Jaunākais izdevums

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Ugunsdzēsēji konstatēja, ka ražošanas ēkas ventilācijas šahtā deg putekļi 20 kvadrātmetru platībā. Plkst.17.43 VUGD darbu notikuma vietā pabeidza.

Vakarpusē tika atjaunota žurnālu ražošana, bet laikrakstu ražošanu plānots atjaunot piektdien, 21.janvārī, norādīja Trokša.

""Poligrāfijas grupa Mūkusala" atvainojas saviem klientiem, visām izdevniecībām un izdevniecību klientiem, kuru izdevumi netiks nodrukāti paredzētajā laikā," teikts valdes priekšsēdētāja paziņojumā.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, 2005.gadā Rīgā reģistrētās SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" pamatkapitāls ir 2,988 miljoni eiro. Uzņēmums pilnībā pieder SIA "Latmorporttrans", bet tā patiesais labuma guvējs uz īpašuma tiesību pamata ir Ralfs Kļaviņš, kurš ir arī tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs. SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" peļņa 2020.gadā bija 2,17 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ugunsgrēks Zaporižjas AES nodzēsts; kodoldrošība nodrošināta

LETA--UNIAN, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par Olainfarm ugunsgrēka zaudējumiem un iemesliem spriest vēl ir pāragri

LETA, 29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par farmācijas kompānijā "Olainfarm" piektdien notikušo ugunsgrēku un tā radītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri, atzina "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka tā izcelšanās iemesli pašlaik nav zināmi.

"Patlaban mūs vairāk satrauc cietušo ģimenes un tas, kā varam tām palīdzēt, ko noteikti arī darīsim," piebilda Buks.

"Visas uzņēmuma vadības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušās kolēģes ģimenei. Mēs no uzņēmuma puses sniegsim visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat visu šajā situācijā nepieciešamo aprūpi un palīdzību sniegsim arī cietušajai kolēģei un viņas ģimenei. Mēs sadarbojamies ar atbildīgajām institūcijām negadījuma apstākļu noskaidrošanā, un sniegsim papildus informāciju, kad mūsu rīcībā būs jaunas ziņas par notikušo," teica Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka notikuma vietu ceturtajā ražošanas cehā ierobežojusi policija, tādēļ kompānijas darbiniekiem to ir problemātiski apsekot. Buks norādīja, ka pašlaik ceha telpas iespēju robežās apseko ražošanas un tehniskais direktors, taču arī pats valdes priekšsēdētājs sestdien dosies aplūkot notikušo dabā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti plaši glābēju spēki, bet iedzīvotāji aicināti sargāties no dūmiem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), otrdienas pēcpusdienā pēc plkst.15 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā ražošanas ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka ēka deg ar atklātu liesmu un tās strauji izplatās, turklāt veidojas spēcīgs sadūmojums.

Dzēšanas darbos iesaistīti plaši VUGD spēki - gandrīz 50 ugunsdzēsēji, deviņas autocisternas, trīs autokāpnes un ķīmijas auto, kā arī starptaustikās lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda ar autocisternu un personālu.

Lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna teica, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīta viena no piecām lidostas ugunsdzēsēju brigādēm. Lidostas darbību ugunsgrēks neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Nordeka pārsūdzēs tiesas spriedumu, kas uzdod ATD atcelt 200 miljonu vērtos līgumus ar uzņēmumu

LETA, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Nordeka" līdz šim autobusu parka atjaunošanā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro un tuvākajos mēnešos ieguldīs vēl 10 miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Jauni autobusi ir paredzēti, lai apkalpotu pasažieru pārvadājumus maršruta tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", kur "Nordeka" no 1.jūlijā gatavojās pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības.

Par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus šajās divās maršruta tīkla daļās "Nordeka" gatava iestāties arī tiesā, un šobrīd gatavo kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, lai pārsūdzētu Valmieras administratīvās tiesas lēmumu atcelt vienošanās par līgumu izpildes pagarināšanu reģionālo maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

Peršteins norāda, ka martā un aprīlī kopā "Nordeka" saņem 17 ar dīzeļdegvielu darbināmus mikroautobusus "Mercedes Benz Sprinter", 10 bezizmešu autobusus "Universals OPP 907", kā arī 37 "Iveco Crossway Line", kas ir lielas ietilpības autobusi, 70% no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums, jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas zaļā kursa iespējas jeb kāpēc lombardi var apsteigt parastos veikalus

Didzis Ādmīdiņš, AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs, 17.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Holivuda aptur filmu izlaišanu Krievijā; Netflix netranslēs Krievijas kanālus

LETA--AP/POLITICO, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūrā aizvadītajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš patlaban bez apkalpes dreifē uz Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Aizvadītajā naktī plkst.2.42 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu. Ugunsgrēks sākās motortelpā un izplatījās pa kuģa virsbūvi.

Centrs nekavējoties norīkoja krasta apsardzes kuģi "Saule" doties uz notikuma vietu. Vienlaikus Valsts robežsardzes helikopteram tika dots rīkojums būt gatavam nekavējoties pacelties. Tāpat apziņoti visi operatīvie dienesti.

Plkst.2.57 kuģa "Escape" apkalpe pameta to glābšanas laivā. Savukārt centrs deva uzdevumu blakus esošajam kravas kuģim veikt apkalpes glābšanu. Visi 15 kuģa "Escape" apkalpes locekļi tika uzņemti uz kuģa "Kairit" klāja, kas viņus nogādās Rīgas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobelē svētdien vairākos stāvos degusi AS "Dobeles dzirnavnieks" ražošanas ēka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūru LETA informēja, ka plkst.7.08 VUGD saņēma izsaukumu uz Spodrības ielu Dobelē, kur kādā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks.

Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka septiņstāvu ražošanas ēkā ir izveidojies spēcīgs sadūmojums un degšana izplatījusies pa vairākiem ēkas stāviem.

Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka ēkai ir ļoti sarežģīts plānojums, tajā izvietotas dažādas iekārtas un konstrukcijas, kas savieno ēkas stāvus, un pa tām liesmas izplatās arī starp stāviem.

Liesmu izplatīšanos izdevās ierobežot plkst.12.48.

Ugunsgrēkā 506 kvadrātmetru platībā dega ēkas konstrukcijas, tehniskās iekārtas un cauruļvadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Compensa izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību K-Parks par nodegušo dronu ražotnes ēku

Db.lv, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risku apdrošināšanas kompānija "Compensa Vienna Insurance Group" ("Compensa") izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību nekustamo īpašumu pārvaldītājam SIA "K-Parks" par tam piederošo dronu ražotnes ēku Mārupē, kas cieta ugunsgrēkā šogad februārī, informē kompānijā.

Lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu apdrošinātājs pieņēma piecu darba dienu laikā, ieskaitot zaudējumu novērtēšanas procesu un kompensējamās summas saskaņošanu. Savukārt pārējo juridisko procedūru nokārtošana prasīja nepilnu mēnesi.

"Compensa" bija apdrošināta "K-Parks" piederoša ēka 2500 kvadrātmetru platībā, kurā cita starpā atradās arī SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAVFactory") bezpilota lidaparātu ražotne. Ugunsgrēkā cieta ēka gandrīz 800 kvadrātmetru platībā, kurā bija izvietota daļa no "Edge Autonomy Riga" ražotnes kompleksa.

Edge Autonomy ugunsgrēkā cietuši trīs darbinieki; ugunsgrēks likvidēts 

Ugunsgrēkā cietušās dronu ražotnes SIA “Edge Autonomy Riga” pārstāvis Dzintars Neimanis norāda,...

Papildus ēkai "K-Parks" bija apdrošinājis arī saimnieciskās darbības pārtraukuma risku, tāpēc apdrošināšanas atlīdzībā iekļauti arī zaudējumi par saimnieciskās darbībās pārtraukumu.

"Compensa" Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis skaidro, ka, pateicoties tieši tam, ka apdrošināšanas brokeris SIA "Colemont FKB Latvia" aktīvi iesaistījās procesā, kopā ar pieredzējušiem ugunsgrēku izmeklēšanas speciālistiem apdrošinātāja ekspertu komandai bija iespēja tik operatīvi izanalizēt šo lietu.

Savukārt "K-Parks" valdes loceklis Guntis Garais piebilst, ka šobrīd norit aktīvs darbs pie nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas, lai pēc iespējas ātrāk veiktu bojātās ēkas daļas demontāžu un uzņēmums paralēli varētu strādāt pie ēkas atjaunošanas būvprojekta.

Jau ziņots, ka 2023.gada 7.februāra pēcpusdienā Mārupes novadā izcēlās plašs ugunsgrēks dronu ražotnē "Edge Autonomy Riga". Karstuma ietekmē tika bojātas arī trīs automašīnas.

"Edge Autonomy Riga" ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy Riga" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

2021.gadā "Edge Autonomy Riga" strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Radio ēkā lokalizēts astoņu kvadrātmetru plašais ugunsgrēks un daļai darbinieku ļauts atgriezties telpās

LETA, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio ēkā piektdien lokalizēts astoņu kvadrātmetru plašais ugunsgrēks un daļai darbinieku ļauts atgriezties telpās.

Plkst.13.31 glābēji saņēma izsaukumu uz Doma laukumu, kur piecstāvu sabiedriskā ēkā bija izveidojies sadūmojums.

Pārmeklējot ēku, tajā skaitā ar termokameru, glābēji konstatēja, ka ēkas otrā stāva sienā dega siltinājums astoņu kvadrātmetru platībā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

No ēkas kopumā evakuējās nedaudz vairāk nekā 100 cilvēki.

Lai pārliecinātos, ka degšana ir apturēta, tika demontēta starpsiena un pārsegumi pārbaudīti ar termokameru.

Plkst.15.39 ugunsgrēks lokalizēts.

Daļai darbinieku ļauts atgriezties tajās telpās, kas atrodas tālāk no ugunsgrēka vietas un kurās nav apdraudējuma.

Latvijas Radio plašākus komentārus par notikušā apstākļiem nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas papīra salmiņi izkonkurē poļu un vācu ražotājus

Armanda Vilciņa, 06.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais papīra salmiņu ražotājs Latvijā, SIA Live Paper, vien pāris mēnešu laikā iekarojis Latvijas un Igaunijas tirgus un šobrīd raugās eksporta virzienā, cerot tuvāko gadu laikā pieckāršot ražošanas apjomu.

Šobrīd Live Paper ražotie salmiņi atrodami apmēram 1200 Latvijas un 300 Igaunijas bāros, kafejnīcās un restorānos, stāsta Marta Norde, Live Paper valdes locekle, uzsverot, ka šādus panākumus uzņēmumam galvenokārt izdevies gūt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar SIA Gemoss. Pašlaik Gemoss ir mūsu lielākais izplatītājs, kas uzreiz bija gatavs atteikties no poļu un vācu ražotajiem papīra salmiņiem, dodot priekšroku vietējam uzņēmumam, stāsta M.Norde, piebilstot, ka šobrīd Live Paper aktīvi gatavojas nākamajai vasaras sezonai un meklē iespējas, kā samazināt Horeca nozares sezonālā pieprasījuma ietekmi uz salmiņu ražošanas apjomiem. Viena no atbildēm ir eksports, tāpēc pašlaik raugāmies Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kas ir lielākie papīra salmiņu patērētāji Eiropā, kā arī apsveram iespējas sadarboties ar Spāniju, Itāliju un citām siltajām zemēm, kur sezonalitāte kafejnīcu, bāru un restorānu segmentā nav jūtama tik izteikti, atzīmē Live Paper valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairākiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piespriež reālus cietumsodus

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka izsniegusi finansējumu papīra, kartona un dažādu plastmasas izstrādājumu ražotājam SIA “Karlsberg” 1,3 miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, nekustamā īpašuma iegādei un faktoringa limitu palielināšanai.

SIA Karlsberg ir norvēģu ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi, kas savu ražotni pārcēlis uz Latviju, tādējādi sniedzot pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

SIA Karlsberg finansējumu plāno ieguldīt ražošanas apjomu palielināšanai, jo uzņēmums noslēdzis apjomīgus sadarbības līgumus ar kosmētikas un kartona iepakojuma ražotājiem par dažādu specifisku dzērienu kārbu izgatavošanu, kuru ražošanai nepieciešamas jaunas iekārtas.

“Jaunais sadarbības līgums uzņēmumam paver jaunas attīstības iespējas. Lielo produkcijas apjomu dēļ manuāli vai daļēji manuāli produkciju saražot būtu pārāk lēni un dārgi, tāpēc plānojam savu darbību automatizēt, lai paātrinātu ražošanas procesu. Kopumā plānojam iepirkt 14 dažādas iekārtas, piemēram, kastīšu izgatavošanas, vāka un kastes ielīmēšanas, presēšanas u.c. iekārtas, ar kurām varēsim automatizēt dažādu kastīšu izgatavošanu,” stāsta SIA “Karlsberg” direktore, Daiva Stone-Kazakeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū “London Book Fair 2022” no 5. līdz 7.aprīlim Latviju pārstāves septiņi ar izdevējdarbību saistīti uzņēmumi.

Turpinot 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū veiksmīgi aizsākto kampaņu #iamintrovert, šogad izstādes apmeklētāji tiek aicināti ieskatīties intravertā latviešu rakstnieka dzīvoklī. Īpaši veidotajā stendā savus produktus un pakalpojumus prezentēs SIA “Jelgavas tipogrāfija”, SIA “Veiters Korporācija”, SIA “IBC Print Baltic”, SIA “Jāņa Rozes apgāds”, SIA “Pētergailis”, SIA “Aminori” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

“Literāri darbi, kā arī izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi ir augstas pievienotās vērtības produkts, kurš ir viegli mērogojams. Mūsu radošās industrijas ir sevi labi apliecinājušas eksportā gan grāmatniecības gan kino jomā,” uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bez butaforijas, cauri birokrātijai - Hāmaņa muižas atdzimšana

Monta Šķupele, 26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četrus gadus ilgušiem atjaunošanas darbiem Āgenskalnā, Slokas ielā atklāta vēsturiskā Hāmaņa muiža. Tas ir prasījis ne vien ievērojamas investīcijas, bet arī pacietību izlauzties cauri birokrātiskiem šķēršļiem, lai radītu augstvērtīgu arhitektūru.

Ugunsgrēkā daļēji izpostīto ēku, kas celta 1886.gadā, Vidiņu ģimenes uzņēmums SIA Ad Verbum iegādājās Rīgas domes izsludinātajā izsolē 2019.gadā. “Tas, protams, ir samērā interesanti, un maz sakara tam ir ar biznesa domāšanu. Rīgas dome bija izsludinājusi Hāmaņa muižiņas izsoli. Mana māsa atsūtīja ziņu, un es teicu - aizejam apskatīties. Te viss, protams, bija cik nu var bēdīgi būt. Ņemot vērā, ka mūsu pieredze ar koka ēkām ir samērā plaša, tad mēs redzējām, kā te varētu būt, ja ķertos klāt. Pieteicāmies izsolei, un izrādījās, ka bijām vienīgie, un tad jau vairs nebija atkāpšanās ceļa. Un ļoti drīz pēc tam arī sākām atjaunošanas procesu,” stāsta viens no Hāmaņa muižas īpašniekiem Viestarts Vidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 05.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.septembra numurā lasi:

Statistika

ES tirdzniecības bilance atkal pozitīva

Tēma

Kviešu eksporta čempioni

Siltumapgāde

Apkures sezona solās būt lētāka

Uzņēmējdarbība

Paplašina uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksātāju loku

Transports

Baltija piedzīvo elektroauto bumu

Tehnoloģijas

Konsultāciju biznesa panākumu atslēgas tīmeklī

Pasaules ekonomika

Vācijai sevi jāizdomā no jauna

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroenerģijas tirgū Latvijā pirmo reizi fiksēta "pīles līkne"

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantiju vietā lielāks spiediens uz kredītu izsniegšanu

Māris Ķirsons, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 30.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā lasi:

Statistika

Lauksaimniecības preču cenu inflācija Eiropā ir apturēta

Tēma

Gadsimta laikā Latvijas mežu platības ir divkāršojušās

Meža zemes

Juridisko personu zemes darījumos - 22% kritums

Aktuāli

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas

Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Izejvielas

Izejvielas nekādu inflāciju vairs nesola

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdienu piegādes ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa

Jānis Goldbergs, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Komentāri

Pievienot komentāru