Jaunākais izdevums

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas...

Facebook rakstījāt: lietuvieši par 100+ miljoniem nopērk Alfu, igauņi par 131 miljonu nopērk Jauno Teiku, somi Rīgā izveido 120 miljonu vērtu īres namu fondu, latvieši par 100 miljoniem pārbūvē Mežaparka estrādi. Ko varam no šī secināt?

Man nav nekādu iebildumu pret Mežaparka estrādi, man tā šķiet skaista, man ir gods pazīt cienījamo arhitektu, un viss ir kārtībā, tas ir skaisti un dārgi. Bet pieņemsim, ka ir šie 100 miljoni eiro, ko vienkārši var iztērēt. Tādā gadījumā par to varēja Rīgā uzbūvēt gan koncertzāli, gan Laikmetīgās mākslas muzeju, un dziesmusvētki estrādē varēja turpināt notikt, ja tā skatāmies. Bet tāda izvēle ir izdarīta, to ir pieņēmuši leģitīmi ievēlēti politiķi. Tas citāts vairāk bija par to, ko redzu savā ikdienā – manā organizācijā ir 32 biedri, 29 no tiem ir ārvalstu investori, pamatā uzņēmumi no Lietuvas un Igaunijas. Attiecīgi vairāk gribēju vērst uzmanību uz to, ka lietuviešiem un igauņiem ļoti liels fokuss ir uz to, kā investēt, kā nopelnīt, kā kaut ko attīstīt. Bet Latvijā bieži vien ir tā sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Skaisti ir, labi skanēs droši vien, tur grūti iebilst. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās?

Kuros segmentos sagaidāma attīstītāju rosība tuvākajos gados?

Tas, kur tiešām sagaidāms liels pieaugums, ir mājokļi un loģistika. Šiem diviem segmentiem ir ļoti lielas perspektīvas. Bet tikpat labi var tikt atrasti jauni un inovatīvi segmenti, par kuriem mēs tagad vēl pat nenojaušam, tai skaitā - kā varētu attīstīties, piemēram, viesnīcas.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Žurnālu pērciet lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā vai lasiet elektroniski.

Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirdzniecības centros atbilstoši valdības pieņemtajiem noteikumiem strādāt atļauts tikai veikaliem, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces – tādi aizņem tikai vidēji 25% tirdzniecības centru platības. Pārējie 75% veikalu nestrādā un nemaksā nomu par telpām, radot tirdzniecības centriem Latvijā vairāk nekā 11 miljonu eiro zaudējumus katru mēnesi.

Tā liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) rīcībā esošie dati. Alianses norāda, ka šādu situāciju radījusi valdības nespēja panākt sabiedrības vairākuma vakcinēšanos, lai iegūtu pūļa imunitāti Latvijā, tāpēc nozare aicina nevilcināties un lemt par nomas atbalsta piešķiršanu.

Tirdzniecības centri, kas vēl nav paguvuši atgūties no pavasarī ciestajiem zaudējumiem, šobrīd cieš no ierobežojumiem. Līdz šim Covid-19 vīrusa izplatības apturēšanas nolūkā ieviesto ierobežojumu dēļ tirdzniecības centru zaudējumi sasnieguši 65 miljonus eiro.'

Pavasarī pēc nozares lūgumiem valdība pieņēma nomas atbalsta programmu, kam tika piešķirti 20 miljoni, tomēr, kā liecina NĪAA rīcībā esošie dati, atbalstam līdz šim izmaksāti tikai aptuveni 7-8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atzinīgi novērtē Saeimā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, kas stājās spēkā šī gada 19. maijā. Galvenās izmaiņas ietver klusēšanas - piekrišanas principu, kas padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē, un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta, norāda NĪAA.

Tomēr, lai klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips sāktu darboties praksē, Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, precizējot gadījumus, kuros principu varēs piemērot. Nozare aicina ar noteikumu izstrādi nekavēties, lai pēc iespējas drīzāk likuma grozījumi radītu pozitīvu ietekmi būvniecībā.

Viens no pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem – klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips – vērsts uz to, lai izvairītos no administratīvajiem šķēršļiem būvniecības projekta apstiprināšanas laikā. Grozījumi norāda – ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Pieņemtajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi par to, kādos gadījumos šo principu var piemērot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk sagatavotos rudens sezonai, kad potenciāli gaidāms Covid-19 saslimstības pieaugums, kas var izraisīt vēl vienu plaša mēroga ierobežojumu vilni, šobrīd svarīgi darīt visu, lai neatjaunotos pagājušās ziemas epidemioloģiskā situācija, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Tirdzniecības centri uzsver, ka valdībai jāskaidro veidi, kā izvairīties no Covid-19 vīrusa izplatības, tostarp vakcinējoties, tādējādi virzoties uz pūļa imunitāti valstī, kas ļautu rudenī neatgriezties pie plašiem ierobežojumiem. Citu valstu pieredze liecina, ka pūļa imunitātes sasniegšana ļauj ne tikai pasargāt iedzīvotāju veselību, bet arī glābj valsts ekonomiku, jo dod iespēju uzņēmumiem nepārtraukt savu darbību. Tirdzniecības nozare norāda, ka jādara viss iespējamais, lai rudenī neatgrieztos pie apstākļiem, kad valdības neizdarības dēļ atkal nāktos slēgt veikalus visā valstī vai arī tiktu uzspiesta sabiedrības dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuros tika atbalstīts Saeimas deputāta Gata Eglīša priekšlikums veikt izmaiņas valsts nodevas apjomā par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Grozījumi stāsies spēkā no 1. jūlija un paredz uzdevumu valdībai no spēkā stāšanās brīža samazināt valsts nodevas apmēru fiziskai personai no šobrīd noteiktajiem 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) norāda, ka šīs izmaiņas būs nozīmīgs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus konkurētspējas uzlabojums un reizē ievērojams ieguvums sabiedrībai, samazinot ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas.

"Samazinātas valsts nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā ir vērtīgas izmaiņas ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ja pieņemam, ka vidējā jauna dzīvokļa cena ir 100 000 eiro, par pirkuma nostiprināšanu līdz šim fiziskai personai bija jāsamaksā 2% jeb 2000 eiro, taču turpmāk nodeva būs tikai 1,5% jeb 1500 eiro. Tas ir reāls 500 eiro ietaupījums ikvienam, kas iegādājas mājokli, tādējādi tiek veicināta aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Vienlaikus nodevu samazinājums reizē ar jauno īres regulējumu aktivizēs juridisko personu, tostarp ieguldījumu un pensiju fondu, investīcijas īres namos un dzīvokļos. Lai gan īpašuma nostiprināšanas nodeva Latvijā aizvien būs augstāka nekā kaimiņvalstīs, šis solis noteikti padara investīciju vidi pievilcīgāku un veicinās īres tirgus sakārtošanu un izaugsmi," norāda Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā

Db.lv, 27.05.2021

Kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) Latvijas lielāko tirdzniecības centru vārdā nosūtījusi vēstuli veselības ministram Danielam Pavļutam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, aicinot valdību gatavoties potenciālajam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam rudenī.

Vēstules autori rosina veidot plānu, kas neparedz veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu, lai nozare izvairītos no atgriešanās krīzes stāvoklī un nesāktos maksātnespējas vilnis. Pretējā gadījumā tirdzniecības centri uzsver skaidras kompensāciju sistēmas nepieciešamību, kā arī apliecina gatavību atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

Ministriem nosūtītajā vēstulē NĪAA norāda, ka jau iepriekš noteikto ierobežojumu dēļ no 2020. gada rudens līdz šī gada pavasarim lielākie tirdzniecības centri cietuši zaudējumus vairāk nekā 67 miljonu eiro apmērā, no kuriem tikai daļa tika kompensēta atbalsta programmas ietvaros.

Arī šobrīd, kad ļauts strādāt visiem tirgotājiem, tirdzniecības centru apgrozījums aizvien nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, jo pircēju plūsma ir ievērojami samazinājusies. Lai ļautu nozarei turpināt atgūšanos no krīzes nevis situāciju pasliktinātu, vēstules autori aicina valdību atbalstīt Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus un rudenī neslēgt veikalus un tirdzniecības centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “CBRE Baltics” un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci "Nekustamo īpašumu komercsektors”.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes pandēmijas laikā ir dinamiskas, neskatoties uz dažādu ārējo faktoru ietekmi. Krīze un pārmaiņas rada jaunas iespējas palielināt konkurētspēju plašākā mērogā. Ko mums nesīs 2022. gads nekustamo īpašumu komersektoru tirgū? Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir situācija ar tirdzniecības, biroju ēku un izklaides centriem - par to diskutēsim konferences laikā.

I DAĻA | NĀKOTNES – PĒCPANDĒMIJAS PROGNOZE

9.05 – 9.25 Ekonomikas un konkurētspējas scenāriji

DACE ZĪLE, LR Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ cieš sešu miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību iestāžu biroju noma komerctirgū ir starptautiski izplatīta prakse, kuru būtu ieteicams ieviest arī Latvijā – tā valsts sektoram paredzētā tiešsaistes pasākumā secināja Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Colliers un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvji.

Ekspertu ieskatā šobrīd pie mums ierasts, ka valsts pārvaldes vajadzībām tiek izmantotas valsts īpašumā esošas telpas, kas nereti nav biroja vajadzībām atbilstošas, turklāt iestādēm tiek celtas arī pavisam jaunas ēkas, kas ne vien aizņem ilgu laiku, bet arī nenodrošina mūsdienu darbiniekiem nepieciešamo elastību. Tikmēr privāto attīstītāju biroju telpu piedāvājums paliek neizskatīts, kropļojot konkurenci tirgū un traucējot nekustamā īpašuma attīstītāju izaugsmei.

Ilgtermiņa tendences ārvalstīs, tai skaitā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka aizvien vairāk valsts iestāžu izvēlas biroju telpas nomāt komerctirgū. Tas sniedz gan plašākas izvēles iespējas, gan arī nereti piedāvā darbiniekiem nodrošināt labākus un mūsdienīgākus apstākļus darba vietā, izvēloties augstākas klases birojus. Vienlaikus, izvēloties biroju telpas nomāt no privātajiem attīstītājiem nevis uzbūvēt jaunu, konkrētai iestādei paredzētu ēku, tiek iegūta nesalīdzināmi lielāka elastība un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem, piemēram, daļai darbinieku piedāvājot veikt darbu attālināti pandēmijas laikā un vieglāk samazinot vai palielinot faktiski nepieciešamo biroju platību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirgotāju asociācija un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot no 1.jūnija atļaut darboties visiem veikaliem Latvijā, tostarp tirdzniecības centros esošajiem tirgotājiem, aģentūrai LETA pavēstīja NĪAA pārstāvji.

Vēstulē tirdzniecības nozares pārstāvji pauduši, ka spēkā esošie ierobežojumi, kas liedz darboties veikaliem tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 7000 kvadrātmetru, bet ļauj strādāt mazākiem veikaliem, nav epidemioloģiski pamatoti.

Tostarp vēstulē norādīts, ka tirdzniecības centru zaudējumu apmērs pieaug ar katru mēnesi. Tirdzniecības centru ieņēmumi no nomas 2021.gada pirmajos mēnešos nepārsniedz 50% no pilnās summas. Jaunākie dati par aprīli uzrāda, ka tirdzniecības centru nomas ieņēmumu zaudējumi sasniedz 55%, bet vidēji šajā gadā no janvāra līdz maijam zaudēti plānotie ieņēmumi aptuveni 53% apmērā.

Vēstulē arī atzīmēts, ka Rīgas Stradiņa universitātes mērījumi apliecina, ka epidemioloģiskā situācija tirdzniecības centros ir pat drošāka nekā mazajos veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18.jūnija tiek uzsākta vakcinācija pret Covid-19 arī īpašos vakcinācijas punktos, kas tiek ierīkoti tirdzniecības centros visās Latvijas lielākajās pilsētās, informē Nacionālās veselības dienests.

Plānoti līdz 25 vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros visā Latvijā. Vienā vakcinācijas punktā katrā lielveikalā var nodrošināt vakcināciju vidēji 300 personām dienā, nedāļā tiek plānoti ap 7 500 vakcinācijas faktu.

No 18.06 vakcinācijas pakalpojumi būs pieejami t/c "Galleria Riga" 6. stāvā, t/c "Galerija Centrs" 1. stāvā un t/c "Domina" 1. stāvā. No 21.06. darbību sāks vakcinācijas punkti t/c "Alfa" 1. stāvā, t/c "Akropole" 1. stāvā un Liepājā - t/c "XL Sala", no 28.06.2021. - t/c "Riga Plaza". Tuvākajā laikā vakcinācijas punkti tiks atvērti arī t/c "Origo", t/c "Olimpia", t/c "SĀGA", t/c/ "Sky&More", t/c "Mols", t/c "Spice" (VC4 medicīnas centrā), t/c "Ozols", t/c "Korso" Jūrmalā, t/c Ditton nams 1. stāvā, Daugavpilī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabineta sēdē atbalstīti grozījumi noteikumos par valsts nodevu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Grozījumi, kas stāsies spēkā jau no 1. jūlija, paredz samazināt valsts nodevas apmēru fiziskai personai no šobrīd noteiktajiem 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības.

Šīs izmaiņas ir nozīmīgs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus konkurētspējas uzlabojums un reizē ievērojams ieguvums sabiedrībai, samazinot ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

"Esam gandarīti, ka nozares viedoklis un argumenti ir sadzirdēti, un Zemesgrāmatu likuma grozījumi stāsies spēkā jau no nākamā mēneša. Valsts nodevu samazinājums nesīs reālu ieguvumu gan juridiskām personām, veicinot izaugsmi īres tirgū, gan fiziskām personām, ļaujot ikvienam Latvijas iedzīvotājam ietaupīt vidēji 500 eiro jauna dzīvokļa iegādes procesā. Vienlaikus tas padarīs Latvijas nekustamā īpašuma vidi konkurētspējīgāku un pievilcīgāku salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, tādējādi piesaistot lielāku investoru interesi. Par paveikto darbu pie grozījumiem Zemesgrāmatu likumā nozares vārdā vēlos izteikt pateicību Gatim Eglītim," norāda Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu vakcinācijas procesa tempu Latvijā, lielākie tirdzniecības centri pauž gatavību savās telpās izvietot vakcinācijas punktus.

Tirdzniecības centri ir atbilstošas vietas vakcinācijas veikšanai ne vien to lielās platības dēļ, kas ļauj nodrošināt procesu bez drūzmēšanās, bet arī tādēļ, ka to telpas ir epidemioloģiski droša vieta – to jau apliecinājuši Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku mērījumi. Reizē ar vakcinācijas punktu izveidi nozare aicina lemt par tirdzniecības centru darbības atjaunošanu, tādējādi vienlaicīgi sekmējot vakcinācijas tempa pieaugumu un ekonomikas atveseļošanos epidemioloģiski drošā veidā.

“Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir skaidri pauduši savu gatavību sadarboties ar Veselības ministriju un uzsākt vakcinācijas punktu izveidi tirdzniecības telpās gan Rīgā, gan reģionos. Svarīgākais ir tas, ka tirdzniecības centros ir epidemioloģiski droša vide, tāpēc reizē ar vakcinācijas procesa ienākšanu tirdzniecības centru telpās būtu loģiski beidzot ļaut atsākt darbību arī visiem mazumtirgotājiem. Vakcinācijas procesā cilvēku plūsma ir stingri kontrolēta un tāpēc epidemioloģiski droša, un arī tirdzniecības vietas, darbojoties pēc ieviestajiem drošas tirdzniecības principiem, spēj nodrošināt cilvēku skaita kontroli un citas noteiktās prasības. Tādējādi ieguvēji būtu mēs visi, iegūstot plašākas vakcinēšanās iespējas un virzoties uz ekonomikas atveseļošanos no krīzes,“ norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Asociācija: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā veicinās jaunu ēku attīstību Latvijā

Db.lv, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā trešajā lasījumā pieņemti nozīmīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas uzlabos situāciju daudzdzīvokļu namu īpašniekiem un atvieglos jaunu ēku attīstību Latvijā.

Svarīgākās izmaiņas paredz atjaunot iespēju sadalīt atsevišķu dzīvokļu īpašumos vairākas dzīvojamās ēkas uz viena zemesgabala, kas šobrīd nav iespējams. Spēkā esošie noteikumi rada problēmas ne tikai lēmumu pieņemšanas procesā daudzdzīvokļu mājās, bet arī krietni sadārdzina jauno projektu attīstīšanu un jauno dzīvokļu cenas pircējiem, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

Spēkā esošais regulējums līdz šim radīja problēmsituācijas – piemēram, vairāku ēku, kas atrodas uz viena zemesgabala, dzīvokļu īpašniekiem mēģinot vienoties par nozīmīgiem remontdarbiem, piemēram, mājas renovāciju – lai to uzsāktu, piekrišana jāiegūst ne tikai no visiem ēkā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem, bet arī no visiem pārējiem uz zemesgabala esošo ēku iedzīvotājiem. Šāda situācija īpaši bieži novērojama tieši Rīgas centrā, kur uz viena zemesgabala atrodas fasādes un pagalma ēkas. Turpmāk balsošana par remontdarbiem notiks tikai konkrētas ēkas dzīvokļu īpašnieku vidū, bet kopīga lēmumu pieņemšana starp vairākām ēkām uz viena zemesgabals notiks tikai par kopīgo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu vakcinācijas pieejamību iedzīvotājiem, Nacionālais veselības dienests, Veselības centra 4, Veselības centru apvienības un lielāko Latvijas tirdzniecības centru pārstāvji vienojušies par darbu uzsākšanu pie vakcinācijas punktu izvietošanas plāna.

Darbs uzsākts nekavējoties, lai jau tuvākajās nedēļās gan Rīgas, gan reģionālo pilsētu tirdzniecības centros atvērtu vakcinācijas punktus, padarot vakcināciju vēl pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

"Vakcinācijas vietas mainās secīgi līdz ar pašu procesu. Vakcināciju iedzīvotāju vidū sākām ar ģimenes ārstiem, kas ir tuvāki senioriem, turpinājām ar liela mēroga centriem Latvijas lielākajās pilsētās, bet tagad ejam vēl tuvāk iedzīvotājiem, nodrošinot izbraukuma vakcināciju Latvijas reģionos un tagad arī sākam plānot vakcinācijas punktus Latvijas lielākajos tirdzniecības centros," stāsta Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru