Eksperti

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem

Irīna Toropova, modes un izklaides centra "Rīga Plaza" vadītāja, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7. aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši.

Jau kopš pagājušā gada marta saskaramies ar ierobežojumiem, kas teju pilnībā ir paralizējuši visu tirdzniecības nozari. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, sastopamies ne tikai ar kārtējiem nesamērīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar diskrimināciju. Valdības pieņemtais lēmums, palielināt aizliegumus tirdzniecības centriem, bet atvērt mazos veikalus, ir nopietns signāls investoriem.

Pieminēšu tikai pāris iemeslus, kāpēc tirdzniecības centru darbu varam atjaunot, nodrošinot drošu vidi un regulētu apmeklētāju plūsmu.

Pirmkārt, mēs esam pilnībā ieviesuši un piemērojuši visas prasības, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu. Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" kopš pagājušā gada marta strādā, ievērojot pilnīgi visas epidemioloģiskās drošības prasības. Esam pielāgojuši tirdzniecības centru atbilstoši valdības pieņemtajām prasībām un noteikumiem, kā arī ieguldījuši papildu investīcijas, lai nodrošinātu drošu vidi apmeklētājiem. Savā darbā ievērojam augstākos drošības standartus. Tas attiecināms arī uz klientu apkalpošanu – ikviena tirgotāja rīcība ir pārdomāta un atbildīga.

Otrkārt, tirdzniecības centra platība ir gandrīz 60 000 m2. Tas ir pietiekami liels un plašs, lai nodrošinātu katram apmeklētājam 25 kvadrātmetru platību no publiski pieejamās telpas, tādējādi mazinot drūzmēšanās varbūtību pat pie vairāku tūkstošu cilvēku apmeklējuma.

Treškārt, mūsu centrā ir apmeklētāju skaita kontroles sistēma. Pieļaujamais apmeklētāju skaits tirdzniecības centrā tiek rūpīgi kontrolēts – ar automātiskās uzskaites sistēmas palīdzību tiek monitorēta cilvēku plūsma tirdzniecības centrā, kā arī katrs veikals individuāli uzrauga, lai netiktu pārsniegts atļautais cilvēku skaits veikalā.

Ceturtkārt, mēs pastiprināti uzkopjam un dezinficējam telpas. Rūpējoties par apmeklētāju drošību, pie visām tirdzniecības centra ieejām ir izvietotas arī bezkontakta dezinfekcijas iekārtas.

Piektkārt, mums ir moderna gaisa kvalitātes kontroles sistēma un ventilācija. Tirdzniecības centra infrastruktūra ir atbilstoša, lai spētu uzraudzīt gaisa kvalitāti un ar jaunāko tehnoloģiju, iekārtu palīdzību, nodrošinātu kvalitatīvu telpu vēdināšanu.

Sekojot līdzi tam, kas notiek pēc mazo veikalu atvēršanas un kādas drošības prasības tiek piemērotas tirdzniecības centriem, liekas, ka dzīvojam paralēlajā realitātē. Pagājusī nedēļa parādīja diametrāli pretējus darbības principus, nostādot tirgotājus nevienmērīgās pozīcijas. Neskatoties uz to, ka pie mazākiem veikaliem notiek nekontrolēta cilvēku plūsma, netiek ievērota distance un ārpus veikaliem gaidot, cilvēki drūzmējas rindās bez maskām, tirdzniecības centri, kuriem ir visatbilstošākais nodrošinājums, paliek slēgti.

Vēlamies vienlīdzīgu attieksmi no valdības puses – tādu, kas nekropļo konkurenci. Tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta. Vēlamies strādāt un esam gatavi to darīt, ievērojot visas prasības. Taču diemžēl šobrīd tas ir liegts. Tā vietā mums jāmeklē radoši risinājumi, kā atbalstīt savus nomniekus. Piemēram, šobrīd ir liegta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana tirdzniecības centrā, tāpēc arī "Rīga Plaza" piedāvā izņemt veikalos pasūtītās preces preču saņemšanas (pick-up) punktā, kas atrodas ārā pie tirdzniecības centra. Savukārt, ielu tirdzniecība ārā pie "Rīga Plaza" turpmāk tiks organizēta katru nedēļas nogali.

Aicinām valdību pārskatīt pieņemtos lēmumus un ļaut strādāt tirdzniecības centriem. Mums ir ne tikai divi miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem, bet arī resursi un atbilstoša infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirgotāji pieprasa līdzsvarotu dialogu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat no 12.janvāra varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības ierobežojumu skartie uzņēmēji ir vienisprātis – jāatjauno visu preču tirdzniecība klātienē, jo epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, toties tiek grauta godīgas konkurences un uzņēmējdarbības prakse. Arī e-komercija nekompensē pārdošanas apjomus klātienē.

Turklāt ne visi uzņēmumi bija gatavi pāriet uz e-tirdzniecību, tāpat kā ne visiem klientiem šāda iepirkšanās ir parocīga. llgstoši ierobežojumi palielinās un arī nostiprinās pircēju paradumus iepirkties arī ārzemju internetveikalos, tā ietekmējot vietējo tirgotāju finanses. Arī bankas aizvien biežāk saņem klientu lūgumus pagarināt kredītu atmaksas termiņus. Maksātnespējas risks ar katru dienu pieaug.

Laikā, kad ierobežojumi skāruši atsevišķu preču grupu pieejamību, fiziski apmeklējot veikalu, vissmagāk tas ietekmējis mazumtirgotājus un tieši tos uzņēmumus, kuriem nebija iepriekš radīts risinājums e-komercijas videi, pauž aptaujātie banku eksperti. “Protams, atsevišķiem tirgotājiem, kuri e-komercijas risinājumus bija izveidojuši, nepaveicās, ka patērētāju paradumos tie vēl nebija pietiekami nostiprinājušies pirms ierobežojumu ieviešanas (piemēram, apģērbu vai apavu tirdzniecībā). Atsevišķs stāsts noteikti ir tiem tirgotājiem, kuru preču sortiments paredz tik plašu preču daudzveidību (t.sk. svara un izmēru kategorijās), ka tās efektīvi tirgot varēja tikai pašapkalpošanās stila veikalos (piemēram, būvmateriāli, dari pats (DIY) preces u.tml.). Visbeidzot jāmin arī tas, ka ir daļa ne-pirmās nepieciešamības preču tirgotāju, īpaši mazie, kuru vieta tirgū pirms krīzes bija nodrošināta, tieši pateicoties specifiskam preču piedāvājumam, servisa apsvērumu vai lokācijas ērtuma dēļ. Diemžēl apgrozījuma kritumu šiem tirgotājiem nespētu kompensēt pat labākie e-vides risinājumi tieši šo tirgotāju specifikas dēļ,” komentē Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Nils Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka no otrdienas tiks atcelti Covid-19 epidēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi starp Lietuvas pašvaldībām, Lietuvas valdība pirmdien nolēma, ka pārvietošanās ierobežojumi attiecībā uz 16 pašvaldībām būs spēkā līdz marta beigām.

Valdības lēmums noteic, ka ierobežojumi līdz 31.martam būs spēkā attiecībā uz Viļņas pilsētu, Viļņas rajonu, Klaipēdu, Visaginu, Kupišķu rajonu, Marijampoli, Neringu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Biržu, Šalčininku, Širvintu, Traķu, Utenas un Varēnas rajoniem.

Veselības ministrs Arūns Duļķis valdības sēdē norādīja, ka pārvietošanās ierobežojumi paliks spēkā attiecībā uz tām pašvaldībām, kur pēdējās divās nedēļās reģistrētais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 200.

Personām aizliegts iebraukt šajās pašvaldībās un izbraukt no tām, izņemot tādus gadījumus kā došanās uz savu dzīvesvietu vai darbavietu šajā pašvaldībā, tuva radinieka nāve vai lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad noteikts tirdzniecības aizliegums virknei preču, alkohola tirdzniecība būs atļauta, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs norādīja, ka šajā laikā cita starpā būs iespējams tirgot pārtiku, tajā skaitā alkoholu.

Iepriekš, pieņemot ierobežojumus tirdzniecībai brīvdienās, alkohols tika iekļauts tirgošanai aizliegto preču sarakstā.

Kā norādīja Vitenbergs, šajā laika posmā līdz 11.janvārim iegādāties varēs arī preces, kas nepieciešamas apkurei, kā arī, piemēram, spuldzes, sveces, sērkociņus.

Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija un publiskos to savā mājaslapā.

Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota. Kā norādīja Vitenbergs, būtu vairāk jāizmanto e-komercija, attālināta preču tirdzniecība, saņemot preces veikalos vai izsniegšanas punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu veikalu tīkla cenuklubs.lv apgrozījumu, kad Latvijā atsāksies pilnvērtīga tirdzniecība, un stiprinātu konkurētspēju, kā arī tirdzniecību esošajos apstākļos – vienā no pieciem veikaliem klātienē un internetveikalā, uzņēmums izmantos bankas Citadele finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 500 000 eiro apmērā.

"Pandēmijas izraisītās epidemioloģiskās situācijas dēļ neskaidrībā par mainīgajām tirdzniecības iespējām, apgrozījumu, preču pasūtījumu plānošanu aizvadīts vairāk nekā gads, bet cenuklubs.lv mērķtiecīgi turpina darbu un cer agrāk vai vēlāk pilnībā atsākt tirdzniecību klātienē. Tajā brīdī vēlamies būt spēcīgi tirgus dalībnieki un atsākt attīstību ar jaunu jaudu, tādēļ svarīgi jau šobrīd stiprināt uzņēmuma kapacitāti. Viens no instrumentiem ir stabili apgrozījuma līdzekļi. Citadeles finansējums noder, lai pietiekamā daudzumā pasūtītu, piemēram, galda u.c. lampas, kas tirdzniecībā būs pieprasītas septembrī. Tāpat drīz jāsāk pasūtīt Ziemassvētku rotājumi un citas preces ziemai," stāsta SIA cenuklubs.lv valdes loceklis Arnis Šķerbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pieļauj, ka pēc 25.janvāra varētu ļaut strādāt visām tirdzniecības vietām

LETA, 13.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgi uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība pēc 25.janvāra varētu ļaut strādāt visām tirdzniecības vietām, sniedzot vismaz daļu no līdz šim aizliegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem.

Tā trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).

Pagājušā nedēļā valdība nolēma, ka līdz 25.janvārim turpinās dažāda veida ierobežojumi, tostarp, tirdzniecībā. Līdz Latvijā, pateicoties vakcinācijai pret Covid-19, iestāsies tā saucamā pūļa imunitāte, vēl ir jābūt ļoti prātīgiem ar ierobežojumu atcelšanu, jo nav īsti iestājies gaidītais saslimušo skaita samazinājums. Patlaban nav kritums un nav arī straujš pieaugums," sacīja Siliņa.

Ņemot vērā minēto, Siliņa norādīja, ka patlaban operatīvās vadības grupa strādā pie tādiem valdības lēmuma grozījumiem, kas varētu stāties spēkā pēc 25.janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze, kuru radījusi COVID-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei.

Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka COVID-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas u.c. vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces u.c. Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus.

Ierobežojumi tirdzniecībā varētu saglabāties 2-3 nedēļas 

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas,...

Vienlaikus, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo un vidējo uzņēmumu ierobežotās finansiālās iespējas, lai pārorientētu darbību uz interneta vidi, jau pašlaik nostiprina vadošo tirdzniecības tīklu pozīcijas tirgū, kas ietekmēs tirgus attīstību arī ilgtermiņā.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Kā norāda OECD, mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ir visbūtiskāk cietuši no COVID-19 krīzes. Ieviestie tirdzniecības ierobežojumi šos uzņēmumus skar vissmagāk, tādējādi pastāv risks to maksātnespējai. Tas rada KP bažas, ka ilgtermiņā būtiski paaugstināsies koncentrācija vairākos tirgos jeb ievērojami pieaugs tirgus daļas tiem uzņēmumiem, kas jau pašlaik ir spēcīgāki un kas spēs izdzīvot krīzi.

Vienlaikus pašlaik mazo tirgus dalībnieku bankrotēšana un iziešana no tirgus var novest pie tā, ka Latvijas ekonomika zaudēs uzņēmumus, kas potenciāli varētu attīstīties par nozīmīgiem un efektīviem tirgus spēlētājiem nākotnē.

Tāpat pastāv riski, ka tieši vadošie tirgus dalībnieki varētu izmantot COVID-19 krīzes situāciju, lai ar sev izdevīgākiem nosacījumiem, apvienotos ar grūtībā nonākušajiem konkurentiem, tādejādi stiprinot gan savu pozīciju, gan likvidējot konkurentus un kopumā palielinot koncentrācijas līmeni tirgū.

KP norāda, ka nevienlīdzīga konkurences situācija starp komersantiem veidojas arī attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tie paredz, ka nomnieki, kas iznomā telpas no publiskas personas – valsts vai pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām - , var saņemt nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma maksas vai līgumsoda. Šādi atvieglojumi un priekšrocības nav pieejamas nomniekiem, kas iznomā telpas no privātām personām.

Kopš COVID-19 pirmā viļņa 2020. gada pavasarī, kā arī šogad KP ir saņēmusi vairākas sūdzības par šo nevienlīdzību. No sūdzībām izriet, ka privātajiem tirgus dalībniekiem, kas iznomā telpas, ir ierobežota iespēja samazināt nomas maksu krīzes skartajiem nomniekiem. Pašlaik nomnieku darbība ir ierobežota un tie negūst ienākumus un tādējādi nespējot segt regulāros maksājumus par telpu nomu un patērētajiem pakalpojumiem. Krīzei ieilgstot, šāda situācija var novest pie uzņēmumu, īpaši mazo komersantu iziešanas no tirgus.

KP ieskatā šīs problēmas novēršanai būtu jārod risinājums, lai atbalsts nomas maksas segšanai sasniegtu arī nomniekus, kuru telpu iznomātāji ir privātpersonas, nevis publiskas personas. Sniegtajam atbalstam vienlaikus būtu jāveicina krīzes dēļ radušos zaudējumu vienlīdzīgu sadali starp nomniekiem un iznomātājiem. Augstākminētais KP izpratnē veicinās vienlīdzīgus situāciju starp tirgus dalībniekiem un ātrāku ekonomiskas aktivitātes atsākšanos pēc ierobežojumu pilnīgas vai daļējas atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no šodienas stājas spēkā stingri ierobežojumi, kas noteikti, lai iegrožotu satraucošo jaunā koronavīrusa izplatību un pasargātu no pārslodzes veselības aprūpes sistēmu.

Ierobežojumi būs spēkā vismaz vienu mēnesi - līdz 11.aprīlim.

Šai laikā arī brīvā dabā - parkos, autostāvvietās, bērnu rotaļlaukumos un dabas takās - starp cilvēkiem būs jāievēro vismaz divu metru atstatums un vienkopus nedrīkstēs uzturēties vairāk par diviem cilvēkiem, izņemot vienas ģimenes locekļus. Iepriekš šie noteikumi tika attiecināti tikai uz iekštelpām.

Skolās no 1. līdz 12.klasei mācības notiks tikai attālināti, bet sākumskolas skolēniem izņēmuma kārtā būs atļauts uzturēties skolas telpās un piedalīties nodarbībās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem. Skolās drīkstēs ierasties arī skolēni, kam vajadzīgas papildu konsultācijas vai praktiskās nodarbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valdības pieņemtos grozījumus, kas nosaka aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs, specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals "Spirits&Wine" plāno palielināt darbinieku skaitu.

"Darbiniekus, kas bija ieplānoti nedēļas nogalēs, novirzīsim uz darba dienām, lai ātrāk apkalpotu pircējus un palīdzētu sapakot iepirkumu maisus. Papildus tam plānojam, ka ierobežojumu dēļ palielināsies interneta veikala pasūtījumu skaits. Arī šai struktūrvienībai palielināsim darbinieku skaitu, lai spētu laikā apkalpot visu pircēju vajadzības," komentē "Spirits&Wine" līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Nedēļas nogalēs aizliedz alkohola tirdzniecību 

Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība,...

Viņš norāda, ka nedēļas nogaļu iztrūkums (8 dienas decembrī) teorētiski varētu samazināt mēneša apgrozījumu par 20%-25%, bet uzņēmums pieļauj varbūtību, ka darba dienās apgrozījums varētu kāpt 20-25%.

Ierobežojumi varētu veicināt alkohola patēriņu 

Valdības pieņemtie grozījumi par aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs varētu veicināt alkohola...

"Darbinieku skaits ierobežojumu dēļ tikai palielināsies, jo pieņemsim papildus darbiniekus, kas palīdzēs iepakot maisiņus, lai paātrinātu pircēju kustību un mazināto to uzturēšanās laiku veikalā. Kā arī palielināsim komplektētāju un kurjeru skaitu interneta veikalam, jo plānojam būtisku interneta veikalu pasūtījumu pieaugumu," komentē A.Lūkins.

Uzņēmums pozitīvi vērtē un respektē valdības lēmumu un norāda, ka ir ieinteresēti Covid-19 izplatības ierobežošanā un apturēšanā.

Savukārt zīmols "AlkOutlet" jauno ierobežojumu dēļ pārplāno darba grafikus, taču uzņēmums norāda, ka šādi īslaicīgi ierobežojumi nekādā veidā neietekmēs atalgojumu vai darba vietu skaitu veikalos. Darbinieku atalgojums tiek rēķināts, ņemot vērā stundas likmi un nostrādāto stundu skaitu.

"Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un Covid-19 infekcijas izplatības līmeni, valdības centieni ierobežot personu plūsmu veikalos ir saprotami. Vienlaikus gan jāteic, ka līdzšinējie pārdošanas dati un vērojumi "AlkOutlet" veikalos apliecina - dzērienu tirdzniecības vietās cilvēku masveida pulcēšanās līdz šim nav tikusi novērota. Pat vissaspringtākajos tirdzniecības brīžos esam varējuši bez problēmām nodrošināt gan vienai personai nepieciešamo telpas platību, gan ievērot citas drošās iepirkšanās prasības. Tāpat dzērienu veikali nav vietas, kur cilvēki nāk kopā ar ģimenēm un pavada daudz laika, bezmērķīgi klīstot, kā tas ir cita tipa tirdzniecības vietās. Taču, ņemot vērā, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi parasti ir saistāmi ar zināmu devu populisma un šis ir produkts, kura tirdzniecības aizliegumi daļai sabiedrības vienmēr izraisa sajūsmu, šādu lēmumu varējām sagaidīt. Ceram, ka tirdzniecības ierobežojumi neveicinās nelegālu alkohola izplatību un esam gatavi atbildīgi strādāt atļauto normu ietvaros, lai arī šīs krīzes apstākļos nodrošinātu legālu dzērienu apriti un akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts kasē," komentē zīmola "AlkOutlet" pārstāvis Gints Lazdiņš.

Ņemot vērā, ka lielāko daļu no "AlkOutlet" veikalu sortimenta veido tieši alkoholiskie dzērieni, uzņēmums paredz, ka "AlkOutlet" veikali brīvdienās un svētku dienās būs slēgti. Lai izkliedētu cilvēku plūsmu, daļa veikalu darbadienās tiks atvērti ātrāk, tādējādi ļaujot pircējiem brīvāk izvēlēties sev ērtāko veikala apmeklējuma laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālijā stājas spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā ar Covid-19

LETA--AFP, 15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā Itālijas no pirmdienas stājušies spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Ierobežojumi attieksies uz trim ceturtdaļām valsts iedzīvotāju un būs spēkā līdz 6.aprīlim.

Valdība cer, ka stingrākie ierobežojumi apvienojumā ar vakcinācijas kampaņu novedīs pie situācijas uzlabošanās un pavasara otrajā pusē ierobežojumus būs iespējams atvieglot, svētdien intervijā laikrakstam "La Repubblica" sacīja Itālijas veselības ministrs Roberto Speranca.

Epidemioloģisko situāciju Itālijā pasliktinājuši jaunie lipīgākiem vīrusa paveidi, sevišķi paveids, kas sākotnēji tika atklāts Anglijā.

Tādēļ no pirmdienas lielākajā daļā Itālijas slēgtas skolas, restorāni, veikali un muzeji.

Papildu valsts mēroga pasākumiem, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, Itālija arī nosaka reģionālos ierobežojumus atbilstoši četru pakāpju/krāsu sistēmai, kas balstīta uz datiem par inficēto skaitu. Situācija tiek pārvērtēta katru nedēļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" līdz ar jaunā tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas tirdzniecības vietās nosaka stingrākus epidemioloģiskos drošības noteikumus, pirmdien īslaicīgi slēdz veikalus, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus telpām, aģentūrai LETA atzina "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

"Situācija tiek ļoti skrupolozi uzmanīta, lai veikala telpās atrastos tikai maksimāli pieļaujamais pircēju skaits. Tas atsevišķos gadījumos ir radījis nepieciešamību īslaicīgi veikalu slēgt, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus veikala telpām," sacīja Dupate Ugule.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ārā valdošo salu, pirms došanās uz veikalu pircēji aicināti silti saģērbties, lai nepakļautu sevi riskam, piemēram, sasaldēties.

Savukārt, komentējot apmeklētāju interesi iegādāties produktus, kurus iepriekš klātienē nedrīkstēja tirgot, bet no pirmdienas ir atļauts, Dupate-Ugule pastāstīja, ka, pēc pirmajiem novērojumiem, lielāks pieprasījums vērojams tādās kategorijās, kā piemēram, rūpniecības un saimniecības preces, virsdrēbes, apavi un citās, kas ir ļoti ikdienišķas iedzīvotāju vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas preču eksporta vērtība augusi par 0,7%

Db.lv, 11.01.2021

Eksportējusi Latvija 2020.gada novembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 197,857 miljonu eiro vērtībā (15,8% no kopējā eksporta), kas ir par 3,2% mazāk nekā oktobrī, bet par 14,7% vairāk nekā 2019.gada novembrī.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 12,033 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,7% jeb 88,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 13,647 miljardiem eiro, kas ir kritums par 6% jeb 870,1 miljonu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2020.gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 25,68 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 781,9 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,251 miljarda eiro apmērā, kas ir par 4,6% jeb 60 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 9,1% jeb 104,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī. Savukārt importētas preces novembrī 1,328 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,4% jeb 60,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 4,1% jeb 52,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gada novembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 47,4% līdz 48,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) priekšlikums vērt vaļā visus veikalus ir bezatbildīgs, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.

Nākamnedēļ aicinās atvērt visus veikalus  

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē...

Pavļuts šādu priekšlikumu nodēvēja kā bezatbildīgu. "Tas nav virziens, kurā doties. Nedrīkst šādi operēt ar sabiedrisko domu, jo ir skaidrs, ka nevar vērt vaļā pilnīgi visu tirdzniecību," uzsvēra veselības ministrs.

Pavļuts secināja, ka šis ir kārtējais gadījums, kad valdībai jāmācās "runāt vienā valodā".

Vitenbergs iepriekš atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli.

"Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," pauda ministrs.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas preču eksports sasniedzis rekordapmērus

Db.lv, 10.11.2020

Latvija 2020.gada septembrī visvairāk eksportējusi koku, koka izstrādājumus un kokogles - 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet par 0,04% vairāk nekā 2019.gada septembrī.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru