Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā

Db.lv, 27.05.2021

Kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Strādājam pie tā, lai tiktu atvērtas visas tirdzniecības vietas 

Tirgotāji vēlas pārdot, pircēji – iepirkties. Kur rodas problēma, ja iesaistītās puses...

Pieteikumā, kas iesniegts Satversmes tiesā, norādīts uz iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, kas izpaužas divējādi. Pirmkārt, tiek būtiski aizskartas lielo tirdzniecības centru Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu, neļaujot tiem saņemt ieņēmumus no jau noslēgtajiem nomas līgumiem un praktiski izslēdzot iespēju iznomāt pieejamās telpas jauniem klientiem, jo ir relatīvi šaurs to veikalu skaits, kam atļauts darboties lielajos tirdzniecības centros. Tādējādi Ministru kabineta pieņemto noteikumu rezultātā ir būtiski apgrūtinātas tirdzniecības centru īpašnieku tiesības veikt ierasto komercdarbību un rodas ievērojami zaudējumi. Līdz šim Latvijā nav ieviesti tādi valsts atbalsta pasākumi, kas spētu efektīvi risināt šo situāciju un novērst tās rezultātā radīto kaitējumu, tostarp materiālos zaudējumus, minēts pieteikumā.

Otrkārt, tiek aizskartas lielo tirdzniecības centru Satversmē garantētās tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā jeb uz vienlīdzīgu komercdarbības regulējumu – pieņemtie noteikumi padara lielo tirdzniecības centru īpašniekus nekonkurētspējīgus ar citiem tirdzniecības telpu iznomātājiem, uz kuriem neattiecas noteikumos ietvertais veikalu darbības aizliegums. Nevienlīdzīgo situāciju rada tas, ka noteikumos kā vienīgais atšķirīgās attieksmes kritērijs izvirzīts apstāklis, vai mazumtirgotājs savu komercdarbību veic kādā no lielajiem tirdzniecības centriem vai ārpus tiem.

Šādai nevienlīdzīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, norādīts pieteikumā – abās komercdarbības veikšanas vietās (gan lielajos tirdzniecības centros, gan ārpus tiem) ir iespējams vienlīdz sekmīgi nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu drošai mazumtirdzniecības veikšanai, attiecīgi organizējot apmeklētāju plūsmu. Turklāt mazumtirgotāji, kuri turpina veikt komercdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, iegūst divkāršu labumu – tie turpina darbību, izvairoties no konkurences ar lielajiem tirdzniecības centriem, un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem paveras iespējas paaugstināt preču cenas. Tādējādi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā cieš patērētāji, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas.

“Aprīļa sākumā pieņemtais lēmums – ļaut darboties individuāliem tirgotājiem un tirdzniecības centriem ar platību līdz 7000 m2 – ir radījis absurdu un negodīgu situāciju nozarē. Konkurences kropļošana un tirgotāju darbības aizliegums šobrīd rezultējies ar to, ka tirdzniecības centru nomas zaudējumi aprīlī sasnieguši vidēji 55% no plānotajiem ieņēmumiem. Taču tieši lielie tirdzniecības centri ir epidemioloģiski drošākā iepirkšanās vieta, salīdzinājumā ar mazajiem, slikti ventilētajiem veikaliem, un to apliecinājuši arī Rīgas Stradiņu universitātes pētnieku veiktie gaisa kvalitātes (CO2 līmeņa) mērījumi. Tomēr tirdzniecības centru argumenti un zinātniski pamatotie fakti diemžēl nav sadzirdēti, tāpēc šobrīd esam spēruši soli tālāk, vēršoties Satversmes tiesā, lai šādā ceļā panāktu godīgas konkurences atjaunošanu nozarē,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Veicot juridisko izpēti, konstatējām, ka atšķirīgā attieksme pret veikaliem lielajos tirdzniecības centros ir nepamatota un neattaisnojama. Valdības noteiktajam tirdzniecības aizliegumam nav objektīva un saprātīga pamata, un tas aizskar Satversmē garantētās pamattiesības. Apstrīdētās normas izstrādes materiāli liecina, ka aizliegums nav balstīts uz faktiem, piemēram, zinātniskiem pētījumiem vai mērījumiem, kas pamatotu inficēšanās riska pieaugumu situācijā, ja tiek atļauta komercdarbība lielajos tirdzniecības centros, bet ir tikai subjektīvs amatpersonu viedoklis un pieņēmumi. Nav veikts visaptverošs un pilnīgs situācijas izvērtējums, kā tas būtu sagaidāms pirms tik radikāla līdzekļa kā vispārēja komercdarbības aizlieguma ieviešanas. Nav izvērtēti statistikas vai citi kvanitatīvie dati, kas pamatotu izteiktos pieņēmumus. Demokrātiskā valstī tik pavirša pieeja normatīvo aktu izstrādei nav pieļaujama. Turklāt, veicot salīdzinošo izpēti par spēkā esošo normatīvo regulējumu citās Eiropas valstīs sadarbībā ar Ellex birojiem Lietuvā un Igaunijā un starptautisko advokātu biroju tīklu “Lex Mundi”, netika identificēta neviena valsts, kurā pastāv analogi ierobežojumi lielajiem tirdzniecības centriem. Jāsecina, ka Latvijā noteiktie diskriminējošie ierobežojumi ir unikāli,” paskaidro zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” zvērināts advokāts Raivis Leimanis.

Lai labotu negodīgo situāciju tirdzniecības nozarē Latvijā, tirdzniecības centri iesniegtajos pieteikumos aicina Satversmes tiesu atzīt konkrēto Ministru kabineta noteikumu regulējumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības centriem ir īstais laiks atrast un nostiprināt savu identitāti

Jevgēnija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību nodaļas asociētā direktore, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) Latvijas lielāko tirdzniecības centru vārdā nosūtījusi vēstuli veselības ministram Danielam Pavļutam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, aicinot valdību gatavoties potenciālajam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam rudenī.

Vēstules autori rosina veidot plānu, kas neparedz veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu, lai nozare izvairītos no atgriešanās krīzes stāvoklī un nesāktos maksātnespējas vilnis. Pretējā gadījumā tirdzniecības centri uzsver skaidras kompensāciju sistēmas nepieciešamību, kā arī apliecina gatavību atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

Ministriem nosūtītajā vēstulē NĪAA norāda, ka jau iepriekš noteikto ierobežojumu dēļ no 2020. gada rudens līdz šī gada pavasarim lielākie tirdzniecības centri cietuši zaudējumus vairāk nekā 67 miljonu eiro apmērā, no kuriem tikai daļa tika kompensēta atbalsta programmas ietvaros.

Arī šobrīd, kad ļauts strādāt visiem tirgotājiem, tirdzniecības centru apgrozījums aizvien nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, jo pircēju plūsma ir ievērojami samazinājusies. Lai ļautu nozarei turpināt atgūšanos no krīzes nevis situāciju pasliktinātu, vēstules autori aicina valdību atbalstīt Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus un rudenī neslēgt veikalus un tirdzniecības centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz valsts atbalstu pieteikušies 109 tirdzniecības un sporta centri, par 16,7 miljoniem eiro

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu vakcinācijas procesa tempu Latvijā, lielākie tirdzniecības centri pauž gatavību savās telpās izvietot vakcinācijas punktus.

Tirdzniecības centri ir atbilstošas vietas vakcinācijas veikšanai ne vien to lielās platības dēļ, kas ļauj nodrošināt procesu bez drūzmēšanās, bet arī tādēļ, ka to telpas ir epidemioloģiski droša vieta – to jau apliecinājuši Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku mērījumi. Reizē ar vakcinācijas punktu izveidi nozare aicina lemt par tirdzniecības centru darbības atjaunošanu, tādējādi vienlaicīgi sekmējot vakcinācijas tempa pieaugumu un ekonomikas atveseļošanos epidemioloģiski drošā veidā.

“Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir skaidri pauduši savu gatavību sadarboties ar Veselības ministriju un uzsākt vakcinācijas punktu izveidi tirdzniecības telpās gan Rīgā, gan reģionos. Svarīgākais ir tas, ka tirdzniecības centros ir epidemioloģiski droša vide, tāpēc reizē ar vakcinācijas procesa ienākšanu tirdzniecības centru telpās būtu loģiski beidzot ļaut atsākt darbību arī visiem mazumtirgotājiem. Vakcinācijas procesā cilvēku plūsma ir stingri kontrolēta un tāpēc epidemioloģiski droša, un arī tirdzniecības vietas, darbojoties pēc ieviestajiem drošas tirdzniecības principiem, spēj nodrošināt cilvēku skaita kontroli un citas noteiktās prasības. Tādējādi ieguvēji būtu mēs visi, iegūstot plašākas vakcinēšanās iespējas un virzoties uz ekonomikas atveseļošanos no krīzes,“ norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests. Nozares pārstāvji brīdina: "Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību".

Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzsāk Balto karogu akciju. Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiek izkarināti balti karogi.

Prasa atbalstu slēgto veikalu nomas maksai, brīdinot par bankrotu vilni 

Lielāko tirdzniecības centru pārstāvji – Alfa, Mols, Spice, Sāga, Rīga Plaza, Domina...

Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu ir apstādināti, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus. Nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji jau kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz pat 100%, taču tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

Par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu, norāda nozares pārstāvji. Tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

“Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma uz tirdzniecības centriem ir samazinājusies par vismaz 70%, veikalu ieņēmumi – par 75% (salīdzinot ar 2020. gada janvāri). Tirdzniecības centri jau ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam. Tieši tādēļ aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru “ziedu laiki”,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt ievērojamas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām vien tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās, norāda NĪAA.

Citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks uz sava rēķina kompensē atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām (t.sk. nomu), savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. Situācija Latvijā atstāj ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz valsts investīciju vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mums sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties?

Zane Šulca, t/c "Galleria Riga" vadītāja, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 7.aprīlī Ministru kabinets lēma pilnībā atteikties no preču sarakstiem un atvērt tirdzniecības platības, kas mazākas par 7000 kvadrātmetriem, vai tādas, kas lielākas par 7000 kvadrātmetriem un neiznomā tās vairāk kā pieciem veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Mazie tirgotāji ar Drošas tirdzniecības konceptu iepazīstas pirmo reizi. Bet mēs, tirdzniecības centri, to esam ieviesuši jau šī gada februāra sākumā. Medijos publiskotajā informācijā valsts pārvalde atzīst, ka eksperiments ir norisinājies veiksmīgi, Drošas tirdzniecības koncepts darbojas un varam spert nākamo soli - atvērt visu tirdzniecības nozari, atskaitot vienu tās formu - lielos tirdzniecības centrus.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

8.februārī tikām iepazīstināti ar Drošas tirdzniecības konceptu, kura ieviešana, efektivitāte un ievērošana tika un joprojām tiek kontrolēta ik dienu. Mums ir vairāk vietas katra klienta 25 kvadrātmetriem, nekā mazā veikaliņā, kura vienīgā ventilācija ir atvērtas durvis. Savukārt Galleria Riga ventilācijas sistēma nodrošina ļoti labu gaisa apmaiņu. Vēl būtiskāk ir tas, ka mums ir visi nepieciešamie resursi drošas tirdzniecības vides uzturēšanai un kontrolei.

Ministru kabinets lēmumu ierobežot tirdzniecības centru darbību pamato ar pārāk lielu apmeklētāju pulcēšanās risku tirdzniecības centros. Tomēr netiek ņemts vērā, ka uz tirdzniecības centriem attiecas tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu tirdzniecības vietu ārpus tiem. Kaut vai šādā aspektā - aprēķinot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centra platībā, nav nekādas atšķirības, kur veikali atrodas - uz ielas vai tirdzniecības centrā.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Mūsu klients ciena savu laiku. Mūsu klients zina, ko grib, kas viņam ir nepieciešams, un prot to ātri atrast. Mēs, Galleria Riga, esam šeit, jo mūsu klientam ir svarīgākas lietas, ko darīt - ne stundām izklaidēties starp veikalu plauktiem. Mūsu klients vēlas nopirkt sezonas apavus tad, kas tie ir nepieciešami, nevis nedēļām gaidīt piegādi uz pakomātu vai gaidīt uz ielas, kad apavus atnesīs uz preču saņemšanas punktu. Mūsu klients labprātāk maltīti ieturētu kādā no āra terasēm, nevis uz ielas vai automašīnā. Mūsu klients grib stiprināt veselību un garu, sportojot mūsu plašajā sporta klubā. Jāpiebilst, valdība jau pirms laba laika atļāva ceļot uz ārzemēm, piebilstot, ka tas nav vēlams. Nu tad, lūdzu, ļaujiet cilvēkiem iepirkties savā apkaimē, nevis plānot un īstenot garu ceļojumu sabiedriskajā un starppilsētu transportā uz kādu veikalu, kas ir atvērts!

Jau gadu kopš pandēmijas sākuma un diemžēl arī šobrīd lielie tirdzniecības centri ir spiesti turpināt cīnīties par savu kodolu - tirdzniecības centra veikaliem, kas nevar strādāt, jo izvēlējušies būt vietā, kas, izrādās, ir nosaukta nepareizi - par tirdzniecības centru. Vai mums jāapsver iespēja sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties? Jo arī Galleria Riga ir veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no ielas. Taču tie nedrīkst vērt durvis apmeklētājiem. Kas šajā gadījumā liecina par vienlīdzības principu lēmumu pieņemšanā? Izrādās, visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki.

No lielajiem tirdzniecības centriem tiek prasīta nekavējoša un precīzi koordinēta rīcība, ieviešot un uzturot visus ierobežojumus, kas netiek vispār apspriesti - gluži pretēji, bez ierunām godprātīgi tiek un tiks pildīti. Tomēr joprojām valdība mūs nedzird. Piekrītam kolēģiem nozarē - iespējams, par mums ņirgājas, bet tā īsti smiekli nevienam vairs nenāk. Ministru kabineta 7.aprīļa lēmums daudzus atvēra, bet ne mūs. Mūs tas vēl vairāk aizver. Mēs, tirdzniecības centrs Galleria Riga, atbilstam visiem kritērijiem pat vairāk nekā daudzi, kuriem šobrīd ir ļauts strādāt. Kāpēc šāda netaisnība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse Latvijas tirdzniecības centru vārdā vērsusies pie Konkurences padomes ar iesniegumu, kurā aicināts izvērtēt Ministru kabineta noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Iesniegumā skaidrots, ka spēkā esošās normas tieši ietekmē un ierobežo konkurenci, ļaujot brīvi darboties tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem, bet izslēdzot no tirgus gan mazumtirgotājus, gan telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Spēkā esošie ierobežojumi ir nesamērīgi un epidemioloģiski nepamatoti, un to rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest ne tikai uzņēmēji, bet arī visi Latvijas patērētāji.

Valsts aktīvi apkaro uzņēmēju vēlmi strādāt 

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu...

Iesniegumā Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vērš uzmanību uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kuros noteikti vairāki ierobežojumi mazumtirgotāju darbībai tirdzniecības centros (ēkas ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 1500 m2 un kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji). Šādās ēkās darboties ļauts tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem, bet analoģisks aizliegums attiecībā uz mazumtirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, nepastāv. Šādi apstākļi, kā norāda NĪAA, rada nevienlīdzīgu konkurenci mazumtirgotāju starpā un būtībā izslēdz no tirgus telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Turklāt šādi ierobežojumi arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus – arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem.

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem 

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam...

"Nav objektīva un saprātīga pamata, kāpēc mazumtirgotāju darbība tirdzniecības centros un ārpus tiem tiek regulēta atšķirīgi. Epidemioloģiski drošu vidi pircējiem ir iespējams nodrošināt gan lielākās, gan mazākās tirdzniecības vietās – to skaidri esam pierādījuši, kopā ar Rīgas Stradiņu universitātes pētniekiem veicot CO2 līmeņa mērījumus tirdzniecības centru telpās. Tie uzrādījuši ļoti labus gaisa kvalitātes rādītājus, apliecinot, ka no epidemioloģiskā viedokļa tirdzniecības centri ir droša vieta. Tomēr tiem aizvien ir liegta iespēja pilnvērtīgi atsākt darbību, tādējādi tiek kropļota konkurence nozarē, kā arī dota nesamērīga priekšrocība tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem – viņi turpina darbu samazinātas konkurences apstākļos un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem var pavērties iespējas paaugstināt preču cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest patērētājs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas," iesniegumā norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lielie iepirkšanās centri uzsāk tirdzniecību ielās 

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu...

Gaisa kvalitātes mērījumus ir veikuši Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim. Tie apliecina, ka mazumtirdzniecība lielajos tirdzniecības centros ar labām gaisa ventilēšanas iespējām ir epidemioloģiski droša. Mērījumos iegūtie oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa rādītāji tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Tas pierāda, ka tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta, tādēļ, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tiem būtu jāļauj strādāt, un konkurences ierobežošana, atsaucoties uz sabiedrības veselības interesēm, šajā gadījumā ir absolūti nepamatota, norādīts iesniegumā.

Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group) ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro 2 metru distanci . Oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators – britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās (jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības centri 2.0 jeb ko vēlas nomnieki

Jevgēnija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību aģentūras asoc. direktore, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties gana ilgajiem un stingrajiem tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem, neizbēgami ir sagaidāmas pārmaiņas industrijā, ne visi no pandēmijas izies sausām kājām.

Nākotnē to nomnieki būs krietni piesardzīgāki, ņemot vērā sūro pieredzi Covid-19 laikā.

Tā kā vairumam pašreizējo iepirkšanās centru nomnieku ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, lielāku transformāciju nozarē varētu sagaidīt 3-5 gadu griezumā, taču jau pašlaik var runāt par pārmaiņu vektoriem.

Turklāt šīs izmaiņas nebūt nav saistītas tikai ar e-komercijas nostiprināšanos vien. Šobrīd viens no jautājumiem, ko uzdod potenciālie tirdzniecības centru nomnieki, tikpat kā nav bijis aktuāls nevienam vēl pirms pusotra gada, – vai uzņēmumam, veikalam ir otra ieeja vai tajā var piekļūt tikai no iekšpuses, vai arī no ārpuses – no ēkas fasādes puses, rampas vai kā citādi? Vai būs iespēja strādāt autonomi? Līdztekus aktualizējusies arī vajadzība strādāt elastīgi, pašam komersantam nosakot tieši tam piemērotu darba laiku. Tiek vaicāts par iespēju reklamēties kā atsevišķam veikalam, ka tas ir atvērts un pieejams ne tikai tirdzniecības centrā, bet, ka to var apmeklēt, pašā centrā nemaz neieejot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18.jūnija tiek uzsākta vakcinācija pret Covid-19 arī īpašos vakcinācijas punktos, kas tiek ierīkoti tirdzniecības centros visās Latvijas lielākajās pilsētās, informē Nacionālās veselības dienests.

Plānoti līdz 25 vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros visā Latvijā. Vienā vakcinācijas punktā katrā lielveikalā var nodrošināt vakcināciju vidēji 300 personām dienā, nedāļā tiek plānoti ap 7 500 vakcinācijas faktu.

No 18.06 vakcinācijas pakalpojumi būs pieejami t/c "Galleria Riga" 6. stāvā, t/c "Galerija Centrs" 1. stāvā un t/c "Domina" 1. stāvā. No 21.06. darbību sāks vakcinācijas punkti t/c "Alfa" 1. stāvā, t/c "Akropole" 1. stāvā un Liepājā - t/c "XL Sala", no 28.06.2021. - t/c "Riga Plaza". Tuvākajā laikā vakcinācijas punkti tiks atvērti arī t/c "Origo", t/c "Olimpia", t/c "SĀGA", t/c/ "Sky&More", t/c "Mols", t/c "Spice" (VC4 medicīnas centrā), t/c "Ozols", t/c "Korso" Jūrmalā, t/c Ditton nams 1. stāvā, Daugavpilī

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem

Irīna Toropova, modes un izklaides centra "Rīga Plaza" vadītāja, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7. aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši.

Jau kopš pagājušā gada marta saskaramies ar ierobežojumiem, kas teju pilnībā ir paralizējuši visu tirdzniecības nozari. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, sastopamies ne tikai ar kārtējiem nesamērīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar diskrimināciju. Valdības pieņemtais lēmums, palielināt aizliegumus tirdzniecības centriem, bet atvērt mazos veikalus, ir nopietns signāls investoriem.

Pieminēšu tikai pāris iemeslus, kāpēc tirdzniecības centru darbu varam atjaunot, nodrošinot drošu vidi un regulētu apmeklētāju plūsmu.

Pirmkārt, mēs esam pilnībā ieviesuši un piemērojuši visas prasības, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu. Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" kopš pagājušā gada marta strādā, ievērojot pilnīgi visas epidemioloģiskās drošības prasības. Esam pielāgojuši tirdzniecības centru atbilstoši valdības pieņemtajām prasībām un noteikumiem, kā arī ieguldījuši papildu investīcijas, lai nodrošinātu drošu vidi apmeklētājiem. Savā darbā ievērojam augstākos drošības standartus. Tas attiecināms arī uz klientu apkalpošanu – ikviena tirgotāja rīcība ir pārdomāta un atbildīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 ierobežojumu dēļ jau vairākus mēnešus slēgti visi veikali, kuru produkcija neiekļaujas pirmās nepieciešamības preču sarakstā, tirgotāji aizvien nav sagaidījuši valsts atbalstu nomas maksai.

Ņemot vērā, ka nomas ieņēmumi ir sarukuši par 57%, bet apmeklētāju skaits tirdzniecības centros – par 75%, jau tuvākajā laikā ir paredzams maksātnespējas vilnis, kas sagraus tirdzniecības nozari un iedragās Latvijas investīciju vidi ilgtermiņā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzskata, ka Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir nekavējoties jāpieņem lēmums par atbalstu nomas maksai. Risinājumu neesamības gadījumā Latvija saskarsies arī ar tiesvedības riskiem pret valsti.

NĪAA norāda, ka, piemēram, Lietuvā valdība nodrošina nomas maksas kompensācijas, Igaunijā tiek ļauts tirdzniecības centriem strādāt, savukārt Latvijā valdība ne maksā kompensācijas, ne ļauj tirdzniecības centriem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centriem nomas atbalsta programmai plānots novirzīt līdz 20 miljoniem eiro, otrdien vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā informēja, ka darba grupa otrdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu par nomas maksas atbalsta programmu tirdzniecības centriem. Gala lēmums vēl būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Atbalsta programmai, kuras kopējais apmērs lēsts līdz 20 miljoniem eiro, varēs pieteikties tirdzniecības centri ar platību virs 7000 kvadrātmetriem.

Tirdzniecības centru zaudējumi sasnieguši 42 miljonus eiro 

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā...

Atbalsta apmērs būs 15 eiro par katru tirdzniecības centra kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus. Plānots, ka viens tirdzniecības centrs varēs pretendēt uz atbalstu 1,8 miljonu eiro apmērā.

Atbalstam varēs pieteikties līdz 15.maijam, un programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atbalsta programma paredz, ka tirdzniecības centrs no nomniekiem nevarēs prasīt papildu maksājumus izrakstītajiem rēķiniem par nomas maksu par 2021.gada janvāri, februāri un martu.

Atbalstam varēs kvalificēties tie tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas aprēķināto ieņēmumu kritums Covid-19 krīzes ietekmē šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada vai 2020.gada attiecīgajiem mēnešiem, ir vismaz 30%.

Jau ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru - "Domina Shopping", "Origo", "Galleria Riga", "Sāga", "Ozols", "Dauga", "Sky&More", "Via Jurmala Outlet Village" un "Valleta" - pārstāvji pirmdien, 229.martā, nosūtīja atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020.gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Vēstulē teikts, ka vairāk nekā gadu tirdzniecības nozarē ieviesti dažādi ierobežojumi, kas ietekmē ikvienu tirgotāju Latvijā. Tirdzniecības centru nomas maksas ieņēmumu kritums sasniedz pat 100%, un tas periodā no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada martam tirdzniecības centriem radījis zaudējumus no nesaņemtās nomas maksas 37 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gada laikā zaudējumi sasnieguši 42 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija ir iesniegusi ierosinājumu Ministru kabinetā ļaut epidemioloģiski drošā veidā atsākt darbu visiem veikaliem tirdzniecības centru telpās.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) lielāko tirdzniecības centru vārdā šo ierosinājumu atbalsta, jo priekšlikums ir balstīts pētījumu datos un zinātniski pamatotā argumentācijā par gaisa kvalitāti.

Kā liecina CO2 līmeņa mērījumi tirdzniecības centros, gaisa kvalitāte tirdzniecības centros ir daudz labāka un tirdzniecības centri ir uzskatāmi par epidemioloģiski daudz drošāku vidi, nekā, piemēram, mazie veikali, kur nav mehāniskas ventilācijas, bet kuriem ir atļauts darboties.

Mērījumi, ko veikuši RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim, apliecina, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Šie dati apliecina epidemioloģiski drošo vidi tirdzniecības centros, tāpēc to pārstāvji rosina pieņemt faktos balstītus lēmumus un atvērt visas tirdzniecības vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk sagatavotos rudens sezonai, kad potenciāli gaidāms Covid-19 saslimstības pieaugums, kas var izraisīt vēl vienu plaša mēroga ierobežojumu vilni, šobrīd svarīgi darīt visu, lai neatjaunotos pagājušās ziemas epidemioloģiskā situācija, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Tirdzniecības centri uzsver, ka valdībai jāskaidro veidi, kā izvairīties no Covid-19 vīrusa izplatības, tostarp vakcinējoties, tādējādi virzoties uz pūļa imunitāti valstī, kas ļautu rudenī neatgriezties pie plašiem ierobežojumiem. Citu valstu pieredze liecina, ka pūļa imunitātes sasniegšana ļauj ne tikai pasargāt iedzīvotāju veselību, bet arī glābj valsts ekonomiku, jo dod iespēju uzņēmumiem nepārtraukt savu darbību. Tirdzniecības nozare norāda, ka jādara viss iespējamais, lai rudenī neatgrieztos pie apstākļiem, kad valdības neizdarības dēļ atkal nāktos slēgt veikalus visā valstī vai arī tiktu uzspiesta sabiedrības dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirgotāju asociācija un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot no 1.jūnija atļaut darboties visiem veikaliem Latvijā, tostarp tirdzniecības centros esošajiem tirgotājiem, aģentūrai LETA pavēstīja NĪAA pārstāvji.

Vēstulē tirdzniecības nozares pārstāvji pauduši, ka spēkā esošie ierobežojumi, kas liedz darboties veikaliem tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 7000 kvadrātmetru, bet ļauj strādāt mazākiem veikaliem, nav epidemioloģiski pamatoti.

Tostarp vēstulē norādīts, ka tirdzniecības centru zaudējumu apmērs pieaug ar katru mēnesi. Tirdzniecības centru ieņēmumi no nomas 2021.gada pirmajos mēnešos nepārsniedz 50% no pilnās summas. Jaunākie dati par aprīli uzrāda, ka tirdzniecības centru nomas ieņēmumu zaudējumi sasniedz 55%, bet vidēji šajā gadā no janvāra līdz maijam zaudēti plānotie ieņēmumi aptuveni 53% apmērā.

Vēstulē arī atzīmēts, ka Rīgas Stradiņa universitātes mērījumi apliecina, ka epidemioloģiskā situācija tirdzniecības centros ir pat drošāka nekā mazajos veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā arī nomas atbalsta piešķiršanu, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru – Domina Shopping, Origo, Galleria Riga, Sāga, Ozols, Dauga, Sky&More, Via Jurmala Outlet Village un Valleta – pārstāvji šodien nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020. gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri Latvijā konkurē pietiekami sīvi

LETA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir vismazākais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju, konkurence starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva, atzina tirdzniecības centra "Akropole" vadītāja Zane Kaktiņa.

Viņa norādīja, ka vidējais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju Lietuvā ir 1,15 kvadrātmetri, Igaunijā - 1,19, bet Latvijā - 1,07 kvadrātmetri.

"Tās, protams, nav grandiozas atšķirības, bet tā vai citādāk Latvijā kvadrātmetru skaits uz vienu iedzīvotāju ir zemākais starp kaimiņvalstīm. Taču tas nemaina faktu, ka konkurence Latvijā starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva," sacīja Kaktiņa.

Viņa uzsvēra - konkurence un konkurences attīstība ir vislabākais dzinējspēks, kas liek uzņēmumiem kļūt arvien labākiem un nodrošināt saviem pircējiem vislabāko iepirkšanās pieredzi. "Jo sīvāka ir konkurence, jo kopumā nozare attīstās arvien labāk un straujāk. Tādēļ savā nozarē man ir jānovēl godīga un laba konkurence, kas liek attīstīties," pauda Kaktiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, informē Ekonomikas ministrijā.

"Ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos esam atteikušies no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," uzsver ministrs.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri "padodas" 

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas...

J.Vitenbergs uzskata, ka ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus. Ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām ar vienādiem noteikumiem, mēs ne tikai nodrošināsim iedzīvotājiem, tai skaitā senioriem un jaunajām māmiņām, nopirkt akūti un sezonāli vajadzīgās preces, kuras dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegādāties divus mēnešus, bet arī atbalstīsim vietējos uzņēmējus un mazos ražotājus, kuri šobrīd ir spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," norāda ministrs.

Jau ziņots, ka š.g. 4.februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8.februāra ar Ministra kabineta lēmumu tika uzsākta pakāpeniska pāreju uz to, nosakot, ka ik pēc trīs nedēļām tiks pārskatīts un paplašināts klātienē pieejamo preču klāsts.

Pašlaik klātienē visu preču sortimentu var piedāvāt veikali, kur vairāk kā 70% veido pārtikas vai higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek arī aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru