Eksperti

Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Covid-19 pandēmijas mājsēdes laikā cilvēkiem nebija iespējas tērēt naudu un veidojās uzkrājumi, savukārt tiem, kuriem ienākumi zuda, – galvenokārt pakalpojumu jomā strādājošajiem, – valsts šo zudumu kompensēja. Tādējādi ekonomika stagnēja, bet uzkrājumi palielinājās. Vienlaikus pieauga arī preču deficīts, jo pandēmijas iespaidā tika ietekmētas piegāžu ķēdes, pieprasījums sāka pārsniegt piedāvājumu un pieauga cenas. Tas aizsāka inflācijas spirāli. Šī krīze droši vien būtu piezemētāka, ja pagājušā gada februārī nebūtu sācies Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kas būtiski pasliktināja situāciju energoresursu tirgū un inflācijai piešķīra vēl lielāku jaudu.

Joprojām esam gana maksātspējīgi

Tomēr būtiskākā atšķirība starp iepriekšējo un šo krīzi meklējama sabiedrības pirktspējas līmenī – darba tirgus joprojām ir “silts”, bezdarba līmenis pieaug ļoti lēnām, cilvēkiem ir uzkrājumi, līdz ar to pirktspēja un pieprasījums nemazinās pietiekami strauji. Tādēļ ir arī grūtāk nobremzēt inflāciju, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā (20,8%).

Atšķirības inflācijas līmenī ir galvenokārt tādēļ, ka Latvijā preču un pakalpojumu grozā būtisku daļu ieņem enerģija, piemēram, mājokļu apsilde, un pārtika, un tieši šajos divos sektoros pasaulē ir bijis vislielākais cenu kāpums. Latvijai nāca par sliktu arī tas, ka iepriekš izmantojām Krievijas lēto gāzi, kas mums bija pieejama par īpaši zemu cenu. Situācijai ar gāzes piegādātājiem mainoties, krietni sadārdzinājās arī mājokļa uzturēšanas izmaksas.

Tomēr, neskatoties uz to, joprojām esam gana maksātspējīgi. To pierāda arī “Bonava Latvija” decembrī un janvārī veiktā pētījuma* dati, kur noskaidrots, ka 32% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju, kuri plāno tuvākajā nākotnē iegādāties jaunu mājokli, veiktu iecerēto pirkumu neatkarīgi no Euribor likmes pieauguma. Šajā krīzē esam iesoļojuši arī ar dažām vērtīgām mācībām, ko guvām iepriekšējās ekonomiskās lejupslīdes laikā. Ja toreiz pirkām patiešām visu, arī to, kas mums nemaz nebija vajadzīgs, jo bankas kredītus izsniedza visiem, tad šobrīd cilvēki iepērkas daudz pragmatiskāk un nepārkreditējas, līdz ar to banku procentu likmju pieaugums ir vieglāk pārdzīvojams. Cilvēki īstermiņa patēriņa vietā drīzāk izvēlas uzkrāt līdzekļus caur ilgtermiņa investīcijām, piemēram, iegādājoties nekustamo īpašumu, tādā veidā neļaujot inflācijai “apēst” naudas vērtību. Tāpēc arī pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem joprojām ir aktīvs.

Jauno mājokļu segmentā nav priekšnoteikumu cenu kritumam

Būvniecības izmaksu kāpuma ietekmē jauno mājokļu cenas Latvijā pagājušā gada laikā palielinājās par 20–25%. Šāds cenu pieaugums, protams, ir ļoti būtisks, taču nav iespējams nopirkt lētāk, nekā var uzbūvēt. Un pat ja nekustamo īpašumu attīstītājs neko nenopelna, pašizmaksa ir tāda, kāda tā ir. Tas, kas varētu veicināt cenu kritumu, būtu pārprodukcija un pašizmaksas pazemināšanās, taču ne vienu, ne otru tuvākajā laikā neredzu īstenojamies.

Pārprodukcija, piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu, kā tas bija pirms 2008. gada finanšu krīzes, mums tuvākajā laikā nedraud: patiesībā piedāvājums tirgū ir niecīgs – ir pieejami tikai ap 2000 jauno mājokļu, ko iespējams iztirgot aptuveni viena gada laikā. Tāpat arī jauni projekti pašlaik tiek uzsākti ārkārtīgi piesardzīgi. Ja iedzīvotāju pirktspēja tuvākajā laikā samazināsies, nav vērts gaidīt būtiskas cenu izmaiņas, jo arī piedāvājums, visticamāk, kritīsies. Iemesls tam ir augstās būvniecības izmaksas. Ja pēc iepriekšējās krīzes būvmateriāli strauji kļuva lētāki un strādnieki bija ar mieru to pašu darba apjomu veikt par vairākas reizes zemāku samaksu, šobrīd nav pamata ko tādu gaidīt. Latvijai jābūvē Rail Baltic, jāsiltina vecās mājas no ES fondu naudas un jāremontē tilti par publiskā sektora investīcijām.

Tāpat arī būvmateriālu ražotājiem līgumi par energoresursu piegādi ir noslēgti par noteiktām cenām, un, pat energoresursu cenām samazinoties, kā to varam novērot pašreiz, nav pamata cerēt uz ātru būvmateriālu cenu kritumu.

Savukārt otrreizējo tirgu ietekmēs piedāvājuma un pieprasījuma balanss. Kā rāda mūsu novērojumi, ja vien ir tāda iespēja, patērētājs izvēlas jauno projektu, un arī bankas mudina izvēlēties mājokli jaunajos projektos, kam pieejami labāki finansējuma nosacījumi – izdevīgāka procentu likme un garāks atmaksas termiņš. Pērkot dzīvokli padomju laiku sērijveida mājā, pārdošanas cena ir zemāka, taču, ņemot kredītu bankā, būs vajadzīgs procentuāli lielāks paša uzkrājums – vismaz 20 līdz 30% apmērā. Kopsummā tas ir tikpat vai pat vairāk, nekā vajadzīgs mājoklim jaunajā projektā ar mazāku pirmo iemaksu. Vecās tipveida ēkas arī bieži vien nav renovētas un sitinātas, dzīvokļi ir bez remonta un bez īpašumā esošas zemes, kas jāizpērk, līdz ar to bankas labprātāk kreditē jaunos mājokļus. Vēl viens aspekts par labu jaunajiem projektiem ir to augstā energoefektivitāte, kas ļauj mājokli uzturēt par zemākām ikmēneša komunālo pakalpojumu izmaksām, vienlaikus nezaudējot dzīves vides komfortu.

Kopumā šobrīd pēc piesardzīgi nogaidošiem rudens mēnešiem jauno mājokļu tirgū ir manāma zināma aktivitāte. Daudzi gaidīja augstos komunālo pakalpojumu rēķinus, kas valsts atbalsta ietekmē lielai daļai beigās nemaz neizrādījās tik augsti. Arī enerģijas cenas sāk izlīdzināties – pēdējo mēnešu laikā dabasgāzes un elektroenerģijas cenas biržās ir pat būtiski samazinājušās, tāpēc cilvēki atgriežas pie domas par jauna mājokļa iegādi. Tāpat daļa cilvēku jau ir sadzirdējuši nekustamā īpašuma tirgus ekspertu teikto un sākuši aprast ar domu, ka tuvākajā laikā cenu kritums jaunajiem mājokļiem nav gaidāms. Ja vajadzība pēc mājokļa ir saglabājusies, gadiem to vairs neatliksi.

Vai mājokļi, samazinoties inflācijai, kļūs pieejamāki?

Pēdējās prognozes rāda, ka inflācijas līkne ir pavērsusies uz leju: Latvijā decembrī tā bija par procentpunktu mazāka nekā novembrī, un ir cerība, ka šogad inflācija turpinās samazināties. Saskaņā ar Swedbank analītiķu aplēsēm šogad valstī vidēji tā būs 9% robežās, bet gada beigās – jau ap 3%. Tomēr, neskatoties uz pozitīvo tendenci, tiek prognozēts, ka vairums pasaules centrālo banku, arī ECB, šī gada pirmajā pusē turpinās paaugstināt savas procentu likmes, lai vēl vairāk ierobežotu pieprasījumu un mazinātu inflāciju, kas joprojām ir augsta. Tas nozīmē, ka šogad Euribor varētu pat nedaudz pārsniegt 3%, atkal samazinoties 2024. gadā.

Vai, inflācijai atgriežoties mērenā lielumā, jaunie mājokļi varētu kļūt pieejamāki? Diez vai. Samazinoties inflācijai un uzlabojoties iedzīvotāju maksātspējai, sagaidāms, ka pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem pieaugs vēl vairāk, un tad, visticamāk, var veidoties deficīta situācija, jo piedāvājums spēcīgi atpaliks. Tāpat jāņem vērā, ka augstākas bāzes likmes apstākļos ir pieejamas zemākas banku pievienotās likmes, kas savukārt var tikt paaugstinātas, Euribor likmei sarūkot un ekonomikai atdzīvojoties.

Tādējādi, atliekot pirkumu par mājokļa iegādi, kopējā likme var arī nemainīties. Kā jau minēju, arī uz būvniecības izmaksu pazemināšanos nevajadzētu likt pārlieku lielas cerības. Drīzāk jauno mājokļu cenas varētu pieaugt daudz lēnāk, nekā tas bijis līdz šim, tāpēc ieguvēji ilgtermiņā tik un tā būs tie, kas būs gudri investējuši sev nepieciešamā nekustamā īpašuma iegādē.

* Pētījumu “Mājokļu izpēte” veica Snapshots no 2022. gada decembra līdz 2023. gada janvārim, aptaujājot 711 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā, kuri dzīvo dzīvokļos Rīgā vai Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju un projektu TOP10

Db.lv, 16.02.2023

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "YIT Latvija" attīstītie "Silvas nami", kur veikti 115 darījumi par 12,2 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" nodevis ekspluatācijā jauno mājokļu projektu "Vertikāles", kas atrodas Imantā, Dumbrāju ielā, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Izbūvēto būvapjomu veido viena septiņu stāvu un viena 13 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta attīstībā kopā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

"Vertikāles" ir ne tikai līdz šim augstākais "Bonava Latvija" jauno mājokļu projekts, bet arī pagaidām vienīgā attīstītāja realizētā daudzstāvu apbūve Imantā.

Jauno mājokļu projektu "Vertikāles" veido divas dzīvojamās ēkas ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 60 līdz 92 kvadrātmetriem - septiņu stāvu ēkā atrodas 48, bet augstākajā, 13 stāvu ēkā - 86 dzīvokļi.

Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un individuālo ventilāciju ar rekuperāciju. Katrā ēkā izbūvētas koplietošanas telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai, bet ēku cokolstāvā katram dzīvoklim pieejama personīgā mantu noliktava. Augstākās ēkas 12.stāvā visiem kompleksa iedzīvotājiem būs pieejama 118 kvadrātmetru plaša terase.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot jauno mājokļu ciemata "Dreilinga mājas" Dreiliņos attīstību, novembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 87 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, informē attīstītāja pārstāvji.

No kopumā projektā paredzētajām 16 piecu stāvu ēkām pašlaik pilnībā pabeigtas 13 mājas, viena ir būvniecības stadijā, savukārt atlikušo divu ēku būvniecību plānots sākt nākamā gada nogalē.

Divās jaunākajās ēkās ir attiecīgi 29 un 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39,8 līdz 68,9 kvadrātmetriem. Visiem dzīvokļiem ir izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai dārziņu. Tāpat katram dzīvoklim ēkas pagrabstāvā pieejama individuālā mantu glabātuve, kas iekļauta dzīvokļu cenā. Abās ēkās šobrīd pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 75% dzīvokļu.

Kopējais projekta investīciju apmērs plānots vairāk nekā 55 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" februārī Ziepniekkalnā sācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā "Pīlādžu mājas", kurā kopumā paredzēts investēt aptuveni 16 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Projekta pirmo sešu stāvu ēku Tumes ielā 25, kurā būs 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38,4 līdz 79,5 kvadrātmetriem, plānots nodot ekspluatācijā līdz 2024.gada vasarai. Savukārt visā projektā paredzēts uzbūvēt divas sešu stāvu un vienu četru stāvu ēku ar kopumā 190 dzīvokļiem. Būvniecību plānots pabeigt līdz 2025.gada vasarai.

Tuvāko mēnešu laikā tiks sākta arī teritorijai klāt esošā Tumes ielas posma pilna rekonstrukcija, izbūvējot pilsētas ūdens, kanalizācijas un siltumtrases tīklu sistēmu, ierīkojot ielu apgaismojumu un veicot ielas posma cietā seguma un gājēju ietvju izbūvi.

Projektā katras ēkas pagraba līmenī iedzīvotājiem būs pieejamas individuālas noliktavas, kur novietot velosipēdus un ikdienā mazāk nepieciešamas lietas. Tāpat katrā ēkā būs pieejama arī atsevišķa telpa bērnu ratiņu novietošanai. Savukārt mājokļos uzmanība tiks pievērsta patīkama klimata un komforta radīšanai, ko nodrošinās iebūvēta gaisa apmaiņas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Tāpat katram dzīvoklim būs izeja uz personīgo balkonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 29.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš norāda, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešama pragmatiska rīcība pensiju kapitāla naudas plūsmas pārvirzīšanai no vērtspapīriem uz reāliem aktīviem — zemi, mežiem, energoefektīvām mājām, vienlaikus ar nodokļu instrumentiem balinot privātmāju būvniecības segmentu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Siltais rudens mazina koksnes cenas

Tēma. Nodarbinātība Latvijā. Vai virzība no tirgus ekonomikas uz sociālismu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pašlaik pieejami vairs tikai 140 pilnībā pabeigti vidējās klases dzīvokļi, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati par oktobri.

Tas ir tieši divas reizes mazāk nekā šī gada jūnijā, kad pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 pilnībā pabeigti dzīvokļi vidējās klases segmentā. Tiesa, situāciju drīzumā varētu mainīt vairāku lielo projektu pabeigšana un jaunu pabeigtu mājokļu iepludināšana tirgū.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad jauno mājokļu iegādes darījumu temps pirmreizējā tirgū ir samazinājies, tas nav traucējis pēdējā ceturksnī būtiski samazināt arī piedāvājumu pilnībā pabeigto vidējās klases mājokļu segmentā. Ja vēl jūnijā pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 vidējās klases dzīvokļi, pašlaik tādu ir vairs tikai 140.

“Līdz šim 2022. gadā ekspluatācijā nodoti projekti, kuros lielākā daļa dzīvokļu pārdoti jau būvniecības stadijā. Tā kā tirgū valda pabeigtu jauno dzīvokļu trūkums, arī būvniecības laikā nepārdotie dzīvokļi ātri atrod jaunus saimniekus. Tādējādi pabeigto vidējās klases dzīvokļu skaits tirgū saglabājas neliels,” norāda “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdošanā nonāk mazākā daļa pieejamo zemes gabalu

Armanda Vilciņa, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu mājokļu tirgū cenu kritums nav gaidāms, trešdien diskusijā "Kā inflācija ietekmē mājokļu vērtību?" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis, Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņaprāt, šogad varētu būt vērojama neliela cenu kāpuma sabremzēšanās, taču nekāda jauno mājokļu tirgus pārkaršana un cenu kritums nav gaidāms. Viens no iemesliem ir tas, ka jauno projektu segments Latvijā attīstās lēni un smagi, tāpēc pieprasījums ir nemainīgi augsts.

Savukārt sērijveida dzīvokļu tirgū iespējams, ka šogad varētu sagaidīt nelielu cenu pazemināšanos, bet ne lielāku par 5%, prognozēja Laukalējs.

Eksperts norādīja, ka nesenie notikumi ar jumta paneļu iebrukšanu lietuviešu projekta mājai Bolderājā un pēc šī notikuma veiktie apsekojumi aktualizējuši jautājumu, vai sērijveida dzīvokļu mājām nepasliktināsies to tehniskai stāvoklis, jo problēmas krājas un parādās arvien biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru