Jaunākais izdevums

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

Jau ziņots, ka LMT kopā ar tehnoloģiju uzņēmumu “MikroTik” radījis 5G rūteri. Pirmie LMT klienti – Ādažu iedzīvotāji – 5G internetu un jaunākās paaudzes rūteri mājās uzsāka lietot jau šī gada pavasarī.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā. LMT koncerns 2020.gadā strādāja ar 227,506 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 6% un bija 27,226 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT un MikroTik radīto 5G rūteri sāk izmantot mājas internetam

Db.lv, 18.05.2021

LMT prezidents Juris Binde (no kreisās) un Džons Tallijs, tehnoloģiju uzņēmuma MikroTik līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pie pirmajiem klientiem nonākuši Latvijas inovāciju tehnoloģiju uzņēmumu LMT un MikroTik sadarbībā radītie 5G interneta rūteri, un vairāki simti LMT klientu savās mājās un birojos uzsākuši lietot 5G internetu, informē uzņēmumā.

Līdz šim Latvijas iedzīvotājiem 5G internets bija pieejams tikai uzņēmumiem un augstskolām izpētes vajadzībām, kā arī mobilajās viedierīcēs, kas atbalsta 5G tehnoloģiju. LMT un MikroTik radītais risinājums ļauj pārcelt 5G no mobilajām ierīcēm uz mājas internetu, un tā būs pirmā šāda veida pieredze Latvijā.

"Sadarbībā ar pašmāju IKT nozares milzi MikroTik radīti pirmie Latvijā ražotie 5G rūteri, kas aizsāk jaunu ēru Latvijas tehnoloģiju inovāciju nozarē un paplašina eksporta iespējas. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas IKT nozare spēj radīt inovatīvus produktus, kuri nav jāiepērk no ārvalstīm, bet tieši otrādi – ir eksportējami," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) īpašnieki parakstījuši kapitāla daļu iegādes līgumu, kura rezultātā LMT paredz kļūt par 100% SMN īpašnieku.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no tirgus uzraugu piekrišanas Latvijā un Lietuvā.

Darījums abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus. “LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs risinām sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar Santa Monica Networks mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi. Kopā mēs būsim labākais partneris digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 100 000 eiro, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom sadarbībā ar Latvijas mobilais telefons (LMT) šogad turpina paplašināt “Tika-Taka Pay” tirgu un funkcionalitātes iespējas.

Attīstot sadarbību ar LMT, Datakom plaukstas lieluma mobilā kases sistēma “Tiki-Taka PAY” kļuvusi tehnoloģijām bagātāka un pieejamāka gan lielajam, gan mazajam tirgotājam.

Izstrādājot šo produktu galvenais mērķis bija nodrošināt produktu, kura funkcijas iepriekš bija pieejams tikai sarežģītās un dārgās sistēmās, ko mazie uzņēmumi reti kad var atļauties, uzsver LMT prezidents Juris Binde: "Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu – sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā. Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT pieaug klientu skaits un apgrozījums

Db.lv, 23.04.2021

Viens no jaunākajiem risinājumiem, ko, gatavojoties āra tirdzniecības aktivitātēm, arvien plašāk sāk izmantot tirdzniecības nozarē strādājošie, ir mobilās kases viedierīce Tiki-Taka PAY – Baltijā pirmais mobilā viedtālruņa izmēra kases aparāts ar veikalvedības sistēmu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta patēriņa pieaugums, viedtelevīzijas attīstība un aktīva uzņēmumu interese par biznesa risinājumiem ir ļāvusi LMT 2021. gada pirmajā ceturksnī palielināt klientu pieslēgumu skaitu un kāpināt apgrozījumu līdz 59,7 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai,” uzsver Juris Binde, LMT prezidents.

Viens no LMT piedāvātajiem biznesa risinājumiem, kas gada laikā piedzīvojis strauju izaugsmi, ir Zvanu pārvaldnieks, kas ir īpaši noderīgs attālinātā darba apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas pēc būtības ir kā virtuāls birojs, kas nodrošina zvanu maršrutēšanu, grupas zvanus, interaktīvu balss atbildi, zvanu statistiku utt. Pateicoties arī pieejamajam un atsaucīgajam servisam, klientu skaits, kuri izvēlējušies šo risinājumu, gada laikā pieaudzis par 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā, Biķernieku trasē, izveidojis pirmo 5G testa vidi/trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem.

Plānots, ka pirmajā 5G testa trasē Latvijā tiks īstenoti arī starptautiski Eiropas izpētes projekti. Pirmie savienoto pašbraucošo auto testi 5G tīklā Biķernieku trasē tiks aizvadīti jau 20. augustā, LMT diskusijas “5G loma satiksmes drošības uzlabošanā” laikā, kas notiks sarunu festivāla LAMPA ietvaros.

Tiek lēsts, ka satiksme un loģistika būs viena no pirmajām nozarēm, kur 5G sniegtās priekšrocības varēs novērtēt jau salīdzinoši drīz.

Nozares eksperti visā pasaulē jau tuvākajos gados prognozē bezpilota auto ienākšanu ikdienas satiksmes plūsmā, tāpat arī dronu veiktas piegādes loģistikā kļūs par daļu no mūsu ikdienas.

“Šobrīd starptautiskā līmenī tiek veikti pētījumi par autonomo auto pozitīvo pienesumu valstu ekonomikām, tāpat tiek pētītas potenciālās izmaiņas nozarēs, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem. Lūkojoties uz apkārt notiekošo, ir skaidrs, ka Latvijai kā tehnoloģiski attīstītai valstij jāieņem aktīva pozīcija un mums pieejamie resursi ir jāiegulda nākotnes iespēju izpētē, jo tas būtiski var ietekmēt mūsu valsts labklājību ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu reisu pārvaldību, Rīgas starptautiskajā autoostā (RSA) uzstādīta inovatīva reisu vadības sistēma, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē.

Jaunajā reisu pārvaldības sistēmā investēti 300 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevums.

Sistēmu izstrādājis tehnoloģiju uzņēmums LMT. Plānots, ka jau tuvākajā nākotnē sistēmu transporta plūsmas plānošanai un pārvaldībai varētu izmantot arī citu Latvijas pilsētu autoostas, piemēram, Jelgavas autoosta.

Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) ir viens no centrālajiem pasažierpārvadājumu mezgliem Latvijā. Aizvadītā gada sākumā no tās diennaktī izbrauca 750 pasažieru autobusu, bet viena platforma apkalpoja pat 55 autobusus dienā. Līdz šim RSA reisu vadību nodrošināja dispečeru dienests, izmantojot 2003. gadā ieviesto sistēmu “Baltic Lines”, kurā liela daļa aktivitāšu jāveic manuāli, palielinot izpildes laiku un cilvēcisko kļūdu risku informācijas apmaiņas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par lielāko rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē Latvijā

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Bill.me" nule ir vienojies par sadarbību ar mobilo sakaru operatoru SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), tā sperot soli pretī mērķim kļūt par Latvijā lielāko uzņēmēju un iedzīvotāju rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē, informē "Bill.me" Latvijas filiāles vadītājs Jevgeņijs Loginovs.

Latvijā platformu jau pašlaik aktīvi izmanto 50 tūkstoši lietotāju. Uzņēmums plāno šo skaitu palielināt četras līdz sešas reizes līdz gada beigām sasniedzot 200 – 300 tūkstošus lietotāju.

"Bill.me" ir Latvijā izstrādāts, uz mākoņtehnoloģijās balstīts finanšu vadības rīks, ko lielie uzņēmumi var izmantot kā papildu rēķinu piegādes un norēķinu kanālu, bet maziem un vidējiem biznesiem tas var pilnībā automatizēt rēķinu piegādes, skaitītāju rādītāju apkopošanas, norēķinu un klientu saziņas funkcijas. Tikmēr iedzīvotājiem jeb lietotājiem tā būs vietne, kur pārvaldīt savus rēķinus vienkopus.

"LMT svarīga ir ne tikai pakalpojumu kvalitāte, bet arī ērti un droši norēķini par tiem. Tāpēc esam gandarīti pievienot savam partneru lokam uzņēmumu "Bill.me", kas piedāvā klientiem inovatīvu, uz tehnoloģijām balstītu rēķinu saņemšanas, apmaksas un pārvaldības veidu. Šāda sadarbība sniegs iespēju mūsu klientiem veikt vēl vienu soli digitālās transformācijas un apkārtējās vides saglabāšanas virzienā," teica LMT viceprezidents finanšu jautājumos Alfs Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 9,078 miljardu zviedru kronu (apmēram 900 miljoni eiro) tīro peļņu pretēji 883 miljonu kronu zaudējumiem janvārī-jūnijā pērn, teikts uzņēmuma publiskotajā finanšu pārskatā.

Tikmēr "Telia" tirdzniecības apjoms šajā laika posmā sarucis par 1,1% - līdz 9,078 miljardiem kronu.

Savukārt kompānijas peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar janvārī-jūniju pērn samazinājusies par 0,3% līdz 14,977 miljardiem kronu.

"Telia Company" ir lielākais īpašnieks SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kur tai tieši un netieši pieder apmēram 60%.

"Telia Company" tieši pieder arī 49% "Tet" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiski novērtēts RTU ieguldījums uzņēmējspēju veicināšanā

Db.lv, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vienīgā no Baltijas augstskolām iekļuvusi starp labākajām 40 augstskolām starptautiskā reitinga "World’s Universities with Real Impact" (WURI) sadaļā, kur tiek vērtēta augstskolu kapacitāte uzņēmējspēju veicināšanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā.

RTU ierindojusies 31. vietā, uzlabojot savu pērnā gada sniegumu, un šis ir labākais rezultāts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo šajā kategorijā pirmajā piecdesmitniekā nav izdevies iekļūt nevienai citai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitātei. Kopumā WURI reitingā RTU ieņem 95. vietu.

Reitinga kategorijā Uzņēmējdarbības gars īpaši novērtētas RTU studentiem sniegtās iespējas darboties Studentu inovāciju grantu programmā, trenējot inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un radot jaunus produktus, tā jau studiju laikā attīstot savas uzņēmējdarbības spējas. Šī programma tika atklāta 2019. gadā, izmantojot pašas universitātes un Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, kas ļauj studentiem saņemt stipendijas par piedalīšanos jaunradi veicinošajās aktivitātēs. Trīs gadu laikā plānots biznesa ideju attīstībā ieguldīt ap 400 tūkstošiem eiro, bet stipendijās – 1,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 31. maijam ir atvērta pieteikšanās uz mobilitātes inkubatora programmu “Urban Mobility Incubator”, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu ideju, prototipēt to reālā pilsētvidē, satikt investorus, kā arī saņemt atbalstu €6000 vērtībā.

Inkubatoru piedāvā inovāciju kustība “Vefresh” sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas domi, kopstrādes telpu “Teikums” un ar EIT Urban Mobility Reģionālās inovāciju shēmas atbalstu. Programmai pieteikties tiek aicinātas komandas ar dažādās attīstības pakāpēs esošām idejām klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanai.

Dalībnieki tiek aicināti pieteikt idejas, kas risina kādu no pilsētas definētajiem klimatneitrālas mobilitātes izaicinājumiem. Piemēram, elektromobilitātes un satiksmes mierināšanas zonu veicināšana vai jaunās paaudzes sabiedriskā transporta pieturvietas vai vienotas lietotnes izstrāde.

“Inkubatora programma ir paredzēta risinājumiem, kas uzlabo pilsētas mobilitātes iespējas. Gaidām komandas ar jau nopietnākām iestrādnēm, kā arī jaunas komandas ar pilsētai noderīgām idejām un entuziasmu attīstīt savus prototipus. Kopā plānots uzņemt līdz 8 komandām, kas no jūlija līdz septembrim strādās pie sava risinājuma prototipa izveides un testēšanas VEF apkaimē. Dalībnieki, saskaņā ar epidemioloģisko situāciju valstī, darbosies kopstrādes telpā “Teikums” Jaunajā Teikā vai tiešsaistē,” uzsver Vefresh vadītājs Viesturs Celmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 03.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā lasi:

  • Aktuāli - labības raža būs mazāka, eksporta apjoms tonnās saruks. Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn.
  • Ekspertu viedoklis - jauno pašvaldību problēmas un izaicinājumi.
  • Tēma - zaļais kurss transportam izmaksās 12 miljardus eiro.
  • Transports - slavenā inženiera Andra Dambja eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā.
  • DB Konferences - vecos dīzeļauto nāksies nomainīt.
  • Portrets - Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.
  • Tendences - kafija var kļūt par deficītu. Pandēmijas apstākļi izrādījušies bezmaz vai ideāli dažādu izejvielu cenu ballītei.
  • Brīvdienu ceļvedis - Liene Grenevica, SIA Draugiem un SIA Roadgames vadītāja.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Anrī Leimanis, RB Rail un LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks

Armanda Vilciņa, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt skaidri definētai stratēģijai Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, primāri ir jāsaprot, kādi ir tā mērķi un kas jādara, lai tos sasniegtu, norāda Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Mērķu uzstādīšana un izvērtēšana parasti ir viens no lielākajiem uzņēmuma vadības izaicinājumiem, jo, lai to izdarītu, nepieciešams skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa stratēģiju. Uzņēmuma vadībai arī ir jāspēj identificēt ieinteresēto personu jeb stakeholder loku, domā A. Leimanis, uzsverot, ka rūpes par ieinteresētajām pusēm un veiksmīgu attiecību veidošana ar tām uzņēmuma attīstībā spēlē lielu lomu.

Saprot vērtību

Pirmo reizi savus spēkus darba tirgū A. Leimanis izmēģināja jau 14 gadu vecumā, Purvciemā strādājot par pastnieku. “Lai gan pats darbs mani sevišķi nesaistīja, imponēja fakts, ka par to maksāja algu. Atceros, ka, saņemot algu, varēju pirmo reizi mūžā pats sev ārzemju izbraukuma laikā nopirkt firmas zābakus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē un pirmajā kursā sāku strādāt Iekšlietu ministrijas vienībā, kas apkaroja balto apkaklīšu noziegumus. Es strādāju operatīvajās vienībās, piemēram, uz robežas, pārbaudot muitniekus. Spilgti atmiņā palikušas reizes, kad aizdomās turamos izmeklētāji apzināti salika vienā telpā, kur viņi steidza saskaņot liecības. Mans uzdevums bija klausīties, piefiksēt būtiskākās lietas un nodot tās izmeklētājiem, kas savukārt ar šo lietu darbojās tālāk. Ātri vien sapratu, ka sadarbība ar padomju laika izmeklētājiem man nav sevišķi komfortabla. Mana tālākā profesionālā karjera attīstījās diezgan klasiski,” teic A. Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru