Septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1200 eiro/m2, kas ir par 2% mazāk nekā augustā, kad tā svārstījās ap 1225 eiro/m2. Aizvien šajā tirgus segmentā dominē liels dzīvokļu piedāvājums, bet mazs pieprasījums. Pārsvarā noslēgto darījumu summa ir par 10% – 15% zemāka nekā nekustamā īpašuma sākotnējā pārdošanas cena.

Pēdējā laikā ir novērojama turīgu pircēju interese par ekskluzīviem 4 - 5 istabu dzīvokļiem Rīgas centrā, kas skaidrojama ar labu izdevību iegādāties nekustamo īpašumu par samērā zemu cenu. Pārsvarā šādu dzīvokļu platība ir virs 120 m2, turklāt to iegādei netiek izmantots bankas kredīts.

Jauno projektu tirgū piedāvājums pamazām sarūk, jo bankas gandrīz nemaz vairs nefinansē jauno mājokļu būvniecību. Vidējā jauno dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos ir ap 1 600 eiro/m2. Šajā cenu segmentā ir gaidāms cenu kritums 5% – 10% robežās.

Dzīvokļu īres tirgū Rīgas mikrorajonos bija vērojams sezonāls pieprasījuma pieaugums – īpaši tuvajā Pārdaugavā, Purvciemā un Teikā. 1-2 istabu dzīvokli varēja noīrēt par 120 – 280 latiem mēnesī, bet 3-4 istabu dzīvokļus par 270 – 400 latiem. Pieprasītāki ir kļuvuši arī dzīvokļi galvaspilsētas centrā, – īres tirgū 1-2 istabu dzīvokļu ikmēneša cena svārstījās no 190 līdz 320 latiem, savukārt 3-4 istabu cena bija 310 līdz 470 lati mēnesī. Kopumā cenas šajā sektorā ir nedaudz sarukušas pieaugušā piedāvājuma dēļ, – tas skaidrojams ar to, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki, kas nekustamo īpašumu nevar pārdot, ir spiesti to uz laiku izīrēt.

Novembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 085 eiro/m2, kas ir par 6.5 % mazāk nekā oktobrī, kad tā svārstījās ap 1 160 eiro/m2.

Vidējā vienistabas sērijveida dzīvokļa cena bija 1 120 eiro/m², kas, salīdzinoši ar pārējo dzīvokļu oktobra cenām, samazinājusies vismazāk – par 3.8%. Divistabu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1080 eiro/m², bet trīsistabu sērijveida dzīvokļa vidējā cena 1 065 eiro/m². Novembrī mazāk pieprasīti bija lielo platību dzīvokļi sērijveida mājās, par kuriem ir jāmaksā lieli komunālie maksājumu un tieši tāpēc, piemēram, četru istabu sērijveida dzīvokļa vidējā cena bija ap 1 000 eiro/m².

Rīgas centrā pagājušajā mēnesī dzīvokļus varēja iegādāties vidēji par 1 650 eiro/m2. Pēdējā laikā Rīgas centrā sāk parādīties vairāki piedāvājumi pirmskara mūra mājās bez remonta par cenu zem 1 000 eiro/m2. Savukārt centrā esošajiem jauniem projektiem cenas joprojām bija svārstīgas – no 1 400 eiro/m2 līdz pat 2 500 eiro/m2, turklāt šajā tirgus segmentā ir vērojams haoss, jo attīstītāji vairs nevar saprast, vai viņu cena ir atbilstoša tirgus vērtībai vai nav. Neskatoties uz to pilsētas centrā dzīvokļiem jaunajos projektos cenu līmenis bija nokrities zem 2 000 eiro/m2, vidēji sastādot 1 750 eiro/m2. Dažos jaunajos projektos bija pat vērojamas akciju cenas, kas bija zemākas par 1 500 eiro/m2. Diez gan nemainīgs pašlaik ir cenu līmenis Jūrmalā – tur dzīvokļus novembrī varēja iegādāties par 1 600 – 2 150 eiro/m2.

2008. gada decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 075 eiro/m2, kas ir tikai par 1% zemāka nekā novembrī, kad tā svārstījās ap 1 085 eiro/m2, — tādi dati ir nekustamā īpašuma kompānijas InReal rīcībā.

Pēc InReal ziņām, ir palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem ar alternatīvām apkures sistēmām, kas skaidrojams ar cilvēku vēlmi atteikties no salīdzinoši dārgākas centrālās apkures.

Rīgas centrā decembrī dzīvokļus varēja iegādāties vidēji par 1 500 eiro/m2. Šajā tirgus segmentā bija novērojama samērā liela klientu interese, jo pašlaik cilvēki, kuriem ir pieejami brīvi naudas līdzekļi, aktīvi izskata izdevīgākos variantus. Centrā bijuši vairāki piedāvājumi iegādāties dzīvokli pirmskara mūra mājās bez remonta, dažreiz ar daļējam ērtībām par cenu, kas ir zemāka par 1 000 eiro/m2.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

No kopējās iegūtās koksnes daudzuma tieši pēc ciršanas caurmēra vidēji ik gadu tika iegūti ap 10% no kopējā koksnes daudzuma, kas nav ļoti liels apmērs, taču pēc Satversmes tiesas sprieduma šis apjoms kļūs mazāks.

To liecina Valsts meža dienesta dati. Tā 2023. gadā pēc ciršanas caurmēra tika iegūti 1,72 milj. m3 koksnes, kas ir 11,5% no kopumā iegūtajiem 15 milj. m3. Savukārt 2022. gadā ar šādu metodi tika iegūti 1,24 milj. m3, kas bija 9,5 % no kopumā iegūtajiem 13 milj. m3. Vēl mazāks īpatsvars no kopējās iegūtās koksnes (13 milj. m3) bija 2021. gadā, kad pēc caurmēra tika iegūti 1,03 milj. m3 jeb 7,9%.

Jāatgādina, ka šā gada aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par normu, ar kuru tika veiktas izmaiņas galvenās cirtes caurmēra skaitliskajās vērtībās, un atzina, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips. Tas nozīmē, ka vairs nav spēkā samazinātās galvenās cirtes caurmēra vērtības, kas bija noteiktas vienādas visām bonitātēm - priedei 30 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam atkarībā no bonitātes no 39 līdz 27 cm), eglei 26 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam no 31 līdz 27 cm atkarībā no bonitātes) un bērzam 25 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam atkarībā no bonitātes 31 līdz 22 cm). Faktiski 2024. gadā notiek atgriešanās pagātnē. Lai būtu skaidrība par šiem caurmēriem, tiek plānots sagatavot attiecīgu normatīvo aktu.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 1 025 233 mājokļi, tai skaitā 79,1% apdzīvoti un 20,8% neapdzīvoti (mājokļi, kuros tautas skaitīšanas laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.

Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi, 73,6% apdzīvoti un 26,3% neapdzīvoti, Vidzemes reģionā – 99 437 mājokļi, 79%, apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7% apdzīvoti, 21,3% neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3% apdzīvoti, 19,7% neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5% apdzīvoti, 23,4% neapdzīvoti.

Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1%.

Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6%) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2% dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.

Tuvāko divu gadu laikā aptuveni septītā daļa jeb 14% no Latvijas iedzīvotājiem plāno iegādāties mājokli, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru TNS Latvia.

Mājokļa iegādi biežāk plāno Rīgas (36%) un Pierīgas (18%) iedzīvotāji.

Salīdzinoši biežāk nekā caurmērā mājokļa iegādi plāno gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (49%) un vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti (29%).

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas ir dzīves apstākļu uzlabošana (55%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (37%). Vien aptuveni katrs desmitais respondents no tiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvāko divu gadu laikā, mājokļa iegādi motivē ar investīciju nekustamajā īpašumā.

Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri tuvāko divu gadu laikā neplāno iegādāties mājokli, neizjūt nepieciešamību iegādāties mājokli vai arī viņiem jau ir savs mājoklis (71%). Tomēr daļu respondentu no plāniem par mājokļa iegādi attur dažādi šķēršļi. Divi biežāk minētie šķēršļi ir nepietiekami vai neregulāri ienākumi un nekustamā īpašuma augstās cenas.

Augustā sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 225 eiro kvadrātmetrā, mēneša laikā svārstoties no 1 100 līdz 1 350 eiro par kvadrātmetru.

Rīgas centrā 1-2 istabu dzīvokļus bez ērtībām varēja iegādāties par 1 000 – 1 300 eiro par kvadrātmetru, taču dzīvokļus ar visām ērtībām labā mūra mājā par 1 450 – 2 200 eiro kvadrātmetrā. Jūrmalā šādu dzīvokļu cena bija no 1 700 līdz 2 100 eiro kvadrātmetrā, kur pieprasītākās vietas bija Bulduri un Dubulti. Tuvākajā laikā šajā tirgus sektorā būs novērojams neliels cenu kritums.

Jaunajos projektos dzīvokļu vidējā cena bija 1 450 – 2 000 eiro kvadrātmetrā, taču nereti attīstītāji piedāvāja iegādāties mājokļus ar atlaidēm – piemēram, no 2 000 eiro samazinot cenu līdz 1800 eiro kvadrātmetrā.

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Lietuvas kompānijas InReal apkopotie dati par nekustamo īpašumu darījumiem liecina, ka Viļņā daļēji mēbelēti ekonomiskās klases dzīvokļi jaunajos projektos maksā no 1 390 līdz 1 595 eiro kvadrātmetrā, savukārt daļēji mēbelētu vidējās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos svārstās no 1 680 līdz 2 320 eiro kvadrātmetrā.

Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā ekonomiskās klases dzīvokļi jaunā mājā maksā 1 100 – 1 680 eiro kvadrātmetrā, bet vidējās klases dzīvokļu cenas ir no 1 160 līdz 1 740 eiro kvadrātmetrā. Piejūras pilsētā Klaipēdā daļēji mēbelētu ekonomiskās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir no 1600 līdz 2020 eiro kvadrātmetrā, turpretī ceturtajā lielākajā Lietuvas pilsētā Šauļos cenas šādiem mājokļiem ir ievērojami zemākas – 985 līdz 1 275 eiro kvadrātmetrā.

Īres cenas 1-2 istabu dzīvokļiem Viļņas mikrorajonos svārstās no 290 līdz 520 eiro mēnesī, savukārt Kauņā un Klaipēdā šādus dzīvokļus var īrēt par 200 līdz 435 eiro mēnesī. Lētāka īres maksa ir Šauļos, kur 1-2 istabu dzīvokļu cenas mikrorajonā ir no 100 līdz 230 eiro mēnesī.

Iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās ir ietekmējusi komercplatību tirgu. Tirdzniecības platību nomas maksa samazinās, — informē nekustamā īpašuma kompānija InReal.

«Kopējā ekonomikas lejupslīde diezgan būtiski ir skārusi tirdzniecības platību tirgu. Samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, krīt arī veikalu apgrozījums, taču izmaksas (komunālie pakalpojumi, degvielas cenas u.c.) tikai pieaug, kas nopietni sarežģī tirdzniecības uzņēmumu sekmīgu darbību. Lai turpinātu biznesu, daļa tirgotāju optimizē savu darbību, samazinot telpu platības vai pārejot uz tirdzniecību internetā, bet ir arī uzņēmumi, kas ir spiesti slēgt veikalus pavisam. Visi šie apstākļi šogad ir veicinājuši strauju tirdzniecības telpu piedāvājuma pieaugumu, tajā pašā laikā ir krities pieprasījums pēc tirdzniecības platībām, kas ir negatīvi ietekmējis šo objektu nomas maksas lielumu – gada laikā samazinoties vidēji par 40%. Šajā laikā telpu iznomātājiem vajadzētu ļoti elastīgiem saskarsmē ar esošajiem un potenciālajiem nomniekiem, nosakot tirgus situācijai adekvātas nomas maksas,» komentēja Kaspars Millersons, SIA InReal Komercobjektu nodaļas vadītājs.

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Vairāk nekā katrā piektajā mājsaimniecībā iedzīvotāji nav apmierināti ar mājokļa platību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma rezultāti.

CSP apsekojumā «Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem» iegūtās atbildes liecina, ka platības trūkums mājoklī ir aktuāls 22% aptaujāto mājsaimniecību (pilsētās 25%, bet Rīgā – 29%). Katra piektā mājsaimniecība norādīja uz problēmu, kas saistīta ar troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas, rūpniecības uzņēmumiem vai ielas.

Latvijas iedzīvotāji iespiesti mazos mājokļosAnalizējot mājsaimniecību sniegtās atbildes par atsevišķām ar mājokli saistītām problēmām, starp pašām būtiskākajām tika nosaukti arī tādi nelabvēlīgi apstākļi kā «mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās» – uz ko norādīja 27% mājsaimniecību (laukos - 38%).

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Labāk zīle rokā nekā mednis kokā - pēc šī principa vadās attīstītāji, pašreizējos tirgus apstākļos piedāvājot jaunu mājokli īrēt, bet vēlāk - izpirkt.

SIA Averts valdes priekšsēdētājs Guntars KramēnsAptaujātie nekustamā īpašuma projektu attīstītāju kompāniju pārstāvji uzsver, ka pašreizējie apstākļi kreditēšanas tirgū, neziņa par rītdienu nesekmē mājokļu iegādi. Viens no instrumentiem, ar kā palīdzību atsevišķi attīstītāji mēģina iekustināt tirgu, ir piedāvāt mājokli īrēt ar iespējām to pēc gada, diviem izpirkt. Šādā gadījumā cilvēkam nav nepieciešamas VID izziņas, par pirmo iemaksu var kļūt samaksātā īres maksa. Savukārt attīstītājs tādējādi tiek pie pastāvīgas naudas plūsmas.

Lai arī vairāk nekā 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlētos savu privāto mājokli, patlaban katrs trešais respondents dzīvo radiniekiem piederošā vai īrētā īpašumā, liecina DNB bankas mājokļa pētījums, ko veicis SKDS.

Kā būtisku iemeslu par labu mājokļa iegādei un nevis īrei 46% aptaujāto min to, ka regulārie īres maksājumi bieži vien ir augstāki par ikmēneša kredītmaksājumiem. 45% respondentu uzskata mājokļa pirkšanu par labu naudas ieguldīšanas veidu, jo domā, ka nākotnē, visticamāk, īpašumu cenas tikai pieaugs. Taču 13% norāda, ka īres dzīvokļu piedāvājums patlaban ir ļoti slikts.

Savukārt, minot galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas mājokļus īrēt, nevis pirkt, 82% vispirms norādīja uz grūtībām sakrāt naudu pirmajai iemaksai. Jāatzīmē, ka četriem no pieciem respondentiem trūkst pārliecības par spējām pildīt kredītsaistības nākotnē. Puse respondentu kā vienu no galvenajiem iemesliem minēja arī nogaidīšanu cerībā, ka nekustamo īpašumu cenas kritīsies, bet nedaudz mazāk cilvēku atzīmēja, ka īrētu dzīvesvietu vieglāk mainīt atbilstoši aktuālajiem dzīves apstākļiem nekā īpašumā iegādātu.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas ir apmierināti ar savu mājokli – 2007. gadā ar savu dzīvesvietu ļoti apmierināts bija katrs divdesmitais iedzīvotājs, bet šogad – katrs piektais Latvijas iedzīvotājs.

Par to liecina šā gada maijā Swedbank veiktais pētījums, aptaujājot aptuveni tūkstoti respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos. Iepriekš līdzīga aptauja veikta 2007. gada novembrī.

Gandrīz puse (48%) respondentu norādījuši, ka kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo mājokli, taču vienlaikus aī atzinuši, ka sadzīves apstākļus labprāt uzlabotu. 2007. gadā šādu atbildi sniedza 53% aptaujāto. Vienlaikus būtiski (no 25% līdz 14%) sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas ar savu mājokli nav izteikti apmierināti vai neapmierināti. Pašreizējais mājoklis pilnībā neapmierina 16% iedzīvotāju, un šī proporcija kopš 2007. gada nav mainījusies.

Cilvēku domas par to, kas varētu apdraudēt viņu mājokli, mainās atkarībā no to dzīvesvietas, liecina jaunākais AS Swedbank pētījums.

Domājot par sava mājokļa drošību Latvijas iedzīvotāji kā lielākos tā draudus saskata ielaušanos un zādzību iespējamību (54%), uguns nelaimes (52%) un ūdens noplūdes varbūtību (51%).

Pērn tieši cauruļvadu plīsumi un to rezultātā radušās noplūdes, saskaņā ar Swedbank apdrošināšanas datiem* visbiežāk (60%) radījuši ievērojamus bojājumus mājoklim. Vidējā zaudējuma summa ūdens radīto bojājumu gadījumos, ir 758 eiro. Zādzību ar ielaušanos, laupīšanu skaits bijis ievērojami mazāks (tikai 8% apdrošināšanas gadījumu), taču klientiem radītais zaudējumu apmērs uz pusi lielāks – vidēji 1547 eiro. Uguns nelaimes notiek vēl retāk (3% apdrošināšanas gadījumu), taču to rezultātā klientam radīto zaudējumu apmērs var sasniegt pat 9173 eiro.