksā 1 100 – 1 680 eiro kvadrātmetrā, bet vidējās klases dzīvokļu cenas ir no 1 160 līdz 1 740 eiro kvadrātmetrā. Piejūras pilsētā Klaipēdā daļēji mēbelētu ekonomiskās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir no 1600 līdz 2020 eiro kvadrātmetrā, turpretī ceturtajā lielākajā Lietuvas pilsētā Šauļos cenas šādiem mājokļiem ir ievērojami zemākas – 985 līdz 1 275 eiro kvadrātmetrā.

Īres cenas 1-2 istabu dzīvokļiem Viļņas mikrorajonos svārstās no 290 līdz 520 eiro mēnesī, savukārt Kauņā un Klaipēdā šādus dzīvokļus var īrēt par 200 līdz 435 eiro mēnesī. Lētāka īres maksa ir Šauļos, kur 1-2 istabu dzīvokļu cenas mikrorajonā ir no 100 līdz 230 eiro mēnesī.

Reaģējot uz Baltijas klientu pieaugošo interesi par nekustamo īpašumu vērtēšanu kaimiņvalstīs, trīs vadošie nekustamo īpašumu uzņēmumi - “Inreal” (Lietuva), “UUS MAA” (Igaunija) un “Latio” (Latvija) - noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi paātrināt savstarpējo īpašuma vērtēšanas un iegādes procesu, tādējādi sperot soli uz priekšu starptautisko klientu servisa attīstībā.

Pēdējos gados Baltijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējis gan pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīves un komercplatību risinājumiem, gan arvien lielāka uzmanība reģionālajai attīstībai. Tirgum attīstoties daudzveidīgā virzienā, īpašs fokuss tiek pievērsts ilgtspējīgiem un inovatīviem projektiem, kas atbilst mūsdienu patērētāju gaidām un globālajām tendencēm.

Pieaug interese par modernām biroju un industriālajām telpām, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiju prasībām un darba vides standartiem, kā arī pieprasījums pēc kvalitatīvām īres platībām. Tendenci veicina gan starptautiskie investori, vēloties apgūt Baltijas tirgu, gan vietējie uzņēmēji, kas nereti izvēlas veidot savu biznesu kaimiņvalstīs, attīstot modernus mājokļu projektus vai loģistikas centrus un ražotnes. Šo faktoru kopums pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojuma un tirgus analīzes.

Nekustamo īpašumu firma SIA InReal uzsāk biroju, noliktavu, ražošanas un aukstuma kameru kompleksa Olaine Logistic Park tirdzniecību Olaines pagastā, liecina firmas sniegtā informācija medijiem.

Olaines loģistikas parks izvietosies Olaines pagastā un aizņems 17,7 hektārus lielu teritoriju.

Olaines loģistikas parka projekta attīstība notiks divās kārtās. Pirmajā būvniecības kārtā tiks apgūti 3,67 hektāri teritorijas un uzbūvēti 6 tūkstoši kvadrātmetru aukstuma kameras un 30 tūkstoši kvadrātmetru noliktavu un ražošanas ēku. Pirmo būvniecības kārtu plānots pabeigt 2008. gada 1. aprīlī.

Komentējot industriālo platību tirgu, SIA InReal komercīpašumu nodaļas vadītājs Andris Liepiņš pauž pārliecību, ka Latvijā industriālie loģistikas un biznesa parki ir nepietiekamā skaitā, jo īpaši Rīgas tuvumā.

Iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās ir ietekmējusi komercplatību tirgu. Tirdzniecības platību nomas maksa samazinās, — informē nekustamā īpašuma kompānija InReal.

«Kopējā ekonomikas lejupslīde diezgan būtiski ir skārusi tirdzniecības platību tirgu. Samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, krīt arī veikalu apgrozījums, taču izmaksas (komunālie pakalpojumi, degvielas cenas u.c.) tikai pieaug, kas nopietni sarežģī tirdzniecības uzņēmumu sekmīgu darbību. Lai turpinātu biznesu, daļa tirgotāju optimizē savu darbību, samazinot telpu platības vai pārejot uz tirdzniecību internetā, bet ir arī uzņēmumi, kas ir spiesti slēgt veikalus pavisam. Visi šie apstākļi šogad ir veicinājuši strauju tirdzniecības telpu piedāvājuma pieaugumu, tajā pašā laikā ir krities pieprasījums pēc tirdzniecības platībām, kas ir negatīvi ietekmējis šo objektu nomas maksas lielumu – gada laikā samazinoties vidēji par 40%. Šajā laikā telpu iznomātājiem vajadzētu ļoti elastīgiem saskarsmē ar esošajiem un potenciālajiem nomniekiem, nosakot tirgus situācijai adekvātas nomas maksas,» komentēja Kaspars Millersons, SIA InReal Komercobjektu nodaļas vadītājs.

Augustā sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 225 eiro kvadrātmetrā, mēneša laikā svārstoties no 1 100 līdz 1 350 eiro par kvadrātmetru.

Rīgas centrā 1-2 istabu dzīvokļus bez ērtībām varēja iegādāties par 1 000 – 1 300 eiro par kvadrātmetru, taču dzīvokļus ar visām ērtībām labā mūra mājā par 1 450 – 2 200 eiro kvadrātmetrā. Jūrmalā šādu dzīvokļu cena bija no 1 700 līdz 2 100 eiro kvadrātmetrā, kur pieprasītākās vietas bija Bulduri un Dubulti. Tuvākajā laikā šajā tirgus sektorā būs novērojams neliels cenu kritums.

Jaunajos projektos dzīvokļu vidējā cena bija 1 450 – 2 000 eiro kvadrātmetrā, taču nereti attīstītāji piedāvāja iegādāties mājokļus ar atlaidēm – piemēram, no 2 000 eiro samazinot cenu līdz 1800 eiro kvadrātmetrā.

Šo rakstu mazāk nekā divas dienas pirms marta sākuma. Un marts nekustamā īpašuma nozarē nozīmē MIPIM – gadskārtējo nekustamā īpašuma saietu Kannās.

Līdzīgi, kā pagājušajos gados, atkal būs Rīgas stends. Citāds, kā pagājušajos gados būs tā dalībnieku sastāvs – lielākoties RD struktūru pārstāvji vien, ieskaitot vienu bijušo ministru (šoreiz citu) un pāris konsultantiem, kuru e-pasta adreses beidzas ar .ru. Taču šoreiz politiski aspekti nav tie, kas ir atturējuši uzņēmēju dalību stendā – ja iepriekš bija pieejamas MIPIM ieejas kartes ar pamatīgu (ap 60%) atlaidi, kas kombinācijā ar dažu stenda izdevumu apmaksu vienalga bija izdevīgi, tad šogad bija jāpērk pilnas cenas biļete un tad vēl jāatbalsta stenda izdevumu segšana. Ko neizdara politika, to izdara ekonomika – vienādi vai otrādi. Bija reāls piedāvājums, ka organizēt dalību, lai pietikšanās būtu izdevīga maksimāli lielam skaitam dalībnieku, taču birokrātijas cietoksnis bija neieņemams.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Lietuvas valdība saņēmusi piedāvājumus ne tikai atpirkt zemi un ēkas Viļņā, kas atbrīvosies pēc Kauņas Vītauta Dižā universitātes (VDU) un galvaspilsētā esošās Lietuvas Edukoloģijas universitātes (LEU) apvienošanās, bet arī celt šai vietā tā dēvēto ministriju pilsētiņu - ēku kompleksu, uz kuru tiktu pārceltas gandrīz visas ministrijas, raksta portāls 15min.lt.

Kā pastāstījis premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Skirmants Maļinausks, pagaidām nekāds lēmums par LEU nekustamo īpašumu nav pieņemts. Domājams, ka tas nonāks valsts rīcībā, bet iespējamā «ministriju pilsētiņas» izveide pagaidām ir tikai ierosinājums, kas rūpīgi jāizvērtē. Līdz septembra beigām valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājam Turto bankas (Īpašumu banka) jāizstrādā «ministriju pilsētiņas» investīciju projekts, kas ļautu spriest par visa projekta apjomiem, iespējamajām izmaksām un ieguvumiem un optimālo finansēšanas modeli.

Nekustamā īpašuma konsultāciju aģentūras Newsec Baltics izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Mindaugs Kulboks uzskata, ka ministrijas vajadzētu pārcelt, bet ir svarīgi, lai tās paliek pilsētas centrā, un pašreizējā Edukoloģijas universitātes teritorija tam ir vairāk nekā piemērota - tā ir viegli sasniedzama gan ar sabiedrisko transportu, gan, iebraucot no citām pilsētām. Turklāt tādējādi valdība atbalstītu galvaspilsētas pašvaldības politiku aizpildīt neizmantotās teritorijas.

Lietuvas Konkurences padome noteikusi naudassodus 969 000 eiro kopsummā Lietuvas Nekustamā īpašuma aģentūru asociācijai (LNTAA) un tās 39 biedriem par vienošanos necensties piesaistīt cita biedra klientus un brokerus.

Tāda vienošanās ir ierobežojusi konkurenci un pārkāpusi gan Lietuvas Konkurences likuma, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, norādīja regulators.

LNTAA noteikts 4500 eiro sods, bet no asociācijas biedriem lielākos sodus saņēmušas nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus Nekilnojamas Turtas", kurai jāmaksā 450 600 eiro sods, "Inreal", kurai noteikts 124 700 eiro sods, un "Capital Realty", kurai jāmaksā 69 900 eiro sods.

Kā secinājusi Konkurences padome, LNTAA biedru 2015.gadā pieņemtajā Ētikas kodeksā ir nosacījums, kas paredz, ka nekustamo īpašumu speciālistiem ir jāizvairās no tieša kontakta ar citas aģentūras, kas ir asociācijas sastāvā, brokeru klientiem. Ar tādu nosacījumu asociācijas biedri centās izvairīties no savstarpējas konkurences, lai nezaudētu esošos ekskluzīvos līgumus ar klientiem.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Dzīvoklis Rīgas centrā joprojām ir pieprasīts un tiek uzskatīts par ilgtermiņa investīciju - par to liecina nekustamā īpašuma projektu attīstītāja SIA Dommo un OMD Latvija veiktais pētījums par iedzīvotāju prioritātem dzīvokļu tirgū Rīgā, Db.lv informēja SIA Dommo valdes loceklis Valdis Gailītis.

Ņemot vērā dinamisko nekustamā īpašuma tirgus attīstību un konkurences saasināšanos dzīvojamo projektu piedāvājumā, nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Dommo veicis pētījumu ar mērķi noskaidrot kritērijus, kas šodien ietekmē cilvēku izvēli, iegādājoties dzīvokli Rīgā vai plānojot šo pirkumu.

Pētījums liecina, ka populārākie dzīvokļi, kurus izvēlētos aptaujātie ir: dzīvoklis vēsturiskā mazstāvu ēkā Mežaparkā; dzīvoklis jaunā projektā pierīgā un dzīvoklis centrā parka tuvumā.

Jāatzīmē, ka vīzija par ideālo dzīvokli atšķiras, izejot no respondentu ienākumu līmeņa. Tā iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 500 latiem mēnesī) par ideālo mājvietu Rīgā izvēlētos dzīvokli mazstāvu vēsturiskā ēkā Mežaparkā (42% aptaujāto) vai dzīvokli centrā parka tuvumā (23% aptaujāto).