Jaunākais izdevums

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

“Papīra cenas pieaugušas par 50–60%, tajā pašā laikā grāmatu ražotājiem tas ir lielākais izmaksu postenis, kā ietekmē produkcija kļūst dārgāka. Līdztekus tam poligrāfijas uzņēmumi ir arī energoietilpīgi, kas savukārt nozīmē izjust elektroenerģijas cenu kāpumu. Tāpat nozare ir cilvēkresursu ietilpīga,” tā M. Matrevics. Viņš atzīst, ka inflācija Latvijā spiež domāt par atalgojuma palielināšanu. “To arī darām, taču līdz inflācijas pieauguma apmēram tas nav iespējams,” secina M. Matrevics.

Visu rakstu lasiet 19.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada februārī, salīdzinot ar 2021. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 25,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 33,2 %, eksportētajai produkcijai – par 19,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 23,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 15,5 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

2022. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nemainījās. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,8 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā poligrāfijas uzņēmumiem nav pamata sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet daudz jādomā par izmaksu pieaugumu, vienlaikus meklējot iespējas un risinājumus, kā strādāt ražīgāk, produktīvāk un resursus taupošāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija poligrāfijas nozarē?

Tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Proti, līdz 2020. gadam, kad atnāca Covid-19 pandēmija, teju vai visu poligrāfijā nepieciešamo materiālu - papīra, krāsu, iespiedplašu utt. - cenas ik gadu saruka. Piemēram, avīžu papīrs maksāja 410 - 420 eiro par tonnu, savukārt šodien teju divas reizes dārgāk - 800 eiro par tonnu, un nav skaidrs, kādas cenas būs nākotnē. Savukārt, ja žurnālu papīrs maksāja 600 līdz 750 eiro par tonnu, tad pašlaik arī tas ir teju divas reizes dārgāks. Vēl vairāk - pašlaik ir papīra šķirnes, kuru iegādei ir noteiktas kvotas un ko brīvā tirgū nevar iegādāties tik, cik vēlas. Jārēķinās, ka papīra īpatsvars kopējās poligrāfijas izmaksās veido lauvas tiesu – 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru