Jaunākais izdevums

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Skaitliski tas nozīmē, ka Igaunijā bez iespējas nomazgāties ir gandrīz 27 000 mājsaimniecību, no kurām 5000 ir mazi bērni. 49 000 mājsaimniecību mājās nav tualetes, turklāt 9000 no šīm mājsaimniecībām ir mazi bērni.

Igaunijā ir vairāk nekā pusmiljons mājsaimniecību, no kurām 154 422 jeb 27,5% dzīvo privātmājā. Šajās mājsaimniecībās ir 390 855 cilvēki jeb 29,3% Igaunijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2011.gadā veiktu tautskaiti privātmājās dzīvojošo mājsaimniecību skaits palielinājies par 0,7 procenta punktiem.

67,9% cilvēku Igaunijā dzīvo dzīvokļos, rindu mājās un dvīņu mājās, 1,6% - kopdzīvošanas telpās, piemēram, aprūpes namos, kopmītnēs, bet vēl 1,2% citās mājās un nedzīvojamās ēkās.

Dzīvoklī pilsētā mīt vairāk nekā puse jeb 689 204 Igaunijas iedzīvotāju.

Privātmājā mājsaimniecību veido vidēji 2,53 cilvēki, bet dzīvoklī - 2,28 cilvēki.

Jaunu cilvēku vidū samazinās to, kas dzīvo privātmājās, īpatsvars un strauji pieaudz dzīvoklī dzīvojošo īpatsvars, kas varētu būt saistāms ar to, ka pēc pilngadības sasniegšanas daudzi pārceļas studēt un dzīvot pilsētā.

35 gadu vecumā atkal sāk pieaugt privātmājās dzīvojošo īpatsvars, kas samazinās pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas. 8% Igaunijas senioru dzīvo kolektīvos mājokļos.

71,9% Igaunijas iedzīvotāju mīt viņu mājsaimniecības loceklim piederošā mājoklī, bet 18,3% - īrētā mājoklī. Statistiķi secinājuši, ka viena cilvēka mājsaimniecības visretāk dzīvo sev piederošā mājoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta platforma Bolt uzsāk automašīnu koplietošanas “Bolt Drive” pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Jūrmalā.

Automašīnas būs iespēja iznomāt, izmantojot lietotni “Bolt”, kas klientiem ļaus kartē redzēt sev tuvākos transportlīdzekļus un rezervēt sev vēlamo.

Rīga un Jūrmala ir otrā un trešā pilsēta Eiropā, kurā būs pieejams “Bolt Drive”. Automašīnu koplietošana būs daļa no “Bolt” mobilitātes piedāvāto rīku klāsta, lai palīdzētu pilsētām pārorientēties no privātajām automašīnām uz ilgtspējīgām alternatīvām. Uzņēmums Latvijā jau piedāvā kopbraukšanas un elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus.

“Bolt Drive” automašīnas var izmantot braucieniem gan pilsētā, gan ārpus tās. Tiek piedāvāts plašs transportlīdzekļu klāsts, tostarp Toyota RAV4, Audi Q2, Audi A3, Volkswagen T-Roc un Volkswagen T-Cross, Toyota C-HR, Toyota Corolla, Hyundai i20 un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai enerģijas krīze ir īstais brīdis, lai iegādātos mājokli?

Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamo īpašumu tirgus: cenas burbuļo, platības iztvaiko

Oksana Dmitrijeva, nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Domuss” pārdošanas projektu vadītāja, 12.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ar bažām gaida apkures sezonas sākumu aukstajos mēnešos, kad nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksas sadārdzināsies. Iedzīvotāji aktīvi domā par dzīvesvietas maiņu pret mazāku mājokli, apsver pārcelšanos no galvaspilsētas uz Pierīgu vai attālāku reģionu pilsētām.

Cenas burbuļo, bet nesprāgst, spekulācijas pastāv dažādas. Bet varam prognozēt, ka Latvijā parādīsies plašāks nekustamo īpašumu piedāvājums, visdrīzāk cenu kāpums arī apstāsies. Tiesa, cenas būtiski nesamazināsies.

Kopš aizvadītā gada cenu kāpums sasniedz gaismas ātrumu. Mūsu dzīves dārdzība ielaužas “kosmosā”, secināms no statistikas biroja “Eurostat”. Kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidējais inflācijas rādītājs ir zem 10 %, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tas pārsniedz 20 %. Divreiz lielāks patēriņa cenu kāpums ietekmē visu sabiedrību un nozares. Apkures, elektrības, citu pakalpojumu un preču cenas ir galvenais jautājums, par ko cilvēki domā un runā. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai samazinātu izdevumus pamatvajadzību apmierināšanai, starp kurām ir arī dzīvesvieta. Tomēr šajā segmentā ziņas nav iepriecinošas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

  • • 45 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (septembrī – 36; augustā – 32; jūlijā – 28 dienas);
  • • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (septembrī – 12%; augustā – 14%; jūlijā – 16%);
  • • 55% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (septembrī – 58%; augustā – 63%; jūlijā – 60%);
  • • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (septembrī – 2%; augustā – 4%; jūlijā – 7%);
  • • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (septembrī – 26%; augustā – 26%; jūlijā – 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas IT uzņēmumu vājais posms – nevis inovāciju, bet pārdošanas ģēniju trūkums

Līna Lāsa, attālinātas darbinieku nolīgšanas platformas Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talantu trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumu izaicinājumiem*. Daudz tiek runāts, ka teju ar uguni jāmeklē IT speciālisti, bet tikpat liela problēma ir pārdošanas zvaigznes, kas ļautu uzņēmumam piesaistīt investorus un uzmirdzēt globālajā tirgū. Kā varam to risināt, lai Latvija globālajā tirgū būtu zināma kā vienradžu zeme?

Droši vien katram ir bijis čaklais klasesbiedrs, kuram vienmēr bija kārtīgi izpildīti mājasdarbi, bet, kad vajadzēja klases priekšā prezentēt paveikto, uzslavas saņēma klases sliņķis, kam starpbrīdī vēl nebija ne jausmas, ko teikt skolotājiem, taču harizmātiskās uzstāšanās prasmes viņu nekad nepievīla. Pārceļot šo līdzību biznesa pasaulē, “klasisks” igaunis vai latvietis ir kārtīgais, bet drusku garlaicīgais klasesbiedrs, toties amerikānis ir tas, kurš saņem labāko atzīmi par spožu uzstāšanos pie tāfeles.

Nekādā ziņā negribu teikt, ka amerikāņi ir dumjāki par baltiešiem vai ka cilvēki no mūsu reģiona nemāk sevi izcili pasniegt. Drīzāk tā ir nacionāla īpatnība. Igauņi un latvieši vienkārši mēdz būt pieticīgāki un nav apguvuši prasmi uzstāties, ko amerikāņiem cenšas ieaudzināt jau bērnudārza laikā. To novēroju Igaunijas prezidenta un uzņēmēju vizītes laikā ASV, un par to liecina starpkultūru pētījumi. Pēc sociālā psihologa Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) Kultūras kompasa**, latviešiem ir tendence justies neveikli, gan saņemot uzslavas, gan pašiem slavējot sevi. Viņi drīzāk vienmēr piebildīs, ka varēja izdarīt labāk vai ka nav jau sasnieguši neko tādu nozīmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2020. gada tirgū vērojama sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, ko sekmējuši vairāki faktori, un prognozējams, ka, būtiski nemainoties apstākļiem, cenu kritums varētu turpināties arī nākamajos mēnešos.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati “Mājokļu tirgus pārliecības indeksā”, kurā tiek apkopoti pieci rādītāji, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par augustu:

  • 32 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (jūlijā 28 dienas);
  • 14% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (jūlijā 16%);
  • 63% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūlijā 60%);
  • 4% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā (jūlijā 7%);
  • 26% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūlijā 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar izejmateriālu un būvniecības izmaksu kāpumu jaunajos projektos cenu samazināšanās nav paredzama, bet energoefektīvi mājokļi rudenī būs deficīts.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers jūnija dati.

Tas ir skaidrojams gan ar līdz šim gauso jauno projektu attīstību, gan ar joprojām augsto pieprasījumu pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem. To, ka cilvēki vēlas dzīvot mūsdienīgā, sakārtotā vidē un energoefektīvā mājoklī, liecina arī bankas Citadele veiktais pētījums kreditēšanas jomā. Kopīgā diskusijā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) par jauno projektu tirgus realitāti un nākotnes prognozēm secināts – nav iemesla domāt par cenu kritumu mājokļu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru