Jaunākais izdevums

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

"Pirmās nepieciešamības saimniecības preču saraksts papildināts ar lietām, kuras nepieciešamas sezonālu apstākļu dēļ, kā arī lietām mājsaimniecībai saistībā ar higiēnu un sanitāriem apstākļiem. Saraksts papildināts tikai ar atsevišķām mājsaimniecības precēm telpu un virsmu uzkopšanai, kā arī apsildīšanai, ņemot vērā ziemas sezonas īpatnības. Tāpat saraksts papildināts ar lāpstām, kuras nepieciešamas ziemas sezonā, īpaši tajās teritorijās, kurās tas nepieciešams sniega tīrīšanai. Tāpat ņemot vērā preču nolietojumu un vajadzību, saraksts papildināts ar atsevišķiem apģērbiem, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai," skaidrots rīkojuma anotācijā.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Darbosies tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot atsevišķas produktu grupas - pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Preču tirdzniecības ierobežojumi šajā laika periodā attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

Vienlaikus EM atgādināja, ka maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās noteikts ne mazāks kā 15 kvadrātmentri no publiski pieejamās telpu platības uz vienu apmeklētāju. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā tirdzniecības vietā, kā arī par to, ka plūsmas kontrolei ieeja atļauta tikai ar groziņu vai ratiņiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkuma somu.

Bez groziņa, ratiņiem vai somas apmeklētāju atrašanās tirdzniecības vietā ir aizliegta. Tāpat tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka apmeklētāji tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot ar bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, ielu tirdzniecībā un tirgos - mutes un deguna aizsegu lietošana apmeklētājiem un darbiniekiem, divu metru distances ievērošana, apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām, pastiprinātas higiēnas ievērošana un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

EM arī atgādina, ka šajā periodā joprojām netiks ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija - iedzīvotāji varēs iegādāties preces internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas.

Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces, piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana.

Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un komandantstunda nedēļas nogalēs būs spēkā līdz 25.janvārim, iepriekš lēma Ministru kabinets.

Uz divām nedēļām tiks pagarināti jau spēkā esoši ierobežojumi pakalpojumu un tirdzniecības jomās, kā arī izglītībā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pilnībā apmierina SIA OLMAFARM pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu

Db.lv, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbaspēka problēma pārtikas ražošanā līdz ar ārkārtas situāciju tikai saasināsies

LETA, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksperti: Valsts nav sagatavota krīzes situācijās nodrošināt zāles iedzīvotājiem

Db.lv, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien pieņemts lēmums samazināt budžeta izdevumus, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju.

Pilsētas tēriņus nolemts samazināt par 3,5 miljoniem eiro, pārskatot brīvprātīgās funkcijas un optimizējot budžeta izdevumus, kas ļaušot kādā no nākamajām sēdēm pieņemt bezdeficīta budžetu.

Ietaupījumi rasti, atsakoties no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, sporta biedrību un profesionālo sportistu atbalsta, radošo pakalpojumu centra brīvās iniciatīvas pasākumiem un veicot citus taupības pasākumus.

Karstākās diskusijas raisījās par priekšlikumu ar jūniju noteikt pašvaldības administrācijā četru dienu darba nedēļu. Opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse (NA/LZP/JV/LRA/LP) uzsvēra, ka nepieciešams domāt par domes darbiniekiem, lai pašvaldība tos nezaudētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām Latvijas valsts pievils Ukrainas bērnus?

Ilze Bagatska, brīvprātīgā ukraiņu basketbolistu koordinatore Latvijā, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes ministriem, kā arī dažādām publiskā sektora institūcijām, aicinot valsti nekavējoties tieši iesaistīties samilzušās problēmas risināšanā un rast mehānismu, lai pārvarētu krīzes situāciju kopīgi, vienlaikus novēršot gan industrijas spēlētāju bankrotus, gan darbu procesā esošo un tuvākajā nākotnē plānoto būvniecības projektu apturēšanu.

Līdzšinējās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī, pietrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu –, būtiski palielinājušās to cenas.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis atzīst, ka šis ir brīdis, kad gan valstij, gan pašvaldībām, gan uzņēmēju organizācijām ir jāvienojas par veicamajiem pasākumiem, lai mēģinātu amortizēt milzīgā sadārdzinājuma sekas.

Vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas...

“Skaidrs, ka pašvaldībām būs jārisina iepirkumu problēmjautājumi, kas nebūs vienkāršs process. Katrā ziņā šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu – iepirkuma līgumi ir noslēgti un ir jāturpina, un nedrīkstētu būt situācija, kā esam jau redzējuši citās valstīs, kur iesāktus projektus aptur un zināmā mērā pamet uz gadu vai diviem. Šeit jābūt nevis katras atsevišķas pašvaldības redzējumam, bet jau kopējam valsts redzējumam, kā šīs problēmas risinām, tajā skaitā ne tikai tos projektus, ko finansē no pašu līdzekļiem, bet arī attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem. Es pieļauju, ka arī šeit būs jāmeklē kaut kāds kopīgs risinājums palīdzībai no valsts puses,” pauž G. Kaminskis.

Visu rakstu "Būvniecībā ārkārtas situācija" lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas kara, Rietumvalstu sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi būvniecības nozarē un materiālu piegāžu ķēdēs, kas rada izaicinājumus pašvaldībām nodrošināt to pārziņā īstenojamo būvniecības projektu sekmīgu izpildi.

Gan karadarbības Ukrainā un no tās izrietošo sankciju, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu ārējo apstākļu un risku ietekmē ir manāms izejvielu sadārdzinājums būvniecības nozarē. Lai sekmīgi īstenotu ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansētos, t. sk. ar aizņēmumiem, pašvaldību būvniecības projektus, vakar notika LLPA tiešsaistes tikšanās ar ekspertiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Ekonomikas ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA).

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Kā atzīst LLPA pārstāvētās valstspilsētas, tad šī brīža situācijā jau ir manāms vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās, kas var mainīties atkarībā no ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas.

Lai sabiedrībai un vietējām kopienām svarīgie būvniecības projekti netiktu apturēti, LLPA un FM turpinās strādāt pie iespējām rast risinājumus piesaistīt finansējumu objektīvu sadārdzinājumu segšanai, kas plānots pašvaldību aizņēmumu formā. Ņemot vērā, ka valstspilsētu un pašvaldību īstenotie būvniecības projekti ir dažādi, ar daudz mainīgajiem apstākļiem, tad paredzēts ar CFLA un Iepirkumu uzraudzības biroja palīdzību sagatavot vadlīnijas, kas sniegtu skaidrojumu un palīdzētu pieņemt lēmumu par sabiedrībai un pašvaldībām labāko risinājumu līgumu izpildē, ko ietekmē būtiskas cenu svārstības.

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu 

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes...

"Pieejot katram gadījumam un projektam individuāli, ir nepieciešama skaidra un saprotama rīcība, kā pašvaldības var novērtēt objektīvu sadārdzinājumu būvniecības projektos, lai tiktu nodrošināta maksimāls caurspīdīgums lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ir nepieciešami kādi standarti, kas pašvaldībām palīdzētu šos sadārdzinājumus vērtēt," par vadlīniju un labās prakses piemēru nepieciešamību uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Esošā situācija var atstāt iespaidu uz projektu, kuros izmantoti ES fondu līdzekļi, īstenošanas termiņiem, kas atsevišķos gadījumos varētu būt jāpagarina. Kā norāda LLPA, tad Eiropas Komisija izprot izaicinājumus, ar kuriem saskarās pašvaldības, un ir gatava izskatīt priekšlikumus, lai rastu ietvaru atsevišķos gadījumos pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kas neatstātu iespaidu uz projektos iesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.

LLPA ir gatava izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus un aicina atbildīgās ministrijas sniegt atbalstu šo priekšlikumu tālākai virzībai Eiropas Komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas nozarei draud vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumi

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja nekavējoties netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Polijas autopārvadātāju īstenotā Ukrainas ekonomikas blokāde ar aktivitātēm uz Ukrainas un Polijas robežas, kas pasliktina situāciju arī uz citu tuvējo valstu robežām, ir būtiski ietekmējusi arī Latvijas pārtikas nozares darbību.

"Ukraina mūsu pārtikas nozarei ir svarīgs partneris gan eksportā, gan izejvielu piegādēs. Situācija uz Ukrainas un Polijas robežas un līdz ar to piegādes uz un no Ukrainu pašlaik ir neprognozējamas, pārvadājumu grafiki ir dramatiski nobīdījušies no divām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Daudzas transporta vienības ir paralizētas, stāvot uz robežas Polijā un Ukrainā, ietekmējot arī citu eksporta līgumu izpildi. Rezultātā eksports uz Ukrainu ir būtiski kavēts, pārtikas ražotāji ir neziņā par izejvielu piegādēm, tas ietekmē ražošanu un draud ar soda sankcijām par neizpildītiem līgumiem. Tikai viena mēneša kavēšanās pārtikas nozarei var radīt vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumu, kas būtu jūtams sitiens arī valsts maciņam negūto nodokļu ieņēmumu veidā," brīdina Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru