Jaunākais izdevums

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".

"Toties detalizēto tāmju publicēšana atstās negatīvas sekas gan uz uzņēmumiem, kuru tāmes tiks publicētas, gan uz tautsaimniecību kopumā. Proti, profesionāli tāmētāji no konkurentu detalizētajām tāmēm bez īpašām grūtībām ir spējīgi izsecināt konkrētā uzņēmuma komercnoslēpumu saturošu informāciju, tostarp, informāciju par attiecīgā uzņēmuma zinātību, procesu vadību, cenu politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības aspektiem," uzsvēra "LNK, Rere" pārstāvji.

Viņi norādīja, ka minētā informācija ir zināšanās balstītas ekonomikas stūrakmens, kuras nepienācīga aizsardzība no valsts puses nenovēršami novedīs pie inovāciju un attīstības būtiskas sabremzēšanās. Rezultātā daudzi uzņēmēji turpmāk vienkārši atteiksies no dalības publiskajos iepirkumos, tādējādi mazinot iespēju pasūtītājiem iegūt potenciāli labākos piedāvājumus.

Publisko iepirkumu uzvarētāju tāmes netiek atklātas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, informēja "LNK, Rere" pārstāvji. Viņuprāt, ja spriedums paliks spēkā, ievērojami pieaug risks, ka ārvalstu pretendenti izvairīsies no dalības Latvijā organizētajos iepirkumos, lai neriskētu ar uzņēmumiem sensitīvas informācijas nokļūšanu konkurentu rīcībā, bet Latvijas uzņēmēji zaudēs labas iespējas startēt lielāka mēroga iepirkumos.

"Šī lieta nav specifiska būvniecības uzņēmumu problēma. Ja spriedums paliks spēkā, sprieduma negatīvās sekas izjutīs visu nozaru pārstāvji, kas piedalās publiskajos iepirkumos Latvijā. Tādēļ pilnsabiedrība "LNK, Rere" nolēma spriedumu pārsūdzēt," skaidroja būvnieku pārstāvji.

Pilnsabiedrība vienlaikus aicina Ekonomikas ministriju iniciēt plašāku diskusiju ar privātā un publiskā sektora pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ekspertu dalību ar mērķi stiprināt izpratni par publisko iepirkumu darbības principiem, un par pārdomātiem uzlabojumiem šajā sfērā, ja tādi patiešām būs nepieciešami. Diskusijā jārod risinājumi tāmju standartam, to publiskojamajām sadaļām, kā arī digitālajām tāmēm gan būvniecības, gan citās nozarēs.

Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa 30.martā ir atzinusi par prettiesisku Rīgas domes lēmumu neatklāt Rīgas domes deputātam Valteram Bergam (JKP) Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmi.

Tiesas spriedumā skaidrots, ka ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 2020.gada 7.jūlija lēmumu Bergam atteikts iepazīstināt ar tāmi, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu un nav publiskojama, jo pilnsabiedrība "LNK, Rere", kas ir tāmes autors, iebilst pret tās izpaušanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) mikroblogošanas vietnē "Twitter" tiesas lēmumu vērtē pozitīvi. "Spriedums rada precedentu un juridisku pamatu, kas ļaus Rīgas domei nākotnē nodrošināt lielāku atklātību lielo iepirkumu tāmēs! Tāmju informācijai jābūt pēc iespējas atklātai - tas jānosaka jau konkursa nolikumā. Aizbildināšanās ar komercnoslēpumu vairs nestrādās," pauda Staķis.

Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija, respektīvi tie ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāds ierobežojums likumā noteikts, lai aizsargātu pretendentu likumiskās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu.

Vēlāk Bergs vērsies domē kā Rīgas domes deputāts, tomēr nesagaidot atbildi no Rīgas domes uz tā gada 27.oktobra iesniegumu un nepiekrītot lēmumam, viņš pērnā gada 2.novembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt domes lēmumu par prettiesisku un uzlikt par pienākumu Rīgas domei izsniegt viņam minēto tāmi.

Bergs pieteikumā tiesai norādījis, ka Konkurences padome 2019.gada septembrī ir atklājusi nozīmīgus aizliegto vienošanos slēgšanas riskus tieši būvniecības nozarē. Viņaprāt, valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir jābūt daudz caurspīdīgākiem, nekā tie ir šobrīd. Tas mazinātu korupcijas, aizliegtu vienošanās (karteļu) slēgšanas riskus.

Kā ziņots, šogad plānots pabeigt Mežaparka estrādes būvdarbus. Estrādes atjaunošana sākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Kopumā estrādes pārbūves izmaksas tiek lēstas nepilna 81 miljona eiro apmērā. Šogad noslēdzošos pārbūves darbus par 18,5 miljoniem eiro veiks AS "LNK Industries".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes kupolā, kas B posma pirmās kārtas būvniecības posmā ieguva tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās Sidraba birzs dziesmu kalnā veidolu, šobrīd ieklāj membrānas jumta segumu.

Jaunās estrādes jumta membrānas segums ir 5324 kvadrātmetru liels un ir piegriezts 43 slejās. Membrānas materiāls ir austs no “Valmiera stikla šķiedra” ražotās šķiedras un par audumu saausts uzņēmuma “Valmiera Glass UK” rūpnīcā Anglijā.

Jaunais estrādes jumta segums pasargās dziedātājus no saules, vēja, un lietus kā arī nodrošinās estrādē akustiku. Šobrīd objektā pie membrānas ieklāšanas estrādes kupolā strādā septiņi speciālisti no Vācijas un 19 vietējie alpīnisti.

Šobrīd jau tuvojas noslēgumam Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošie būvniecības posma darbi, kuros ir izbūvēta estrādes ēka un tās iekštelpas, jauna saimniecības ēka un noliktava. Atbilstoši B2 posma būvprojektam ir izbūvēti lietotāja inženiertīkli, kā arī pabeigts estrādes teritorijas labiekārtojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes centrālā ēka, saimniecības ēka un noliktavas

Db.lv, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodoti Mežaparka Lielās estrādes B2 posmā īstenotie būvniecības darbi – jaunizbūvētā estrādes centrālā ēka, saimniecības ēka un noliktavas, informē Rīgas dome.

Būvniecības B2 posma darbi tika sākti pagājuša gada oktobrī. To laikā ir izbūvēta sešu stāvu augsta estrādes centrālā ēka, kurai četri ir virszemes stāvi, bet divi pazemes stāvi ar kopējo platību 10 185 kvadrātmetri. Estrādes jumta kupolā ir ieklāts membrānas jumta segums 5324 kvadrātmetru platībā. Membrānas materiāls ir austs no AS "Valmiera stikla šķiedra" ražotās šķiedras un par audumu saausts uzņēmuma "Valmiera Glass UK" rūpnīcā Anglijā. Jaunais estrādes jumta segums pasargās dziedātājus no saules, vēja, un lietus kā arī nodrošinās estrādē akustiku.

Būvdarbu laikā ir uzbūvētas saimniecības ēkas un pārbūvēta arī katlu māja. Pabeigti teritorijas labiekārtošanas darbi un izbūvētas inženierkomunikācijas. Darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma īstenoja uzņēmums AS "LNK Industries". Jaunizbūvētā estrādē jau ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā iepriekš, kā arī uzņemt dejotājus paplašinātajā dejošanas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 5.augustā Mežaparka Lielajā estrādē atklāja pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2021”.

“Ik gadu redzam, kā konkursa laureāti no biznesa idejas nonāk līdz dzīvotspējīgam biznesam un pilnvērtīgam produktam. Šogad esam palielinājuši gan balvu fondu, gan finālistu skaitu, lai no pandēmijas posma izietu vēl spēcīgāki. Turklāt pētījumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu secinājām, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam savs bizness ir sapnis, kamēr nerealizēta biznesa ideja kopumā – 39% cilvēku,” akcentē LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 13. reizi. Ņemot vērā šī gada konkursa konceptu “Domā skaļi!”, par atklāšanas pasākuma norises vietu simboliski tika izvēlēta Mežaparka Lielā estrāde, iedrošinot sabiedrību aktīvi ģenerēt savas biznesa idejas un izteikt tās skaļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodoti Mežaparka Lielās estrādes B2 posmā īstenotie būvniecības darbi – jaunizbūvētā estrādes centrālā ēka, saimniecības ēka un noliktavas, informē Rīgas dome.

Mežaparka Lielās estrādes B2 posmā īstenotie būvniecības objekti Būvniecības valsts kontroles birojam tika nodoti 11. jūnijā.

Būvniecības B2 posma darbus sāka pagājuša gada oktobrī. To laikā ir izbūvēta sešu stāvu augsta estrādes centrālā ēka, kurai četri ir virszemes stāvi, bet divi pazemes stāvi ar kopējo platību 10 185 kvadrātmetri. Estrādes jumta kupolā ir ieklāts membrānas jumta segums 5324 kvadrātmetru platībā. Membrānas materiāls ir austs no AS "Valmiera stikla šķiedra" ražotās šķiedras un par audumu saausts uzņēmuma "Valmiera Glass UK" rūpnīcā Anglijā. Jaunais estrādes jumta segums pasargās dziedātājus no saules, vēja, un lietus kā arī nodrošinās estrādes akustiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RD meklēs juristus pārmaksāto līdzekļu atgūšanai no karteļa lietā iesaistītajiem būvniekiem

LETA, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru