Jaunākais izdevums

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

“Šajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropa arvien vairāk sāk domāt ne tikai par AER, bet energoresursiem kā tādiem, tajā skaitā, pieprasot arī piegādātājiem diversificēt savus avotus. Īsāk sakot – jo vairāk mēs paši kā valsts spējam nodrošināt sevi ar energoresursiem, vēlams – AER, jo tas ir labāk, drošāk un stabilāk. Mēs ļoti skaidri apzināmies, cik liela loma ir elektroenerģijas sadales sistēmas sagatavošanai elektrības pašražošanai un arī izkliedētajai ģenerācijai lielākos apjomos, piemēram, nelieliem saules parkiem, un tā ir mūsu prioritāte,” atzīst S. Jansons.

Apjomi dubultojas

Jau iepriekš novērojām, ka sabiedrības interese par iespējām uzstādīt mikroģeneratorus strauji aug, skaidro Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs. “Pašlaik kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits ir tuvu 2500 ar kopējo jaudu vairāk nekā 16 megavati (MW), no tiem 99% ir saules mikroģeneratori.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pašlaik vēl esam iedzinējos, taču interese par mikroģenerāciju Latvijā šobrīd ir sprādzienveida. No kopējā mikroģeneratoru skaita, kas pieslēgti sadales sistēmai, nedaudz virs 450 iekārtām ar kopējo jaudu 2,9 MW tika uzstādītas 2020. gadā, bet 2021. gadā – jau ap 1040. Tātad gada laikā mikroģenerācijas apjomi dubultojušies, un nav šaubu, ka tie strauji augs arī turpmāk,” pauž eksperts. Viņš stāsta, ka, ņemot vērā šo tendenci, šobrīd tiek prognozēts, ka 2022. gada laikā tiks uzstādīti vairāk nekā 2000 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu ap 13 līdz 15 vai pat vairāk MW.

“Līdz ar to kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits 2022. gada nogalē varētu pārsniegt 4000, kopējai ražošanas jaudai tuvojoties vai pat pārsniedzot 30 MW. Interesi par mikroģenerāciju pašlaik veicina arī valsts atbalsta pasākumi saules paneļu uzstādīšanai, savukārt elektroenerģijas cenas rekordi ievērojami saīsina to atmaksāšanās periodu,” atgādina S. Jansons.

Gatavi būvēt

Par vietējo resursu aktīvāku izmantošanu domā arī lielie enerģētikas uzņēmumi, tajā skaitā AS Latvenergo, kas tuvāko gadu laikā Latvijā nolēmusi attīstīt vairākus vēja parkus. Mārtiņš Čakste, Latvenergo valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka vēja projektu tālākai attīstībai ir vairāki posmi, kas paredz svarīgu aspektu izvērtēšanu, tajā skaitā iespējamo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un drošību, iedzīvotāju attieksmi pret vēja elektrostacijām kopumā, infrastruktūras pietiekamību un vēja potenciālu.

“Ir veikta sākotnējā izpēte par iespēju izbūvēt vēja parkus, un šobrīd tiek sperts pirmais praktiskais solis, uzsākot ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, kā arī padziļināti pētot iespējas un nosacījumus vēja elektrostaciju būvniecībai piecos Latvijas novados – Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ventspils un Ludzas. Jau ir notikušas attālinātas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, un sarunas ir bijušas veiksmīgas, novērtējot Latvenergo iniciatīvu,” teic M. Čakste, piebilstot, ka līdztekus Latvenergo intensīvi strādā ar AS Latvijas valsts meži (LVM), lai izveidotu kopuzņēmumu vēja parku attīstīšanai.

“Darbosimies kā divi komercuzņēmumi, tas ir – atbilstoši tirgus principiem. LVM ir eksperts savā nozarē, tajā skaitā mežsaimniecībā un meža ceļu izbūvē. Tas šajā gadījumā ir īpaši svarīgi, jo mēs vēlamies šo projektu izveidot ar lielu atbildību pret sabiedrību un vidi. Kopuzņēmuma proporciju sadalījums pret abiem partneriem vēl joprojām ir atvērts, un šo projektu attīstīsim bez starpniekiem,” stāsta M. Čakste.

Jāstiprina neatkarība

2021. gadā elektroenerģijas tirgus cenas Baltijā palielinājās vairāk nekā divarpus reižu, salīdzinot ar 2020. gadu, atgādina M. Čakste.

“Mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, pasaulē būtiski pieauga pieprasījums pēc elektroenerģijas, tajā skaitā arī Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 4%. Resursu pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, nepieciešamība pēc atjaunīgo resursu jaudu palielināšanas, kas vienlaicīgi risinātu klimatneitralitātes īstenošanu, ir kļuvusi daudz aktuālāka,” atzīmē M. Čakste, piebilstot, ka Latvenergo koncerns zaļās enerģijas attīstīšanā raugās trīs virzienos.

“Pirmkārt, nepieciešams modernizēt Daugavas hidroelektrostacijas (HES), otrkārt, principiāli jāattīsta jauni AER biznesi, primāri – vēja enerģētiku, un, treškārt, jādomā par jauniem elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Jāteic, ka Latvija starp Baltijas valstīm šobrīd ir vislabāk nodrošināta ar enerģijas ražotnēm, jo mūsu lielās HES un modernās termoelektrocentrāles sniedz iespēju lielāko daļu enerģijas saražot pašiem. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka kopumā vidēji Baltijā spējam saražot vien aptuveni pusi no patēriņa. Tas nozīmē, ka drošai apgādei jāveic lielas investīcijas jaunu spēkstaciju būvniecībā. Iespējams, nav jāsasniedz 100% nodrošinājums, ja tas kļūst par ārkārtīgi dārgu pašmērķi, taču palikt ar 50% nodrošinājumu nav ilgtspējīgi,” uzskata M. Čakste.

Ir, kur tiekties

Atjaunojamajiem un vietējiem resursiem ir milzīga nozīme, un tā tikai pieaugs, piekrīt Andris Vanags, SIA Gren biznesa vadītājs Latvijā. “AER izmantošana enerģijas ražošanā mazina ne tikai klimata pārmaiņas, bet nodrošina arī pilsētu, reģionu un Latvijas valsts enerģētisko neatkarību un drošību, kā arī mazina globālo resursu tirgus cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmumu maksājumiem par siltumenerģiju un elektroenerģiju. Latvijā mēs jau šobrīd siltumenerģijas ražošanā plaši izmantojam koksnes biomasu, savukārt Salaspilī sekmīgi tiek izmantota arī saules enerģija. Tāpat virkne Latvijas centralizētās siltumapgādes (CSA) uzņēmumu jau ir investējuši šķeldas, granulu un saules siltumenerģijas ražošanas risinājumos, kuros atkarība no dabasgāzes nav liela. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka dabasgāzes īpatsvars lokālajā un CSA joprojām ir liels un tas būtu jāsamazina par 80 līdz 90%. To var panākt, vēl vairāk palielinot šķeldas, koksnes granulu un brikešu, malkas, saules, siltumsūkņu, elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kā arī lietderīgi izmantojot atlikuma siltumu no rūpnieciskajiem procesiem un veicot ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus,” pauž A. Vanags, piebilstot, ka Gren uzņēmums jau vairāk nekā desmit gadus ir mērķtiecīgi strādājis, lai mazinātu atkarību no importētās dabasgāzes.

“Jelgavā siltumenerģija tiek ražota Latvijā lielākajā biomasas koģenerācijas stacijā no vietējiem, atjaunojamiem resursiem, nodrošinot līdz pat 95% no Jelgavas pilsētai gadā nepieciešamās siltumenerģijas apjoma. Dabasgāze tiek izmantota vien trīs lokālajās katlumājās, kā arī maksimuma slodžu nodrošināšanai centralizētās siltumapgādes sistēmā. Lai vēl vairāk samazinātu dabasgāzes izmantošanu Jelgavā, šogad plānojam veikt rekonstrukcijas darbus, lai jau nākamajā apkures sezonā uzsāktu granulu izmantošanu lokālajās katlumājās. Turpinām strādāt pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz kurināmā diversifikāciju biomasas koģenerācijas stacijā, esošajam kurināmajam – šķeldai – pievienojot līdz 35% no atkritumiem iegūtu kurināmo jeb NAIK. Jebkurā gadījumā mēs turpinām sekot līdzi ģeopolitiskajiem notikumiem un tehnoloģiju attīstībai, lai investētu piemērotākajos siltumapgādes risinājumos un ilgtermiņā spētu piedāvāt mūsu klientiem ērtus, drošus un cenas ziņā konkurētspējīgus siltumapgādes pakalpojumus,” atzīmē A. Vanags.

Plāni skaidri

Virzību uz zaļo enerģiju jau iepriekš, plānojot attīstību, izvirzījusi arī AS Rīgas siltums (RS). Svarīgākais attīstības virziens šajā gadījumā ir jaunu biokurināmā – koksnes šķeldas – siltumavotu izbūve, kas samazinātu dabasgāzes patēriņu, stāsta Normunds Talcis, RS valdes priekšsēdētājs. “Šobrīd biokurināmā izmantošana ir nozīmīga alternatīva dabasgāzei, kas paliks kurināmā bilancē vairāk pīķa slodžu nodrošināšanai. Lielu ieguldījumu dos arī lielas jaudas siltumsūkņu izmantošana zema potenciāla siltumenerģijas izmantošanai. Tāpat tiek attīstīta arī saules enerģijas izmantošana, uzstādot saules paneļu elektrostacijas. Papildus jau uzstādītajām stacijām uz ēku jumtiem plānojam ierīkot lielākas jaudas uz zemes siltumcentrāļu teritorijās. Papildus tam izvērtējam arī ūdeņraža ražošanas iespējas ar biokurināmo,” atzīmē N. Talcis.

Viņš stāsta, ka jau šobrīd RS kurināmā bilancē 50% siltuma tiek saražots, izmantojot AER. “Uzņēmums plāno turpināt Eiropas Zaļo kursu, realizējot efektīvu siltuma ražošanu, pārvadi un piedāvājot kvalitatīvus un energoefektīvus pakalpojumus. Līdz 2030. gadam iecerēts, ka 90% siltumenerģijas tiks saražots no AER. Tāpat plānots, ka pieaugs arī AER izmantošana pilsētā kopumā. Pašlaik esam intensificējuši savus plānus, jau šogad izbūvējot vairākus biokurināmā siltumavotus. AER siltumavoti 2022. gadā taps Bauskas ielas rajonā, Nautrēnu ielas apkaimē un Vecmīlgrāvī, un to kopējā jauda plānota 12 MW. Savukārt, 2023. gadā iecerēts izbūvēt divas biokurināmā katlu mājas Bolderājā ar kopējo jaudu 18 MW. Tiek izskatīts arī alternatīvs variants ar vienas lielākas jaudas katlu mājas būvniecību Bolderājā un vērienīgu siltumtīklu rekonstrukciju,” atzīmē N. Talcis.

Jārīkojas tagad

Domājot par nākamo apkures sezonu, ģeopolitiskās situācijas maiņa prasa tūlītēju rīcību, domā Gren biznesa vadītājs Latvijā. “Pašvaldībām sadarbībā ar siltumapgādes uzņēmumiem jāizvērtē to rīcībā esošie resursi, par prioritāti izvirzot vietējo resursu izmantošanu un neatkarību no globālā tirgus svārstībām. Lai sekmētu pāreju no fosilajiem resursiem uz AER centralizētajā siltumapgādē un pārslēgtu centralizētās siltumapgādes katlumājas no fosilās dabasgāzes uz AER, piemēram, šķeldas kurināmo, pašvaldībām jau no šā gada aprīļa būs pieejams 68,81 miljonu eiro liels atbalsts no Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas. Šāds atbalsts ir ļoti būtisks, jo investīcijas iekārtās, kas izmanto AER, uz vienu saražotās enerģijas vienību ir būtiski lielākas nekā dabasgāzes katliem. Savukārt kurināmā izmaksas ir būtiski mazākas. Šī iemesla dēļ droši var apgalvot, ka investīcijas pārejai uz AER izmantošanu atmaksāsies un nodrošinās patērētājiem zemāku siltumenerģijas cenu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” atzīmē A. Vanags, piebilstot, ka ES fondu atbalsta programmām gāzes aizvietošanai ar vietējiem resursiem siltumapgādē ir jābūt pieejamām ilgstoši, vairāku gadu garumā, lai neveidotos naudas apgūšanas sastrēgumi ar nekvalitatīviem projektiem.

“Gāzes loma jebkurā gadījumā siltumapgādē saglabāsies energoapgādes drošības vajadzībām un maksimuma slodžu segšanai, bet ir skaidrs, ka gāze netiks pirkta no Krievijas,” paredz A. Vanags.

Arī N. Talcis piekrīt, ka ES līdzfinansējuma piesaistei ir liela nozīme Zaļā kursa attīstībā. “Jāatzīmē, ka AER iekārtu cenas ir dārgākas nekā dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas. Līdz šim brīdim atbalsts tika piešķirts vienādi visiem komersantiem, kas strādā siltumapgādē, taču, ņemot vērā, ka Rīgas centralizētā siltumapgādes sistēma veido 54% no visas Latvijas, tad proporcionāli Rīga līdz šim ir saņēmusi mazāk atbalsta nekā pārējās sistēmas,” secina N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Putina režīms, uzsākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai," tā Ārvalstu investoru padomes Latvijā sēdē paudis ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Premjers uzsvēris, ka Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainai, uzņem bēgļus no Ukrainas un mērķtiecīgi strādā pie enerģētiskās neatkarības stiprināšanas, mazinot atkarību no importētās dabasgāzes.

K.Kariņš norādījis, ka Latvijā investīciju vide saglabājas nemainīgi pozitīva, ņemot vērā gan Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu, gan arī valdības pastāvīgo darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.

Ministru prezidents uzsvēra, ka visa demokrātiskā pasaule, ieskaitot Eiropas Savienību, ir asi nosodījusi Putina režīma uzsākto karu Ukrainā un pieņemtas bargas sankcijas pret Krieviju, ar mērķi izolēt Putina režīmu un tam pieejamos resursus kara turpināšanai. Sankcijas piemērotas arī Lukašenko režīmam Baltkrievijā, kas iesaistījies karā pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kopā ar Igauniju būtu nepieciešams būvēt atomelektrostaciju, sociālajā tīklā "Twitter" raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Latvijas nākotne enerģētikā ir apvienot trīs resursus - vēja un saules enerģiju, kā arī atomstacijā ražoto enerģiju, tajā pašā laikā kaut kāda daļa paliks arī gāzes piegādēm, norāda Pabriks.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Viņaprāt, atomelektrostacija jābūvē kopā ar igauņiem, Igaunijā, piesaistot jaunākās tehnoloģijas no Zviedrijas un Kanādas.

A.Pabrika ieskatā šāda projekta realizēšana nenotiek ātri, taču, ja sāk plānot, tad pirmo bloku var uzbūvēt 2028./2029.gadā.

Jau vēstīts, ka premjers Krišjānis Kariņš nesen paziņoja, ka Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms, sākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai.

Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu mainīt valdības dienaskārtību

Māris Ķirsons, 04.10.2022

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca.

Publicitātes foto/ Aiga Rēdmane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

Komentāri

Pievienot komentāru