Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Četru gadu laikā, neraugoties nedz uz Covid-19 pandēmiju, nedz karu Ukrainā, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās – izņemtās)uzņēmumu pamatkapitālos ir pieaugušas par 4,43 miljardiem eiro jeb 58%.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Tā 2020. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 7,68 miljardus eiro, bet 2024. gada 18. jūlijā – 12,11 miljardus eiro. Lursoft dati liecina, ka šogad veikti darījumi ar 2578 Latvijas uzņēmumiem, šogad unikālais ārvalstnieku skaits, kas veikuši darījumus ar ieguldījumiem, – 3183. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis skaidro, ka metodoloģija visus iepriekšējos 33 gadus ir bijusi nemainīga – tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā Lursoft aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās (reģistrētās) investīcijas, bet arī izejošās, un tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts vai ārvalstu daļas tiek pārdotas Latvijas rezidentiem, tiek samazināts ārvalstu investīciju apjoms.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Likvidēts maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" iegādei 2017.gadā miljonāra Igora Šamisa izveidotais uzņēmums "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums jau 2019.gadā tika izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, bet 2023.gada 11.decembrī tas izslēgts arī no Komercreģistra.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, kompānija 2017.gadā tika nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Uzņēmums tolaik palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms deviņiem gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) Lietuvā reģistrētajam virtuālo valūtu operatoram "Payeer" noteicis gandrīz 9,3 miljonu eiro naudassodu.

Sods 8,23 miljonu eiro apmērā piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, bet vairāk nekā 1,06 miljonu eiro sods - par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, trešdien informēja FNTT.

Lietuvā tas ir rekordliels naudas sods, kas piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, norādīja FNTT.

FNTT konstatēja, ka "Payeer" Lietuvā tika reģistrēts 2022.gada 20.oktobrī, bet faktiski darbojās kopš 2023.gada 17.janvāra, kad tā priekštecim - Igaunijas uzņēmumam "Payeer" - tika anulēta virtuālās valūtas maiņas operatora licence.

Saskaņā ar FNTT sniegto informāciju uzņēmums, iespējams, tika izveidots Lietuvā, lai turpinātu Igaunijas uzņēmuma darbību, tādējādi pārkāpjot starptautiskās sankcijas.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Baltijas tirgū darbu sācis Baltic Family Capital – pirmais holdinga uzņēmums, kas nodrošina pastāvīgu kapitālu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārdošanai un biznesa pēctecībai.

Baltic Family Capital plāno līdz 2030. gadam iegādāties vairāk nekā 20 vietējo uzņēmumu, nodrošinot to darbības nepārtrauktību un attīstību.

Latvijā reģistrētais holdinga uzņēmums AS Baltic Family Capital dibināts 2024. gadā, tā līdzdibinātāji un vairākuma akcionāri ir investīciju jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi Baltijas un Eiropas tirgū: Aleksejs Prokofjevs, Tenis Lēnerts, CFA un Igors Pašuks.

Šobrīd Eiropas un pasaules tirgos vērojama finanšu resursu pārvirzīšanās, ko veicina mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku došanās pensijā. Piemēram, Vācijā ik gadu 100 000 uzņēmumu vadītāju dodas pensijā bez biznesa pēctecības plāna un attiecīgi viens no četriem uzņēmumiem tiek likvidēts. Savukārt Japānā vidējo uzņēmumu skaits šobrīd samazinās par 1% gadā. Tas nozīmē 40 000 MVU likvidēšanu gadā, lai gan vairāk nekā puse no slēgtajiem uzņēmumiem bija pelnoši.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) iesniegusi tiesā pirmo prasību pret slimnīcas A korpusa bijušo būvnieku SIA "Velve" par līgumsodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Kā skaidro PSKUS interešu pārstāvis, zvērināts advokāts, "PwC Legal" partneris Benno Butulis, pirmās prasības pieteikumā PSKUS kā galveno pagaidām ir ietvērusi līgumsoda piedziņas prasījumu, jo tās apmērs šobrīd jau ir precīzi zināms. Tomēr viņš norāda, ka prasījums pret SIA "Velve" neaprobežosies ar līgumsoda komponenti un tā kopsumma ievērojami pieaugs.

"Stradiņa slimnīca ir stingri apņēmusies atgūt maksimāli iespējamo izdevumu un zaudējumu apjomu no būvnieka, tāpēc detalizēs un papildinās šo prasības pieteikumu ar jauniem prasījumiem vai sniegs tiesā citus prasību pieteikumus," viņš norāda.

Lai gan precīzu visu prasījumu kopsummu būs iespējams noteikt vien pēc zaudējumu aprēķinu pabeigšanas, jau šobrīd slimnīca prognozē, ka zaudējumu apmērs, ko SIA "Velve" radījusi tai, visticamāk, sasniegs vairākus desmitus miljonu eiro. Saskaņā ar līgumā noteikto izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu SIA "Velve" ir pienākums atlīdzināt starpību starp vēl neizpildīto darbu izpildes izmaksām un izmaksām, kas nepieciešamas objekta būvniecības pabeigšanai pēc jauna būvniecības līguma noslēgšanas (sadārdzinājuma). Tāpat būvniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem segt neatliekamos objekta konservācijas izdevumus, kuru kopsumma prognozējami varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA "Velve" pārstāvjiem, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) eksperti konstatējuši būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

Pēc viņas paustā, pazudusi iepriekš parakstītā izpilddokumentācija, tajā skaitā arī PSKUS eksemplārs, būvdarbu žurnāli, autoruzraudzības žurnāli un daļa no būvprojekta mapēm, kam saskaņā ar normatīvo regulējumu jāatrodas būvobjektā. SIA "Velve" pārstāvji esot atteikušies komentēt dokumentācijas pazušanu un norādīt tās atrašanās vietu.

FOTO: Stradiņa slimnīca pārņem no Velves nepabeigto jauno korpusu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto...

Šos faktus fiksēja klātesošie zvērinātie tiesu izpildītāji, fiksējot arī SIA "Velve" pārstāvja teikto, ka dokumentācija netiks atdota. Lai konstatētu attiecīgos pārkāpumus no SIA "Velve" puses, kam bija jānodrošina minētās dokumentācijas neskarta atrašanās būvobjektā, PSKUS jau informējusi Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Apsekojot būvobjektu, tiks fiksēti paveiktie darbi un to stāvoklis, paralēli veicot aplēses par "Velves" slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret "Velvi".

PSKUS nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA "Velve" tika lauzts 13.februārī.

LETA jau rakstīja, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan "Bior" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

"Velve" vēlāk paziņoja, ka pelējuma skartās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā. Tā apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču tas aizņemtu 15 līdz 17 mēnešus. Tomēr slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku, bet "Velve" sola lēmumu apstrīdēt.

21.februārī pēc trīs stundu garām sarunām slimnīca pārņēmusi no "Velve" nepabeigto korpusu.

Līgums starp PSKUS un "Velvi" tika noslēgts 2020.gada 27.augustā, un tajā paredzētais darbu izpildes termiņš bija 30 mēnešu - jauno slimnīcas korpusu būvniekam vajadzēja pabeigt 2023.gada pavasarī. Līguma laikā pēc "Velves" ierosinājuma tā nosacījumi tika mainīti kopumā piecas reizes, bet darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes, par 16 miljoniem eiro palielinot arī līgumcenu. Rezultātā šo gadu laikā izbūvēti vien nepilni 60% paredzētā būvapjoma, no kuriem daļa nav nodoti pasūtītājam, kopumā neapgūstot 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,856 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien, 1.oktobrī, bet noslēgsies 2024.gada 31.oktobrī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2024.gada 21.oktobrim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā izsolē, kas sākās 2024.gada 20.augustā un noslēdzās 19.septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtoti izsolē piedāvās iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu Marijas ielā 7 veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,142 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien 18.martā, bet noslēgsies 2025.gada 17.aprīlī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025.gada 7.aprīlim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas VNĪ norēķinu kontā un, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums par autorizāciju izsolei. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Nekustamo īpašumu var iegādāties, izmantojot bankas aizdevumu slēdzot darījuma konta līgumu, teikts paziņojumā.

Pēc Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) paziņojuma par līguma laušanu ar SIA "Velve" saistībā ar vairākkārtēju līguma termiņu nepildīšanu un citiem līguma pārkāpumiem būvnieks atteicies ielaist būvobjekta teritorijā slimnīcas pārstāvjus un tiesu izpildītājus, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

2020.gada 27 augustā noslēgtais līgums starp slimnīcu un SIA "Velve" paredz precīzu turpmāku rīcību līguma izbeigšanas gadījumā, proti, pasūtītāja pieaicinātie tiesu izpildītāji fiksē situāciju objektā, un būvniekam ir jānodod objekts PSKUS valdījumā. Pēc Vārpas paustā, trešdien, 7.februārī, slimnīcas pārstāvji, tostarp tiesu izpildītāji, ieradās objektā, bet SIA "Velve" pārstāvji atteikušies tos ielaist būvobjekta teritorijā.

Stradiņa slimnīca lauž līgumu ar Velvi

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi...

PSKUS vadība jau iepriekš pauda bažas, ka būvnieks varētu nesadarboties, un trešdien tās apstiprinājās. Slimnīca aicina SIA "Velve" uz sarunu par būvobjekta nodošanas kārtību, cerot, ka ""Velves" pusē sapratne par konstruktīvas sarunas nepieciešamību ņems virsroku pār emocijām".

Gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no pretdarbībām Stradiņa slimnīca nemainīs savu lēmumu. Mūsu personāls un pacienti ir pelnījuši strādāt un ārstēties cienīgos un ārstniecības procesam atbilstošos apstākļos, tostarp kvalitatīvi izbūvētās un drošās telpās, tāpēc - jo ātrāk spēsim vienoties, jo labāk Latvijas sabiedrībai. Uz to es aicinu "Velvi,"" uzsver PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Komentējot esošo situāciju, Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības īstenošanā jau ilgstoši ir novērotas problēmas. Šī iemesla dēļ VM pagājušā gada oktobrī atcēla tā brīža PSKUS padomi un iecēla jaunu pagaidu padomi, kas, izvērtējot situāciju un visu pieejamo informāciju par būvniecības gaitu, izteica neuzticību PSKUS valdei, kura nespēja nodrošināt būvniecības procesa un finanšu plūsmas efektīvu pārraudzību un īstenošanu, savlaicīgi neidentificējot riskus un apdraudot projekta īstenošanu.

Pēc Šneidera paustā, VM pilnībā uzticas PSKUS esošās vadības lēmumiem un uzskata, ka tā ir PSKUS valdes izšķiršanās, vai turpināt vai neturpināt līgumu ar jaunās PSKUS A2 ēkas būvnieku SIA "Velve".

VM vērtējumā, PSKUS veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepieciešamo un neatliekamo būvdarbu turpināšanu, kā arī saglabātu darbu un ieguldījumus, vienlaikus veicot nepieciešamās darbības un procedūras, lai iespējami ātrāk varētu tikt izvēlēts cits būvnieks, kas varētu ēku pabeigt.

"Gan valsts, gan slimnīcas un pacientu interesēs ir, lai slimnīcas A2 ēka tiktu uzbūvēta iespējami ātrāk, darbs būtu izdarīts kvalitatīvi un ēka būtu droša," uzsvēra Šneiders.

Jau ziņots, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī būvkompānija "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Šī gada 6.februārī slimnīca paziņoja, ka no 13.februāra lauzīs līgumu ar "Velvi" par jaunā A2 slimnīcas korpusa būvniecību. Līgums lauzts vienpusēji.

Slimnīcas padome norāda, ka "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi.

Patlaban slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 20.februārī.

Tieslietu ministrija (TM) turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju "Jantarnij bereg" un "Belorusija" atsavināšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Ministrijā norāda, ka rīcība ar Maskavas namu un sanatorijām prasa dažādus tiesiskos risinājumus.

Likumprojekts par Maskavas nama pārņemšanu tapa kā Nacionālās drošības komisijas iniciatīva sadarbībā ar TM un valsts drošības iestādēm, lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošās nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes.

Savukārt Krievijai un Baltkrievijai piederošajās sanatorijās šobrīd nenorisinās nekāda saimnieciska darbība, nav arī identificēta pretvalstisku pasākumu norise kādu kultūras, sporta vai cita veida aktivitāšu aizsegā, kas pamatotu pašaizsargājošās demokrātijas instrumentu attiecināšanu uz šiem objektiem.

Eiropā likvidēts plašs mākslas darbu viltotāju tīkls, kas pārdeva neīstus Endija Vorhola, Benksija, Pablo Pikaso un citu slavenu mākslinieku darbus ar līdzvainīgu izsoļu namu starpniecību, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Izmeklēšana sākta pret 38 personām, tai skaitā sešām personām Spānijā, Francijā un Beļģijā.

Pārpludinot mākslas tirgu ar viltotiem darbiem, šis tīkls varētu būt nodarījis ekonomisku kaitējumu 200 miljonu eiro apmērā, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Itālijas Kultūras ministrija pirmdien paziņoja, ka Itālijā, Francijā, Spānijā un Beļģijā konfiscēti 2100 viltoti mākslas darbi. Starp viltojumiem ir vairāk nekā 30 slavenu mākslinieku darbu kopijas, tai skaitā Vorhola, Amedeo Modiljāni, Benksija, Pikaso, Žuana Miro, Vasilija Kandinska, Henrija Mūra un Gustava Klimta darbu viltojumi.

Policijas operācijas laikā tika atklāts viltotāju tīkls Spānijā, Francijā un Beļģijā, kas izgatavoja šos darbus, paziņoja Eiropas Savienības (ES) Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās "Eurojust".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī ceturtajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

VNĪ nekustamo īpašumu Marijas ielā atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu.

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve.

Jau vēstīts, ka pirmajā izsolē septembrī Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu. Pēc tam cena tika samazināta par 20% un īpašumu atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,856 miljoniem eiro, taču arī tad neviens interesents nepieteicās. Trešajā izsolē pērn decembrī izsoles sākumcena bija 2,499 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notieca tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.